Lieta C-42/11
João Pedro Lopes Da Silva Jorge
(Cour d’appel d’Amiens lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās — Pamatlēmums 2002/584/TI — Eiropas apcietināšanas orderis un nodošanas procedūras starp dalībvalstīm — 4. panta 6. punkts — Eiropas apcietināšanas ordera fakultatīvas neizpildes pamats — Ieviešana valsts tiesībās — Apcietinātais, kas ir izsniegšanas dalībvalsts pilsonis — Eiropas apcietināšanas orderis, kas izsniegts, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu — Dalībvalsts tiesību akts, kurā paredzēta iespēja neizpildīt Eiropas apcietināšanas orderi gadījumā, ja pieprasītās personas ir minētās valsts pilsoņi”
Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2012. gada 5. septembra spriedums
Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Eiropas apcietināšanas ordera fakultatīvi neizpildes pamati – Neizpilde, kas attiecas vienīgi uz valsts pilsoņiem, pilnībā un automātiski izslēdzot citu dalībvalstu pilsoņus – Nepieļaujamība
(LESD 18. pants; Padomes Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punkts)
Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Dalībvalstu īstenota izpilde – Valsts tiesību atbilstīgas interpretācijas pienākums
(LES 34. panta 2. punkta b) apakšpunkts; Padomes Pamatlēmums 2002/584)
Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm 4. panta 6. punkts un LESD 18. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, kaut arī dalībvalsts, transponējot minētā 4. panta 6. punktu, var nolemt ierobežot situācijas, kurās valsts izpildes tiesu iestāde var atteikt personas, uz kuru attiecas šī norma, nodošanu, no šīs normas piemērošanas jomas nevar pilnībā un automātiski izslēgt citu dalībvalstu pilsoņus, kas paliek tās teritorijā vai ir tās rezidenti, lai kāda arī būtu to saikne ar šo valsti.
No tā neizriet, ka izpildes dalībvalstij ir obligāti jāatsaka tāda Eiropas apcietināšanas ordera izpilde, kas izdots attiecībā uz personu, kura ir šīs valsts rezidente vai tajā paliek. Tomēr, ciktāl šīs personas integrācijas pakāpe minētās valsts sabiedrībā ir pielīdzināma tai, kāda piemīt valsts pilsonim, izpildes tiesu iestādei ir jāizvērtē, vai pastāv likumīgas intereses, kas pamato to, ka izsniegšanas dalībvalstī uzliktais sods tiktu izpildīts izpildes dalībvalsts teritorijā.
(sal. ar 51. un 59. punktu un rezolutīvo daļu)
Valsts tiesai ir pienākums, ņemot vērā valsts tiesības kopumā un piemērojot tajās atzītās interpretācijas metodes, interpretēt valsts tiesības cik vien iespējams atbilstoši Pamatlēmuma 2002/584 par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm tekstam un mērķim, lai nodrošinātu šī pamatlēmuma pilnīgu efektivitāti un rastu risinājumu, kas atbilstu tā mērķim.
Lai arī saskaņā ar LES 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu pamatlēmumiem nevar būt tieša iedarbība, to saistošais raksturs tomēr nozīmē, ka valsts iestādēm, it īpaši valsts tiesām, ir pienākums interpretēt valsts tiesības atbilstoši Savienības tiesībām. Iesniedzējtiesai tādējādi šai nolūkā ir jāņem vērā ne tikai tās normas, kuru mērķis ir transponēt Pamatlēmumu 2002/584, bet arī valsts tiesību sistēmas principi un normas, kas reglamentē sekas, ko tiesa var secināt no diskriminācijas, kas aizliegta ar valsts tiesībām, un it īpaši tās, kas ļauj tiesai mazināt šādu diskrimināciju līdz brīdim, kamēr likumdevējs būs veicis vajadzīgos pasākumus, lai to novērstu.
(sal. ar 53., 57. un 60. punktu un rezolutīvo daļu)
Lieta C-42/11
João Pedro Lopes Da Silva Jorge
(Cour d’appel d’Amiens lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās — Pamatlēmums 2002/584/TI — Eiropas apcietināšanas orderis un nodošanas procedūras starp dalībvalstīm — 4. panta 6. punkts — Eiropas apcietināšanas ordera fakultatīvas neizpildes pamats — Ieviešana valsts tiesībās — Apcietinātais, kas ir izsniegšanas dalībvalsts pilsonis — Eiropas apcietināšanas orderis, kas izsniegts, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu — Dalībvalsts tiesību akts, kurā paredzēta iespēja neizpildīt Eiropas apcietināšanas orderi gadījumā, ja pieprasītās personas ir minētās valsts pilsoņi”
Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2012. gada 5. septembra spriedums
Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās — Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm — Eiropas apcietināšanas ordera fakultatīvi neizpildes pamati — Neizpilde, kas attiecas vienīgi uz valsts pilsoņiem, pilnībā un automātiski izslēdzot citu dalībvalstu pilsoņus — Nepieļaujamība
(LESD 18. pants; Padomes Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punkts)
Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās — Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm — Dalībvalstu īstenota izpilde — Valsts tiesību atbilstīgas interpretācijas pienākums
(LES 34. panta 2. punkta b) apakšpunkts; Padomes Pamatlēmums 2002/584)
Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm 4. panta 6. punkts un LESD 18. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, kaut arī dalībvalsts, transponējot minētā 4. panta 6. punktu, var nolemt ierobežot situācijas, kurās valsts izpildes tiesu iestāde var atteikt personas, uz kuru attiecas šī norma, nodošanu, no šīs normas piemērošanas jomas nevar pilnībā un automātiski izslēgt citu dalībvalstu pilsoņus, kas paliek tās teritorijā vai ir tās rezidenti, lai kāda arī būtu to saikne ar šo valsti.
No tā neizriet, ka izpildes dalībvalstij ir obligāti jāatsaka tāda Eiropas apcietināšanas ordera izpilde, kas izdots attiecībā uz personu, kura ir šīs valsts rezidente vai tajā paliek. Tomēr, ciktāl šīs personas integrācijas pakāpe minētās valsts sabiedrībā ir pielīdzināma tai, kāda piemīt valsts pilsonim, izpildes tiesu iestādei ir jāizvērtē, vai pastāv likumīgas intereses, kas pamato to, ka izsniegšanas dalībvalstī uzliktais sods tiktu izpildīts izpildes dalībvalsts teritorijā.
(sal. ar 51. un 59. punktu un rezolutīvo daļu)
Valsts tiesai ir pienākums, ņemot vērā valsts tiesības kopumā un piemērojot tajās atzītās interpretācijas metodes, interpretēt valsts tiesības cik vien iespējams atbilstoši Pamatlēmuma 2002/584 par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm tekstam un mērķim, lai nodrošinātu šī pamatlēmuma pilnīgu efektivitāti un rastu risinājumu, kas atbilstu tā mērķim.
Lai arī saskaņā ar LES 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu pamatlēmumiem nevar būt tieša iedarbība, to saistošais raksturs tomēr nozīmē, ka valsts iestādēm, it īpaši valsts tiesām, ir pienākums interpretēt valsts tiesības atbilstoši Savienības tiesībām. Iesniedzējtiesai tādējādi šai nolūkā ir jāņem vērā ne tikai tās normas, kuru mērķis ir transponēt Pamatlēmumu 2002/584, bet arī valsts tiesību sistēmas principi un normas, kas reglamentē sekas, ko tiesa var secināt no diskriminācijas, kas aizliegta ar valsts tiesībām, un it īpaši tās, kas ļauj tiesai mazināt šādu diskrimināciju līdz brīdim, kamēr likumdevējs būs veicis vajadzīgos pasākumus, lai to novērstu.
(sal. ar 53., 57. un 60. punktu un rezolutīvo daļu)