Lieta C-92/11

RWE Vertrieb AG

pret

Verbraucherzentrale Nordrhein-Westfalen eV

(Bundesgerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Direktīva 2003/55/EK — Dabasgāzes iekšējais tirgus — Direktīva 93/13/EEK — 1. panta 2. punkts un 3.–5. pants — Līgumi, kas noslēgti starp komersantiem un patērētājiem — Vispārīgi nosacījumi — Negodīgi noteikumi — Komersanta vienpusēji veiktas pakalpojuma cenas izmaiņas — Atsauce uz obligātu tiesisko regulējumu, kas ir pieņemts attiecībā uz citu patērētāju kategoriju — Direktīvas 93/13 piemērojamība — Vienkāršas un skaidri saprotamas valodas prasība un pārskatāmības pienākums”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 21. marta spriedums

1. Patērētāju tiesību aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Piemērošanas joma – Nepiemērošana, kas paredzēta attiecībā uz līguma noteikumiem, kuri atkārto obligātās tiesību vai normatīvo aktu normas – Līguma noteikumi, kuros ir pārņemta citai līgumu kategorijai piemērojama valsts tiesību norma – Direktīvas piemērošana

   (Padomes Direktīvas 93/13 1. panta 2. punkts)

2. Patērētāju tiesību aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Kopējie noteikumi dabasgāzes iekšējam tirgum – Direktīva 2003/55 – Līguma standarta noteikums, ar kuru piegādes uzņēmumam tiek rezervētas tiesības mainīt gāzes piegādes izdevumus – Pieļaujamība – Nosacījumi – Pienākums izpildīt labticības, līdzsvarotības un pārskatāmības prasības

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/55 3. panta 3. Punkts; Padomes Direktīvas 93/13 3. un 5. pants)

3. Prejudiciāli jautājumi – Interpretācija – Interpretējošu spriedumu iedarbība laikā – Atpakaļejošs spēks – Robežas – Sprieduma finansiālās sekas – Sekas, kas neattaisno sprieduma iedarbības laikā ierobežošanu

   (LESD 267. pants)

1.  Direktīvas 93/13 par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 1. panta 2. punkts, atbilstoši kuram tā neattiecas uz tiem līguma noteikumiem, kuri atkārto obligātās normatīvās vai administratīvās tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka šī direktīva ir piemērojama vispārīgiem darījumu noteikumiem, kas ir iestrādāti starp komersantu un patērētāju noslēgtajos līgumos, kuros ir pārņemta citai līgumu kategorijai piemērojama valsts tiesību norma un uz kuriem šis valsts tiesiskais regulējums neattiecas.

   Iespēja nepiemērot Direktīvu 93/13 līguma noteikumiem tikai tādēļ, ka tajā tiek pārņemtas valsts tiesību vai normatīvo aktu normas, kas nav piemērojamas starp pusēm noslēgtajam līgumam, vai ka tajā ir atsauce uz šādām normām, apdraudētu ar šo direktīvu ieviesto patērētāju aizsardzības režīmu.

   Šajos apstākļos komersants varētu viegli izvairīties no līguma noteikumu, kuri nav atsevišķi apspriesti ar patērētāju, negodīguma pārbaudes, šos līguma noteikumus izsakot tādā pašā veidā, kāds valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts konkrētām līgumu kategorijām. Taču šādi izteiktā līgumā noteiktās tiesības un pienākumi ne visi un ne noteikti atbilstu līdzsvaram, kuru valsts likumdevējs vēlējies ieviest attiecībā uz tā regulējuma regulētajiem līgumiem šajā jomā.

   (sal. ar 25., 30., 31., 39. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

2.  Direktīvas 93/13 par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 3. un 5. pants un Direktīvas 2003/55 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu 3. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka noteikums, ar kuru piegādes uzņēmums sev rezervē tiesības mainīt gāzes piegādes izmaksas, atbilst piegādes uzņēmuma leģitīmām interesēm būt spējīgam mainīt sava pakalpojuma izmaksas.

   Tomēr šādai vienpusējai mainīšanai jāatbilst labticības, līdzsvarotības un pārskatāmības prasībām, kas noteiktas šajos noteikumos. Lai novērtētu, vai šis noteikums atbilst šīm prasībām, jānoskaidro:

   —

   vai līgumā pārskatāmi ir norādīts šo izmaksu maiņas iemesls un veids, lai tādējādi patērētājs uz skaidru un saprotamu kritēriju pamata varētu paredzēt eventuālās šo izmaksu izmaiņas. Informācijas neesamība par šo jautājumu pirms līguma noslēgšanas principā nav kompensējama tikai ar to, ka patērētāji līguma izpildes laikā laikus tiks informēti par izmaksu izmaiņām un par to tiesībām izbeigt līgumu gadījumā, ja tie nevēlas piekrist šai izmaiņai, un

   —	vai patērētājam piešķirtās uzteikuma tiesības konkrētajos apstākļos var faktiski izmantot. (sal. ar 46., 47., 55. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 58–62. punktu)

Lieta C-92/11

RWE Vertrieb AG

pret

Verbraucherzentrale Nordrhein-Westfalen eV

(Bundesgerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Direktīva 2003/55/EK — Dabasgāzes iekšējais tirgus — Direktīva 93/13/EEK — 1. panta 2. punkts un 3.–5. pants — Līgumi, kas noslēgti starp komersantiem un patērētājiem — Vispārīgi nosacījumi — Negodīgi noteikumi — Komersanta vienpusēji veiktas pakalpojuma cenas izmaiņas — Atsauce uz obligātu tiesisko regulējumu, kas ir pieņemts attiecībā uz citu patērētāju kategoriju — Direktīvas 93/13 piemērojamība — Vienkāršas un skaidri saprotamas valodas prasība un pārskatāmības pienākums”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 21. marta spriedums

1. Patērētāju tiesību aizsardzība — Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos — Direktīva 93/13 — Piemērošanas joma — Nepiemērošana, kas paredzēta attiecībā uz līguma noteikumiem, kuri atkārto obligātās tiesību vai normatīvo aktu normas — Līguma noteikumi, kuros ir pārņemta citai līgumu kategorijai piemērojama valsts tiesību norma — Direktīvas piemērošana

   (Padomes Direktīvas 93/13 1. panta 2. punkts)

2. Patērētāju tiesību aizsardzība — Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos — Direktīva 93/13 — Kopējie noteikumi dabasgāzes iekšējam tirgum — Direktīva 2003/55 — Līguma standarta noteikums, ar kuru piegādes uzņēmumam tiek rezervētas tiesības mainīt gāzes piegādes izdevumus — Pieļaujamība — Nosacījumi — Pienākums izpildīt labticības, līdzsvarotības un pārskatāmības prasības

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/55 3. panta 3. Punkts; Padomes Direktīvas 93/13 3. un 5. pants)

3. Prejudiciāli jautājumi — Interpretācija — Interpretējošu spriedumu iedarbība laikā — Atpakaļejošs spēks — Robežas — Sprieduma finansiālās sekas — Sekas, kas neattaisno sprieduma iedarbības laikā ierobežošanu

   (LESD 267. pants)

1.  Direktīvas 93/13 par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 1. panta 2. punkts, atbilstoši kuram tā neattiecas uz tiem līguma noteikumiem, kuri atkārto obligātās normatīvās vai administratīvās tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka šī direktīva ir piemērojama vispārīgiem darījumu noteikumiem, kas ir iestrādāti starp komersantu un patērētāju noslēgtajos līgumos, kuros ir pārņemta citai līgumu kategorijai piemērojama valsts tiesību norma un uz kuriem šis valsts tiesiskais regulējums neattiecas.

   Iespēja nepiemērot Direktīvu 93/13 līguma noteikumiem tikai tādēļ, ka tajā tiek pārņemtas valsts tiesību vai normatīvo aktu normas, kas nav piemērojamas starp pusēm noslēgtajam līgumam, vai ka tajā ir atsauce uz šādām normām, apdraudētu ar šo direktīvu ieviesto patērētāju aizsardzības režīmu.

   Šajos apstākļos komersants varētu viegli izvairīties no līguma noteikumu, kuri nav atsevišķi apspriesti ar patērētāju, negodīguma pārbaudes, šos līguma noteikumus izsakot tādā pašā veidā, kāds valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts konkrētām līgumu kategorijām. Taču šādi izteiktā līgumā noteiktās tiesības un pienākumi ne visi un ne noteikti atbilstu līdzsvaram, kuru valsts likumdevējs vēlējies ieviest attiecībā uz tā regulējuma regulētajiem līgumiem šajā jomā.

   (sal. ar 25., 30., 31., 39. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

2.  Direktīvas 93/13 par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 3. un 5. pants un Direktīvas 2003/55 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu 3. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka noteikums, ar kuru piegādes uzņēmums sev rezervē tiesības mainīt gāzes piegādes izmaksas, atbilst piegādes uzņēmuma leģitīmām interesēm būt spējīgam mainīt sava pakalpojuma izmaksas.

   Tomēr šādai vienpusējai mainīšanai jāatbilst labticības, līdzsvarotības un pārskatāmības prasībām, kas noteiktas šajos noteikumos. Lai novērtētu, vai šis noteikums atbilst šīm prasībām, jānoskaidro:

   —

   vai līgumā pārskatāmi ir norādīts šo izmaksu maiņas iemesls un veids, lai tādējādi patērētājs uz skaidru un saprotamu kritēriju pamata varētu paredzēt eventuālās šo izmaksu izmaiņas. Informācijas neesamība par šo jautājumu pirms līguma noslēgšanas principā nav kompensējama tikai ar to, ka patērētāji līguma izpildes laikā laikus tiks informēti par izmaksu izmaiņām un par to tiesībām izbeigt līgumu gadījumā, ja tie nevēlas piekrist šai izmaiņai, un

   —	vai patērētājam piešķirtās uzteikuma tiesības konkrētajos apstākļos var faktiski izmantot. (sal. ar 46., 47., 55. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 58–62. punktu)