3.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 179/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 3. maijā iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) — Doris Povse pret Mauro Alpago

(Lieta C-211/10)

(2010/C 179/41)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof [Augstākā Tiesa]

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Doris Povse

Atbildētājs: Mauro Alpago

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai ar “spriedumu par uzraudzību [aizgādību], kas neparedz bērna atpakaļatdošanu” Regulas (EK) Nr. 2201/2003 (Briseles II a regula) (1) 10. panta b) punkta iv) apakšpunkta izpratnē ir jāsaprot arī pagaidu noregulējums, ar kuru “vecāku aizgādības tiesības”, it īpaši tiesības noteikt dzīvesvietu, līdz galīgajam spriedumam par aizgādību tiek piešķirtas tam no vecākiem, kurš bērnu ir nolaupījis?

2)

Vai rīkojums par atpakaļatdošanu ietilpst Briseles II a regulas 11. panta 8. punkta piemērošanas jomā vienīgi tad, ja tiesa liek veikt atpakaļatdošanu, pamatojoties uz tās pieņemto spriedumu par aizgādību?

3)

Ja atbilde uz 1. vai 2. jautājumu ir apstiprinoša:

3.1.

Vai sprieduma izpildes valstī var iebilst pret tāda sprieduma izpildi, kuru izcelsmes valsts tiesa ir apstiprinājusi ar apliecību atbilstoši Briseles II a regulas 42. panta 2. punktam, pamatojoties uz izcelsmes valsts tiesas piekritības neesamību (pirmais jautājums) vai Briseles II a regulas 11. panta 8. punkta nepiemērojamību (otrais jautājums)?

3.2.

Vai arī šādā gadījumā atbildētājam izcelsmes valstī ir jālūdz anulēt apliecību un vai sprieduma izpildes valstī var apturēt sprieduma izpildi līdz izcelsmes valsts tiesas sprieduma pieņemšanai?

4)

Ja atbildes uz 1. un 2. vai 3.1. jautājumu ir noliedzošas:

Vai saskaņā ar Briseles II a regulas 47. panta 2. punktu izpildes valsts tiesas spriedums, ar kuru pagaidu aizgādība piešķirta tam no vecākiem, kurš bērnu ir nolaupījis un kurš saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem uzskatāms par izpildāmu, ir pretrunā ar rīkojuma par atpakaļatdošanu, kas agrāk pieņemts izcelsmes valstī saskaņā ar Briseles II a regulas 11. panta 8. punktu, izpildi, pat ja tas netraucē rīkojuma par atpakaļatdošanu, ko izpildes valsts pieņēmusi saskaņā ar Hāgas 1980. gada 25. oktobra Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (HKÜ), izpildi?

5)

Ja arī uz 4. jautājumu ir jāatbild noliedzoši:

5.1.

Vai izpildes valstī var atteikt tāda sprieduma izpildi, kuru izcelsmes valsts tiesa ir apstiprinājusi ar Briseles II a regulas 42. panta 2. punktā paredzēto apliecību, ja, kopš šī sprieduma pieņemšanas brīža mainoties apstākļiem, izpilde nopietni apdraudētu bērna intereses?

5.2.

Vai arī atbildētājam ir jānorāda uz šiem jaunajiem apstākļiem izcelsmes valstī un vai izpildes valstī var apturēt sprieduma izpildi līdz izcelsmes valsts tiesas sprieduma pieņemšanai?

(1)  Padomes 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu; OV L 338, 1. lpp.