Apvienotās lietas C-182/11 un C-183/11

Econord SpA

pret

Comune di Cagno u.c.

(Consiglio di Stato lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi — Direktīva 2004/18/EK — Līgumslēdzēja iestāde, kas no tās juridiski neatkarīgu līguma slēgšanas tiesību ieguvēju kontrolē tāpat kā savus dienestus — Pienākuma rīkot konkursa procedūru atbilstoši Savienības tiesību normām neesamība (tā sauktā “in house” līguma slēgšanas tiesību piešķiršana) — Līguma slēgšanas tiesību ieguvējs, kuru kopīgi kontrolē vairākas reģionālās un vietējās pašvaldības — Nosacījumi “in house” līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas piemērošanai”

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 29. novembra spriedums

1. Prejudiciāli jautājumi — Tiesas kompetence — Ierobežojumi — Valsts tiesas kompetence — Strīda faktu konstatēšana un novērtēšana — Prejudiciāla jautājuma nepieciešamība un uzdoto jautājumu atbilstība — Valsts tiesas vērtējums

   (LESD 267. pants)

2. Prejudiciāli jautājumi — Tiesas kompetence — Ierobežojumi — Acīmredzami neatbilstoši jautājumi un hipotētiski jautājumi, kuri uzdoti kontekstā, kas neļauj sniegt derīgu atbildi — Jautājumi, kuriem nav sakara ar pamatlietas priekšmetu

   (LESD 267. pants)

3. Tiesību aktu tuvināšana — Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras — Direktīva 2004/18 — Piemērošanas joma — Vairāku valsts iestāžu kā līgumslēdzēju iestāžu kopīgi izveidota sabiedrība, kuras uzdevums ir īstenot to sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu, vai valsts iestādes dalība šādā sabiedrībā — Tiesiskais režīms, ar kuru šīs iestādes atbrīvotas no to pienākuma uzsākt publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru — Pieļaujamība — Nosacījumi

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 21. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 22. punktu)

3.  Ja vairākas valsts iestādes kā līgumslēdzējas iestādes kopīgi izveido sabiedrību, kuras uzdevums ir īstenot to sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu, vai ja valsts iestāde ir šādas sabiedrības dalībniece, Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā ieviestais nosacījums, saskaņā ar kuru šīm iestādēm, lai tās tiktu atbrīvotas no pienākuma uzsākt publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras atbilstoši Savienības tiesību normām, ir kopīgi jāveic šīs sabiedrības kontrole, kas ir tāda pati kā kontrole, kuru tās īsteno pār saviem dienestiem, ir izpildīts tad, ja katrai no šīm iestādēm ir gan kapitāldaļas, gan pārstāvība minētā ieguvēja vadības institūcijās.

   Tāda pati kontrole ir tad, ja attiecīgā iestāde tiek kontrolēta veidā, kas līgumslēdzēja iestādei ļauj ietekmēt tās lēmumus. Ir jābūt noteicošas ietekmes iespējai gan attiecībā uz šīs sabiedrības stratēģiskajiem mērķiem, gan arī uz svarīgiem lēmumiem. Citiem vārdiem sakot, līgumslēdzēja iestādei ir jābūt iespējai veikt pār šo sabiedrību strukturālu un funkcionālu kontroli. Šai kontrolei ir jābūt arī faktiskai. Gadījumā, ja atsauce tiek veikta uz sabiedrību, kura kopīgi pieder vairākām valsts iestādēm, šīs iestādes var kopīgi veikt tādu pašu kontroli un nav nepieciešams, lai šo kontroli katra no tām veiktu atsevišķi. No tā izriet, ka, ja valsts iestāde kļūst par mazākuma kapitāldaļu turētāju akciju sabiedrībā ar pilnībā publisku kapitālu, lai attiecīgajai sabiedrībai piešķirtu sabiedrisko pakalpojumu pārvaldību, kontroli, kuru šajā sabiedrībā iesaistītās valsts iestādes īsteno, var uzskatīt par kontroli, kas ir tāda pati kā kontrole, kuru tās īsteno pār saviem dienestiem, tad, ja to šīs iestādes īsteno kopā. Šādos apstākļos, pat ja vairākas valsts iestādes izmanto vienu kopīgu sabiedrību, lai veiktu kopīgu publisko pakalpojumu uzdevumu, protams, nav nepieciešams, lai katrai no šīm iestādēm pašai par sevi būtu individuālas kontroles pilnvaras pār šo iestādi, tomēr kontrole, kas pār to tiek īstenota, nevar būt atkarīga tikai no vienas valsts iestādes kontroles pilnvarām, kurai attiecīgajā sabiedrībā pieder vairākuma kapitāldaļas, pretējā gadījumā tiktu atņemta jēga pašam kopējas kontroles jēdzienam. Tādas līgumslēdzēja iestādes funkcijas saistībā ar līguma slēgšanas tiesību ieguvēju, kurš pieder vairākām [līgumslēdzēja iestādēm] kopā, kas tai nesniedz nekādu iespēju piedalīties šīs sabiedrības kontrolē, faktiski atvērtu iespēju Savienības tiesību normu publisko iepirkumu jomā vai pakalpojumu koncesiju jomā piemērošanas apiešanai, jo pilnībā formāla dalība šādā sabiedrībā vai kopīgā iestādē, ar kuru tiek nodrošināta tās pārvalde, atbrīvotu šo līgumslēdzēja iestādi no pienākuma uzsākt konkursa procedūru atbilstoši Savienības noteikumiem, jo šī pēdējā minētā iestāde nekādi nepiedalītos šīs sabiedrības tādā pašā kontrolē.

   (sal. ar 27.–31. un 33. punktu, kā arī rezolutīvo daļu)