Apvienotās lietas C-318/11 un C-319/11
Daimler AG
un
Widex A/S
pret
Skatteverket
(Förvaltningsrätten i Falun lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma — Direktīva 2006/112/EK — 170. un 171. pants — Astotā PVN direktīva — 1. pants — Direktīva 2008/9/EK — 3. panta a) punkts — Kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī — Dalībvalstī reģistrēts nodokļa maksātājs, kas citā dalībvalstī veic tikai tehniskus izmēģinājumus vai izpēti”
Kopsavilkums – Tiesas (astotā palāta) 2012. gada 25. oktobra spriedums
Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Nodokļa atmaksāšana valstī nereģistrētiem nodokļa maksātājiem – Piemērojamība personām – Nodokļu maksātājs, kurš pastāvīgajā uzņēmumā veic vienīgi tehniskus izmēģinājumus vai izpētes darbus, bet ne ar nodokli apliekamus darījumus – Iekļaušana – Dalībvalstī, kurā veic atmaksāšanu, pilnībā piederošs meitasuzņēmums – Ietekmes neesamība
(Padomes Direktīvas 79/1072, kas grozīta ar Direktīvu 2006/98, 1. pants un Padomes Direktīvas 2008/9 3. panta a) punkts)
Dalībvalstī reģistrētam pievienotās vērtības nodokļa maksātājam, kurš citā dalībvalstī veic tikai tehniskus izmēģinājumus vai izpētes darbu, izslēdzot jebkādas ar nodokli apliekamas darbības, pēdējā minētajā dalībvalstī nepieder “pastāvīgs uzņēmums, no kura notiek darījumu kārtošana” Astotās direktīvas 79/1072 par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – Kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī, kura grozīta ar Direktīvu 2006/98, 1. panta un Direktīvas 2008/9, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112 paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, 3. panta a) punkta izpratnē.
Jēdziens “pastāvīgs uzņēmums, no kura notiek darījumu kārtošana”, ietver divus kumulatīvus nosacījumus, kas saistīti, pirmkārt, ar “pastāvīga uzņēmuma” esamību un, otrkārt, “darījumu” kārtošana no tā. Lai izslēgtu tiesību uz atmaksāšanu pastāvēšanu, ir jākonstatē faktiska pastāvīgā uzņēmuma ar nodokli apliekamu darījumu veikšana dalībvalstī, kurā iesniegts pieteikums par atmaksāšanu, nevis tikai minētā uzņēmuma spēja veikt šādas darbības.
Gadījumā, kad nav apstrīdēts, ka uzņēmums ar tehnisko pārbaužu un pētniecības pakalpojumiem neīsteno ar nodokli apliekamu pakārtotu darījumu veikšanu dalībvalstī, kurā iesniegts pieteikums par atmaksāšanu, ir jāatzīst tiesības uz priekšnodoklī samaksāta pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanu, un nav vajadzības pārbaudīt, vai katrai no attiecīgajām sabiedrībām patiešām ir “pastāvīgs uzņēmums” interpretējamo normu nozīmē, jo abi nosacījumi, kas veido kritēriju “pastāvīgs uzņēmums, no kura notiek darījumu kārtošana”, ir kumulatīvi.
Šo interpretāciju neatspēko apstāklis, ka nodokļa maksātājam dalībvalstī, kurā tas iesniedzis pieteikumu par atmaksāšanu, pilnībā pieder meitasuzņēmums, kura mērķis ir gandrīz vienīgi sniegt dažādus pakalpojumus saistībā ar īstenotajām tehniskajām pārbaudēm. Šāds pilnībā piederošs meitasuzņēmums ir juridiska persona, kas ir neatkarīga nodokļu maksātāja.
(sal. ar 32., 37.–39., 44., 48. un 51. punktu un rezolutīvās daļas 1) un 2) punktu)
Apvienotās lietas C-318/11 un C-319/11
Daimler AG
un
Widex A/S
pret
Skatteverket
(Förvaltningsrätten i Falun lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma — Direktīva 2006/112/EK — 170. un 171. pants — Astotā PVN direktīva — 1. pants — Direktīva 2008/9/EK — 3. panta a) punkts — Kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī — Dalībvalstī reģistrēts nodokļa maksātājs, kas citā dalībvalstī veic tikai tehniskus izmēģinājumus vai izpēti”
Kopsavilkums – Tiesas (astotā palāta) 2012. gada 25. oktobra spriedums
Nodokļu tiesību aktu saskaņošana — Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma — Nodokļa atmaksāšana valstī nereģistrētiem nodokļa maksātājiem — Piemērojamība personām — Nodokļu maksātājs, kurš pastāvīgajā uzņēmumā veic vienīgi tehniskus izmēģinājumus vai izpētes darbus, bet ne ar nodokli apliekamus darījumus — Iekļaušana — Dalībvalstī, kurā veic atmaksāšanu, pilnībā piederošs meitasuzņēmums — Ietekmes neesamība
(Padomes Direktīvas 79/1072, kas grozīta ar Direktīvu 2006/98, 1. pants un Padomes Direktīvas 2008/9 3. panta a) punkts)
Dalībvalstī reģistrētam pievienotās vērtības nodokļa maksātājam, kurš citā dalībvalstī veic tikai tehniskus izmēģinājumus vai izpētes darbu, izslēdzot jebkādas ar nodokli apliekamas darbības, pēdējā minētajā dalībvalstī nepieder “pastāvīgs uzņēmums, no kura notiek darījumu kārtošana” Astotās direktīvas 79/1072 par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – Kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī, kura grozīta ar Direktīvu 2006/98, 1. panta un Direktīvas 2008/9, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112 paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, 3. panta a) punkta izpratnē.
Jēdziens “pastāvīgs uzņēmums, no kura notiek darījumu kārtošana”, ietver divus kumulatīvus nosacījumus, kas saistīti, pirmkārt, ar “pastāvīga uzņēmuma” esamību un, otrkārt, “darījumu” kārtošana no tā. Lai izslēgtu tiesību uz atmaksāšanu pastāvēšanu, ir jākonstatē faktiska pastāvīgā uzņēmuma ar nodokli apliekamu darījumu veikšana dalībvalstī, kurā iesniegts pieteikums par atmaksāšanu, nevis tikai minētā uzņēmuma spēja veikt šādas darbības.
Gadījumā, kad nav apstrīdēts, ka uzņēmums ar tehnisko pārbaužu un pētniecības pakalpojumiem neīsteno ar nodokli apliekamu pakārtotu darījumu veikšanu dalībvalstī, kurā iesniegts pieteikums par atmaksāšanu, ir jāatzīst tiesības uz priekšnodoklī samaksāta pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanu, un nav vajadzības pārbaudīt, vai katrai no attiecīgajām sabiedrībām patiešām ir “pastāvīgs uzņēmums” interpretējamo normu nozīmē, jo abi nosacījumi, kas veido kritēriju “pastāvīgs uzņēmums, no kura notiek darījumu kārtošana”, ir kumulatīvi.
Šo interpretāciju neatspēko apstāklis, ka nodokļa maksātājam dalībvalstī, kurā tas iesniedzis pieteikumu par atmaksāšanu, pilnībā pieder meitasuzņēmums, kura mērķis ir gandrīz vienīgi sniegt dažādus pakalpojumus saistībā ar īstenotajām tehniskajām pārbaudēm. Šāds pilnībā piederošs meitasuzņēmums ir juridiska persona, kas ir neatkarīga nodokļu maksātāja.
(sal. ar 32., 37.–39., 44., 48. un 51. punktu un rezolutīvās daļas 1) un 2) punktu)