|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/13 |
Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums (Augstākās tiesas Senāta (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ainārs Rēdlihs/Valsts ieņēmumu dienests
(Lieta C-263/11) (1)
(Sestā PVN direktīva - Direktīva 2006/112/EK - Jēdziens “saimnieciskā darbība” - Kokmateriālu piegāde nolūkā kompensēt vētras radītos zaudējumus - Apgrieztās iekasēšanas procedūra - Nereģistrēšanās ar nodokli apliekamo personu reģistrā - Naudas sods - Samērīguma princips)
2012/C 295/21
Tiesvedības valoda — latviešu
Iesniedzējtiesa
Augstākās tiesas Senāts
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Ainārs Rēdlihs
Atbildētājs: Valsts ieņēmumu dienests
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Augstākās tiesas Senāts — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 4. panta un Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 9. panta interpretācija — “Nodokļu maksātāja” un “saimnieciskās darbības” jēdzieni — Kokmateriālu piegāde, ko veikusi fiziska persona, kurai pieder mežs personiskām vajadzībām, lai kompensētu vētras radītos zaudējumus — Valsts pasākuma, ar kuru par nereģistrēšanos ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā noteikts naudas sods parasti maksājamā piemērojamā nodokļa apmērā atkarībā no piegādāto preču vērtības, lai gan attiecīgajai personai nodoklis nebūtu jāmaksā, pat ja tā būtu iekļauta minētajā reģistrā, atbilstība samērīguma principam
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Padomes 2006. gada 19. decembra Direktīvu 2006/138/EK, 9. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kokmateriālu piegādes, kuras veikusi fiziska persona nolūkā kompensēt nepārvaramas varas gadījuma sekas, iekļaujas materiālā īpašuma izmantošanā, kas ir jākvalificē kā “saimnieciskā darbība” šīs tiesību normas izpratnē, ja minētās piegādes ir veiktas nolūkā gūt no tām ilglaicīgus ienākumus. Valsts tiesai ir jāizvērtē visa informācija lietā, lai noteiktu, vai materiāla īpašuma, piemēram, meža, izmantošana tikusi veikta nolūkā gūt no tās ilglaicīgus ienākumus; |
|
2) |
Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka nav izslēgts, ka valsts tiesību norma, ar kuru tiek atļauts noteikt naudas sodu parasti maksājamā piemērojamā pievienotās vērtības nodokļa apmērā atkarībā no piegādāto preču vērtības indivīdam, kurš nav izpildījis savu pienākumu reģistrēties ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un kurš nav šī nodokļa maksātājs, varētu būt pretrunā samērīguma principam. Valsts tiesai ir jāpārliecinās, vai sankcijas apmērs nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķus nodrošināt precīzu nodokļa iekasēšanu un izvairīties no krāpšanās, ņemot vērā lietas apstākļus, tostarp konkrēti noteikto summu un iespējamo krāpšanos vai indivīdam piemērojamo tiesību aktu, kuros ir noteikts sods par reģistrēšanās neveikšanu, apiešanu. |