—

Techniko Epimelitirio Elladas (TEE) vārdā – K. Vlachogiannis, dikigoros,

—

Syllogos Ellinon Diplomatouchon aeronafpigon Michanikon (SEA) vārdā – P. Zygouris, dikigoros,

—

Panellinios Syllogos Aerolimenikon Ypiresias Politikis Aeroporias vārdā – G. Antonakopoulos, dikigoros,

—

Grieķijas valdības vārdā – P. Panagiotounakos, kā arī S. Chala, K. Paraskevopoulou, Z. Chatzipavlou, pārstāvji,

—

Francijas valdības vārdā – G. de Bergues un M. Perrot, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – K. Simonsson un I. Zervas, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Komisijas 2003. gada 20. novembra Regulas (EK) Nr. 2042/2003 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (OV L 315, 1. lpp.) 2. pantu un tās I pielikuma normu M.B.902.

2

Šis lūgums ir izteikts tiesvedībā starp publisko tiesību juridisko personu Techniko Epimelitirio Elladas [Grieķijas Tehniskā palāta] (turpmāk tekstā – “TEE”), apvienību Syllogos Ellinon Diplomatouchon Aeronafpigon Michanikon [Grieķijas Aeronautikas inženieru apvienība] (turpmāk tekstā – “SEA”), septiņiem Ypiresia Politikis Aeroporias (turpmāk tekstā – “Civilās aviācijas dienesta pārvalde”) darbiniekiem, Panellinios Syllogos Aerolimenikon Ypiresias Politikis Aeroporias [Grieķijas Civilās aviācijas dienesta lidostu darbinieku apvienība] (turpmāk tekstā – “SAYPA”), arodbiedrību apvienību, kā arī četriem darbiniekiem, Civilās aviācijas dienesta pārvaldes nodaļas “Lidostu darbinieki” ierēdņiem, un Ypourgos Esoterikon, Dimosias Dioikisis kai Apokentrosis (iekšlietu, sabiedriskās kārtības un decentralizācijas ministrs), Ypourgos Metaforon kai Epikoinonion (satiksmes un komunikāciju ministrs) un Ypourgos Oikonomias kai Oikonomikon (ekonomikas un finanšu ministrs) par prasību daļēji atcelt Prezidenta 2005.gada 17. augusta Dekrētu 147 par Civilās aviācijas dienesta Aviācijas drošības inspektoru štata navigācijas ierīču un lidojumu standartu inspektoriem (FEK A’ 200/17.8.2005; turpmāk tekstā – “Dekrēts 147/2005”).

3

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 15. jūlija Regulas (EK) Nr. 1592/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi (OV L 240, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatregula”) mērķis ir nodrošināt kopīgus noteikumus civilās aviācijas jomā, lai panāktu un saglabātu vienādu civilās aviācijas drošības līmeni Eiropā.

4

Lai īstenotu pamatregulu, tās 12. pantā ir paredzēta Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (turpmāk tekstā – “EADA”) izveide, kuras uzdevums ir it īpaši palīdzēt Eiropas Komisijai, sagatavojot pasākumus, kas veicami, lai īstenotu šo regulu.

5

Komisija Regulu Nr. 2042/2003 ir pieņēmusi, pamatojoties uz pamatregulas noteikumiem, kā arī uz EADA atzinumu.

6

Saskaņā ar tās 1. panta 1. punktu šīs regulas mērķis ir noteikt “kopējas tehniskās prasības un administratīvās procedūras tādu gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanai,” kuri ir reģistrēti dalībvalstī vai trešajā valstī un ko izmanto uzņēmējs, attiecībā uz kuru EADA vai dalībvalsts nodrošina darbības uzraudzību.

7

Minētās regulas 2. panta d) un h) punktā ir noteikts:

8

Šīs pašas regulas 3. panta 1. punktā ir paredzēts, ka “gaisa kuģa un tā sastāvdaļu lidojumderīguma uzturēšanu nodrošina atbilstoši I pielikuma noteikumiem”. Šā panta 2. punktā ir norādīts, ka “organizācijas un personāls, kas iesaistīts gaisa kuģa un tā sastāvdaļu lidojumderīguma uzturēšanā, ieskaitot apkopi, atbilst I pielikuma noteikumiem un, ja vajadzīgs, tiem noteikumiem, kas norādīti 4. un 5. pantā”.

9

Regulā Nr. 2042/2003 ir četri pielikumi, kuri respektīvi attiecas uz gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu un atbilstīgu sertifikātu izdošanu (I pielikums), organizāciju apstiprināšanu gaisa kuģu tehniskajai apkopei (II pielikums), gaisa kuģa tehniskās apkopes licenču izdošanu (III pielikums) un uz gaisa kuģa tehniskās apkopes mācību organizāciju apstiprināšanu (IV pielikums).

10

Šīs regulas I pielikumā ir A iedaļa, kuras nosaukums ir “Tehniskās prasības”, un B iedaļa, kuras nosaukums ir “Procedūra[-s] kompetentajām iestādēm”.

11

Šā pielikuma B iedaļas A apakšiedaļā, kuras nosaukums ir “Vispārīgi noteikumi”, ir ietverta norma M.B.102, kuras nosaukums ir “Kompetentā iestāde”, un tajā ir noteikts:

[..]”

12

Minētā pielikuma norma M.B.103, kuras nosaukums ir “Attiecīgie līdzekļi atbilstības panākšanai” piešķir EADA tiesības izveidot attiecīgus līdzekļus atbilstības panākšanai, kurus dalībvalstis var izmantot Regulas Nr. 2042/2003 prasību ievērošanai.

13

Šā paša pielikuma I apakšdaļā, kuras nosaukums ir “Lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts” ir iekļauta norma M.B.902, kuras nosaukums ir “Kompetentās iestādes veiktā lidojumderīguma pārbaude”, un tajā ir paredzēts:

[..]”

14

Regula Nr.2042/2003 ir stājusies spēkā 2003. gada 29. novembrī. Tomēr, pamatojoties uz tās 7. panta 3. punktu, dalībvalstis varēja izvēlēties nepiemērot līdz 2008. gada 28. septembrim:

15

EADA 2003. gada 28. novembra Lēmums 2003/19/RM, kas pieņemts uz Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.103 pamata, skar “attiecīgos līdzekļus atbilstības panākšanai un norādes atbilstoši Regulai Nr. 2042/2003”. Tajā ir sniegti paskaidrojumi īpaši attiecībā uz kompetentajām iestādēm, to pienākumiem un kvalifikācijām, kuras ir nepieciešamas personālam, kas piedalās gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanā.

16

Dekrēts 147/2005 ir ticis pieņemts, pamatojoties uz Likuma Nr. 2912/2001 32. pantu, kurš attiecas uz valsts uzraudzības pastiprināšanu pār lidojumu drošības standartiem [un] tādu organizatorisku jautājumu reglamentēšanu, kuri ir saistīti ar Civilās aviācijas pārvaldi (FEK A’ 94).

17

Šā dekrēta 1. pantā ir paredzēts:

“1.   Lidojumu standartu direkcijas inspektori veido vienu inspektoru kategoriju Civilās aviācijas dienesta pārvaldes aviācijas drošības inspektoru štatā, kas izveidots ar Likuma Nr. 2912/2001 32. panta 1. punktu.

2.   Navigācijas ierīču un lidojumu standartu inspektoru uzdevums ir uzraudzīt un kontrolēt paredzēto lidojumu drošības standartu ievērošanu attiecībā uz lidojumderīgumu un gaisa kuģu darbību kopumā un uz šajā ziņā paredzētajiem palīglīdzekļiem, un civilās aviācijas diplomus un licences.”

18

Ar minētā dekrēta 3. pantu navigācijas ierīču un lidojumu standartu inspektori ir iedalīti dažādās kategorijās, respektīvi, lidojumderīguma inspektori, lidojuma darbību inspektori, gaisa kuģu salonu drošības inspektori, diplomu un licenču inspektori un medicīnisko datu inspektori.

19

Šā paša dekrēta 5. panta 1. punkts attiecas uz inspektoru atlases procedūru.

20

Dekrēta 147/2005 7. pantā ir norādīti elementi, uz kuriem attiecas pārbaudes, ko veic dažādu kategoriju inspektori.

21

Šā dekrēta 8. panta 1. punktā ir noteiktas šādas lidojumderīguma inspektoriem nepieciešamās kvalifikācijas:

“Lidojumderīguma inspektoriem ir jābūt vismaz piecu gadu pieredzei gaisa kuģu tehniskās apkopes darbnīcā un jābūt strādājušiem gaisa kuģu tehniskajā apkopē. Turklāt viņiem ir ļoti labi jāzina gaisa satiksmes nozares terminoloģija angļu valodā.

Ir vēlams, lai viņi būtu bijuši pakāpeniski paaugstināti hierarhiski augstākos amatos un būtu atbildīgi par gaisa kuģu tehniskās apkopes darbnīcu. Tāpat viņiem ir jābūt inženiera diplomam saskaņā ar JAR 66 [gaisa kuģu tehniskās apkopes speciālistu kvalifikācijas prasības] vai augstākās izglītības iestādes [piešķirtam] diplomam aeronavigācijas jomā.

Inspektoriem, kas specializējušies gaisa kuģu elektroniskajās sistēmās, turklāt ir jābūt gaisa kuģu elektronisko sistēmu inženiera diplomam, ko izdevusi valsts vai ārvalstu augstākās izglītības iestāde, vai universitātes līmeņa diplomam elektronikā vai gaisa kuģu tehniķa diplomam.

22

Minētā dekrēta 9. punkts reglamentē tādu personu apmācību, attiecībā uz kurām ir atzīts, ka tām ir nepieciešamās kvalifikācijas, kas paredzētas 8. pantā.

23

Šā paša dekrēta 14. pantā ir paredzēti pārejas noteikumi.

24

Laikposmā starp 2005. gada septembri un novembri tika celtas četras prasības par Dekrēta Nr. 147/2005 atcelšanu.

25

Pirmās trīs prasības, ko attiecīgi cēla TEE, SEA un septiņi Civilās aviācijas dienesta pārvaldes darbinieki, attiecas uz Dekrēta 147/2005 daļas par lidojumderīguma inspektoriem, t. i., būtībā šā dekrēta 8. un 9. panta, atcelšanu. Prasītāji apstrīd it īpaši nosacījumus, kuri ar šiem pantiem ir ieviesti attiecībā uz tādu personu nepieciešamajām kvalifikācijām, kuras vēlas strādāt par lidojumderīguma inspektoriem.

26

Ceturtajā prasībā, ko cēla Panellinios Syllogos Aerolimenikon Ypiresias Politikis Aeroporias, kā arī četri darbinieki, Civilās aviācijas dienesta pārvaldes nodaļas “Lidostu darbinieki” ierēdņi, lūdz atcelt Dekrētu 147/2005 tiktāl, ciktāl, pirmkārt, gaisa pārvadātāju un lidostu uzraudzība un kontrole nav iekļauta navigācijas ierīču un lidojumu standartu inspektoru [darba] uzdevumos un, otrkārt, tā 8. pantā nodaļas “Lidostu darbinieki” ierēdņiem ir atcelta iespēja tikt sertificētiem par gaisa kuģu salonu drošības inspektoriem un par diplomu un licenču inspektoriem.

27

Tiktāl, ciktāl šīs prasības rada šaubas par Dekrēta 147/2005 apstrīdēto pantu spēka esamību, ņemot vērā Regulas Nr. 2042/2003 pantus, Symvoulio tis Epikrateias [Augstākā administratīvā tiesa, Grieķija] nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

28

Savos rakstveida apsvērumos Komisija ir apgalvojusi, ka ne tikai Dekrēta 147/2005 pieņemšanas laikā – 2005. gada augustā –, bet arī laikā, kad tika celtas prasības par tiesību akta atcelšanu – t.i., laikposmā starp 2005. gada septembri un novembri, Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma noteikumi nebija piemērojami attiecībā uz Grieķijas Republiku. Grieķijas Republika tiesas sēdē apstiprināja, ka šī dalībvalsts esot izmantojusi regulas 7. pantā paredzēto iespēju līdz 2008. gada 28. septembrim nepiemērot apstrīdētos noteikumus.

29

Šajā ziņā ir jānorāda, ka saskaņā ar LESD 267. pantu Tiesas kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par Līgumu, kā arī Savienības iestāžu pieņemto tiesību aktu interpretāciju. Ar šo pantu noteiktās sadarbības starp Tiesu un valstu tiesām ietvaros tikai valsts tiesa, ņemot vērā katras lietas īpatnības, var vērtēt, cik lielā mērā prejudiciālais nolēmums ir vajadzīgs, lai šī tiesa varētu pieņemt savu nolēmumu, un cik atbilstīgi ir jautājumi, ko tā uzdod Tiesai (skat. it īpaši 2011. gada 21. decembra spriedumu lietā C-482/10 Cicala, Krājumā vēl nav publicēts, 15. punkts un tajā minētā judikatūra).

30

Tādējādi, ja uzdotie jautājumi attiecas uz Savienības tiesību normas interpretāciju, Tiesai principā ir pienākums pieņemt nolēmumu (skat. it īpaši iepriekš minēto spriedumu lietā Cicala, 16. punkts un tajā minētā judikatūra).

31

Valsts tiesas lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesa var noraidīt tikai tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekādas saiknes ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu, vai arī gadījumos, kad izvirzītā problēma ir hipotētiska vai Tiesai nav zināmi faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (skat. it īpaši 2010. gada 20. maija spriedumu lietā C-160/09 Ioannis Katsivardas – Nikolaos Tsitsikas, Krājums, I-4591, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

32

Izskatāmajā lietā iesniedzējtiesas uzdotie 2.-11. jautājums īpaši attiecas uz Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma B iedaļas I apakšdaļas normu M.B.902, kuru laikā, kad tika pieņemts valsts pasākums, kura spēkā esamība tiek apstrīdēta iesniedzējtiesā, Grieķijas Republika bija nolēmusi nepiemērot.

33

Tomēr vienīgi no šā apstākļa nevar secināt, ka iesniedzējtiesas lūgtajai interpretācijai nav nekādas saiknes ar pamatlietas priekšmetu vai ka problēmai ir hipotētisks raksturs un ka Tiesas kompetencē nav lemt par prejudiciālajiem jautājumiem.

34

Faktiski Tiesa vairākkārt ir atzinusi, ka tās kompetencē ir lemt par lūgumiem sniegt prejudiciālus nolēmumus par Savienības tiesību normām situācijās, kurās pamatlietas fakti neietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, bet kurās minētās normas ir kļuvušas piemērojamas ar valsts tiesībām tāpēc, ka tajās ir atsauce uz Savienības tiesību normu saturu. Tiesa šajā ziņā ir uzsvērusi, ka gadījumā, ja, regulējot pilnībā iekšēju situāciju, ar valsts tiesību aktiem tiek mēģināts panākt tādus pašus risinājumus, kādi ir panākti Savienības tiesībās, pastāv zināma Savienības interese, lai nolūkā izvairīties no turpmākām atšķirībām interpretācijā, normām vai jēdzieniem, kuri ir pārņemti no Savienības tiesībām, tiktu sniegta vienota interpretācija neatkarīgi no apstākļiem, kādos tie tiek piemēroti (skat. šajā ziņā iepriekš minēto spriedumu lietā Cicala, 17. un 18. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

35

Izskatāmajā lietā iesniedzējtiesa ir nepārprotami norādījusi, ka tā savus prejudiciālos jautājumus ir uzdevusi saistībā ar Regulas Nr. 2042/2003 papildu īstenošanas pasākumiem, kurus ir pieņēmusi kompetentā valsts iestāde. Turklāt šķiet, ka iesniedzējtiesas skatījumā Dekrēts 147/2005 ir dažu minētās regulas noteikumu konkrēts īstenošanas pasākums, kas tika pieņemts, pirms bija beidzies termiņš, kurā Grieķijas Republika sākotnēji bija rezervējusi to īstenošanu.

36

No tā izriet, ka, ņemot vērā faktu, ka Savienības tiesību normas, kuru interpretācija tiek lūgta, saskaņā ar valsts tiesībām bija piemērojamas pirms Savienības tiesībās paredzētā termiņa beigām, šajā ziņā lūgtā interpretācija acīmredzot nav kopsakarā ar tiesvedības pamatlietā priekšmetu, un tai nav hipotētisks raksturs.

37

Tāpēc Tiesas kompetencē ir lemt par visiem uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem.

38

Pirms tiek atbildēts uz uzdotajiem jautājumiem, ir jāatgādina Regulas Nr. 2042/2003 mērķis. Šajā ziņā šīs regulas 1. panta 1. punktā ir norādīts, ka ar to ir noteiktas kopējas tehniskās prasības un administratīvās procedūras, kas paredzētas gaisa kuģu, ieskaitot ikvienu tajos iemontējamu sastāvdaļu, lidojumderīguma uzturēšanas nodrošināšanai.

39

Kā izriet no minētās regulas 2. panta d) punktā ietvertā jēdziena “lidojumderīguma uzturēšana” definīcijas, ar to ir domāti visi procesi, kas nodrošina, ka jebkurā brīdī sava ekspluatācijas mūža laikā gaisa kuģis atbilst spēkā esošajām lidojumderīguma prasībām un ir drošs darbībā.

40

Šie procesi ir precizēti šīs pašas regulas I pielikumā. Šā pielikuma A iedaļā ir ietvertas tehniskās prasības, bet B iedaļā ir noteiktas administratīvās prasības, kas jāievēro kompetentajām iestādēm, kurām uzlikts pienākums piemērot un ieviest minētās tehniskās prasības.

41

Līdz ar to Regulas Nr. 2042/2003 piemērošanas joma attiecas nevis uz visiem lidojumu drošības aspektiem, bet gan nepārprotami aptver vienīgi konkrētus tehniskos aspektus, respektīvi, tos, kuri ir paredzēti gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanas nodrošināšanai, un administratīvās procedūras saistībā ar šo tehnisko procesu ievērošanu.

42

Tādējādi iesniedzējtiesas, kuras kā vienīgās kompetencē ir interpretēt valsts tiesības, pienākums ir pārbaudīt, ka pamatlietā apstrīdētie valsts tiesību akti ietilpst šīs regulas darbības jomā. Tai it īpaši ir jāvērtē, kādā mērā tehniskās pilnvaras, kas ar Dekrētu 147/2005 ir piešķirtas lidojuma darbību inspektoriem, gaisa kuģu salonu drošības inspektoriem, diplomu un licenču inspektoriem, kā arī medicīnisko datu inspektoriem, atbilst šajā pašā regulā paredzētajām lidojumderīguma uzturēšanas darbībām.

43

Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas zināt, vai Regulas Nr. 2042/2003 2. pants un tās I pielikuma norma M.B.902, lasot to kopā ar Lēmuma 2003/19 I pielikuma normu M.B.102, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm, nosakot papildu pasākumus minētās regulas īstenošanai, ir iespēja sadalīt gaisa kuģu lidojumderīguma pārbaudes darbības starp vairākām inspektoru kategorijām.

44

Attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem un pienākumiem, kuri ietilpst Regulas Nr. 2042/2003 darbības jomā, ir jāievēro, ka šīs regulas I pielikuma normā M.B.102 ir vienīgi paredzēts, ka dalībvalstis ieceļ kompetento iestādi, kura ir atbildīga par lidojumderīguma uzturēšanas kontroli un šajā ziņā nepieciešamo sertifikātu kontroli.

45

Pārējā daļā ar minēto noteikumu katrai iestādei pašai ir ļauts noteikt attiecīgo organizācijas struktūru, un tajā ir paredzēts vienīgi tas, ka personāla skaitam ir jābūt pietiekamam, lai varētu izpildīt attiecīgajai iestādei noteiktos uzdevumus.

46

Tādējādi attiecīgajā normā nav noteikts, kādam ir jābūt šīs struktūras veidam vai arī kā ir jāsadala uzdevumi šīs struktūras ietvaros.

47

Turklāt ar Lēmumu 2003/19 kā Regulas Nr. 2042/2003 īstenošanas pasākumu dalībvalstīm nevar tikt noteikti pienākumi, kas ir plašāki par šajā regulā paredzētajiem pienākumiem.

48

Šādos apstākļos uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 2042/2003 2. pants un tās I pielikuma norma M.B.902 ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm, nosakot papildu pasākumus šīs regulas īstenošanai, ir iespēja normā M.B.902 paredzētajā kompetentajā iestādē gaisa kuģu lidojumderīguma pārbaudes darbības sadalīt starp vairākām specializētām inspektoru kategorijām.

49

Ar savu otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 b) punkta 1. apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ikvienai personai, kurai ir uzticēti gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaudes uzdevumi vienā konkrētā nozarē, ir jābūt piecu gadu pieredzei, kas aptver visas jomās, kuru mērķis ir nodrošināt gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu.

50

Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 b) punkta 1) apakšpunktā ir paredzēts, ka par gaisa kuģu lidojumderīguma pārbaudi atbildīgajam personālam ir jābūt vismaz piecu gadu pieredzei lidojumderīguma uzturēšanas nozarē. Šis pēdējais minētais jēdziens ir jāsaprot tādā regulas izpratnē, kāda ir precizēta šā sprieduma 38.-41. punktā.

51

Vispārinātais veids, kādā Regulas Nr.2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 b) punkta 1) apakšpunkts ir formulēts, noved pie pēdējas minētās normas interpretācijas tādējādi, ka ikvienai personai, kurai ir uzticēts uzdevums veikt gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaudi jebkādā jomā, ir jābūt piecu gadu pieredzei attiecībā uz visiem uzdevumiem un pienākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu minētās regulas izpratnē.

52

Savukārt, no šīs normas nav secināms, ka nepieciešamajai pieredzei ir jāaptver arī jomas, kuras minētās regulas izpratnē neietilpst gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas nozarē.

53

Līdz ar to uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 b) punkta 1. apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ikvienai personai, kurai ir uzticēti gaisa kuģu lidojumderīguma pārbaudes uzdevumi jebkādā jomā, ir jābūt piecu gadu pieredzei, kas aptver visas jomas, kuru mērķis ir nodrošināt gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu, un vienīgi šīs jomas.

54

Ar saviem trešo, piekto un sesto jautājumu, kuri attiecas uz jēdzienu “vismaz piecu gadu pieredze lidojumderīguma uzturēšanas jomā”, kas atbilstoši Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 b) punkta 1. apakšpunktam ir jāiegūst personālam, kam ir uzticēts uzdevums veikt gaisa kuģu lidojumderīguma pārbaudi, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai šai pieredzei ir jābūt iegūtai noteikti gaisa kuģu tehniskās apkopes darbnīcā (trešais jautājums) vai arī ir iespējams ņemt vērā praktisko pieredzi, kas gūta augstskolas studiju laikā vai pēc to pabeigšanas (piektais jautājums), un vai ir iespējams ņemt vērā pieredzi, kas pirms Regulas Nr. 2042/2003 stāšanās spēkā ir gūta, veicot gaisa kuģu lidojumderīguma inspektora pienākumus (sestais jautājums).

55

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka no Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 a) punkta 1. apakšpunkta izriet, ka personālam, kam ir uzticēta gaisa kuģu lidojumderīguma pārbaude, ir jābūt spējīgam veikt lidojumderīguma pārbaudi saskaņā ar šīs regulas I pielikuma A iedaļā noteiktajām tehniskajām prasībām.

56

Šajā ziņā šā pielikuma normas M.B.902 b) punkta 1. apakšpunktā ir paredzēts, ka attiecīgajam personālam ir jābūt vismaz piecu gadu pieredzei lidojumderīguma uzturēšanas jomā. Tomēr šajā normā nav precizēts veids, kādā šai pieredzei ir jābūt iegūtai.

57

Tādējādi, lai gan Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 a) un b) punktā ir noteikts, kāda līmeņa un satura pieredze dalībvalstīs ir jāiegūst personālam, kam ir uzticēta gaisa kuģu lidojumderīguma pārbaude, tajā nav paredzēti nedz pienākums, nedz ierobežojums attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem šai pieredzei ir jābūt iegūtai.

58

Tāpēc dalībvalstis jebkādu veicamajiem uzdevumiem atbilstīgu pieredzi var atzīt ar nosacījumu, ka tā ir pietiekami plaša, lai tā aptvertu visas jomas, uz kurām attiecas gaisa kuģu lidojumderīguma pārbaude.

59

Šādos apstākļos dalībvalstis var izvēlēties ņemt vēra pieredzi, kas gūta strādājot gaisa kuģu tehniskās apkopes darbnīcā, atzīt pieredzi, kas aviācijas studiju laikā gūta profesionālā vidē veiktas prakses laikā, vai arī pieredzi, kas ir saistīta ar lidojumderīguma inspektora pienākumiem, kas veikti senāk.

60

Līdz ar to uz trešo, piekto un sesto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 b) punkta 1. apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstis var noteikt nosacījumus, ar kādiem ir iegūta vismaz piecu gadu pieredze lidojumderīguma uzturēšanas jomā, kurai ir jābūt personālam, kam ir uzticēta gaisa kuģu lidojumderīguma pārbaude. Tās it īpaši var izvēlēties ņemt vērā pieredzi, kas gūta, strādājot gaisa kuģu tehniskās apkopes darbnīcā, atzīt pieredzi, kas aviācijas studiju laikā gūta profesionālā vidē veiktas prakses laikā, vai arī pieredzi, kas ir saistīta ar lidojumderīguma inspektora pienākumiem, kas veikti senāk.

61

Ar savu ceturto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas zināt, vai ar Regulu Nr. 2042/2003 dalībvalstīm ir atļauts piemērot to pašu režīmu un noteikt tos pašus pienākumus, it īpaši attiecībā uz vismaz piecu gadu pieredzi lidojumderīguma uzturēšanas jomā, gan tādu diplomu īpašniekiem, kurus ir izsniegušas augstākās izglītības iestādes aeronavigācijas jomā, gan lidojumderīguma uzturēšanas licences īpašniekiem minētās regulas III pielikuma, kura nosaukums ir “66. daļa” (turpmāk tekstā – “66. daļā minētā licence”), izpratnē.

62

Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 b) punkta 2. apakšpunktā ir paredzēts, ka personālam, kam ir uzticēta gaisa kuģu lidojumderīguma pārbaužu veikšana, ir jābūt 66. daļā minētās licences vai aeronautikas jomā iegūta diploma, vai tam līdzvērtīga diploma īpašniekam. Ar šīs prasības formulējumu nav noteikta atšķirība starp 66. daļā minētās licences īpašniekiem un augstākās izglītības iestādes diploma īpašniekiem.

63

Turklāt Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 b) punkta 1. apakšpunktā ir prasīts, lai katram darbiniekam, kuram ir uzticēta gaisa kuģu lidojumderīguma pārbaude, būtu vismaz piecu gadu pieredze lidojumderīguma uzturēšanas jomā.

64

Attiecībā uz saikni starp šīm divām prasībām ir jāatgādina, ka šīs normas 1. apakšpunktā paredzētā prasība attiecas uz tādu kvalifikāciju, kura ir neatkarīga no tās 2. apakšpunktā paredzētās nepieciešamās kvalifikācijas. Līdz ar to tās ir divas atšķirīgas kvalifikācijas. Saiklis “un”, kas saista attiecīgās normas abus apakšpunktus, nozīmē, ka nepieciešamie nosacījumi ir jākumulē.

65

Tāpat kā Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 b) punkta 2. apakšpunktā, šīs normas 1. apakšpunktā nav noteikta atšķirība starp 66. daļā minētās licences īpašniekiem un augstākās izglītības iestādes diploma īpašniekiem.

66

Tie paši konstatējumi attiecas arī uz Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 b) punkta 3. un 4. apakšpunktu.

67

Līdz ar to uz ceturto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā nav noteikta atšķirība starp 66. daļā minētās licences īpašniekiem un augstākās izglītības iestādes diploma īpašniekiem.

68

Ar saviem septīto un astoto jautājumu, kuri ir jāpārbauda kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas zināt, vai Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstu kompetentās iestādes ir tiesīgas gaisa kuģu lidojumderīguma pārbaudes uzdevumu veikšanai izraudzīties personas, kurām nav nepieciešamās kvalifikācijas, kā, piemēram, pieredze, kas gūta lidojumderīguma uzturēšanas jomā, vai apmācība aeronavigācijas apkopē, un paredzēt, ka šīs personas pēc to izraudzīšanas un pirms darba pienākumu uzsākšanas piedalās apmācības vai izglītības programmās, obligāti neparedzot vērtēšanas kritēriju pēc šīs apmācības vai šīm mācībām.

69

Kā ir atzīmēts šā sprieduma 55. punktā, no Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 a) punkta izriet, ka personālam, kam ir uzticēta gaisa kuģu lidojumderīguma pārbaude, ir jābūt spējīgam veikt lidojumderīguma pārbaudi saskaņā ar šīs regulas I pielikuma A iedaļā noteiktajām tehniskajām prasībām.

70

Šajā ziņā Regulas Nr.2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 b) punktā ir prasīts, lai attiecīgajam personālam būtu zināmas kvalifikācijas, kuras ir formulētas četru noteikumu veidā, attiecībā uz kurām šā sprieduma 63.-65.punktā ir ticis konstatēts, ka tie ir kumulatīvi nosacījumi.

71

No tā izriet, ka gaisa kuģu lidojumderīguma pārbaudi var veikt tikai personāls, kas pierāda savu atbilstību visiem prasītajiem kritērijiem. Ar to tiek prezumēts, ka šis personāls pirms lidojumderīguma inspektora pienākumu uzsākšanas ir piedalījies visās nepieciešamajās izglītības un apmācības programmās.

72

Atbilstoši pamatregulā, kura ir bijusi Regulas Nr. 2042/2003 pieņemšanas pamatā, izvirzītajam mērķim, t.i., radīt un nodrošināt vienādu augstu civilās aviācijas drošību Eiropā, ir nepieciešams, lai pirms šīs izglītības un apmācības programmas pabeigšanas notiktu noslēguma novērtēšana, kuras mērķis ir pārbaudīt, ka lidojumderīguma inspektora amata pretendents ir pienācīgi apguvis zināšanas un ieguvis nepieciešamās prasmes, lai pareizi un uzticami veiktu šos uzdevumus.

73

Līdz ar to uz septīto un astoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gaisa kuģu lidojumderīguma inspektora uzdevumus var veikt vienīgi personas, kuras pirms tam ir piedalījušās visās šajā normā prasītajās izglītības un apmācības programmās, un tajās ir notikusi šo personu zināšanu un prasmju novērtēšana atbilstoši šīm izglītības programmām.

74

Ar saviem devīto, desmito un vienpadsmito jautājumu, kuri attiecas uz jēdzienu “amats ar atbilstošiem pienākumiem”, kuram saskaņā ar Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 b) punkta 4. apakšpunktu ir jābūt personālam, kuram ir uzticēta gaisa kuģu lidojumderīguma pārbaude, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai šī prasība norāda uz uzdevumiem, kurus šis personāls ir veicis senāk vai, gluži pretēji, vai šī norma ir jāinterpretē kā tāda, kurā ir atsauce uz amatu, ko attiecīgā persona ieņem saistībā ar saviem gaisa kuģu lidojumderīguma inspektora uzdevumiem (devītais jautājums), un pēdējā minētajā gadījumā – kādiem īpašiem nosacījumiem ir jābūt izpildītiem (desmitais un vienpadsmitais jautājums).

75

Attiecībā uz devīto jautājumu ir jāatgādina, ka amata ar atbilstošiem pienākumiem prasība ir ceturtā un pēdējā no kvalifikācijām, kuras saskaņā ar Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 b) punktu ir nepieciešamas gaisa kuģu lidojumderīguma pārbaudes uzdevumu veikšanai. Tādu pašu iemeslu dēļ, kādi ir izklāstīti šā sprieduma 69.-71. punktā, ir jāuzskata, ka šī prasība kumulatīvi pievienojas trijām iepriekšējām, un tā attiecīgajam personālam ir jāizpilda, pirms tas sāk strādāt kā lidojumderīguma inspektors.

76

Kā ir norādījusi Komisija, amata ar atbilstošiem pienākumiem prasība faktiski atbilst centieniem garantēt, ka attiecīgajam personālam ir profesionāls briedums un nepieciešamā pieredze, lai veiktu Regulā Nr. 2042/2003 paredzētajiem noteikumiem atbilstošus pārbaudes uzdevumus un lai nonāktu pie uzticamiem slēdzieniem attiecībā uz pārbaudīto gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanu.

77

Atbilstošie pienākumi, kuriem ir jābūt ietvertiem amatā, ko ieņem personāls, kuram ir uzticēta gaisa kuģu lidojumderīguma pārbaude, nav jāaplūko vienīgi hierarhiskā skatījumā, bet gan tie ir jāvērtē, ņemot vērā veicamos uzdevumus, kuri ietekmē visu tādu procesu vadību, kādi ir paredzēti, lai rūpētos par gaisa kuģa atbilstību esošajām lidojumderīguma prasībām jebkurā tā lietderīgās izmantošanas brīdī un par tā drošu ekspluatāciju. Šī vadība nozīmē spēju veikt gan nepieciešamās tehniskās kontroles, gan arī tās, kurās tiek novērtēts, vai šo kontroļu rezultāti ļauj vai neļauj izsniegt dokumentus, kuri apstiprina pārbaudītā gaisa kuģa lidojumderīgumu.

78

Līdz ar to uz devīto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 b) punkta 4. apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka veikt gaisa kuģu lidojumderīguma inspektoru uzdevumus var vienīgi personas, kuras senāk ir ieņēmušas amatu ar atbilstošiem pienākumiem, apstiprinot gan savas spējas veikt nepieciešamās tehniskās kontroles, gan arī spējas novērtēt, vai kontroļu rezultāti ļauj vai neļauj izsniegt dokumentus, kuri apstiprina pārbaudītā gaisa kuģa lidojumderīgumu.

79

Ņemot vērā uz devīto jautājumu sniegto atbildi, uz desmito un vienpadsmito jautājumu nav jāatbild.

80

Ar saviem divpadsmito un trīspadsmito jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regula Nr. 2042/2003 ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir pienākums paredzēt, ka personas, kuras veic gaisa kuģu lidojumderīguma pārbaudes uzdevumus, šīs regulas spēkā stāšanas dienā, automātiski un neveicot atlases procedūru, turpina veikt savus uzdevumus.

81

Vispirms ir jāatgādina, ka Regulā Nr. 2042/2003 ir ietverta virkne noteikumu, ar kuriem ir paredzēts dalībvalstu iestādēm atvēlēt pietiekami daudz laika, lai pielāgotos jaunajam tiesiskajam regulējumam, it īpaši 7. panta 3. punktā paredzētā iespēja jauno noteikumu piemērošanu atlikt uz vēlāku laiku.

82

Tomēr minētajā regulā nav noteikuma, saskaņā ar kuru dalībvalstu kompetentās iestādēm ir iespējams paredzēt, ka personas, kas gaisa kuģu lidojumderīguma pārbaudes uzdevumus veica šīs regulas spēkā stāšanās dienā, turpinātu veikt šos uzdevumus. It īpaši, nav tāda noteikuma, ar kuru dalībvalstīm tiktu noteikts, no jauna, automātiski un neveicot atlases procedūru, apstiprināt šo personu kompetences.

83

Kā ir ticis norādīts šā sprieduma 47. punktā, ar Lēmumu 2003/19 kā Regulas Nr. 2042/2003 īstenošanas pasākumu dalībvalstīm nevar šajā ziņā tikt noteikti papildu pienākumi salīdzinājumā ar šajā regulā paredzētajiem pienākumiem.

84

Līdz ar to uz divpadsmito un trīspadsmito jautājumu ir jāatbild, ka Regula Nr.2042/2003 ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm nav pienākuma paredzēt, ka personas, kuras veic gaisa kuģu lidojumderīguma pārbaudes uzdevumus, šīs regulas spēkā stāšanas dienā, automātiski un neveicot atlases procedūru, turpina veikt savus uzdevumus.

85

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež: