Lieta C-364/11
Mostafa Abed El Karem El Kott u.c.
pret
Bevándorlási és Állampolgársági Hivatal
(Fővárosi Bíróság lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Direktīva 2004/83/EK — Bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanas nosacījumu obligātie standarti — Palestīniešu izcelsmes bezvalstnieki, kuri faktiski ir saņēmuši Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūras Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) palīdzību — Šo bezvalstnieku tiesības uz bēgļa statusa atzīšanu, pamatojoties uz Direktīvas 2004/83 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro teikumu — Piemērošanas nosacījumi — Minētās UNRWA palīdzības izbeigšana “jebkādu iemeslu dēļ” — Pierādījumi — Sekas attiecībā uz ieinteresētajām personām, kuras lūdz piešķirt bēgļa statusu — Tiesības “paša šā fakta dēļ uz [šīs] direktīvas sniegto labumu” — “Bēgļa” statusa automātiska atzīšana šīs pašas direktīvas 2. panta c) punkta izpratnē un bēgļa statusa piešķiršana atbilstoši tās 13. pantam”
Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2012. gada 19. decembra spriedums
Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss – Direktīva 2004/83 – Bēgļa statusa piešķiršanas nosacījumi – Persona, kuras aizsardzību nodrošina vai kurai palīdzību sniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas nav Augstais komisārs bēgļu jautājumos – Bēgļa statusa liegšana – Minētās palīdzības izbeigšana – Direktīvas piemērošana – Nosacījumi
(Padomes Direktīvas 2004/83 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmais un otrais teikums)
Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss – Direktīva 2004/83 – Bēgļa statusa piešķiršanas nosacījumi – Persona, kuras aizsardzību nodrošina vai kurai palīdzību sniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas nav Augstais komisārs bēgļu jautājumos – Bēgļa statusa liegšana – Minētās palīdzības izbeigšana – Šī statusa atzīšana – Nosacījumi
(Padomes Direktīvas 2004/83 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrais teikums)
Direktīvas 2004/83 par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā normā paredzētais iemesls izslēgšanai no to personu loka, kas atzīti par bēgļiem, attiecas ne vien uz personām, kuras pašreiz saņem Apvienoto Nāciju organizācijas vai aģentūras sniegto palīdzību, bet arī uz tām, kuras šo palīdzību ir faktiski saņēmušas neilgi pirms patvēruma pieteikuma iesniegšanas dalībvalstī, ja vien šī palīdzība tomēr nav izbeigta tā paša 1. punkta a) apakšpunkta otrā teikuma izpratnē.
Atbilstoši pēdējai minētajai tiesību normai kādas Apvienoto Nāciju organizācijas vai aģentūras, izņemot ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos, sniegtās aizsardzības vai palīdzības izbeigšana “jebkādu iemeslu dēļ”, saskaņā ar kuru attiecīgās personas paša šā fakta dēļ ir tiesīgas pamatoties uz Direktīvu 2004/83, ietver arī situāciju, kurā persona pēc tam, kad viņa faktiski bija saņēmusi šo aizsardzību vai palīdzību, vairs to nesaņem tāda iemesla dēļ, kuru viņa pati nespēj ietekmēt un kas nav atkarīgs no viņas gribas. Proti, no Direktīvas 2004/83 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrā teikuma ievadvārdiem “ja šāda aizsardzība vai palīdzība [..] izbeigta” izriet, ka tā vispirms ir faktiskā Apvienoto Nāciju organizācijas vai aģentūras sniegtā palīdzība, nevis šīs aģentūras pastāvēšana, kurai ir jāizbeidzas, lai vairs nebūtu piemērojams iemesls izslēgšanai no bēgļa statusa. Protams, šīs organizācijas vai aģentūras vienkārša neatrašanās darbības teritorijā vai brīvprātīgs lēmums to atstāt nevar tikt kvalificēti kā palīdzības izbeigšana. Savukārt gadījumā, kad šī lēmuma iemesls ir piespiešana neatkarīgi no attiecīgās personas gribas, šāda situācija var būt pamats konstatējumam, saskaņā ar kuru palīdzība, kuru šī persona saņēma, ir izbeigusies Direktīvas 2004/83 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrā teikuma izpratnē.
Par šādas personas iesniegta patvēruma pieteikuma izskatīšanu atbildīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, pamatojoties uz šī pieteikuma individuālu izvērtējumu, ir jāpārbauda, vai šī persona bija spiesta pamest minēto teritoriju, kas tā ir gadījumā, ja viņas personiskā drošība ir bijusi nopietni apdraudēta un ja attiecīgā organizācija vai aģentūra nav spējusi viņai šajā teritorijā nodrošināt dzīves apstākļus atbilstoši minētajai organizācijai vai aģentūrai uzticētajai misijai.
(sal. ar 52., 57., 59., 61. un 63.–65. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)
Direktīvas 2004/83 par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu, 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, kad par patvēruma pieteikuma izskatīšanu atbildīgās dalībvalsts kompetentās iestādes ir konstatējušas, ka attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju ir īstenojies nosacījums saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūras Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) sniegtās aizsardzības vai palīdzības izbeigšanu, tiesības paša šā fakta dēļ “uz [šīs] direktīvas sniegto labumu” nozīmē, ka šī dalībvalsts atzīst bēgļa statusu minētās direktīvas 2. panta c) punkta izpratnē un ipso facto piešķir šim pieteikuma iesniedzējam bēgļa statusu, tomēr ar nosacījumu, ka uz minēto pieteikuma iesniedzēju neattiecas izslēgšanas iemesli atbilstoši šī 12. panta 1. punkta b) apakšpunktam vai 2. un 3. punktam.
Proti, direktīvas 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrajā teikumā iekļautie vārdi “paša šā fakta dēļ ir tiesīgas uz [šīs] direktīvas sniegto labumu” ir jāinterpretē atbilstoši Ženēvas konvencijas 1. panta D iedaļas otrajai daļai, proti, kā tādi, kas ļauj attiecīgajām personām “ipso facto” izmantot šīs konvencijas režīmu un ar to piešķirtās “priekšrocības”. Tādējādi tiesības, kas izriet no fakta, ka UNRWA palīdzība ir izbeigta un ir beidzis pastāvēt izslēgšanas iemesls, nevar tikt ierobežotas, piešķirot attiecīgajai personai vienīgi iespēju lūgt piešķirt bēgļa statusu, pamatojoties uz Direktīvas 2004/83 2. panta c) punktu, jo šī iespēja jau ir pieejama visiem trešās valsts valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, kas atrodas kādas dalībvalsts teritorijā. Tomēr tiesības paša šā fakta dēļ uz minētās direktīvas sniegto labumu tās 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē nerada beznosacījuma tiesības tikt atzītam par bēgli. Tādējādi, lai gan ir taisnība, ka personai, kurai paša šā fakta dēļ ir tiesības uz Direktīvas 2004/83 sniegto labumu, nav noteikti jāpierāda, ka tā baidās no vajāšanas šīs direktīvas 2. panta c) punkta izpratnē, tai tomēr ir jāiesniedz pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu un šis pieteikums ir jāizvērtē atbildīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Šīs izvērtēšanas ietvaros minētajām iestādēm ir jāpārbauda ne vien tas, vai pieteikuma iesniedzējs patiešām ir lūdzis UNRWA palīdzību un vai šī palīdzība ir izbeigta, bet arī tas, vai uz šo pieteikuma iesniedzēju neattiecas kāds no šīs pašas direktīvas 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā vai 2. un 3. punktā paredzētajiem izslēgšanas iemesliem.
(sal. ar 71., 72., 75., 76. un 81. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)
Lieta C-364/11
Mostafa Abed El Karem El Kott u.c.
pret
Bevándorlási és Állampolgársági Hivatal
(Fővárosi Bíróság lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Direktīva 2004/83/EK — Bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanas nosacījumu obligātie standarti — Palestīniešu izcelsmes bezvalstnieki, kuri faktiski ir saņēmuši Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūras Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) palīdzību — Šo bezvalstnieku tiesības uz bēgļa statusa atzīšanu, pamatojoties uz Direktīvas 2004/83 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro teikumu — Piemērošanas nosacījumi — Minētās UNRWA palīdzības izbeigšana “jebkādu iemeslu dēļ” — Pierādījumi — Sekas attiecībā uz ieinteresētajām personām, kuras lūdz piešķirt bēgļa statusu — Tiesības “paša šā fakta dēļ uz [šīs] direktīvas sniegto labumu” — “Bēgļa” statusa automātiska atzīšana šīs pašas direktīvas 2. panta c) punkta izpratnē un bēgļa statusa piešķiršana atbilstoši tās 13. pantam”
Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2012. gada 19. decembra spriedums
Robežkontrole, patvērums un imigrācija — Patvēruma politika — Bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss — Direktīva 2004/83 — Bēgļa statusa piešķiršanas nosacījumi — Persona, kuras aizsardzību nodrošina vai kurai palīdzību sniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas nav Augstais komisārs bēgļu jautājumos — Bēgļa statusa liegšana — Minētās palīdzības izbeigšana — Direktīvas piemērošana — Nosacījumi
(Padomes Direktīvas 2004/83 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmais un otrais teikums)
Robežkontrole, patvērums un imigrācija — Patvēruma politika — Bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss — Direktīva 2004/83 — Bēgļa statusa piešķiršanas nosacījumi — Persona, kuras aizsardzību nodrošina vai kurai palīdzību sniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas nav Augstais komisārs bēgļu jautājumos — Bēgļa statusa liegšana — Minētās palīdzības izbeigšana — Šī statusa atzīšana — Nosacījumi
(Padomes Direktīvas 2004/83 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrais teikums)
Direktīvas 2004/83 par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā normā paredzētais iemesls izslēgšanai no to personu loka, kas atzīti par bēgļiem, attiecas ne vien uz personām, kuras pašreiz saņem Apvienoto Nāciju organizācijas vai aģentūras sniegto palīdzību, bet arī uz tām, kuras šo palīdzību ir faktiski saņēmušas neilgi pirms patvēruma pieteikuma iesniegšanas dalībvalstī, ja vien šī palīdzība tomēr nav izbeigta tā paša 1. punkta a) apakšpunkta otrā teikuma izpratnē.
Atbilstoši pēdējai minētajai tiesību normai kādas Apvienoto Nāciju organizācijas vai aģentūras, izņemot ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos, sniegtās aizsardzības vai palīdzības izbeigšana “jebkādu iemeslu dēļ”, saskaņā ar kuru attiecīgās personas paša šā fakta dēļ ir tiesīgas pamatoties uz Direktīvu 2004/83, ietver arī situāciju, kurā persona pēc tam, kad viņa faktiski bija saņēmusi šo aizsardzību vai palīdzību, vairs to nesaņem tāda iemesla dēļ, kuru viņa pati nespēj ietekmēt un kas nav atkarīgs no viņas gribas. Proti, no Direktīvas 2004/83 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrā teikuma ievadvārdiem “ja šāda aizsardzība vai palīdzība [..] izbeigta” izriet, ka tā vispirms ir faktiskā Apvienoto Nāciju organizācijas vai aģentūras sniegtā palīdzība, nevis šīs aģentūras pastāvēšana, kurai ir jāizbeidzas, lai vairs nebūtu piemērojams iemesls izslēgšanai no bēgļa statusa. Protams, šīs organizācijas vai aģentūras vienkārša neatrašanās darbības teritorijā vai brīvprātīgs lēmums to atstāt nevar tikt kvalificēti kā palīdzības izbeigšana. Savukārt gadījumā, kad šī lēmuma iemesls ir piespiešana neatkarīgi no attiecīgās personas gribas, šāda situācija var būt pamats konstatējumam, saskaņā ar kuru palīdzība, kuru šī persona saņēma, ir izbeigusies Direktīvas 2004/83 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrā teikuma izpratnē.
Par šādas personas iesniegta patvēruma pieteikuma izskatīšanu atbildīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, pamatojoties uz šī pieteikuma individuālu izvērtējumu, ir jāpārbauda, vai šī persona bija spiesta pamest minēto teritoriju, kas tā ir gadījumā, ja viņas personiskā drošība ir bijusi nopietni apdraudēta un ja attiecīgā organizācija vai aģentūra nav spējusi viņai šajā teritorijā nodrošināt dzīves apstākļus atbilstoši minētajai organizācijai vai aģentūrai uzticētajai misijai.
(sal. ar 52., 57., 59., 61. un 63.–65. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)
Direktīvas 2004/83 par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu, 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, kad par patvēruma pieteikuma izskatīšanu atbildīgās dalībvalsts kompetentās iestādes ir konstatējušas, ka attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju ir īstenojies nosacījums saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūras Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) sniegtās aizsardzības vai palīdzības izbeigšanu, tiesības paša šā fakta dēļ “uz [šīs] direktīvas sniegto labumu” nozīmē, ka šī dalībvalsts atzīst bēgļa statusu minētās direktīvas 2. panta c) punkta izpratnē un ipso facto piešķir šim pieteikuma iesniedzējam bēgļa statusu, tomēr ar nosacījumu, ka uz minēto pieteikuma iesniedzēju neattiecas izslēgšanas iemesli atbilstoši šī 12. panta 1. punkta b) apakšpunktam vai 2. un 3. punktam.
Proti, direktīvas 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrajā teikumā iekļautie vārdi “paša šā fakta dēļ ir tiesīgas uz [šīs] direktīvas sniegto labumu” ir jāinterpretē atbilstoši Ženēvas konvencijas 1. panta D iedaļas otrajai daļai, proti, kā tādi, kas ļauj attiecīgajām personām “ipso facto” izmantot šīs konvencijas režīmu un ar to piešķirtās “priekšrocības”. Tādējādi tiesības, kas izriet no fakta, ka UNRWA palīdzība ir izbeigta un ir beidzis pastāvēt izslēgšanas iemesls, nevar tikt ierobežotas, piešķirot attiecīgajai personai vienīgi iespēju lūgt piešķirt bēgļa statusu, pamatojoties uz Direktīvas 2004/83 2. panta c) punktu, jo šī iespēja jau ir pieejama visiem trešās valsts valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, kas atrodas kādas dalībvalsts teritorijā. Tomēr tiesības paša šā fakta dēļ uz minētās direktīvas sniegto labumu tās 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē nerada beznosacījuma tiesības tikt atzītam par bēgli. Tādējādi, lai gan ir taisnība, ka personai, kurai paša šā fakta dēļ ir tiesības uz Direktīvas 2004/83 sniegto labumu, nav noteikti jāpierāda, ka tā baidās no vajāšanas šīs direktīvas 2. panta c) punkta izpratnē, tai tomēr ir jāiesniedz pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu un šis pieteikums ir jāizvērtē atbildīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Šīs izvērtēšanas ietvaros minētajām iestādēm ir jāpārbauda ne vien tas, vai pieteikuma iesniedzējs patiešām ir lūdzis UNRWA palīdzību un vai šī palīdzība ir izbeigta, bet arī tas, vai uz šo pieteikuma iesniedzēju neattiecas kāds no šīs pašas direktīvas 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā vai 2. un 3. punktā paredzētajiem izslēgšanas iemesliem.
(sal. ar 71., 72., 75., 76. un 81. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)