14.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/29

1)

Vai ir jāuzskata, ka, nosakot, ka stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums nav jāveic attiecībā uz dokumentiem par zemes plānošanu vietējā līmenī, kuru detalizētā pamatojumā ir minēta tikai viena saimnieciskā darbība, kā tas ir paredzēts Lietuvas Republikas tiesiskajā regulējumā, inter alia, Lietuvas Republikas valdības 2004. gada 18. augusta Lēmuma Nr. 967 “Par kārtības, kādā stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu detalizēti piemēro plāniem un programmām apstiprināšanu”, 3.4. punktā, ir konkretizēti plānu un programmu veidi Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (1) 3. panta 5. punkta izpratnē?

2)

Vai šajā lietā piemērojamās valsts tiesību normas, kurās paredzēts, ka katrā konkrētā gadījumā, kad nav noteikta potenciālā ietekmes uz vidi nozīmība, stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums attiecībā uz zemes plānošanas dokumentiem par nelielām zemes platībām vietējā līmenī, kā tas ir šajā lietā, nav jāveic, pamatojoties tikai uz to, ka šajos dokumentos ir atsauce tikai uz vienu saimniecisko darbību, ir saderīgas ar Direktīvas 2001/42 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta, 3. panta 3. punkta un 3. panta 5. punkta prasībām?

3)

Vai Direktīvas 2001/42 noteikumi, tostarp tās 11. panta 1. punkts, ir skaidrojami tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir šajā lietā, kad ietekmes uz vidi novērtējums ir veikts saskaņā ar Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvu 85/337/EEK par dažu valsts un privāto projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (2), nav piemērojamas Direktīvas 2001/42 prasības?

4)

Vai Direktīvas 2001/42 11. panta 2. punkta piemērošanas joma ietver arī Direktīvu 85/337?

5)

Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir apstiprinoša, vai tas, ka ir veikts novērtējums atbilstoši Direktīvai 85/337, nozīmē, ka pienākums veikt ietekmes uz vidi novērtējumu atbilstoši Direktīvas 2001/42 prasībām tādā situācijā, kāda ir radusies šajā lietā, ir uzskatāms par tādu, kurš rada novērtējumu dubultošanu Direktīvas 2001/42 11. panta 2. punkta izpratnē?

6)

Ja atbilde uz piekto jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvā 2001/42, tostarp tās 11. panta 2. punkta, dalībvalstīm ir noteikts pienākums valsts tiesībās paredzēt saistītas vai koordinētas procedūras attiecībā uz novērtējumu atbilstoši Direktīvas 2001/42 un Direktīvas 85/337 prasībām, lai izvairītos no novērtējumu dubultošanas?