31.7.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 209/24 |
Prasība, kas celta 2010. gada 18. maijā — Eiropas Komisija/Itālijas Republika
(Lieta C-243/10)
()
2010/C 209/34
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — D. Grespan un B. Stromsky)
Atbildētāja: Itālijas Republika
Prasītājas prasījumi:
— |
atzīt, ka, noteiktajā termiņā neveicot visus vajadzīgos pasākumus, lai atceltu valsts atbalstu, kurš par prettiesisku un nesaderīgu ar kopējo tirgu ir atzīts ar Komisijas 2008. gada 2. jūlija Lēmumu attiecībā uz atbalstu “1998. gada Reģionālais likums Nr. 9 — atbalsta N 272/98 ļaunprātīga izmantošana” C 1/04 (ex NN 158/03 un CP 15/2003; izziņots ar dokumenta numuru C(2008) 2997), kurš publicēts 2008. gada 13. novembraOV L 302, 13.11.2008., 9.–18. lpp., Itālijas Republika nav izpildījusi minētā lēmuma 2., 3. un 4. pantā un LESD paredzētos pienākumus; |
— |
piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
1) |
Ar Lēmumu 2008/854 par nesaderīgu ir atzīta atbalsta shēma, kura izriet gan no Sardīnijas reģiona 2000. gada 27. jūlija administratīvā lēmuma Nr. 33/6, gan 1998. gada 11. marta reģionālā likuma 2. panta, jo ar to ir atļauts piešķirt atbalstu, kuram nav stimulējošas iedarbības. Līdz ar to ar šo lēmumu ir uzdots atgūt saskaņā ar minēto shēmu piešķirto atbalstu (skat. 2.–4. pantu). |
2) |
No plašās sarakstes starp Itālijas iestādēm un Komisiju pēc Lēmuma 2008/854 paziņošanas izriet, ka gandrīz divus gadus pēc minētā lēmuma pieņemšanas Itālijas iestādes vēl joprojām nav atguvušas nedz ar attiecīgo shēmu piešķirto prettiesisko un nesaderīgo atbalstu, nedz procentus. Tādējādi ir acīmredzami, ka īstenotās valsts procedūras nav ļāvušas “tūlītēji un efektīvi” atgūt attiecīgo atbalstu; līdz ar to Itālija nav izpildījusi no Lēmuma 2008/854 2. un 3. panta izrietošos pienākumus. |
3) |
Turklāt izrādās, ka Itālijas iestādes Lēmuma 2008/854 4. panta 1. punktā noteiktajā termiņā nebija iesniegušas prasīto informāciju. Tādējādi jākonstatē, ka Itālija nav izpildījusi šī lēmuma 4. pantā paredzētos pienākumus. |