Lieta T‑47/10

(spriedums publicēts izvilkumu veidā)

Akzo Nobel NV u.c.

pret

Eiropas Komisija

“Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Siltuma stabilizatoru Eiropas tirgi — Lēmums, ar kuru konstatēti divi EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumi — Cenu noteikšana, tirgus sadale un apmaiņa ar sensitīvu komercinformāciju — Pārkāpumu ilgums — Noilgums — Administratīvā procesa ilgums — Saprātīgs termiņš — Tiesības uz aizstāvību — Atzīšana par vainojamu pārkāpumos — Meitasuzņēmumu, partnerības, kam nav pašai savas juridiskas personas statusa, un meitasuzņēmuma izdarīti pārkāpumi — Naudas soda aprēķināšana”

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 15. jūlijs spriedums

1. Konkurence – Administratīvais process – Noilgums naudas sodu uzlikšanai – Noilguma iestāšanās attiecībā uz meitasuzņēmumu – Ietekmes uz mātesuzņēmuma atbildību neesamība

   (EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 25. pants)

2. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas pienākumi – Saprātīga termiņa ievērošana – Pārkāpums – Sekas – Komisijas veikts iesaistītajiem uzņēmumiem uzliktā naudas sodu apmēra samazinājums – Samazinājuma atteikums uzņēmumiem, kas cēluši prasības tiesā par dažiem lēmumiem, kas attiecībā uz tiem pieņemti administratīvā procesa ietvaros – Efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa pārkāpums – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums

   (EKL 81. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003)

1.  Meitasuzņēmumi, kas tieši ir piedalījušies EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumos var attiecībā uz sevi leģitīmi atsaukties uz Regulas Nr. 1/2003 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā noilguma termiņa beigām, jo pirmie Komisijas izmeklēšanas vai pārkāpuma procedūras pasākumi minētās regulas 25. panta 3. punkta izpratnē attiecīgā uz šiem meitasuzņēmumiem ir veikti pēc minētā termiņa beigām.

   Tomēr Regulas Nr. 1/2003 25. pantā paredzētā noilguma iestāšanās nedz dzēš pārkāpuma esamību, nedz arī liedz Komisijai lēmumā konstatēt atbildību par šādu pārkāpumu, bet vienīgi ļauj izvairīties no lietas ierosināšanas, kuras mērķis ir sankciju noteikšana, pret tiem, attiecībā uz kuriem šis noilgums ir iestājies. Turklāt no Regulas Nr. 1/2003 25. panta gramatiskās, teleoloģiskās un kontekstuālās interpretācijas izriet, ka noilguma iestāšanās atbilstoši 1. punktam attiecas uz un uz to var atsaukties ikviena atsevišķa juridiska persona, ja tā ir Komisijas izmeklēšanas subjekts. Tādējādi vienīgi tā rezultātā, ka mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi gūst labumu no noilguma termiņa beigām, netiek atspēkota minētā mātesuzņēmuma atbildība un liegts veikt pārkāpuma procedūras turpmākos pasākumus attiecībā uz [šo mātesuzņēmumu].

   (sal. ar 124.–126. un 128. punktu)

2.  Piešķirot visiem EKL 81. panta pārkāpumā iesaistītajiem uzņēmumiem uzlikto naudas sodu apmēra samazinājumu administratīvā procesa ilguma dēļ, bet nepiešķirot to uzņēmumiem, kuri par dažiem attiecībā uz tiem šī administratīvā procesa ietvaros pieņemtiem lēmumiem ir cēluši prasības tiesā, Komisija savā lēmumā, konstatējot konkurences noteikumu pārkāpumus un uzliekot naudas sodus, ir pieļāvusi nepamatotu nevienlīdzīgu attieksmi.

   Neatkarīgi no tā, vai citi uzņēmumi tiktu atturēti no to tiesību izmantošanas tiesā, lai gan tie ir iesaistīti Komisijas izmeklēšanā saistībā ar konkurences tiesību pārkāpumu, Komisijas argumenti, saskaņā ar kuriem šīs atšķirīgā attieksme ir attaisnota ar objektīvi salīdzināmu situāciju atšķirīgumu, jo, pretēji citiem uzņēmumiem, pamatlietā aplūkotie uzņēmumi bija cēluši prasību tiesā, izrādās efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principam neatbilstoši.

   (sal. ar 326., 328. un 329. punktu)