9.10.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 274/19

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2010. gada 9. jūnija spriedumu lietā T-237/05 Éditions Odile Jacob SAS/Komisija 2010. gada 10. augustā iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta C-404/10 P)

()

2010/C 274/30

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — B. Smulders, O. Beynet un P. Costa de Oliveira)

Pārējie lietas dalībnieki: Éditions Odile Jacob SAS, Lagardère SCA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2010. gada 9. jūnija spriedumu lietā T-237/05 Éditions Odile Jacob SAS/Komisija tiktāl, ciktāl ar to atcelts Komisijas 2005. gada 7. aprīļa lēmums atteikt iespēju iepazīties ar dokumentiem par apvienošanās kontroles procedūru lietā Nr. COMP/M.2978;

—	noraidīt atbildētājas apelācijas instancē Vispārējā tiesā celto prasību atcelt tiesību aktu un pieņemt galīgu lēmumu jautājumos, uz kuriem attiecas šī apelācijas sūdzība;

—	piespriest prasītājai atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus pirmās instances tiesā un šajā apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija apelācijas sūdzības pamatojumā izvirza divus pamatus.

Pirmajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (1) interpretācijā, jo, interpretējot izņēmumus no tiesībām iepazīties ar dokumentiem, tā nav ņēmusi vērā Padomes Regulas Nr. 4064/89 par uzņēmumu koncentrācijas kontroli (2) tiesību normas. Vispārējos noteikumos par tiesībām iepazīties ar dokumentiem esot jāņem vērā konkurences nozares procedūru specifiskās īpašības un apvienošanās darījumā iesaistītajiem uzņēmumiem sniegtās konfidencialitātes garantijas.

Otrajā pamatā, kas ietver piecas daļas, Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi iepriekš minētās Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. un 3. punktu, jo tā ir nospriedusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai bija pienākums veikt konkrētu un individuālu katra lūgumā iepazīties ar dokumentiem norādītā dokumenta pārbaudi arī gadījumos, uz kuriem acīmredzami attiecas kāds izņēmums (pirmā daļa). Komisija apstrīd arī Vispārējās tiesas veikto izņēmuma saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas darbību mērķu aizsardzību šauro interpretāciju, saskaņā ar kuru šo izņēmumu nevar piemērot pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu par apvienošanās kontroles administratīvā procesa izbeigšanu (otrā daļa). Apelācijas sūdzības iesniedzēja arī norāda, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, pieprasot, pirmkārt, lai Komisija veiktu konkrētu un individuālu dokumentu pārbaudi, aprakstot katra dokumenta saturu, un, otrkārt, pieprasot apspriešanos ar trešām personām, kaut gan acīmredzami bija piemērojams izņēmums saistībā ar komerciālo interešu aizsardzību (trešā daļa). Vēl Komisija kritizē kļūdu tiesību piemērošanā, ko Vispārējā tiesa esot pieļāvusi, atceļot tās lēmumu atteikt iespēju iepazīties ar iekšējiem dokumentiem, kaut gan šiem dokumentiem bija piemērojams 4. panta 3. punkta otrajā ievilkumā minētais izņēmums saistībā ar “lēmumu pieņemšanas procesa” aizsardzību (ceturtais pamats). Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka ir kļūdaini interpretēts iepriekš minētās regulas 4. panta 6. punkts (piektā daļa).

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

(2) Padomes 1989. gada 21. decembra Regula (EEK) Nr. 4064/89 par uzņēmumu koncentrācijas kontroli (OV L 395, 1. lpp.).