Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2010. gada 27. aprīļa spriedumu lietā T-392/06 Union Investment Privatfonds GmbH/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), cita lietas dalībniece — Unicre-Cartão International De Crédito SA, 2010. gada 29. jūnijā iesniedza Union Investment Privatfonds GmbH

(Lieta C-308/10 P)

()

2010/C 246/40

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Union Investment Privatfonds GmbH (pārstāvis — J. Zindel, Rechtsanwalt)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Unicre-Cartão International De Crédito SA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Ar apelācijas sūdzību tiek pārmesta Regulas (EK) Nr. 40/94 74. panta 2. punkta kļūdaina piemērošana. Vispārējā tiesa esot nepamatoti balstījusies uz to, ka iebildumos norādīto preču zīmju izmantošanas pierādījumus apelācijas sūdzības iesniedzēja ir iesniegusi novēloti. Turklāt Regulas (EK) Nr. 40/94 74. pantā paredzētā pārbaude, ko ITSB Apelāciju padome veic, izmantojot rīcības brīvību, neatbilstot Tiesas norādēm atbilstoši tās 2007. gada 13. marta spriedumam lietā C-29/05 P ITSB/Kaul.

Pienācīgai rīcības brīvības izmantošanai būtu bijis jānoved pie tā, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegtie iebildumos norādīto preču zīmju izmantošanas pierādījumi būtu bijis jāņem vērā arī tad, ja tie patiešām būtu bijuši iesniegti novēloti. Procesa kavējums pierādījumu izvērtēšanas dēļ nebūtu iestājusies, jo ITSB Iebildumu nodaļa lēmumu esot pieņēmusi tikai 15 mēnešus pēc pierādījumu iesniegšanas. Pierādījumi būtu bijuši arī netieši tiesību ziņā relevanti. Turklāt ITSB Iebildumu nodaļas kļūdaina vēstule esot cēloniski ietekmējusi to, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja pierādījumus ir iesniegusi tikai pēc termiņa beigām.

Bez tam Vispārējā tiesa neesot izvērtējusi ITSB Iebildumu nodaļas konstatējumu, ka savus argumentus un pierādījumus lietas dalībnieki ir iesnieguši noteiktajos termiņos. Tādējādi ITSB Iebildumu nodaļa nebija pamatojusies uz nokavējumu. Tādā gadījumā Apelāciju padomei neesot bijis pieļauts izteikt pieņēmumu, ka pastāv nokavējums. Apelāciju padomei turpretim esot bijis jāizskata iesniegtie pierādījumi pēc būtības.

Trūkstošo ITSB Iebildumu nodaļas rīcības brīvības lēmumu nevarot aizstāt nedz Apelāciju padome, nedz arī Vispārējā tiesa. Rīcības brīvības neizmantošanas dēļ Apelāciju padomei atbilstoši Regulas (EK) Nr. 40/94 62. panta 2. punktam lieta esot bijis jānodod atpakaļ Iebildumu nodaļai.

Turklāt iebildumos norādītās preču zīmes izmantošanas pierādījumus apelācijas sūdzības iesniedzēja neesot iesniegusi novēloti vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ikdienas publikācijas reģionālas robežas pārsniedzošo avīžu finanšu daļā, ar kurām esot pierādīta iebildumos norādīto preču zīmju un citu sēriju preču zīmju izmantošana, apzīmējot apelācijas sūdzības iesniedzējas investīciju fondus, esot acīmredzami fakti. ITSB tie esot bijis jāņem vērā pēc savas iniciatīvas. Otrkārt, reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja iebildumos norādīto preču zīmju un sēriju preču zīmju izmantošanu neesot apstrīdējusi. Treškārt, ITSB Iebildumu nodaļa esot tiesiski kļūdaini kavējusi apelācijas sūdzības iesniedzēju iesniegt turpmākus preču zīmes izmantošanas pierādījumus. Proti, ITSB esot paziņojusi apelācijas sūdzības iesniedzējai, ka tā varot ieņemt nostāju tikai attiecībā uz reģistrācijas pieteikuma iesniedzējas argumentiem. Jaunus pierādījumus ITSB neņemšot vērā. Tādos apstākļos neesot bijis nozīmes, vai apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniedz vai neiesniedz turpmākus izmantošanas pierādījumus. Ceturtkārt, nepieļaujamā veidā esot tikuši saīsināti termiņi. Šajā sakarā ITSB neesot ievērojusi arī Īstenošanas regulas Nr. 2686/95 80. noteikumu.