23.7.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/8

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 3. marta spriedumu lietā T-401/07 Caixa Geral de Depósitos/Komisija 2011. gada 20. maijā iesniedza Caixa Geral de Depósitos, S.A.

(Lieta C-242/11 P)

2011/C 219/12

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Caixa Geral de Depósitos S.A. (CGD) (pārstāvis — N. Ruiz, advokāts)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Portugāles Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-401/07 un tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību par [apstrīdētā lēmuma] atcelšanu uzskatīt par pienācīgi iesniegtu un pieņemamu, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā izvērtētu prasību daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu un piespriest Komisijai samaksāt EUR 1 925 858,61 kopā ar nokavējuma procentiem, un atlīdzinātu tiesvedības un apelācijas sūdzības iesniedzējai radušos izdevumus;

—

pakārtoti, apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-401/07 un tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību par [apstrīdētā lēmuma] atcelšanu uzskatīt par pienācīgi iesniegtu un pieņemamu, lietu izspriežot ar galīgu spriedumu un apmierinot apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmajā instancē izteiktos prasījumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza trīs pamatus:

1. Pirmais galvenais pamats ir par apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesībām celt prasību un LESD 263. panta pārkāpumu

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētais lēmums (1) to skarot tieši un individuāli, jo tā ir ne tikai darījumu starpniece, bet saskaņā ar lēmumu, ar kuru tika apstiprināta subsīdija, un Komisijas noslēgto vienošanos par tā piemērošanu faktiski arī kredītiestāde, kas savā vārdā un uz savu atbildību ar gala saņēmējiem noslēgusi aizdevuma līgumus, no kuriem izriet ieņēmumi no procentiem, uz kuriem attiecas ERAF subsīdijas.

Turklāt, piešķirot subsīdiju CGD, lai tai kompensētu to procentu subsidēšanu, ko gala saņēmējiem ir pienākums tai maksāt, Vispārējā tiesa neesot pienācīgi izvērtējusi, vai dalībvalsts, kurai apstrīdētais lēmums ir adresēts, ir varējusi novērst, ka šim lēmumam būtu tiesiskas sekas attiecībā uz CGD, jo pieņēmums, ka valsts varētu aizstāt ERAF neveikto finansējumu, ir tīri teorētisks.

2. Otrais pakārtotais pamats ir par to, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Eiropas Savienības tiesības, uzskatīdama, ka Portugāles Republikas prasījums 2011. gada 3. marta spriedumā lietā T-387/07 (Portugāle/Komisija) ir noraidāms

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka spriedumā lietā T-387/07 neesot pienācīgi izvērtēts jautājums par to, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums nav norādīts vai tas ir nepareizs, jo: (a) apstrīdētajā lēmumā neesot skaidri norādīti nedz divi ar apelācijas sūdzības iesniedzēju rīcību saistītie pamatojumi, nedz summa, par kuru galu galā samazināms ERAF finansējums; un (b) pati Vispārējā tiesa apstrīdēto lēmumu beigās pamatoja ar argumentiem, kas atšķiras no tiem, uz kuriem atsaukusies Komisija, lai samazinātu ERAF finansējumu.

Spriedumā lietā T-387/07 esot arī pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo tajā apstrīdētā lēmuma pamatojums esot aizstāts ar pašas tiesas pamatojumu.

3. Trešais pakārtotais pamats ir par izdevumu veikšanas attaisnotību un Regulas (EK) Nr. 4253/88 (2) 21. panta 1. punkta un vienošanās pārkāpumu

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka spriedumā lietā T-387/07 neesot pienācīgi izvērtēti šādi apstrīdētā lēmuma trūkumi: (a) kļūda faktos, kā arī tiesību piemērošanā, jo tajā tiek pieņemts, ka VSVIA (vispārējo subsīdiju vietējā ieguldījuma atbalstīšanas) aizdevumu procentu subsīdijas gala saņēmējiem var maksāt starpnieks; (b) kļūda tiesību piemērošanā, jo tika noliegts, ka Regulas (EEK) Nr. 2052/88 (3) 13. panta 3. punktā noteikto varētu attiecināt uz subsīdiju kopējo aprēķinu; (c) kļūda tiesību piemērošanā, jo tiek uzskatīts, ka VSVIA bija jāievēro noslēgšanas process, kas nodrošinātu, ka attiecīgās summas tādu procentu subsīdijām, kuriem bija pienācis izmaksas termiņš, līdz 31.12.2001. būtu iemaksātas īpašā kontā un/vai ieskaitītas citā īpašā kontā, jo pretējā gadījumā līdz tam attiecīgos izdevumus nevarētu uzskatīt par veiktiem; (d) kļūda tiesību piemērošanā, jo tiek uzskatīts, ka VSVIA bija jāievēro noslēgšanas process, kas nodrošinātu, ka attiecīgās summas tādu procentu subsīdijām, kuriem izmaksas termiņš bija pienācis 31.12.2001., būtu samaksātas gala saņēmējiem un tādējādi līdz 31.12.2001. iemaksātas īpašā kontā, jo pretējā gadījumā līdz tam attiecīgos izdevumus nevarētu uzskatīt par veiktiem.

(1) Komisijas 2007. gada 31. jūlija Lēmums C(2007) 3772 par tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsta samazināšanu, kas ir saistīts ar vispārējo subsīdiju vietējā ieguldījuma Portugālē atbalstīšanai saskaņā ar Komisijas 1995. gada 28. jūlija Lēmumu C(95) 1769.

(2) Padomes 1988. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 4253/88, ar ko paredz īstenošanas noteikumus Regulai (EEK) Nr. 2052/88 attiecībā uz struktūrfondu, struktūrfondu un Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finansēšanas instrumentu darbības koordināciju (OV L 374, 1. lpp.).

(3) Padomes 1988. gada 24. jūnija Regula (EEK) Nr. 2052/88 par struktūrfondu uzdevumiem un to efektivitāti, kā arī par to darbības saskaņošanu savā starpā un ar Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finanšu instrumentu darbību (OV L 185, 9. lpp.).