—

Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS) un Tesorería General de la Seguridad Social (TGSS) vārdā – A. R. Trillo García un P. García Perea, abogados,

—

Spānijas valdības vārdā – A. Rubio González, pārstāvis,

—

Eiropas Komisijas vārdā – S. Pardo Quintillán un V. Kreuschitz, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, tās redakcijā ar grozījumiem un atjauninājumiem, kas izdarīti ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97 (OV 1997, L 28, 1. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 5. nod., 3. sēj., 3. lpp.), kurā izdarīti grozījumi ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Regulu (EK) Nr. 629/2006 (OV L 114, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1408/71”) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 1. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 5. nod., 5. sēj., 72. lpp.), kurā izdarīti grozījumi ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 988/2009 (OV L 284, 43. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 883/2004”).

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību C. Salgado González prasībā pret Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS) [Valsts Sociālā nodrošinājuma iestādi] (turpmāk tekstā –“INSS”) un Tesorería General de la Seguridad Social (TGSS) [Vispārējo sociālā nodrošinājuma fondu] par prasītājas pamatlietā aplūkotās vecuma pensijas apmēru.

3

Regulas Nr. 1408/71 3. panta 1. punktā ir noteikts:

“Ievērojot šīs regulas īpašos noteikumus, uz personām, kas dzīvo kādā dalībvalstī, uz kuru attiecas šī regula, attiecas tie paši pienākumi un tie paši pabalsti saskaņā ar jebkuras dalībvalsts tiesību aktiem, kas attiecas uz šīs valsts pilsoņiem [Ievērojot šīs regulas īpašos noteikumus, personām, kurām ir piemērojams šajā regulā noteiktais, saskaņā ar jebkuras dalībvalsts tiesību aktiem ir tādi paši pienākumi un tādas pašas tiesības kā attiecīgās valsts pilsoņiem].”

4

Atbilstoši šīs regulas 45. panta 1. punktā noteiktajam:

“Ja kādas dalībvalsts tiesību akti saskaņā ar sistēmu, kas nav īpaša sistēma 2. vai 3. punkta nozīmē, nosaka, ka tiesību uz pabalstiem iegūšana, saglabāšana vai atgūšana ir atkarīga no apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu pabeigšanas, tad vajadzības gadījumā šīs dalībvalsts kompetentā institūcija ņem vērā tādus apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas ir pabeigti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, neatkarīgi no tā, vai tas veikts saskaņā ar vispārēju sistēmu vai īpašu sistēmu un darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā. Šiem mērķiem tā ņem vērā šos laika posmus tā, it kā tie būtu pabeigti saskaņā ar tās tiesību aktiem.”

5

Minētās regulas 46. panta 2. punktā ir paredzēts:

“Ja kādi dalībvalsts tiesību aktos prasīti nosacījumi par tiesībām uz pabalstiem tiek izpildīti, vienīgi piemērojot 45. pantu [un/]vai 40. panta 3. punktu, tad piemēro šādus noteikumus:

6

Regulas Nr. 1408/71 47. panta 1. punktā ir teikts:

“Lai aprēķinātu 46. panta 2. punktā minēto teorētisko un proporcionālo summu, piemēro šādus noteikumus:

[..]

7

Šīs regulas 89. pantā ir teikts, ka “VI pielikumā izklāstīta īpaša kārtība, lai īstenotu konkrētu dalībvalstu tiesību aktus”.

8

Regulas Nr. 1408/71 VI pielikuma H daļas, kas attiecas uz Spānijas Karalisti, 4. punktā ir noteikts:

9

Regulas Nr. 883/2004 90. pantā ir paredzēts, ka Regula Nr. 1408/71 tiek būtībā atcelta no Regulas Nr. 883/2004 piemērošanas dienas.

10

Regulas Nr. 883/2004 87. panta 5. punktā ir ietverts šāds pārejas noteikums:

“Tādas personas tiesības, kam dalībvalstī tikusi nodrošināta pensija pirms šās regulas piemērošanas dienas, pēc attiecīgās personas pieprasījuma var pārskatīt, ņemot vērā šo regulu.”

11

Šī regula saskaņā ar tās 91. pantā teikto ir piemērojama no īstenošanas regulas spēkā stāšanās dienas.

12

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 1. lpp.), atbilstoši tās 97. pantā teiktajam ir stājusies spēkā 2010. gada 1. maijā.

13

Atbilstoši Vispārējā likuma par sociālo nodrošinājumu (Ley General de la Seguridad Social), kurā izdarīti grozījumi, kas apstiprināti ar Karaļa 1994. gada 20. jūnija Likumdošanas dekrētu Nr. 1/1994, pamatlietā piemērojamajā redakcijā (turpmāk tekstā – “LGSS”), 161. panta 1. punkta b) apakšpunktam tiesības uz vecuma pensiju ir pakārtotas tostarp nosacījumam, ka vismaz piecpadsmit gadus ir jābūt veiktām iemaksām.

14

Atbilstoši LGSS 162. panta 1. punktā noteiktajam:

“Uz iemaksām balstītās vecuma pensijas aprēķina bāze ir dalījums, ko iegūst, attiecīgās personas iemaksu bāzes pēdējos 180 mēnešos tieši pirms mēneša, kuram seko apdrošināšanas gadījums, dalot ar 210.”

15

C. Salgado González ir veikusi iemaksas gan Spānijas Régimen Especial de Trabajadores Autónomos (pašnodarbināto personu īpašā sistēma) laikā no 1989. gada 1. februāra līdz 1999. gada 31. martam, proti, 3711 dienas, gan Portugālē – laikā no 2000. gada 1. marta līdz 2005. gada 31. decembrim, proti, 2100 dienas.

16

Viņa pieteicās vecuma pensijas saņemšanai Spānijā. 2006. gada 9. novembrīINSS viņai šo pensiju piešķīra no 2006. gada 1. janvāra.

17

Pamatodamās ar LGSS 162. panta 1. punktu, INSS sākotnēji noteica, ka šā pabalsta “aprēķina bāze” esot EUR 341,65 mēnesī.

18

Šī summa tika aprēķināta, saskaitot Spānijā laikā no 1991. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim veikto iemaksu bāzes un dalot iznākumu ar 210, šim koeficientam atbilstot – kā izriet no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem – 180 mēnešos, proti, piecpadsmit gados veikto kārtējo iemaksu (kuru skaits ir divpadsmit gadā) un ārkārtas iemaksu (kuru skaits ir divas gadā) kopsummai.

19

Minētā aprēķina bāze tika pirmoreiz koriģēta, to samazinot līdz 53 %, lai ņemtu vērā, cik gadus C. Salgado González bija veikusi iemaksas. Šīs pirmreizējās korekcijas rezultātā aprēķina bāze bija EUR 181,07.

20

Tad šajā summā no jauna tika izdarītas korekcijas, lai noteiktu to vecuma pensijas daļu, kuru pienākums maksāt ir Spānijas Karalistei. Tālab INSS ņēma vērā proporciju, kādā C. Salgado González veikusi iemaksas Spānijā, attiecībā pret visu viņas iemaksu kopumu. Šīs dalībvalsts maksājamā daļa tika noteikta 63,86 % apmērā no koriģētās aprēķina bāzes, kas atbilda EUR 115,63. Indeksējot šo summu un pieskaitot tai piemaksas, tā galu galā tika noteikta EUR 371,36 apmērā.

21

2007. gada 8. janvārīC. Salgado González, uzskatot, ka viņas saņemamās vecuma pensijas aprēķinā ir jāiekļauj arī iemaksas, kuras viņa veikusi Portugālē, lūdza minēto summu pārskatīt un noteikt EUR 864,14 mēnesī.

22

INSS šo lūgumu noraidīja un vēlāk šīs pašas summas apmēru noteica EUR 336,86 mēnesī.

23

Tā tika aprēķināta, saskaņā ar LGSS 162. panta 1. punktu saskaitot to iemaksu, kuras C. Salgado González Spānijā veikusi laikā no 1984. gada 1. aprīļa līdz 1999. gada 31. martam, proti, piecpadsmit gados pirms viņas pēdējās Spānijā veiktās iemaksas, bāzes un tās dalot ar 210. Taču, tā kā prasītāja pamatlietā Spānijas sociālā nodrošinājuma sistēmā iemaksas bija sākusi veikt tikai 1989. gada 1. februārī, laikā no 1984. gada 1. aprīļa līdz 1989. gada 31. janvārim veiktās iemaksas tika aprēķinātas atbilstoši nulles vērtībai.

24

Lai noteiktu faktisko pabalsta summu, attiecībā uz šo aprēķina bāzi INSS izdarīja šā sprieduma 19. un 20. punktā aprakstītās korekcijas.

25

Veltīgi mēģinājusi izmantot pirmstiesas administratīvos tiesībaizsardzības līdzekļus, C. Salgado González cēla Juzgado de lo Social no3 d’Ourense [Ourenses Darba un sociālo lietu tiesā Nr. 3] prasību, kura arī tikai noraidīta.

26

Apelācijas sūdzību izskatošā iesniedzējtiesa paskaidro, ka, lai noteiktu prasītājai pamatlietā piešķiramās vecuma pensijas aprēķina bāzi, INSS piemēroja Regulas Nr. 1408/71 VI pielikuma H daļas 4. punktu apvienojumā ar LGSS 162. panta 1. punktu.

27

Iesniedzējtiesa norāda, ka tai nav nekādu šaubu par to, ka C. Salgado González tiesību uz Spānijas vecuma pensiju aprēķina bāzes aprēķinā viņas Portugālē veiktās iemaksas iekļaut nav iespējams. Tomēr tā uzskata, ka metode, kuru INSS izmantojusi, lai aprēķinātu šo summu, nav saderīga nedz ar LESD 48. pantā noteiktajām darba ņēmēju brīvas pārvietošanās prasībām sociālā nodrošinājuma pabalstu ziņā, nedz Regulas Nr. 1408/71 3. pantā paredzētajai vienlīdzīgajai attieksmei pret nemigrējošiem un migrējošiem darba ņēmējiem.

28

Konkrēti, pirmkārt, attiecībā uz migrējošiem Kopienu darba ņēmējiem piemērojot koeficientu 210 pat tad, ja iemaksas Spānijā ir veiktas mazāk kā piecpadsmit gadus, šiem migrējošajiem darba ņēmējiem tiek radīti nevienlīdzīgi apstākļi salīdzinājumā ar Spānijā iemaksas veicošajiem nemigrējošiem darba ņēmējiem. Proti, aprēķina bāze tāda migrējošā Kopienu darba ņēmēja, kurš veic tikpat lielas iemaksas kā Spānijā iemaksas veicošais nemigrējošs darba ņēmējs, taču ir sadalījis savas iemaksas starp Spānijas Karalisti un citu dalībvalsti, gadījumā būšot jo mazāka, jo mazāk viņš iemaksas būs veicis Spānijā. Šāds iznākums esot pretrunā LESD 48. pantā paredzētajam Kopienu mērķim novērst, ka tiek samazināts apmērs, kādā migrējušais darba ņēmējs pabalstu būtu saņēmis, ja viņš nebūtu migrējis (skat. 1994. gada 9. augusta spriedumu lietā C-406/93 Reichling, Recueil, I-4061. lpp., 26. punkts, un 1996. gada 12. septembra spriedumu lietā C-251/94 Lafuente Nieto, Recueil, I-4187. lpp., 38. punkts).

29

Otrkārt, pēc iesniedzējtiesas domām, jo vairāk migrējušais darba ņēmējs veic iemaksas kādā citā dalībvalstī, nevis Spānijas Karalistē, jo mazāk sava darba stāža laika viņš var veltīt, lai savas iemaksas veiktu Spānijā – kuras ir vienīgās vērā ņemamās atbilstoši Regulas Nr. 1408/71 VI pielikuma H daļas 4. punktam – LGSS 162. panta 1. punktā paredzētajā piecpadsmit gadu laikposmā. Šie apstākļi iezīmējot atšķirību situācijā, kurā atrodas iemaksas Spānijā veicošs migrējošs darba ņēmējs un iemaksas arī Spānijā veicošs nemigrējošs darba ņēmējs, jo pēdējais no tiem var veltīt visu savu darba stāžu, lai veiktu iemaksas šajā piecpadsmit gadu laikposmā.

30

Tādēļ Tribunal Superior de Justicia de Galicia [Galīsijas Augstākā tiesa] nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

31

Ar saviem jautājumiem, kas ir jāaplūko kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai LESD 48. pantam un Regulas Nr. 1408/71 3. pantam, kā arī tās VI pielikuma H daļas 4. punktam vai arī Regulas Nr. 883/2004 XI pielikuma sadaļas “Spānija” 2. punkta a) apakšpunktam ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, saskaņā ar kuru migrējošas vai nemigrējošas pašnodarbinātas personas vecuma pensijas teorētiskā summa tiek nemainīgi aprēķināta, ņemot vērā šā darba ņēmēja iemaksu bāzes noteiktā piecpadsmit gadus ilgā atsauces laikposmā pirms viņa pēdējās iemaksas šajā valstī, kuras ir dalītas ar 210, bez iespējas ne šā laikposma ilgumu, ne izmantoto koeficientu pielāgot, lai ņemtu vērā apstākli, ka attiecīgais darba ņēmējs ir izmantojis savas tiesības brīvi pārvietoties.

32

Ievadam jākonstatē, ka atbilstoši Regulas Nr. 883/2004 91. pantā savienojumā ar Regulas Nr. 987/2009 97. pantu noteiktajam Regula Nr. 883/2004 ir piemērojama tikai kopš 2010. gada 1. maija.

33

Taču, kā redzams šā sprieduma 16. punktā, par laiku no 2006. gada 1. janvāra saņemamā vecuma pensija C. Salgado González tika piešķirta INSS2006. gada 9. novembrī. Turklāt, kā savu secinājumu 30. punktā norādījis arī ģenerāladvokāts, lietas materiālos nekas neliecina, ka C. Salgado González būtu izmantojusi minētās regulas 87. panta 5. punktā paredzēto iespēju lūgt pārskatīt viņas tiesības.

34

No tā izriet, ka Regula Nr. 883/2004 pamatlietai ratione temporis nav piemērojama.

35

Lai atbildētu uz iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem, jāatgādina, ka ar Regulu Nr. 1408/71 nav izveidota kopēja sociālā nodrošinājuma sistēma, bet gan tiek ļauts pastāvēt dažādām valstu sistēmām, un tās vienīgais mērķis ir nodrošināt šo sistēmu koordinēšanu. Tādējādi atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai dalībvalstu kompetencē joprojām ir organizēt savas sociālā nodrošinājuma sistēmas (skat. 2008. gada 1. aprīļa spriedumu lietā C-212/06 Gouvernement de la Communauté française un Gouvernement wallon, Krājums, I-1683. lpp., 43. punkts, kā arī 2011. gada 21. jūlija spriedumu lietā C-503/09 Stewart, Krājums, I-6497. lpp., 75. punkts).

36

Tādēļ, tā kā šajā jomā nav veikta saskaņošana Savienības līmenī, katras dalībvalsts ziņā ir savos tiesību aktos noteikt tostarp arī nosacījumus, ar kādiem rodas tiesības uz pabalstiem (iepriekš minētais spriedums lietā Stewart, 76. punkts un tajā minētā judikatūra).

37

Īstenojot šo kompetenci, dalībvalstīm tomēr ir jāievēro Savienības tiesības un konkrēti – LESD paredzētie noteikumi par visiem Savienības pilsoņiem atzītajām tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (iepriekš minētais spriedums lietā Stewart, 77. punkts un tajā minētā judikatūra).

38

Šajā ziņā jāatgādina Regulas Nr. 1408/71 45. pantā noteiktais, ka gadījumā, ja kādas dalībvalsts tiesību aktos tiesību uz tādiem šajā normā paredzētajiem pabalstiem kā, piemēram, vecuma pensija, iegūšana tiek pakārtota nosacījumam, ka jāpabeidz apdrošināšanas laikposmi, šīs dalībvalsts kompetentā institūcija vajadzīgajā mērā ņem vērā tādus apdrošināšanas laikposmus, kas ir pabeigti saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem. Tālab tā ņem vērā šos laikposmus tā, it kā tie būtu pabeigti saskaņā ar tās piemērotajiem tiesību aktiem.

39

Pamatlietā netiek apstrīdēts, ka, lai pārbaudītu, vai C. Salgado González ir veikusi iemaksas LGSS 161. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajā vismaz piecpadsmit gadu ilgajā laikposmā, INSS ņēma vērā gan Spānijā, gan Portugālē pabeigtos laikposmus atbilstoši Regulas Nr. 1408/71 45. pantam.

40

Iesniedzējtiesa turpretim prāto, vai tik kārtība, kādā attiecīgā pabalsta teorētisko summu aprēķinājusi INSS, nav pretrunā Savienības tiesībām.

41

Šajā ziņā jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 1408/71 46. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajam šāda pabalsta teorētisko summu ir jāaprēķina tā, it kā apdrošinātā persona visu savu profesionālo darbību būtu veikusi tikai un vienīgi attiecīgajā dalībvalstī (2005. gada 21. jūlija spriedums lietā C-30/04 Koschitzki, Krājums, I-7389. lpp., 27. punkts).

42

Turklāt Regulas Nr. 1408/71 47. pantā ir paredzēti papildu noteikumi pabalstu aprēķināšanai. Konkrēti, tā 1. punkta g) apakšpunktā ir noteikts, ka, ja kādas dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēts, ka pabalsta aprēķins balstās uz vidējo iemaksu bāzi, kompetentā institūcija šo bāzi nosaka, ņemot vērā vienīgi saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem pabeigtos apdrošināšanas laikposmus. Turklāt īpašu kārtību, kādā piemērojami Spānijas tiesību akti, izklāstošās Regulas Nr. 1408/71 VI pielikuma H daļas 4. punkta a) apakšpunktā ir precizējot norādīts, ka saskaņā ar šīs regulas 47. pantu Spānijas teorētisko pabalstu aprēķina, balstoties uz apdrošinātās personas faktiskajām iemaksām gados tieši pirms pēdējās iemaksas Spānijas sociālā nodrošinājuma sistēmā.

43

No pastāvīgās judikatūras izriet, ka Regulas Nr. 1408/71 46. panta 2. punkts un 47. panta 1. punkts ir jāinterpretē, ņemot vērā LESD 48. pantā noteikto mērķi, kas tostarp nozīmē, ka migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma pabalstu apjoms nav samazināms tādēļ, ka viņi ir izmantojuši savas tiesības brīvi pārvietoties (iepriekš minētie spriedumi lietā Reichling, 21. un 22. punkts, kā arī lietā Lafuente Nieto, 33. punkts).

44

Taču, nosakot pamatlietā aplūkotā pabalsta apmēru, INSS aprēķināja C. Salgado González vecuma pensijas teorētisko summu atbilstoši LGSS 162. panta 1. punktā paredzētajam noteikumam, ka šī summa jāaprēķina, balstoties uz iemaksu vidējo lielumu.

45

Lai atzītu tiesības uz pabalstu, šī iestāde Portugālē veiktās iemaksas atbilstoši Regulas Nr. 1408/71 45. pantā noteiktajam patiešām ņēma vērā tā, it kā tās būtu saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem pabeigti laikposmi.

46

Tomēr no Regulas Nr. 1408/71 47. panta 1. punkta g) apakšpunkta izriet, ka vidējo iemaksu bāzes aprēķins ir balstīts uz vienīgi to iemaksu summu, kuras ir veiktas saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Lafuente Nieto, 39. punkts).

47

Šajā ziņā šķiet, ka pamatlietā aplūkotā pabalsta teorētiskās summas aprēķinā C. Salgado González vidējo iemaksu lielumu INSS nav aprēķinājusi, ņemot vērā tikai apdrošināšanas laikposmus, ko viņa bija pabeigusi Spānijā gados tieši pirms pēdējās iemaksas Spānijas sociālā nodrošinājuma sistēmā, kā tas prasīts Regulas Nr. 1408/71 47. panta 1. punkta g) apakšpunktā un tās VI pielikuma H daļas 4. punkta a) apakšpunktā.

48

Proti, C. Salgado González Spānijas sociālā nodrošinājuma sistēmā ir veikusi iemaksas laikā no 1989. gada 1. februāra līdz 1999. gada 31. martam kopumā 3711 dienas, proti, aptuveni desmit gadus un divus mēnešus, taču INSS aprēķinam vēl pieskaita fiktīvu iemaksu laikposmu no 1984. gada 1. aprīļa līdz 1989. gada 30. janvārim, lai tiktu izpildīts nosacījums, ka iemaksas veiktas pēdējos piecpadsmit gados pirms C. Salgado González pēdējās Spānijā veiktās iemaksas. Šādi rīkojoties, INSS vēlējās aprēķināt skaitītāju, kuram piemērot LGSS 162. panta 1. punktā paredzēto koeficientu 210 un šādi aprēķinātu vidējo iemaksu bāzi, kas vajadzīga, lai noteiktu vecuma pensijas aprēķina bāzi.

49

Tomēr, tā kā laikā no 1984. gada 1. aprīļa līdz 1989. gada 31. martamC. Salgado González iemaksas nebija veikusi, INSS aprēķinā ņēma vērā apdrošināšanas laikposmus, kuri nebija pabeigti Spānijā. Tā kā šie laikposmi noteikti bija jāaprēķina atbilstoši nulles vērtībai, tos ņemot vērā, C. Salgado González vidējo iemaksu bāze tika samazināta.

50

Taču jākonstatē, ka šāda samazinājuma nebūtu bijis, ja C. Salgado González būtu veikusi iemaksas vienīgi Spānijā, neizmantojot savas tiesības brīvi pārvietoties. Citiem vārdiem sakot, pretēji šā sprieduma 41. punktā atgādinātajām Regulas Nr. 1408/71 46. panta 2. punkta a) apakšpunkta prasībām C. Salgado González vecuma pensijas teorētiskā summa netika aprēķināta tā, it kā viņa visu savu profesionālo darbību būtu veikusi tikai un vienīgi Spānijā.

51

Citādi būtu, ja, kā savu secinājumu 44. punktā norāda ģenerāladvokāts, valsts tiesību aktos būtu paredzēti mehānismi, lai vecuma pensijas teorētiskās summas aprēķina kārtību pielāgotu tā, lai tiktu ņemts vērā, ka attiecīgais darba ņēmējs ir izmantojis savas tiesības brīvi pārvietoties. Šajā gadījumā, ņemot vērā LGSS 162. panta 2. punktā paredzēto kārtību, koeficients varētu tikt pielāgots, lai atspoguļotu to, cik iemaksas par kārtējo un ārkārtas algu apdrošinātā persona ir faktiski veikusi.

52

Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka LESD 48. pants, Regulas Nr. 1408/71 3. pants, 46. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 47. panta 1. punkta g) apakšpunkts, kā arī tās VI pielikuma H daļas 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, saskaņā ar kuru migrējošas vai nemigrējošas pašnodarbinātas personas vecuma pensijas teorētiskā summa tiek nemainīgi aprēķināta, ņemot vērā šā darba ņēmēja iemaksu bāzes noteiktā atsauces laikposmā pirms viņa pēdējās iemaksas šajā valstī, kurām tiek piemērots noteikts koeficients, bez iespējas ne šā laikposma ilgumu, ne šo koeficientu pielāgot, lai ņemtu vērā apstākli, ka attiecīgais darba ņēmējs ir izmantojis savas tiesības brīvi pārvietoties.

53

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

LESD 48. pants, Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, tās redakcijā ar grozījumiem un atjauninājumiem, kas izdarīti ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, kurā izdarīti grozījumi ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Regulu (EK) Nr. 629/2006, 3. pants, 46. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 47. panta 1. punkta g) apakšpunkts, kā arī tās VI pielikuma H daļas 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, saskaņā ar kuru migrējošas vai nemigrējošas pašnodarbinātas personas vecuma pensijas teorētiskā summa tiek nemainīgi aprēķināta, ņemot vērā šā darba ņēmēja iemaksu bāzes noteiktā atsauces laikposmā pirms viņa pēdējās iemaksas šajā valstī, kurām tiek piemērots noteikts koeficients, bez iespējas ne šā laikposma ilgumu, ne šo koeficientu pielāgot, lai ņemtu vērā apstākli, ka attiecīgais darba ņēmējs ir izmantojis savas tiesības brīvi pārvietoties.