14.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 109/5


Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 9. decembra rīkojums (Tribunal de première instance de Liège (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Auditeur du travail/Yangwei SPRL

(Lieta C-349/11) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Direktīva 97/81/EK - Administratīvi šķēršļi, kas spēj ierobežot nepilna darba laika darba iespējas - Darba līgumu un darba laika norāžu obligāta izziņošana un glabāšana)

2012/C 109/09

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance de Liège

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Auditeur du travail

Apsūdzētā: Yangwei SPRL

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal de première instance de Liège — Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu (OV L 14, 9. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā, 5. nod., 3. sēj., 267. lpp.) interpretācija — Tāda valsts tiesiskā regulējuma pieļaujamība, kurā no darba devēja tiek prasīts dokumentēt atkāpes no darba laika, kā arī glabāt un izziņot nepilnu darba laiku strādājošo darbinieku darba līgumus un darba laikus — Administratīvi šķēršļi, kas spēj ierobežot nepilna darba laika darba iespējas

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu pielikumā esošā Pamatnolīguma par nepilna darba laika darbu 4. klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā darba devējiem ir noteikts pienākums glabāt un izziņot nepilnu darba laiku strādājošo darbinieku darba līgumus un darba laiku, ja ir pierādīts, ka šā tiesiskā regulējuma dēļ attieksme pret šiem pēdējiem nav nelabvēlīgāka par attieksmi pret līdzīgā situācijā esošiem pilnu darba laiku strādājošajiem, vai ja šādas atšķirīgas attieksmes esamības gadījumā ir pierādīts, ka tā ir pamatota ar objektīviem iemesliem un nepārsniedz izvirzīto mērķu sasniegšanai vajadzīgo. Iesniedzējtiesas ziņā ir veikt vajadzīgās faktiskās un juridiskās pārbaudes, tostarp ņemot vērā piemērojamās valsts tiesības, lai noskaidrotu, vai tās izskatāmajā lietā tā tas ir.

Gadījumā, ja iesniedzējtiesa secinātu, ka pamata lietā aplūkotais valsts tiesiskais regulējums neatbilst Direktīvai 97/81 pievienotā Pamatnolīguma par nepilnu darba laiku 4. klauzulai, šā pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkts būtu jāinterpretē tādējādi, ka šāds tiesiskais regulējums ir pretrunā arī tam.


(1)  OV C 282, 24.09.2011.