Apvienotās lietas C‑247/11 P un C‑253/11 P
Areva SA un Alstom SA u.c.
pret
Eiropas Komisiju
“Apelācija — Konkurence — Aizliegta vienošanās — Projektu, kas saistīti ar gāzes izolācijas slēgiekārtām, tirgus — Mātesuzņēmumu vainojamība meitasuzņēmumu pārkāpjošā rīcībā — Pienākums norādīt pamatojumu — Solidāra atbildība par naudas soda samaksu — Uzņēmuma jēdziens — Tā sauktā “faktiskā” solidaritāte — Tiesiskās noteiktības un sodu un sankciju individualitātes principi — Samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principi”
Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 10. aprīļa spriedums
Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi – Ekonomiska vienība – Vērtējuma kritēriji – Prezumpcija par mātesuzņēmuma īstenotu izšķirošu ietekmi uz tam pilnībā piederošiem meitasuzņēmumiem – Atspēkojams raksturs – Ņemšana vērā, ievērojot nevainīguma prezumpcijas, sodu individuālas attiecināmības, tiesiskās noteiktības princips un pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principu
(EKL 81. pants)
Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Lēmums, ar kuru uzliek naudas sodu par konkurences tiesību normu pārkāpumu un kurš attiecas uz vairākiem adresātiem – Mātesuzņēmuma atzīšana par vainojamu par tā meitasuzņēmuma praksi – Nepieciešamība norādīt pietiekamu pamatojumu – Prezumpcijas par to, ka mātesuzņēmums faktiski īsteno izšķirošu ietekmi pār tam pilnībā piederošu meitasuzņēmumu, apvienošana ar citiem pierādījumiem
(EKL 81. un 253. pants)
Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Naudas soda noteikšana par konkurences noteikumu pārkāpumu, kas solidāri jāmaksā divām dažādām sabiedrībām, kuras naudas soda noteikšanas brīdī vairs neveido vienu ekonomisku vienību – Prasība par īpašu pamatojumu attiecībā uz katru no konkrētajām sabiedrībām – Neesamība
(EKL 81. un 253. pants)
Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Administratīva akta pamatojuma interpretācija – Robežas – Komisijas pamatojuma aizstāšana ar Vispārējās tiesas pamatojumu, pārbaudot prasītāju minētos pierādījumus – Pieļaujamība – Tiesību uz aizstāvību pārkāpums – Neesamība
(LESD 263. pants)
Apelācija – Pamati – Pirmoreiz apelācijas tiesvedībā izvirzīts pamats – Nepieņemamība – Argumenti, kas ir vienkāršs prasības pieteikumā minēta pamata paplašinājums – Pieņemamība
(LESD 256. panta 1. punkts; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)
Apelācija – Pamati – Pirmoreiz apelācijas tiesvedībā izvirzīts pamats – Pamats, kas ir vērsts pret pārsūdzētā sprieduma pamatojumu – Pamats, kura mērķis ir apstrīdēt pārsūdzētā sprieduma pamatotību – Pamats, kas izriet no paša pārsūdzētā sprieduma – Pieņemamība
(LESD 256. panta 1. punkts; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)
Konkurence – Naudas sodi – Solidāra atbildība par samaksu – Piemērojamība – Mātesuzņēmumu vainojamība meitasuzņēmumu pārkāpjošā rīcībā – To secīgo mātesuzņēmumu solidāra atbildība, kas pārkāpuma izdarīšanas laikposmā veidoja atsevišķu uzņēmumu kopā ar meitasuzņēmumu, kurš ir izdarījis pārkāpumu – Naudas soda, kas ir jāmaksā secīgajiem mātesuzņēmumiem, summas noteikšana – Sodu un sankciju individualitātes principa ievērošana – Tiesiskās noteiktības principa ievērošana
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts)
Apelācija – Pamati – Apelācijas sūdzība par spriedumu, kurā lemts par apvienotām lietām – Iespēja katram lietas dalībniekam norādīt uz pamatu attiecībā uz jebkuru Vispārējās tiesas argumentāciju, neatkarīgi no tā šajā tiesā izvirzītajiem pamatiem
(LESD 256. panta 1. punkts; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)
Konkurence – Naudas sodi – Solidāra atbildība par samaksu – Naudas soda daļas noteikšana, kas solidārajiem kopparādniekiem ir jāsedz savās iekšējās attiecības – Valsts tiesu kompetence
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)
Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Savienības tiesas neierobežota kompetence – Apjoms
(LESD 261. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)
Apelācija – Tiesas kompetence – Vispārējās tiesas vērtējuma par uzņēmumiem, kas ir pārkāpuši Līgumā ietvertās konkurences tiesību normas, uzliktu naudas sodu apmēru apšaubīšana taisnīguma apsvērumu dēļ – Izslēgšana – Šī vērtējuma apstrīdēšana ar samērīguma principa pārkāpumu saistītu iemeslu dēļ – Pieļaujamība – Samērīguma principa pārkāpuma neesamība
(LESD 256. panta 1. punkts; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 30.–33., 79.–81. un 91.–93. punktu)
Ja lēmums par Savienības konkurences tiesību noteikumu piemērošanu attiecas uz vairākiem adresātiem un ir saistīts ar vainojamību minēto noteikumu pārkāpuma izdarīšanā, tajā ir jābūt ietvertam pietiekamam pamatojumam attiecībā uz katru no tā adresātiem, it īpaši tiem adresātiem, kuri saskaņā ar šī lēmuma noteikumiem ir atzīti par atbildīgiem par šo pārkāpumu. Tādējādi saistībā ar mātesuzņēmumu, kas ir atzīts par atbildīgu par tā meitasuzņēmuma pārkāpumu veidojošo rīcību, šādā lēmumā principā ir jābūt ietvertam detalizētam to apstākļu izklāstam, kas var pamatot šīs uzņēmuma vainojamību pārkāpuma izdarīšanā.
Runājot par Komisijas lēmumu, kurā mātesuzņēmuma vainojamība tā meitasuzņēmuma izdarītā pārkāpumā ir pamatota ar metodi, kurā ir ietverts divkāršs pamats, prezumpciju par to, ka šis mātesuzņemums faktiski īsteno izšķirošu ietekmi pār tam pilnībā piederošu meitasuzņēmumu, apvienojot ar pierādījumiem, kas sīki ir izklāstīti šajā lēmumā, šāds visaptverošs to argumentu vērtējums, ko mātesuzņēmums ir izvirzījis savā atbildē uz paziņojumu par iebildumiem, principā atbilst pamatojuma pakāpei, kas ir jāsniedz Komisijai, jo tas var ļaut šim mātesuzņēmumam uzzināt iemeslus, kuru dēļ Komisija nolēma to saukt pie atbildības par tā meitasuzņēmuma izdarītu pārkāpumu.
(sal. ar 34., 41. un 42. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 47.–52. punktu)
Veicot likumības pārbaudi, kas ir paredzēta LESD 263. pantā, Savienības tiesa nekādā ziņā nevar ar savu pamatojumu aizstāt apstrīdētā tiesību akta autora pamatojumu.
Tomēr Vispārējai tiesai nevar pārmest, ka tā ar savu pamatojumu ir aizstājusi Komisijas pamatojumu saistībā ar mātesuzņēmuma vainojamību tā meitasuzņēmuma izdarītajā pārkāpumā, ja attiecīgā sprieduma pamatojums attiecas uz pierādījumiem, kurus prasītāji ir izvirzījuši Vispārējā tiesā un kuru mērķis ir atspēkot prezumpciju par izšķirošas ietekmes faktisku īstenošanu, un kuri Vispārējai tiesai ir jāizskata, pārbaudot apstrīdētā lēmuma likumību.
Turklāt lietas dalībnieka tiesības uz aizstāvību nav pārkāptas, ja Vispārējā tiesa papildina apstrīdētā lēmuma pamatojumu, atbildot uz argumentiem, kurus bija izvirzījuši prasītāji, kas ietilpst vienā un tajā pašā sabiedrību grupā.
(sal. ar 56., 57. un 78. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 113.–117. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 118. punktu)
Nosakot solidaritātes ārējās attiecības, lai samaksātu naudas sodu, kas solidāri noteikts vairākām juridiskām personām tāpēc, ka tās pieder vienam un tam pašam uzņēmumam, kuru var vainot Savienības konkurences noteikumu pārkāpumā, Komisijai ir jāievēro daži ierobežojumi.
Tādējādi tai ir jāievēro sodu un sankciju individualitātes princips, kas prasa, lai saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punktu solidāri maksājamā naudas soda summa tiktu noteikta atkarībā no pārkāpuma, kurā individuāli tiek vainots attiecīgais uzņēmums, smaguma un tā ilguma. Tādējādi, ja Komisija ir paredzējusi meitasuzņēmumu, kas ir izdarījis pārkāpumu, sodīt solidāri ar katru no tā mātesuzņēmumiem, ar kuriem tas pārkāpuma izdarīšanas laikposmā secīgi ir veidojis atsevišķu uzņēmumu, šis princips pieprasa, lai šī iestāde katram attiecīgajam uzņēmumam atsevišķi nosaka naudas soda summu, kas solidāri ir jāmaksā tajā ietilpstošajiem uzņēmumiem, atkarībā no pārkāpuma, kurā individuāli tiek vainots katrs attiecīgais uzņēmums, smaguma un tā ilguma.
Šajā pašā kontekstā Komisijai ir jāievēro arī tiesiskās noteiktības princips, kas prasa, lai ikviens Savienības iestāžu pieņemts tiesību akts būtu skaidrs un precīzs, lai attiecīgās personas varētu precīzi uzzināt par tiesībām un pienākumiem, kas no tā izriet, un attiecīgi rīkoties. Šajā ziņā ir jākonstatē tiesiskās noteiktības principa pārkāpums, jo metode, ko Komisija bija izvēlējusies, lai definētu solidaritāti starp meitasuzņēmumu, kurš izdarījis konkurences noteikumu pārkāpumu, un tā secīgajiem mātesuzņēmumiem, neļauj šiem mātesuzņēmumiem precīzi uzzināt, kāda naudas soda summa tiem ir jāmaksā par laikposmu, par kuru tie ir saukti pie solidāras atbildības par pārkāpumu kopā ar to meitasuzņēmumu.
(sal. ar 120., 126.–128., 133. un 139. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 148. punktu)
Pilnvaras, kuras ir Komisijai saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktu, lai uzliktu naudas sodu, kas solidāri ir jāmaksā vairākām juridiskajām personām, kuras ietilpst vienā uzņēmumā, ir ierobežotas ar tā naudas soda summas noteikšanu, par kuru minētās juridiskās personas tai ir solidāri atbildīgas, proti, solidaritātes ārējām attiecībām, un neattiecas uz pilnvarām noteikt šīs summas daļu, kura ir jāsedz solidārajiem kopparādniekiem solidaritātes iekšējās attiecībās.
Savukārt, ja līgumā nav noteiktas solidāri uzlikta naudas soda kopparādnieku daļas, valsts tiesām, ievērojot Savienības tiesības, ir jānosaka šīs daļas, piemērojot valsts tiesības.
No tā izriet, ka nevar prasīt, lai katra sabiedrība no lēmuma, kurā tai ir noteikts solidāri ar vienu vai vairākām citām sabiedrībām maksājams naudas sods, varētu izsecināt daļu, kas tai būs jāsedz attiecībās ar saviem kopparādniekiem, ja Komisija ir apmierināta. Tādējādi tas, ka Komisijas lēmumā, ar ko solidāri ir noteikts naudas sods, nav noteikta šī daļa, pats par sevi nevar būt tiesiskās noteiktības principa pārkāpums.
Turklāt, ja pilnvaras iekšēji sadalīt solidāri maksājama naudas soda summu ir valsts tiesai vai šķīrējtiesai, nevis Komisijai, pēdējai minētajai nekādā ziņā nevar pārmest, ka tā šīs pilnvaras būtu deleģējusi prettiesiski, apstrīdētajā lēmumā nenosakot solidāro kopparādnieku daļas to iekšējās attiecībās.
(sal. ar 149., 151., 152., 157. un 158. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 171.–176. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 177.–181. punktu)
Apvienotās lietas C‑247/11 P un C‑253/11 P
Areva SA un Alstom SA u.c.
pret
Eiropas Komisiju
“Apelācija — Konkurence — Aizliegta vienošanās — Projektu, kas saistīti ar gāzes izolācijas slēgiekārtām, tirgus — Mātesuzņēmumu vainojamība meitasuzņēmumu pārkāpjošā rīcībā — Pienākums norādīt pamatojumu — Solidāra atbildība par naudas soda samaksu — Uzņēmuma jēdziens — Tā sauktā “faktiskā” solidaritāte — Tiesiskās noteiktības un sodu un sankciju individualitātes principi — Samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principi”
Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 10. aprīļa spriedums
Konkurence — Savienības tiesību normas — Pārkāpumi — Atzīšana par vainojamu — Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi — Ekonomiska vienība — Vērtējuma kritēriji — Prezumpcija par mātesuzņēmuma īstenotu izšķirošu ietekmi uz tam pilnībā piederošiem meitasuzņēmumiem — Atspēkojams raksturs — Ņemšana vērā, ievērojot nevainīguma prezumpcijas, sodu individuālas attiecināmības, tiesiskās noteiktības princips un pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principu
(EKL 81. pants)
Iestāžu akti — Pamatojums — Pienākums — Apjoms — Lēmums, ar kuru uzliek naudas sodu par konkurences tiesību normu pārkāpumu un kurš attiecas uz vairākiem adresātiem — Mātesuzņēmuma atzīšana par vainojamu par tā meitasuzņēmuma praksi — Nepieciešamība norādīt pietiekamu pamatojumu — Prezumpcijas par to, ka mātesuzņēmums faktiski īsteno izšķirošu ietekmi pār tam pilnībā piederošu meitasuzņēmumu, apvienošana ar citiem pierādījumiem
(EKL 81. un 253. pants)
Iestāžu akti — Pamatojums — Pienākums — Apjoms — Naudas soda noteikšana par konkurences noteikumu pārkāpumu, kas solidāri jāmaksā divām dažādām sabiedrībām, kuras naudas soda noteikšanas brīdī vairs neveido vienu ekonomisku vienību — Prasība par īpašu pamatojumu attiecībā uz katru no konkrētajām sabiedrībām — Neesamība
(EKL 81. un 253. pants)
Prasība atcelt tiesību aktu — Savienības tiesas kompetence — Administratīva akta pamatojuma interpretācija — Robežas — Komisijas pamatojuma aizstāšana ar Vispārējās tiesas pamatojumu, pārbaudot prasītāju minētos pierādījumus — Pieļaujamība — Tiesību uz aizstāvību pārkāpums — Neesamība
(LESD 263. pants)
Apelācija — Pamati — Pirmoreiz apelācijas tiesvedībā izvirzīts pamats — Nepieņemamība — Argumenti, kas ir vienkāršs prasības pieteikumā minēta pamata paplašinājums — Pieņemamība
(LESD 256. panta 1. punkts; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)
Apelācija — Pamati — Pirmoreiz apelācijas tiesvedībā izvirzīts pamats — Pamats, kas ir vērsts pret pārsūdzētā sprieduma pamatojumu — Pamats, kura mērķis ir apstrīdēt pārsūdzētā sprieduma pamatotību — Pamats, kas izriet no paša pārsūdzētā sprieduma — Pieņemamība
(LESD 256. panta 1. punkts; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)
Konkurence — Naudas sodi — Solidāra atbildība par samaksu — Piemērojamība — Mātesuzņēmumu vainojamība meitasuzņēmumu pārkāpjošā rīcībā — To secīgo mātesuzņēmumu solidāra atbildība, kas pārkāpuma izdarīšanas laikposmā veidoja atsevišķu uzņēmumu kopā ar meitasuzņēmumu, kurš ir izdarījis pārkāpumu — Naudas soda, kas ir jāmaksā secīgajiem mātesuzņēmumiem, summas noteikšana — Sodu un sankciju individualitātes principa ievērošana — Tiesiskās noteiktības principa ievērošana
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts)
Apelācija — Pamati — Apelācijas sūdzība par spriedumu, kurā lemts par apvienotām lietām — Iespēja katram lietas dalībniekam norādīt uz pamatu attiecībā uz jebkuru Vispārējās tiesas argumentāciju, neatkarīgi no tā šajā tiesā izvirzītajiem pamatiem
(LESD 256. panta 1. punkts; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)
Konkurence — Naudas sodi — Solidāra atbildība par samaksu — Naudas soda daļas noteikšana, kas solidārajiem kopparādniekiem ir jāsedz savās iekšējās attiecības — Valsts tiesu kompetence
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)
Konkurence — Naudas sodi — Apmērs — Noteikšana — Komisijas rīcības brīvība — Pārbaude tiesā — Savienības tiesas neierobežota kompetence — Apjoms
(LESD 261. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)
Apelācija — Tiesas kompetence — Vispārējās tiesas vērtējuma par uzņēmumiem, kas ir pārkāpuši Līgumā ietvertās konkurences tiesību normas, uzliktu naudas sodu apmēru apšaubīšana taisnīguma apsvērumu dēļ — Izslēgšana — Šī vērtējuma apstrīdēšana ar samērīguma principa pārkāpumu saistītu iemeslu dēļ — Pieļaujamība — Samērīguma principa pārkāpuma neesamība
(LESD 256. panta 1. punkts; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 30.–33., 79.–81. un 91.–93. punktu)
Ja lēmums par Savienības konkurences tiesību noteikumu piemērošanu attiecas uz vairākiem adresātiem un ir saistīts ar vainojamību minēto noteikumu pārkāpuma izdarīšanā, tajā ir jābūt ietvertam pietiekamam pamatojumam attiecībā uz katru no tā adresātiem, it īpaši tiem adresātiem, kuri saskaņā ar šī lēmuma noteikumiem ir atzīti par atbildīgiem par šo pārkāpumu. Tādējādi saistībā ar mātesuzņēmumu, kas ir atzīts par atbildīgu par tā meitasuzņēmuma pārkāpumu veidojošo rīcību, šādā lēmumā principā ir jābūt ietvertam detalizētam to apstākļu izklāstam, kas var pamatot šīs uzņēmuma vainojamību pārkāpuma izdarīšanā.
Runājot par Komisijas lēmumu, kurā mātesuzņēmuma vainojamība tā meitasuzņēmuma izdarītā pārkāpumā ir pamatota ar metodi, kurā ir ietverts divkāršs pamats, prezumpciju par to, ka šis mātesuzņemums faktiski īsteno izšķirošu ietekmi pār tam pilnībā piederošu meitasuzņēmumu, apvienojot ar pierādījumiem, kas sīki ir izklāstīti šajā lēmumā, šāds visaptverošs to argumentu vērtējums, ko mātesuzņēmums ir izvirzījis savā atbildē uz paziņojumu par iebildumiem, principā atbilst pamatojuma pakāpei, kas ir jāsniedz Komisijai, jo tas var ļaut šim mātesuzņēmumam uzzināt iemeslus, kuru dēļ Komisija nolēma to saukt pie atbildības par tā meitasuzņēmuma izdarītu pārkāpumu.
(sal. ar 34., 41. un 42. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 47.–52. punktu)
Veicot likumības pārbaudi, kas ir paredzēta LESD 263. pantā, Savienības tiesa nekādā ziņā nevar ar savu pamatojumu aizstāt apstrīdētā tiesību akta autora pamatojumu.
Tomēr Vispārējai tiesai nevar pārmest, ka tā ar savu pamatojumu ir aizstājusi Komisijas pamatojumu saistībā ar mātesuzņēmuma vainojamību tā meitasuzņēmuma izdarītajā pārkāpumā, ja attiecīgā sprieduma pamatojums attiecas uz pierādījumiem, kurus prasītāji ir izvirzījuši Vispārējā tiesā un kuru mērķis ir atspēkot prezumpciju par izšķirošas ietekmes faktisku īstenošanu, un kuri Vispārējai tiesai ir jāizskata, pārbaudot apstrīdētā lēmuma likumību.
Turklāt lietas dalībnieka tiesības uz aizstāvību nav pārkāptas, ja Vispārējā tiesa papildina apstrīdētā lēmuma pamatojumu, atbildot uz argumentiem, kurus bija izvirzījuši prasītāji, kas ietilpst vienā un tajā pašā sabiedrību grupā.
(sal. ar 56., 57. un 78. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 113.–117. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 118. punktu)
Nosakot solidaritātes ārējās attiecības, lai samaksātu naudas sodu, kas solidāri noteikts vairākām juridiskām personām tāpēc, ka tās pieder vienam un tam pašam uzņēmumam, kuru var vainot Savienības konkurences noteikumu pārkāpumā, Komisijai ir jāievēro daži ierobežojumi.
Tādējādi tai ir jāievēro sodu un sankciju individualitātes princips, kas prasa, lai saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punktu solidāri maksājamā naudas soda summa tiktu noteikta atkarībā no pārkāpuma, kurā individuāli tiek vainots attiecīgais uzņēmums, smaguma un tā ilguma. Tādējādi, ja Komisija ir paredzējusi meitasuzņēmumu, kas ir izdarījis pārkāpumu, sodīt solidāri ar katru no tā mātesuzņēmumiem, ar kuriem tas pārkāpuma izdarīšanas laikposmā secīgi ir veidojis atsevišķu uzņēmumu, šis princips pieprasa, lai šī iestāde katram attiecīgajam uzņēmumam atsevišķi nosaka naudas soda summu, kas solidāri ir jāmaksā tajā ietilpstošajiem uzņēmumiem, atkarībā no pārkāpuma, kurā individuāli tiek vainots katrs attiecīgais uzņēmums, smaguma un tā ilguma.
Šajā pašā kontekstā Komisijai ir jāievēro arī tiesiskās noteiktības princips, kas prasa, lai ikviens Savienības iestāžu pieņemts tiesību akts būtu skaidrs un precīzs, lai attiecīgās personas varētu precīzi uzzināt par tiesībām un pienākumiem, kas no tā izriet, un attiecīgi rīkoties. Šajā ziņā ir jākonstatē tiesiskās noteiktības principa pārkāpums, jo metode, ko Komisija bija izvēlējusies, lai definētu solidaritāti starp meitasuzņēmumu, kurš izdarījis konkurences noteikumu pārkāpumu, un tā secīgajiem mātesuzņēmumiem, neļauj šiem mātesuzņēmumiem precīzi uzzināt, kāda naudas soda summa tiem ir jāmaksā par laikposmu, par kuru tie ir saukti pie solidāras atbildības par pārkāpumu kopā ar to meitasuzņēmumu.
(sal. ar 120., 126.–128., 133. un 139. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 148. punktu)
Pilnvaras, kuras ir Komisijai saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktu, lai uzliktu naudas sodu, kas solidāri ir jāmaksā vairākām juridiskajām personām, kuras ietilpst vienā uzņēmumā, ir ierobežotas ar tā naudas soda summas noteikšanu, par kuru minētās juridiskās personas tai ir solidāri atbildīgas, proti, solidaritātes ārējām attiecībām, un neattiecas uz pilnvarām noteikt šīs summas daļu, kura ir jāsedz solidārajiem kopparādniekiem solidaritātes iekšējās attiecībās.
Savukārt, ja līgumā nav noteiktas solidāri uzlikta naudas soda kopparādnieku daļas, valsts tiesām, ievērojot Savienības tiesības, ir jānosaka šīs daļas, piemērojot valsts tiesības.
No tā izriet, ka nevar prasīt, lai katra sabiedrība no lēmuma, kurā tai ir noteikts solidāri ar vienu vai vairākām citām sabiedrībām maksājams naudas sods, varētu izsecināt daļu, kas tai būs jāsedz attiecībās ar saviem kopparādniekiem, ja Komisija ir apmierināta. Tādējādi tas, ka Komisijas lēmumā, ar ko solidāri ir noteikts naudas sods, nav noteikta šī daļa, pats par sevi nevar būt tiesiskās noteiktības principa pārkāpums.
Turklāt, ja pilnvaras iekšēji sadalīt solidāri maksājama naudas soda summu ir valsts tiesai vai šķīrējtiesai, nevis Komisijai, pēdējai minētajai nekādā ziņā nevar pārmest, ka tā šīs pilnvaras būtu deleģējusi prettiesiski, apstrīdētajā lēmumā nenosakot solidāro kopparādnieku daļas to iekšējās attiecībās.
(sal. ar 149., 151., 152., 157. un 158. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 171.–176. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 177.–181. punktu)