Lieta C-395/11

BLV Wohn- und Gewerbebau GmbH

pret

Finanzamt Lüdenscheid

(Bundesfinanzhof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Nodokļi — Sestā PVN direktīva — Lēmums 2004/290/EK — Dalībvalsts piemērots atkāpes pasākums — Atļauja — 2. panta 1. punkts — Jēdziens “būvdarbi” — Interpretācija — Preču piegādes iekļaušana — Iespēja daļēji piemērot šo atkāpi — Ierobežojumi”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 13. decembra spriedums

  1. Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Metodes – Gramatiskā, sistēmiskā un teleoloģiskā interpretācija – Atkāpe no vispārīgā noteikuma – Šaura interpretācija – Robežas – Atkāpes lietderīgā iedarbība

  2. Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Personas, kurām jāmaksā nodoklis – Atkāpes ietveroši valsts pasākumi – Lēmums 2004/290, ar kuru Vācijai atļauts būvniecības darbu saņēmēju atzīt par personu, kurai jāmaksā nodoklis – Jēdziens “būvniecības darbi” – Preču piegāde – Iekļaušana

    (Padomes Direktīvas 77/388 5. panta 1. punkts, 6. panta 1. punkts, 21. pants un 27. panta 1. punkts; Padomes Lēmuma 2004/290 2. panta 1. punkts)

  3. Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Personas, kurām jāmaksā nodoklis – Atkāpes ietveroši valsts pasākumi – Lēmums 2004/290, ar kuru Vācijai atļauts būvniecības darbu saņēmēju atzīt par personu, kurai jāmaksā nodoklis – Šīs atļaujas daļēja īstenošana saistībā ar noteiktām darbu un darījumu kategorijām

    (Padomes Direktīvas 77/388 21. pants un 27. panta 1. punkts; Padomes Lēmums 2004/290)

  1.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 25. un 33. punktu)

  2.  Lēmuma 2004/290, ar kuru Vācijai ir atļauts piemērot pasākumu, atkāpjoties no 21. panta Sestajā direktīvā 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 2. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “būvniecības darbi”, kas ietverts minētajā tiesību normā, papildus darījumiem, kas uzskatāmi par pakalpojumu sniegšanu, kas definēta Sestās direktīvas 6. panta 1. punktā, ietver arī darījumus, kas ir preču piegāde minētās direktīvas 5. panta 1. punkta nozīmē.

    (sal. ar 35. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

  3.  Lēmums 2004/290, ar kuru Vācijai ir atļauts piemērot pasākumu, atkāpjoties no 21. panta Sestajā direktīvā 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka Vācijas Federatīvā Republika var tikai daļēji izmantot atļauju, kas sniegta ar šo lēmumu, saistībā ar noteiktām kategorijām, tādām kā dažādu būvniecības darbu veidi, un saistībā ar darījumiem, kas sniegti noteiktiem saņēmējiem.

    Nosakot šīs kategorijas, šai dalībvalstij ir jāievēro nodokļu neitralitātes princips, kā arī Savienības tiesību vispārējie principi, tostarp samērīguma princips un tiesiskās noteiktības princips.

    Iesniedzējtiesai, ņemot vērā visus atbilstošos tiesību un faktu apstākļus, ir jāpārbauda, vai tā tas ir tās izskatāmajā tiesvedībā, un vajadzības gadījumā jāīsteno pasākumi, kas nepieciešami, lai novērstu nelabvēlīgās sekas, kas izriet no attiecīgo tiesību normu, kas ir pretrunā samērīguma vai tiesiskās noteiktības principam, piemērošanas.

    (sal. ar 50. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)


Lieta C-395/11

BLV Wohn- und Gewerbebau GmbH

pret

Finanzamt Lüdenscheid

(Bundesfinanzhof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Nodokļi — Sestā PVN direktīva — Lēmums 2004/290/EK — Dalībvalsts piemērots atkāpes pasākums — Atļauja — 2. panta 1. punkts — Jēdziens “būvdarbi” — Interpretācija — Preču piegādes iekļaušana — Iespēja daļēji piemērot šo atkāpi — Ierobežojumi”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 13. decembra spriedums

  1. Eiropas Savienības tiesības — Interpretācija — Metodes — Gramatiskā, sistēmiskā un teleoloģiskā interpretācija — Atkāpe no vispārīgā noteikuma — Šaura interpretācija — Robežas — Atkāpes lietderīgā iedarbība

  2. Nodokļu tiesību aktu saskaņošana — Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma — Personas, kurām jāmaksā nodoklis — Atkāpes ietveroši valsts pasākumi — Lēmums 2004/290, ar kuru Vācijai atļauts būvniecības darbu saņēmēju atzīt par personu, kurai jāmaksā nodoklis — Jēdziens “būvniecības darbi” — Preču piegāde — Iekļaušana

    (Padomes Direktīvas 77/388 5. panta 1. punkts, 6. panta 1. punkts, 21. pants un 27. panta 1. punkts; Padomes Lēmuma 2004/290 2. panta 1. punkts)

  3. Nodokļu tiesību aktu saskaņošana — Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma — Personas, kurām jāmaksā nodoklis — Atkāpes ietveroši valsts pasākumi — Lēmums 2004/290, ar kuru Vācijai atļauts būvniecības darbu saņēmēju atzīt par personu, kurai jāmaksā nodoklis — Šīs atļaujas daļēja īstenošana saistībā ar noteiktām darbu un darījumu kategorijām

    (Padomes Direktīvas 77/388 21. pants un 27. panta 1. punkts; Padomes Lēmums 2004/290)

  1.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 25. un 33. punktu)

  2.  Lēmuma 2004/290, ar kuru Vācijai ir atļauts piemērot pasākumu, atkāpjoties no 21. panta Sestajā direktīvā 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 2. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “būvniecības darbi”, kas ietverts minētajā tiesību normā, papildus darījumiem, kas uzskatāmi par pakalpojumu sniegšanu, kas definēta Sestās direktīvas 6. panta 1. punktā, ietver arī darījumus, kas ir preču piegāde minētās direktīvas 5. panta 1. punkta nozīmē.

    (sal. ar 35. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

  3.  Lēmums 2004/290, ar kuru Vācijai ir atļauts piemērot pasākumu, atkāpjoties no 21. panta Sestajā direktīvā 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka Vācijas Federatīvā Republika var tikai daļēji izmantot atļauju, kas sniegta ar šo lēmumu, saistībā ar noteiktām kategorijām, tādām kā dažādu būvniecības darbu veidi, un saistībā ar darījumiem, kas sniegti noteiktiem saņēmējiem.

    Nosakot šīs kategorijas, šai dalībvalstij ir jāievēro nodokļu neitralitātes princips, kā arī Savienības tiesību vispārējie principi, tostarp samērīguma princips un tiesiskās noteiktības princips.

    Iesniedzējtiesai, ņemot vērā visus atbilstošos tiesību un faktu apstākļus, ir jāpārbauda, vai tā tas ir tās izskatāmajā tiesvedībā, un vajadzības gadījumā jāīsteno pasākumi, kas nepieciešami, lai novērstu nelabvēlīgās sekas, kas izriet no attiecīgo tiesību normu, kas ir pretrunā samērīguma vai tiesiskās noteiktības principam, piemērošanas.

    (sal. ar 50. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)