—

Eurogate Distribution GmbH vārdā – U. Schrömbges un H. Bleier, Rechtsanwälte,

—

Čehijas Republikas valdības vārdā – M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,

—

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz G. Albenzio, avvocato dello Stato,

—

Eiropas Komisijas vārdā – L. Bouyon un B.-R. Killmann, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 13. aprīļa Regulu (EK) Nr. 648/2005 (OV L 117, 13. lpp.; turpmāk tekstā – “Muitas kodekss”), 204. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Eurogate Distribution GmbH (turpmāk tekstā – “Eurogate”) un Hauptzollamt Hamburg-Stadt [Hamburgas pilsētas Galveno muitas pārvaldi] (turpmāk tekstā – “Hauptzollamt”) par ievedmuitas parādu, kas noteikts Eurogate, pamatojoties uz to, ka informācija par preču izņemšanu no muitas noliktavas krājumu uzskaitē tika reģistrēta novēloti.

3

Muitas noliktavas procedūra ir neuzlikšanas procedūra, kas uzskatāma par muitas procedūru ar saimniecisku nozīmi Muitas kodeksa 84. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta izpratnē. Muitas noliktavas procedūru reglamentē Muitas kodeksa IV sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļas A punkta vispārīgie noteikumi, kā arī šīs pašas iedaļas C punkta, kura nosaukums ir “Muitas noliktavas”, īpašie noteikumi. Šī kodeksa 89. pantā ir ietverti noteikumi, kas atteicas uz neuzlikšanas procedūru slēgšanu. Šī kodeksa 98. un 99. pantā ir minētas definīcijas saistībā ar muitas noliktavām. Šī paša kodeksa 105. pantā ir paredzēts pienākums veikt krājumu uzskaiti noliktavas procedūras ietvaros.

4

Muitas kodeksa 89. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Neuzlikšanas procedūra ar saimniecisku nozīmi tiek slēgta, ja jaunā preču muitošanas vai izmantošanas režīmā nodod vai nu preces, kas nodotas šai procedūrai, vai kompensējošus produktus vai pārstrādes produktus, kuri tai nodoti.”

5

Šī kodeksa 98. un 99. pants ir formulēts šādi:

“98. pants

1.   Procedūra glabāšanai muitas noliktavā ļauj muitas noliktavās glabāt:

[..]

99. pants

“Muitas noliktava var būt publiska vai privāta.

Noliktavas turētājs ir persona, kam ir tiesības apsaimniekot muitas noliktavu.

Glabājuma devējs ir persona, kam ir saistības saskaņā ar deklarāciju par preču nodošanu muitas noliktavas procedūrā, vai persona, uz kuru ir pārgājušas šādas personas tiesības un pienākumi.”

6

Minētā kodeksa 105. panta pirmajā daļā ir noteikts:

“Muitas dienestu norīkotā persona šo dienestu noteiktā veidā veic visu muitas noliktavas procedūrā nodoto preču krājumu uzskaiti. Krājumu uzskaite nav vajadzīga, ja muitas dienesti apsaimnieko publisko noliktavu. [..]”

7

Muitas kodeksa VII sadaļas, kura nosaukums ir “Muitas parāds”, 2. nodaļā ir iekļauti noteikumi par muitas parāda rašanos. Šajā nodaļā ir iekļauti 201.–205. pants, kuros ir paredzēti iemesli, kādēļ rodas ievedmuitas parāds.

8

Muitas kodeksa 204. pantā ir noteikts:

“1.   Ievedmuitas parāds rodas:

[..]

gadījumos, kas nav minēti [attiecībā uz nelikumīgi izņemtām no muitas uzraudzības ar ievedmuitas nodokli apliekamām precēm], ja vien netiek konstatēts, ka neizpildīšana nav būtiski iespaidojusi attiecīgās pagaidu glabāšanas vai muitas procedūras pareizu norisi.

2.   Muitas parāds rodas vai nu brīdī, kad pienākums, kura neizpildīšana rada muitas parādu, netiek vairs pildīts, vai brīdī, kad preces tiek nodotas attiecīgajā muitas procedūrā, ja pēcāk tiek konstatēts, ka faktiski nav bijis izpildīts kāds nosacījums, kas regulē preču nodošanu attiecīgajā procedūrā ar pazeminātas ievedmuitas nodokļa likmes vai nulles likmes piemērošanu sakarā ar preču galapatēriņu.

3.   Parādnieks ir persona, kam atkarībā no apstākļiem vai nu jāpilda pienākumi, ko uzliek ievedmuitas nodoklim pakļaujamo preču pagaidu glabāšana vai tās muitas procedūras izmantošana, kurā tās nodotas, vai arī jāievēro nosacījumi preču nodošanai šajā procedūrā.”

9

Saskaņā ar Muitas kodeksa 247. un 247.a pantu šī kodeksa piemērošanai vajadzīgos pasākumus nosaka Eiropas Komisija, kurai palīdz Muitas kodeksa komiteja. Šajā ziņā minētā komiteja ir pieņēmusi 1993. gada 2. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Regulai Nr. 2913/92 (OV L 253, 1. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 2006. gada 8. marta Regulu (EK) Nr. 402/2006 (OV L 70, 35. lpp.; turpmāk tekstā – “Īstenošanas regula”).

10

Īstenošanas regulas 529. un 530. pantā ir ietverti noteikumi par muitas noliktavas krājumu uzskaites veikšanu.

11

529. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Inventāra [krājumu] uzskaitei vienmēr jāatspoguļo tābrīža preču inventārs, kas joprojām pakļauts muitas noliktavas procedūrai. Muitas dienesta noteiktā laikā noliktavas saimnieks/pārzinis iesniedz uzraudzības iestādei šā inventāra sarakstu.”

12

Minētas regulas 530. panta 3. punktā ir noteikts:

“Preču ņemšana uzskaitē sakarā ar procedūras noslēgumu notiek, vēlākais, tad, kad preces atstāj muitas noliktavu vai turētāja glabātavu.”

13

Īstenošanas regulas 859. pantā ir noteikts:

“Uzskata, ka šāda saistību nepildīšana būtiski neietekmē pagaidu glabāšanas vai muitas procedūras pareizu norisi [Muitas] kodeksa 204. panta 1. punkta izpratnē, ar noteikumu, ka:

14

Atbilstoši Īstenošanas regulas 860. pantam “muitas dienesti uzskata, ka ir radies [Muitas] kodeksa 204. panta 1. punktā minētais muitas parāds, ja vien persona, kura būtu parādnieks, nepierāda, ka ir izpildīti 859. pantā uzskaitītie nosacījumi.”

15

Eurogate ir atļauts apsaimniekot privātu muitas noliktavu kopš 2006. gada. Atbilstoši atļaujai ar šo muitas noliktavu saistīto krājumu uzskaiti veic, izmantojot datorprogrammu.

16

Kā noliktavas turētāja Eurogate ieveda savā privātajā muitas noliktavā ārpuskopienas preces no klientiem, lai tās vēlāk nosūtītu ārpus Eiropas Savienības teritorijas. Izņemot no muitas noliktavas minētās preces, tika noformētas muitas deklarācijas par to reeksportu.

17

Veicot muitas kontroli 2007. gada 31. janvārī, tika konstatēts, ka strīdīgo preču izvešana tika reģistrēta krājumu uzskaitē ar nokavējumu no 11 līdz 126 dienām, proti, novēloti, ņemot vērā Muitas kodeksa 105. panta pirmo daļu, to aplūkojot kopsakarā ar Īstenošanas regulas 529. panta 1. punktu un 530. panta 3. punktu.

18

Ar 2008. gada 1. jūlija paziņojumu Hauptzollamt pieprasīja samaksāt ievedmuitas nodokli par precēm, kas krājumu uzskaitē tika reģistrētas novēloti. Eurogate šo paziņojumu apstrīdēja.

19

Pēc minētā nodokļa daļas atlaišanas, kas veikta ar 2009. gada 11. augusta paziņojumu, Hauptzollamt ar 2009. gada 8. decembra lēmumu noraidīja Eurogate sūdzību kā nepamatotu attiecībā uz pārējo daļu, motivējot noraidījumu ar to, ka novēlotā reģistrēšana krājumu uzskaitē ir jāuzskata par muitas noliktavas procedūras ietvaros esošo Eurogate pienākumu neizpildi un ka līdz ar to šīs neizpildes dēļ ir radies muitas parāds atbilstoši Muitas kodeksa 204. panta 1. punktam. Šajā ziņā iesniedzējtiesa uzskata, ka Eurogate rupja neuzmanība neļauj uzskatīt, ka minētā neizpilde nav ietekmējusi attiecīgās muitas procedūras pareizu norisi. Šajā gadījumā Īstenošanas regulas 859. pantā paredzētie nosacījumi nav ievēroti.

20

Tādēļ Eurogate iesniedza prasību Finanzgericht Hamburg (Hamburgas Finanšu tiesa), lūdzot atcelt 2008. gada 1. jūlija nodokļa paziņojumu, kurā grozījumi izdarīti ar 2009. gada 11. augusta paziņojumu un kurš apstiprināts ar 2009. gada 8. decembra lēmumu, tostarp norādot, ka [preču] izvešanas no muitas noliktavas novēlota reģistrēšana krājumu uzskaitē nav tās pienākumu neizpilde Muitas kodeksa 204. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, jo šis reģistrēšanas pienākums, kas izriet no Muitas kodeksa 105. panta, to aplūkojot kopsakarā ar Īstenošanas regulas 530. panta 3. punktu, ir jāizpilda tikai pēc muitas noliktavas procedūras noslēgšanas.

21

Hauptzollamt uz šo argumentu atbildēja, norādot, ka reģistrēšana krājumu uzskaitē nav pienākums, kas veicams pēc attiecīgās muitas procedūras noslēgšanas. Tieši pretēji, minētā reģistrēšana uzskaitē esot jāveic muitas noliktavas procedūras laikā vai arī pašā minētās procedūras noslēgšanas brīdī. Hauptzollamt uzskata, ka muitas noliktavas procedūra aplūkojamajā lietā tika pabeigta vienīgi pēc ārpuskopienas preču izvešanas, kad tika dota atļauja preces nodot tranzīta procedūrā, kas ir jauns preču muitošanas režīms.

22

Iesniedzējtiesai ir šaubas par interpretāciju, saskaņā ar kuru pienākuma nekavējoties reģistrēt preču izvešanu krājumu uzskaitē neizpildes dēļ rodas muitas parāds.

23

Šajā ziņā iesniedzējtiesa uzsver, ka, ja par piemēru tiktu ņemta tēze, kas izriet no dažām Vācijas tiesību doktrīnām, kuras ir balstītas uz Muitas kodeksa 204. panta 1. punkta a) apakšpunkta tekstu, varētu uzskatīt, ka šajā gadījumā pienākuma nekavējoties reģistrēt preču izvešanu krājumu uzskaitē neizpilde ir notikusi attiecīgās muitas procedūras izmantošanas laikā”, taču tā “neizriet” no minētās procedūras izmantošanas. Tādējādi ar to nav radies nekāds muitas parāds. Turklāt, tā kā precēm to izvešanas no muitas noliktavas brīdī jau bija noteikts jauns muitošanas režīms un tādēļ pienākumu neizpilde vairs neietekmēja preču statusu, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai patiešām muitas parāds var vēl rasties un vai zināmus muitas procedūras pārkāpumus nevajadzētu sodīt kādā citā veidā.

24

Uzskatot, ka strīda, kuru tā izskata, risinājumam ir nepieciešama Savienības tiesību interpretācija, Finanzgericht Hamburg nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [Muitas kodeksa] 204. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ārpuskopienas preču, attiecībā uz kurām tikusi piemērota muitas noliktavas procedūra un kurām pēc šīs procedūras noslēgšanas ir noteikts jauns muitošanas režīms, gadījumā pienākuma reģistrēt preču izvešanu no muitas noliktavas šim nolūkam paredzētajā datorprogrammā līdz ar muitas noliktavas procedūras noslēgšanu – un nevis daudz vēlāk – neizpilde rada muitas parādu attiecībā uz konkrētajām precēm?”

25

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Muitas kodeksa 204. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ārpuskopienas preču gadījumā, tādēļ ka nav ticis izpildīts pienākums nekavējoties reģistrēt preču izvešanu no muitas noliktavas šim nolūkam paredzētajā krājumu uzskaitē, lai gan minētās preces tika reeksportētas pēc muitas noliktavas procedūras noslēgšanas, rodas muitas parāds attiecībā uz minētajām precēm.

26

Saskaņā ar Muitas kodeksa 204. panta 1. punkta a) apakšpunktu ievedmuitas parāds rodas, neizpildot kādu no pienākumiem, ko uzliek ar ievedmuitas nodokli apliekamo preču tās muitas procedūras izmantošana, kurā tās nodotas.

27

Ir jāatgādina, ka muitas noliktavas procedūra ļauj uzglabāt noliktavā ārpuskopienas preces, atliekot ievedmuitas nodokļa piemērošanu attiecībā uz šīm precēm. Ja šīs preces faktiski atrodas Savienības muitas teritorijā, tās tomēr tiek uzskatītas par ārpuskopienas precēm. Tiesības izmantot šādu procedūru ir saistītas ar noteiktu pienākumu izpildi, kas ļauj muitas iestādēm jebkurā brīdī iepazīties ar krājumu stāvokli, kā tas paredzēts Īstenošanas regulas 529. panta 1. punktā. Viens no šiem pienākumiem, proti, Muitas kodeksa 105. pantā paredzētais pienākums veikt krājumu uzskaiti attiecībā uz precēm, kurām tiek piemērota muitas noliktavas procedūra, ir jāuzskata par būtisku pienākumu, kas saistīts ar šo procedūru (2011. gada 27. oktobra spriedums lietā C-402/10 Groupe Limagrain Holding, Krājums, I-10827. lpp., 33. un 37. punkts). Pienākuma bez kavēšanās reģistrēt preču izvešanu no noliktavas šim nolūkam paredzētajā krājumu uzskaitē neizpilde apdraud muitas uzraudzību.

28

Turklāt ir jānorāda, ka tas, ka Savienības muitas teritorijā atrodas ārpuskopienas preces, rada risku, ka šīs preces, nebūdamas atmuitotas, nonāks dalībvalstu ekonomikas apritē, risks, kura novēršanai tiek izmantots Muitas kodeksa 204. pants, kā to norāda Komisija (skat. 2010. gada 15. jūlija spriedumu lietā C-234/09 DSV Road, Krājums, I-7333. lpp., 31. punkts).

29

Šajā gadījumā Eurogate piešķirtā atļauja privātas muitas noliktavas apsaimniekošanai bija pakļauta nosacījumam par krājumu uzskaites veikšanu attiecībā uz visām precēm, kurām tiek piemērota muitas noliktavas procedūra. Pamatlietā ir pierādīts, ka Eurogate šajā uzskaitē ir novēloti reģistrējusi tādu preču izvešanu, kuras turklāt regulāri tika reeksportētas.

30

Eurogate uzskata, ka pienākuma neizpilde pamatlietā nevar radīt muitas parādu saskaņā ar Muitas kodeksa 204. pantu, jo pienākums, kuru tā neizpildīja, attiecas uz brīdi pēc attiecīgās muitas noliktavas procedūras noslēgšanas un ka tas nav ar muitas noliktavas procedūru saistīts pamatpienākums, tādējādi tā neizpilde ir vienkāršs muitas procedūras pārkāpums. Komisija šajā ziņā uzskata, ka muitas noliktavas procedūra vēl nebija noslēgta brīdī, kad Eurogate bija pienākums reģistrēt preču izvešanu no noliktavas šim nolūkam paredzētajā krājumu uzskaitē.

31

Šajā ziņā Tiesa ir nospriedusi, ka ne no viena Muitas kodeksa un tā Īstenošanas regulas noteikuma nevar secināt, ka saistībā ar pienākuma neizpildes sekām uz muitas parāda rašanos Muitas kodeksa 204. panta izpratnē būtu jānošķir pienākums, kas veicams pirms attiecīgās muitas noliktavas procedūras noslēgšanas, no pienākuma, kas veicams pēc šādas procedūras noslēgšanas, vai arī pienākums, kas tiek uzskatīts par “primāru”, būtu jānošķir no tāda, kas tiek uzskatīts par “sekundāru” (skat. 2012. gada 6. septembra spriedumu lietā C-262/10 Döhler Neuenkirchen, 38. punkts).

32

Kā savu secinājumu 47. punktā norādījis ģenerāladvokāts, pienākums samaksāt muitas nodokļus šādā gadījumā ir nevis administratīva sankcija, ar nodokļiem saistīta sankcija vai kriminālsods, bet gan vienīgi sekas, kas rodas, konstatējot, ka nav izpildīti visi nosacījumi, kuri nepieciešami, lai iegūtu no muitas noliktavas procedūras piemērošanas izrietošo atvieglojumu, un ka tādējādi nav piemērojama nodokļu neuzlikšana, bet līdz ar to ir pamats uzlikt muitas nodokļus. Faktiski šī procedūra nozīmē nosacītas priekšrocības piešķiršanu, ko nevar piešķirt, ja tai atbilstošie nosacījumi nav ievēroti.

33

Turklāt novēlota reģistrēšana krājumu uzskaitē nav minēta Īstenošanas regulas 859. pantā ietvertajā izsmeļošajā sarakstā, kurā norādīti pārkāpumi, kas būtiski neietekmē konkrētās muitas procedūras pareizu norisi.

34

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Īstenošanas regulas 859. pantā ir noteikts režīms, kurā izsmeļoši paredzēti tādi pārkāpumi Muitas kodeksa 204. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, kuriem “nav bijis faktiskas iedarbības uz pagaidu uzglabāšanas vai attiecīgās muitas procedūras pareizu funkcionēšanu” (1999. gada 11. novembra spriedums lietā C-48/98 Söhl & Söhlke, Recueil, I-7877. lpp., 43. punkts).

35

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka 204. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ārpuskopienas preču gadījumā, tādēļ ka nav ticis izpildīts pienākums reģistrēt preču izvešanu no muitas noliktavas šim nolūkam paredzētajā krājumu uzskaitē vēlākais šīs izvešanas brīdī, rodas muitas parāds attiecībā uz minētajām precēm, pat ja šīs pašas preces tikušas reeksportētas.

36

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 13. aprīļa Regulu (EK) Nr. 648/2005, 204. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ārpuskopienas preču gadījumā, tādēļ ka nav ticis izpildīts pienākums reģistrēt preču izvešanu no muitas noliktavas šim nolūkam paredzētajā krājumu uzskaitē vēlākais šīs izvešanas brīdī, rodas muitas parāds attiecībā uz minētajām precēm, pat ja šīs pašas preces tikušas reeksportētas.