10.9.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/27


Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2011. gada 13. aprīļa spriedumu lietā T-523/09 Smart Technologies ULC/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2011. gada 20. jūnijā iesniedza Smart Technologies ULC

(Lieta C-311/11 P)

2011/C 269/50

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Smart Technologies ULC (pārstāvji — M. Edenborough QC, T. Elias, Barrister, R. Harrison, Solicitor)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

atcelt 2011. gada 13. aprīļa spriedumu lietā T-523/09 Smart Technologies/ITSB (“WIR MACHEN DAS BESONDERE EINFACH”);

grozīt ITSB Apelāciju [otrās] padomes 2009. gada 29. septembra lēmumu, nosakot, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei piemīt pietiekama atšķirtspēja, tā ka nevar iesniegt iebildumus pret tās reģistrāciju saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

pakārtoti, atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2009. gada 29. septembra lēmumu;

piespriest atbildētājam atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus, kas radušies apelācijas tiesvedībā, tiesvedībā Vispārējā tiesā un procesā Apelāciju padomē.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja pārsūdz Vispārējās tiesas spriedumu šādu iemeslu dēļ:

Vispārējā tiesa neesot izvērtējusi Apelācijas sūdzības iesniedzējas pieteikuma atšķirtspēju pašu par sevi, bet gan saistībā ar to, vai tas bija vai nebija “tikai” reklāmas sauklis. Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka no tiesību viedokļa tas ir nepareizi, un ka pareizā pieeja ir izvērtēt atšķirtspēju saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumu un konkrēto sabiedrības daļu. Secināt, ka pieteikumā nav atšķirtspējas, jo pieteikums ir tikai reklāmas sauklis, nozīmē veikt nepareizu pārbaudi atbilstoši pastāvīgajā judikatūrā izklāstītajam.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka ir grūtāk pierādīt atšķirtspēju attiecībā uz reklāmas saukli nekā attiecībā uz kādu citu vārdiskas preču zīmes veidu.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, apgalvojot, ka tai bija tiesības kā labi zināmu faktu pieņemt jautājumu, ko bija jāpierāda ar pierādījumiem, tas ir, ka patērētāji mārketinga apgalvojumiem nepiešķir preču zīmes vērtību.

Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka preču zīmei ir jābūt tikai minimālai atšķirtspējai, lai atteikums saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu nebūtu piemērojams.


(1)  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).