—

Szabolcs-Szatmár-Bereg Megyei Rendőrkapitányság Záhony Határrendészeti Kirendeltsége vārdā – É. Tasnádi, jogtanácsos,

—

O. Shomodi vārdā – L. Isaák, ügyvéd,

—

Ungārijas valdības vārdā – M. Fehér, kā arī – K. Szíjjártó un Z. Tóth, pārstāvji,

—

Polijas valdības vārdā – M. Szpunar, pārstāvis

—

Rumānijas valdības vārdā – H. R. Radu, kā arī – F. Abrudan un A. Crişan, pārstāvji,

—

Slovākijas valdības vārdā – B. Ricziová, pārstāve,

—

Eiropas Komisijas vārdā – V. Bottka un G. Wils, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 2. panta a) punktu, 3. panta 3. punktu un 5. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1931/2006, ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas Konvencijas noteikumus (OV L 405, 1. lpp., un labojums – OV 2007, L 29, 3. lpp.).

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Szabolcs-Szatmár-Bereg Megyei Rendőrkapitányság Záhony Határrendészeti Kirendeltsége (Sabolčas-Satmāras-Beregas policijas departamenta direkcija – Zāhoņas [Záhony] robežpolicijas komisariāts) un O. Shomodi, Ukrainas pilsoni, par viņam noteikto liegumu ieceļot Ungārijas teritorijā, pamatojot ar to, ka viņš ir pārsniedzis maksimālo atļauto uzturēšanās laiku Ungārijas teritorijā vietējās pierobežas satiksmes ietvaros.

3

Konvencijas, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām un kas parakstīta Šengenā 1990. gada 19. jūnijā (OV 2000, L 239, 19. lpp.; turpmāk tekstā – “Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu”), 20. panta 1. punktā ir noteikts:

“Ārvalstnieki, kam nav vajadzīga vīza, var brīvi pārvietoties Līgumslēdzēju Pušu teritorijās ilgākais trīs mēnešus sešu mēnešu laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas [..].”

4

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 1. lpp.), preambulas 3. apsvērumā ir noteikts:

“Kopēju pasākumu pieņemšanai attiecībā uz to, kā personas šķērso iekšējās robežas, un attiecībā uz robežkontroli pie ārējām robežām būtu jāatspoguļo Eiropas Savienības sistēmā iekļautais Šengenas acquis un jo īpaši atbilstīgie noteikumi Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Līgumu [..], un Kopējās rokasgrāmatas [..] atbilstīgie noteikumi [(OV 2002, C 313, 97. lpp.)].”

5

Šīs regulas 5. panta 1. punktā ir noteikti trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas nosacījumi attiecībā uz uzturēšanos, “kas nav ilgāka par trim mēnešiem sešu mēnešu laikā”.

6

Šīs pašas regulas 35. pantā ir precizēts, ka šī regula “neskar Kopienas noteikumus par vietējo pierobežas satiksmi un spēkā esošos divpusējos nolīgumus par vietējo pierobežas satiksmi”.

7

Regulas Nr. 1931/2006 preambulas 2. un 3. apsvērumā ir noteikts:

8

Regulas Nr. 1931/2006 preambulas 4. apsvērumā tostarp ir noteikts princips par “robežas šķērsošanas atvieglošanu labticīgiem pierobežas iedzīvotājiem, kam ir likumīgi ārējo sauszemes robežu biežas šķērsošanas iemesli”.

9

Šīs regulas 3. pantā ir definēts, ka:

“[..]

2)   “pierobeža” ir teritorija, kas nestiepjas tālāk par 30 kilometriem no robežas. Vietējos administratīvajos rajonos, kas jāuzskata par pierobežu, attiecīgās dalībvalstis precizē divpusējos nolīgumus, kā minēts 13. pantā. Ja kāda šāda rajona daļa atrodas tālāk par 30 km, bet ne tālāk kā 50 km robežlīnijas, tā tomēr uzskatāma par pierobežas daļu;

3)   “vietējās pierobežas satiksme” ir regulāra ārējās sauszemes robežas šķērsošana, ko veic pierobežas iedzīvotāji, lai uzturētos pierobežā, piemēram, sociālu, ar kultūru saistītu, pamatotu ekonomisku vai ģimenes iemeslu dēļ, laikposmā, kas nepārsniedz šajā regulā noteiktos laika ierobežojumus;

[..].”

10

Saskaņā ar Regulas Nr. 1931/2006 13. pantu vietējās pierobežas satiksmes režīma ieviešanai dalībvalstis ir pilnvarotas slēgt divpusējus nolīgumus ar trešām kaimiņvalstīm, ko kontrolē Eiropas Komisija. Atbilstoši šīs pašas regulas 5. pantam šajos nolīgumos precizē “saskaņā ar vietējās pierobežas satiksmes režīmu [..] katras nepārtrauktas uzturēšanās maksimālo ilgumu, kas nepārsniedz trīs mēnešus”.

11

Vietējās pierobežas satiksmes atļauja ir noteikta ar Regulas Nr. 1931/2006 7. pantu, kurā ir precizētas raksturīgās pazīmes un norādes, kurām ir jābūt šajā atļaujā, tostarp norādei par to, ka “tās turētājam nav tiesību pārvietoties ārpus pierobežas un ka jebkura pārkāpuma gadījumā draud sankcijas, kā paredzēts 17. pantā”. Šajā pantā tiek paredzēts “efektīvu, samērīgu un atturošo” sankciju princips, ietverot “iespēju atsaukt un atcelt [izsniegtās] vietējās pierobežas satiksmes atļaujas”.

12

Turklāt šīs pašas regulas preambulas 5. apsvērumā ir noteikts:

“Lai izvairītos no pārkāpumiem [ļaunprātīgas izmantošanas], parasti vietējās pierobežas satiksmes atļauju izsniedz tikai tām personām, kas vismaz vienu gadu ir likumīgi dzīvojušas [dalībvalsts kaimiņvalsts] pierobežā. [..]”

13

Visbeidzot, saskaņā ar Regulas Nr. 1931/2006 9. pantu vietējās pierobežas satiksmes atļauja var tikt izdota pierobežas iedzīvotājam, ja tas uzrāda dokumentus, kuri apliecina, ka viņam ir likumīgi iemesli biežai ārējās sauszemes robežas šķērsošanai.

14

Kas attiecas uz vispārējiem noteikumiem par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos, 2007. gada Likuma Nr. II par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos (2007. évi II. törvény a harmadik országbeli állampolgárok beutazásáról és tartózkodásáról) 40. panta 1. punktā ir noteikts:

“Pamatojoties uz [Regulas Nr. 562/2006] noteikumiem, kompetentā robežkontroles iestāde atsaka ieceļošanu valstī trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri tajā vēlas uzturēties uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, un, iepriekš izvērtējot viņu intereses, pieņem lēmumu par [viņu] atgriešanu [..].”

15

Kas attiecas uz vietējo pierobežas satiksmi, Līguma par vietējo pierobežas satiksmi, kas noslēgts starp Ungārijas Republikas valdību un Ukrainas Ministru padomi, lai regulētu vietējo pierobežas satiksmi, 1. panta 5. punktā ir noteikts, ka vietējās pierobežas satiksmes atļauja “dod tiesības uz vairākkārtēju ieceļošanu un nepārtrauktu uzturēšanos, kuras maksimālais ilgums nepārsniedz trīs mēnešus sešu mēnešu laikā, otras līgumslēdzējas puses pierobežas zonā, it īpaši ja tā ir saistīta ar sociāliem, kultūras, ģimenes un pamatotiem ekonomiskiem iemesliem, kuri, pamatojoties uz valsts normatīvajiem aktiem, nav kvalificējami par algota darba veikšanu”. Šī līguma 3. panta 2. punktā ir paredzēts, ka “par atļaujas ļaunprātīgu izmantošanu tiek piemērotas sankcijas, kas paredzētas līgumslēdzējas puses valsts tiesībās”.

16

Shomodi k-gam, Ukrainas valstspiederīgajam, ir vietējās pierobežas satiksmes atļauja, kas piešķirta atbilstīgi vietējās pierobežas satiksmes kārtībai un kas ļauj viņam ierasties Ungārijas pierobežas zonā. 2010. gada 2. februārī viņš ieradās Zāhoņas robežpostenī. Ungārijas policija tādējādi konstatēja, ka laikā no 2009. gada 3. septembra līdz 2010. gada 2. februārim viņš ir uzturējies Ungārijas teritorijā 105 dienas, tur ierodoties gandrīz katru dienu uz dažām stundām. Tā kā Shomodi k-gs tādējādi bija palicis Šengenas telpā vairāk nekā trīs mēnešus sešu mēnešu laikposmā, Szabolcs-Szatmár-Bereg Megyei Rendőrkapitányság Záhony Határrendészeti Kirendeltsége ar 2010. gada 2. februāra lēmumu liedza viņam ieceļot Ungārijas teritorijā, piemērojot 2007. gada Likuma Nr. II 40. panta 1. punktu.

17

Ieinteresētā persona cēla prasību Szabolcs-Szatmár-Bereg megyei bíróság (Sabolčas-Satmāras-Beregas apgabaltiesa), kas to noraidīja ar 2010. gada 26. maija spriedumu. Šī tiesa vispirms noraidīja Regulas Nr. 562/2006 un 2007. gada Likuma Nr. II 40. panta 1. punkta, ar kuru nodrošina tās transpozīciju, piemērošanu. Tad tā piemēroja īpašās normas par vietējo pierobežas satiksmi un uzskatīja, pirmkārt, ka vietējās pierobežas satiksmes atļaujas turētāja ieceļošanas reižu skaits ir neierobežots un, otrkārt, ka ar līgumu noteiktais triju mēnešu maksimālais laiks, kas norādīts šī līguma 15. punktā, attiecas uz nepārtrauktu uzturēšanos. Szabolcs-Szatmár-Bereg megyei bíróság no tā secināja, ka Szabolcs-Szatmár-Bereg Megyei Rendőrkapitányság Záhony Határrendészeti Kirendeltsége norādītais pamatojums neattaisno Shomodi k-ga izraidīšanu.

18

Izskatot šīs iestādes iesniegto kasācijas sūdzību par šo spriedumu, Magyar Köztársaság Legfelsőbb Bírósága (Ungārijas Republikas Augstākā tiesa), uzskatot, ka tās izskatāmā strīda risinājums ir atkarīgs no Regulas Nr. 1931/2006 normu interpretācijas, pieņēma lēmumu apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

19

Iesniedzējtiesa cenšas būtībā noskaidrot katras trīs mēnešu “nepārtrauktas uzturēšanās”, uz ko ir tiesības vietējās pierobežas satiksmes atļaujas turētājam saskaņā ar Regulu Nr. 1931/2006, ierobežojuma apjomu, ņemot vērā uzturēšanās trīs mēnešu ierobežojumu sešu mēnešu laikā, kas paredzēts trešo valstu valstspiederīgajiem, kam nav nepieciešama vīza, saskaņā ar Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulu Nr. 562/2006.

20

Ar šo jautājumu tā būtībā jautā, vai Regula Nr. 1931/2006 ir jāinterpretē atbilstoši Šengenas acquis vai, tieši pretēji, tā ir jāinterpretē autonomi.

21

Šīs alternatīvas pirmo daļu, kam dod priekšroku Ungārijas valdība un Polijas valdība, veido uzskats, ka Regula Nr. 1931/2006 ir jāaplūko kā Šengenas acquis integrāla daļa. Šādā gadījumā normai, kura ir pēdējā minētajā tiesiskajā regulējumā un kura ierobežo trešo valstu valstspiederīgo, kam nav vajadzīga vīza, īslaicīgo uzturēšanos ar trīs mēnešiem sešu mēnešu laikposmā, būtu jābūt augstākai pār visām citām normām. Tādējādi vietējās pierobežas satiksmes atļaujas turētājiem, kuri ir atbrīvoti no vīzas, piemērojot Regulu Nr. 1931/2006, nebūtu jābūt izņēmumam. Šīs tēzes atbalstītāji norāda, ka, nepastāvot šādam uzturēšanās laikposmu, kas seko viens otram, maksimālajam ierobežojumam, šiem atļaujas turētājiem de facto būtu tiesības uzturēties, iespējams, nepārtraukti, jo tiem pietiktu atstāt attiecīgās dalībvalsts teritoriju pēc trīs mēnešiem un atgriezties tajā nākamajā dienā, lai no jauna baudītu tiesības uz trīs mēnešu uzturēšanos.

22

Tomēr šāda pieeja neatbilst ne Regulas Nr. 1931/2006 burtam, ne garam.

23

Šīs regulas 5. pantā ir atsauce uz divpusējiem līgumiem, lai noteiktu maksimālo atļautās uzturēšanās ilgumu maksimālo “katras nepārtrauktas uzturēšanas” trīs mēnešu robežās. Šis precizējums tāpat kā tā formulējums skaidri nošķir vietējās pierobežas satiksmes ierobežojumu laikā no “Šengenas ierobežojuma”, kurš nekādi neattiecas uz nepārtrauktu uzturēšanos. Šādu interpretāciju apstiprina Regulas Nr. 1931/2006 tiesību akta pieņemšanas vēsture, no kuras izriet, ka, lai gan sākotnēji Komisija ierosināja pielīdzināt Šengenas acquis paredzēto maksimālo uzturēšanos trīs mēnešiem sešu mēnešu laikā, Savienības likumdevējs noteica īpašu ierobežojumu saistībā ar nepārtrauktu uzturēšanos. Šajā sakarā apstāklim, ka šim ierobežojumam kā Šengenas acquis ir noteikts maksimālais ilgums trīs mēneši, nebūtu jārada šaubas par tā īpašo raksturu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo, kuriem nav nepieciešama vīza, parastajām tiesībām, tā kā ne no vienas Regulas Nr. 1931/2006 normas neizriet, ka šiem trim mēnešiem ir jābūt sešu mēnešu laikposmā.

24

Turklāt Regulas Nr. 1931/2006 gars vedina, ja tas būtu nepieciešams, to interpretēt autonomi. Gan šie mērķi, gan šīs normas parāda Savienības likumdevēja nodomu noteikt vietējai pierobežas satiksmei normas, ar kurām atkāpjas no Regulas Nr. 562/2006. Šo normu mērķis ir, kā to savu secinājumu 52. punktā norāda ģenerāladvokāts, ļaut attiecīgo pierobežas zonu iedzīvotājiem, ņemot vērā pašreizējos vai vēsturiskos reālos apstākļus, likumīgu ekonomisku, sociālu, kultūras vai ģimenes iemeslu dēļ viegli šķērsot Savienības sauszemes ārējās robežas bieži, bet regulāri, proti, bez pārmērīgiem administratīviem ierobežojumiem.

25

Ungārijas valdības un Polijas valdības paustās bažas attiecībā uz apgalvotām šādas interpretācijas negatīvām sekām pierobežas sabiedriskajai kārtībai nepārliecina, tā kā šādi piešķirtās tiesības vietējās pierobežas satiksmes atļaujas turētājam nav ne beznosacījumu, ne absolūtas. Šīs atļaujas saņemšana ir pakārtota nosacījumam par vismaz viena gada dzīvošanas kaimiņvalsts pierobežas zonā minimumu, kurš ar divpusējo līgumu var tikt pagarināts. Turklāt nekas neliedz šādā līgumā noteikt īsāku maksimālo nepārtrauktas uzturēšanās ilgumu nekā Regulā Nr. 1931/2006 paredzētie trīs mēneši, kas ir tikai maksimālais ilgums. Kā arī atvieglota robežas šķērsošana, kā tas izriet no paša šīs regulas preambulas 4. apsvēruma un 9. panta b) punkta formulējuma, ir paredzēta labticīgiem pierobežas iedzīvotājiem, kam ir likumīgi, pienācīgi attaisnoti iemesli bieži šķērsot ārējo sauszemes robežu. Šajā ziņā kompetentās iestādes saglabā brīvību uzlikt sodus, uz kuriem ir atsauce Regulas Nr. 1931/2006 7. pantā, tiem pierobežas iedzīvotājiem, kuri izmanto savas vietējās pierobežas satiksmes atļaujas ļaunprātīgi vai krāpnieciski.

26

Tā uz pirmo un ceturto jautājumu ir jāatbild tādējādi, ka Regula Nr. 1931/2006 ir jāinterpretē tā, ka vietējās pierobežas satiksmes atļaujas, piešķirtas saskaņā ar īpašu vietējās pierobežas satiksmes režīmu, kas ieviests ar šo regulu, turētājam ir jāvar atbildoši šajā regulā un tās piemērošanai starp trešo valsti, kuras pilsonis viņš ir, un kaimiņdalībvalsti noslēgtajā divpusējā līgumā noteiktajiem ierobežojumiem, pirmkārt, brīvi pārvietoties pierobežas zonā trīs mēnešus, ja viņa uzturēšanās nav tikusi pārtraukta, un, otrkārt, no jauna baudīt trīs mēnešu uzturēšanās tiesības pēc katra uzturēšanās pārtraukuma.

27

Ar savu otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā par pieļaujamo vietējās pierobežas satiksmes atļaujas turētāja uzturēšanās pārtraukšanas biežumu Regulas Nr. 1931/2006 izpratnē.

28

Šajā sakarā, izdarot secinājumus no iepriekš teiktā, izriet, ka vietējās pierobežas satiksmes atļaujas, piešķirtas sakarā ar vietējo pierobežas satiksmi, turētāja uzturēšanās ir jāuzskata par pārtrauktu, tiklīdz ieinteresētā persona ir šķērsojusi savas dzīvesvietas valsts robežu atbilstīgi viņai piešķirtajai atļaujai, un nav ņemams vērā katru dienu veikto šķērsošanu skaits.

29

Tādējādi uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1931/2006 5. pants ir jāinterpretē tādā ziņā, ka šajā pantā minētā uzturēšanās pārtraukšana notiek tad, kad tiek šķērsota, lai cik bieži tas nenotiktu, pat ja daudzkārt, robeža starp kaimiņdalībvalsti un trešo valsti, kurā dzīvo vietējās pierobežas satiksmes atļaujas turētājs, atbilstīgi šajā atļaujā noteiktajiem nosacījumiem.

30

Ņemot vērā uz pirmo, otro un ceturto jautājumu sniegtās atbildes, uz trešo un piekto jautājumu nav jāatbild.

31

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež: