Lieta C-439/11 P

Ziegler SA

pret

Eiropas Komisiju

“Apelācija — Konkurence — Aizliegtas vienošanās — EKL 81. pants un EEZ līguma 53. pants — Starptautisko pārcelšanās pakalpojumu tirgus Beļģijā — Pamatnostādnes par starpvalstu tirdzniecības ietekmēšanu — Juridiskais spēks — Pienākums noteikt konkrēto tirgu — Piemērošanas joma — Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu — Labas pārvaldības princips — Komisijas objektīvā objektivitāte — 2006. gada pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai — Pārdošanas apjoma daļa — Pienākums norādīt pamatojumu — Naudas soda samazināšana maksātnespējas vai lietas īpatnību dēļ — Vienlīdzīga attieksme”

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 11. jūlija spriedums

1. Apelācija — Interese celt prasību — Nosacījums — Apelācijas sūdzība, kas tās iesniedzējam var sniegt labumu — Tāda lūguma aizstāt pamatus pieņemamība, kurš ir aizstāvība pret pretējās puses izvirzītu pamatu

   (LESD 256. pants; Tiesas statūtu 56. panta otrā daļa)

2. Tiesvedība — Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā — Esoša pamata paplašināšana — Pieņemamība

   (Vispārējās tiesas reglamenta 48. panta 2. punkts)

3. Prasība atcelt tiesību aktu — Pieņemamība — Fiziskas vai juridiskas personas — Uzņēmums, kurš ir paziņojuma par iebildumiem adresāts un kurš administratīvā procesa ietvaros nav apstrīdējis tā faktiskos vai tiesiskos apstākļus — Tiesību celt prasību ierobežošana — Tiesiskuma un tiesību uz aizstāvību ievērošanas pamatprincipu pārkāpums

   (EKL 81. un 82. pants; LESD 263. panta ceturtā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants un 52. panta 1. punkts)

4. Iestāžu akti — Pamatnostādnes par ietekmes uz tirdzniecību jēdzienu — Akts, kas vērsts uz ārēju seku radīšanu — Piemērojamība

   (Komisijas Paziņojums 2004/C 101/07)

5. Aizliegtas vienošanās — Tirgus noteikšana — Mērķis — Tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšanas noteikšana — Pienākums noteikt konkrēto tirgu — Piemērojamība

   (EKL 81. pants; Komisijas Paziņojuma 2004/C 101/07 55. punkts)

6. Aizliegtas vienošanās — Tirgus noteikšana — Mērķis — Tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšanas noteikšana — Jūtamas sekas

   (EKL 81. pants; Komisijas Paziņojums 2004/C 101/07)

7. Apelācija — Pamati — Kļūdains faktu vērtējums — Nepieņemamība — Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā — Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

   (LESD 256. pants; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

8. Apelācija — Pamati — Nepietiekams pamatojums — Vispārējās tiesas izmantots netiešs pamatojums — Pieļaujamība — Nosacījumi

   (LESD 256. pants; Tiesas statūtu 36. pants un 53. panta pirmā daļa)

9. Aizliegtas vienošanās — Nolīgumi starp uzņēmumiem — Tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšana — Vērtēšanas kritēriji

   (EKL 81. panta 1. punkts)

10. Iestāžu akti — Pamatojums — Pienākums — Piemērojamība

    (EKL 253. pants)

11. Apelācija — Pamati — Pamats, kas pirmoreiz izvirzīts apelācijas tiesvedībā — Nepieņemamība

    (LESD 256. pants; Tiesas statūtu 58. pants)

12. Konkurence — Naudas sodi — Apmērs — Noteikšana — Komisijas rīcības brīvība — Robežas — Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana — Komisijas pienākums neatkāpties no savas iepriekšējās lēmumpieņemšanas prakses — Neesamība

    (EKL 81. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas20. un 21. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)

13. Konkurence — Administratīvais process — Labas pārvaldības princips — Objektivitātes prasība — Jēdziens — Pārkāpums — Neesamība

    (EKL 81. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 47. pants)

14. Eiropas Savienības tiesības — Principi — Vienlīdzīga attieksme — Jēdziens

    (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pants)

15. Konkurence — Naudas sodi — Apmērs — Noteikšana — Komisijas iespēja atkāpties no naudas sodu noteikšanas vispārīgās metodoloģijas — Samazināšana maksātnespējas vai lietas īpatnību dēļ — Nosacījumi

    (Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3 punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 35. un 37. punkts)

1.  Lai lūgums aizstāt motīvus būtu pieņemams, ir jāpastāv interesei celt prasību, proti, ka lietas dalībniekam, kas to ir iesniedzis, apelācijas iznākums var būt labvēlīgs. Tā tas var būt gadījumā, kad lūgums aizstāt motīvus ir aizstāvība pret prasītāja izvirzītu prasījumu.

   (sal. ar 42. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 45. un 46. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 57. punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 59.–62. punktu)

5.  Konkurences jomā, kaut arī konkrētā tirgus noteikšana, lai konstatētu ievērojamu ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm EKL 81. panta izpratnē, ir lieka atsevišķās situācijās, piemēram, ja pat bez šādas noteikšanas ir iespējams konstatēt, ka aizliegtā vienošanās var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un tās mērķis vai rezultāts ir konkurences nepieļaušana, ierobežošana vai traucēšana kopējā tirgū, tad pārbaudi, vai nav pārsniegta zināma tirgus daļas robežvērtība, pēc definīcijas nav iespējams veikt, ja nekādi nav noteikts konkrētais tirgus. Šajā ziņā Pamatnostādņu par tirdzniecības ietekmēšanu 55. punktā ir loģiski noteikts, ka, “lai piemērotu tirgus daļas slieksni, ir jānosaka attiecīgais tirgus”, un ietverta atsauce uz Paziņojumu par tirgus noteikšanu, kas konkretizēta minētā 55. punkta zemsvītras piezīmē. Komisijai minēto pamatnostādņu ietvaros bija jānosaka konkrētais tirgus.

   (sal. ar 63. un 64. punktu)

6.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 71.–73. punktu)

7.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 74., 75., 86., 88. un 161. punktu)

8.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 81., 82. un 149. punktu)

9.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 92.–95. punktu)

10.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 113.–116. punktu)

11.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 127. punktu)

12.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 132.–134. punktu)

13.  Kaut arī Komisija nav uzskatāma par “tiesu” Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta izpratnē, tai administratīvās procedūras ietvaros tomēr ir jāievēro Savienības pamattiesības, starp kurām ietilpst tiesības uz labu pārvaldību, kas nostiprinātas Eiropas Savienības pamattiesību hartas 41. pantā, kura reglamentē administratīvo procesu, kurā Komisija izskata konkurences tiesību pārkāpumus.

    Saskaņā ar minētās Hartas 41. pantu ikvienai personai tostarp ir tiesības uz objektīvu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs. Šī objektivitātes prasība ietver, pirmkārt, objektīvo objektivitāti tādā nozīmē, ka nevienam ieinteresētās struktūras darbiniekam, kas atbildīgs par lietu, nedrīkst pastāvēt aizspriedumi vai personīgs pieņēmums, un objektīvo objektivitāti, atbilstoši kurai attiecīgajai iestādei ir jāsniedz pietiekamas garantijas, lai varētu izslēgt jebkādas leģitīmas šaubas par tās neitralitāti.

    Pirmkārt, tikai tas vien, ka Komisija izmeklē aizliegtu vienošanos, kas kaitējusi Savienības finanšu interesēm, un par to piemērojusi sodu, nenozīmē, ka tai trūktu objektīvās objektivitātes. Otrkārt, apstāklis, ka Komisijas dienesti, kas ir atbildīgi par Savienības konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanu, un dienesti, kas ir atbildīgi par samaksas veikšanu par aizliegtajā vienošanās ietilpstošajiem pakalpojumiem, ietilpst vienā organizatoriskajā struktūrā, kā tāds neapdraud šīs iestādes objektīvo objektivitāti, jo minētie dienesti noteikti ir daļa no struktūras, kurā tie ietilpst. Treškārt, Komisijas lēmumiem var piemērot Savienības tiesas pārbaudi un ka Savienības tiesībās ir noteikta Komisijas lēmumu, īpaši saistībā ar EKL 81. panta piemērošanu, pārbaude tiesā, kas sniedz visas Hartas 47. pantā paredzētās garantijas. Tādēļ Komisija katrā ziņā nav uzskatāma pārkāpuma upuri un reizē tā soģi.

    (sal. ar 154., 155., 157.–159. punktu)

14.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 166. un 167. punktu)

15.  Konkurences jomā naudas soda, kas piemērots atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktam, aprēķināšanai atbilstoši Pamatnostādņu 35. punktam ārkārtas gadījumos Komisija pēc pieprasījuma var ņemt vērā uzņēmuma maksātnespēju konkrētā sociālajā un ekonomiskajā kontekstā. Katrā ziņā šo pamatnostādņu 37. punktā ir noteikts, ka, lai gan šīs pamatnostādnes sniedz vispārēju metodiku naudas soda noteikšanai, konkrētie lietas apstākļi vai vajadzība panākt preventīvu iedarbību var attaisnot Komisijas novirzīšanos no šīs metodikas vai no 21. punktā minētajiem ierobežojumiem. No tā izriet, ka, atšķirībā no pamatnostādņu 35. punkta, to 37. punkts ir piemērojams neatkarīgi no attiecīgā uzņēmuma maksātspējas.

    Katrā ziņā minētais 37. punkts neizslēdz, ka uzņēmuma maksātnespēja var tikt ņemta vērā, lemjot par tā piemērošanu. Tomēr, lai piešķirtu lietderīgu iedarbību kā Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai 35. punktam, tā arī to 37. punktam, ir nepieciešams, lai to piemērošanas nosacījumi būtu atšķirīgi. Tādēļ maksātnespēja vai samazināta maksātspēja minētā 35. punkta izpratnē pati par sevi katrā ziņā nav uzskatāma par pietiekamu iemeslu minēto pamatnostādņu 37. punkta piemērošanai.

    (sal. ar 171. un 173. punktu)