15.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 13/22

—

grozīt pārsūdzēto spriedumu tajā daļā, kurā tiek apstiprināts Deltafina piemērotais naudas sods, to atceļot vai, pakārtoti, samazinot Deltafina piemērotā naudas soda summu;

—

atcelt pārsūdzēto spriedumu tajā daļā, kurā Deltafina tiek piemērots naudas sods, vai, pakārtoti, samazināt Deltafina piemērotā naudas soda summu;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā.

1)

pirmajā pamatā, kas ir norādīts kā galvenais, norādīts, ka Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā vienlīdzīgas attieksmes principu, jo tā nav atbilstoši izskatījusi prasītājas pamatu par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, nosakot piemērojamo naudas sodu.

Šī pamata pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Komisija noteica Deltafina lielāku sākotnējo naudas soda summu, pamatojoties uz apstākli, ka Deltafina bija lielākā Spānijā apstrādātās tabakas iepircēja. Savukārt citiem pārkāpuma dalībniekiem uzņēmumiem piemērotais naudas sods (ieskaitot Deltafina māsas uzņēmumu Taes) tika noteikts, tikai pamatojoties uz viņu stāvokli Spānijas jēltabakas tirgū, kas ir tirgus, kurā norisinājās pārkāpums. Deltafina piemērotais naudas sods pārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu, jo Cetarse, kā arī uzņēmumi Dimon/Agroexpansión un Standart/WWTW bija arī vertikāli integrēti uzņēmumi un tiem bija vērā ņemams stāvoklis Spānijas apstrādātās tabakas tirgū. Tomēr šis apstāklis netika ņemts vērā, nosakot viņu atbilstošo naudas soda apmēru. Tādēļ, nosakot Deltafina piemērojamo naudas sodu, Komisija ir ņēmusi vērā apstākli, kurš nav izmantots attiecībā uz citiem uzņēmumiem.

2)

otrais pamats, kurš ir pakārtots pirmajam, ir par Vispārējās tiesas kļūdaini piemēroto “uzņēmuma” jēdzienu, uz kuru ir norādīts EKL 81. pantā, ar pretrunīgu un pretlikumīgu argumentu noraidot apelācijas iesniedzējas pamatu par to, ka Deltafina nav piešķirts tāds pats naudas soda samazinājums, kāds ir piešķirts tās māsas uzņēmumam Taes pēc Taes un Deltafina kopīgā iesnieguma par labvēlīgas attieksmes piemērošanu šiem abiem uzņēmumiem, ņemot vērā to abu atrašanos mātes uzņēmuma Universal kontrolē.

Šāda pamata atbalstam apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa kļūdaini ir piemērojusi EKL 81. pantā norādīto “uzņēmuma” jēdzienu, tādējādi atkāpjoties no Eiropas Tiesas judikatūras šajā jomā, it īpaši to, kas izriet no lietas Akzo C-97/08 P. Komisijas 1996. gada paziņojumu par naudas sodu neuzlikšanu vai to apmēra samazināšanu lietās par aizliegtām vienošanās (OV C 207, 4. lpp.), bija jāpiemēro abiem uzņēmumiem Taes/Deltafina kopā un nevis katrai sabiedrībai atsevišķi, jo šis paziņojums attiecas uz “uzņēmumiem” un nevis uz atsevišķām juridiskām personām. Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Komisijas norādītie argumenti, lai liegtu Deltafina naudas soda samazinājumus, kas tika piešķirts Taes, nav pamatoti. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka, ņemot vērā šos argumentus, Deltafina un Taes bija vienots uzņēmums un tādēļ Deltafina bija jāpiemēro tāds pats naudas soda samazinājums kā Taes.