28.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 160/12

Prasība, kas celta 2011. gada 8. martā — Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-122/11)

2011/C 160/13

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Kreuschitz un G. Rozet)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, tikai 2004. gada 1. augustā atceļot nosacījumu par dzīvesvietu, kas nepieļāva to Eiropas Savienības pilsoņu un EEZ valstu pilsoņu pensiju indeksāciju, kas dzīvo ārpus valsts, kura ar Beļģiju ir noslēgusi divpusēju nolīgumu, un nenovēršot diskrimināciju, no kā tie cietuši tādēļ, ka laika posmā pirms 2004. gada 1. augusta bija atvilkta daļa no šo personu pensijas, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 (1) par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu 4. un 7. pantā, kā arī LESD 18. un 45. pantā, kuros ietverts aizliegums diskriminēt valstspiederības dēļ, paredzētos pienākumus;

—	piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija apgalvo, ka valsts tiesiskais regulējums rada nevienlīdzīgu attieksmi pret citu dalībvalstu valstspiederīgajiem, jo tajā vienīgi attiecībā uz citu dalībvalstu valstspiederīgajiem esot bijis paredzēts nosacījums par dzīvesvietu dalībvalsts vai tādas valsts teritorijā, kura ar Beļģiju ir noslēgusi divpusēju nolīgumu, lai laika posmā pirms 2004. gada 1. augusta būtu iespējams indeksēt šo personu pensijas.

Komisija turklāt apgalvo, ka nosacījums par dzīvesvietu kādas dalībvalsts teritorijā Regulā (EK) Nr. 883/2004 vairs nav paredzēts, lai varētu atsaukties uz vienlīdzīgas attieksmes principu. Personas, uz kurām attiecas šī regula, tādējādi varot pieprasīt šā principa piemērošanu arī tad, ja tās dzīvo trešajā valstī. Līdz ar to pensiju indeksāciju valsts nevar veikt vienīgi attiecībā uz saviem pilsoņiem, bet tā ir jānodrošina arī attiecībā uz trešajā valstī dzīvojošiem pensionāriem.

Visbeidzot Komisija apgalvo, ka nevar piekrist apgalvojumam par tiesiskās paļāvības aizsardzību, praktiskām grūtībām un finansiālu ietekmi, uz ko Beļģijas iestādes ir atsaukušās, lai pamatotu neiespējamību grozītos tiesību aktus piemērot ar atpakaļejošu spēku.

(1) OV L 166, 1. lpp., labojums OV L 200, 1. lpp.