|
12.2.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 46/5 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2010. gada 13. septembra spriedumu lietā T-452/04 Editions Jacob/Eiropas Komisija 2010. gada 26. novembrī iesniedza Lagardère SCA
(Lieta C-554/10 P)
2011/C 46/08
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Lagardère SCA (pārstāvji — A. Winckler, F. de Bure un J.-B. Pinçon, advokāti)
Pārējās lietas dalībnieces: Éditions Odile Jacob SAS, Eiropas Komisija un Wendel Investissement SA
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
atcelt Vispārējās tiesas 2010. gada 13. septembra spriedumu lietā T-452/04 tiktāl, ciktāl ar to ir atcelts Eiropas Komisijas 2004. gada 30. jūlija lēmums par Wendel Investissement kā atsavināto aktīvu ieguvējas atzīšanu koncentrācijas kontroles procedūrā Nr. COMP/M.2978 — Lagardère/Natexis/VUP; |
|
— |
noraidīt prasību, ko Odile Jacob cēlusi Vispārējā tiesā par minēto lēmumu; |
|
— |
piespriest Odile Jacob atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā procesā gan pirmajā instancē, gan saistībā ar šo apelācijas sūdzību |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja savas apelācijas sūdzības pamatojumam izvirza divus pamatus.
Saistībā ar pirmo pamatu Lagardère pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, izmantojot iebildi par lēmuma par pilnvarotās personas apstiprināšanu prettiesiskumu, lai pamatotu atzīšanas lēmuma atcelšanu.
Saistībā ar otro pamatu, kas iedalāms četrās daļās, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka tas, ka pilnvarotās personas pārstāvis bija Editis valdē kā neatkarīga trešā persona, varēja attaisnot atzīšanas lēmuma atcelšanu. Tas izrietot no noteiktu faktu sagrozīšanas, acīmredzamas pamatojuma nesniegšanas un vairākām kļūdām tiesību piemērošanā: tādējādi Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nepareizi interpretējot neatkarības jēdzienu (pirmā daļa); Vispārējā tiesa neesot paskaidrojusi savā pamatojumā, kādā veidā saiknes starp pilnvarotās personas pārstāvi un Editis varēja nelabvēlīgi ietekmēt ziņojuma, ko pilnvarotā persona iesniegusi Komisijai, saturu (otrā daļa); Vispārējā tiesa esot sagrozījusi faktus un pieļāvusi acīmredzamu pamatojuma nesniegšanu pārsūdzētajā spriedumā, uzskatot, ka pilnvarotās personas ziņojumam ir bijusi “noteicoša ietekme” uz atzīšanas lēmumu (trešā daļa), un, visbeidzot, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka ir jāatceļ atzīšanas lēmums, bet nenorādot, kādā ziņā tam būtu citāds saturs, ja nebūtu pieļauti apgalvotie pārkāpumi (ceturtā daļa).