1)

Vai Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvas 89/104/EEK (1), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 7. panta 2. punkts un ar to saistītā judikatūra, it īpaši Tiesas spriedumi lietā 102/77 Hoffmann-La Roche/Centrafarm (2), lietā 1/81 Pfizer/Eurim-Pharm (3) un apvienotajās lietās C-427/93, C-429/93 un C-436/93 Bristol-Myers Squibb e.a./Paranova (4), ir interpretējami tādējādi, ka preču zīmes īpašnieks var paļauties uz šiem noteikumiem, lai novērstu to, ka paralēlā importētāja tirdzniecības uzņēmums, kas ir zāļu tirdzniecības atļaujas turētājs dalībvalstī, pārdod šo produktu ar norādi, ka produktu ir pārsaiņojis tirdzniecības uzņēmums, kaut gan tirdzniecības uzņēmums fizisko pārsaiņošanu ir licis veikt citam uzņēmumam — pārsaiņošanas uzņēmumam —, kuram tirdzniecības uzņēmums sniedz norādījumus par produkta iepirkšanu un pārsaiņošanu, par produkta iesaiņojuma dizainu un citus norādījumus saistībā ar produktu, un kuram ir pārsaiņošanas atļauja un kurš pārsaiņošanas gaitā uz jaunā iesaiņojuma no jauna attēlo preču zīmi?

2)

Vai, atbildot uz i) punktā uzdoto jautājumu, nozīme ir tam, ka var izdarīt pieņēmumu, ka patērētājs vai galīgais lietotājs netiek maldināts attiecībā uz produkta izcelsmi un netiks vedināts domāt, ka preču zīmes īpašnieks ir atbildīgs par pārsaiņošanu, jo paralēlais importētājs uz iesaiņojuma ir norādījis ražotāja nosaukumu kopā ar norādi, kā aprakstīts iepriekš, par uzņēmumu, kas ir atbildīgs par pārsaiņošanu?

3)

Vai, atbildot uz i) punktā iekļauto jautājumu, nozīme ir tikai riskam, ka patērētājs vai galīgais lietotājs varētu tikt maldināts un mudināts pieņemt, ka preču zīmes īpašnieks ir atbildīgs par pārsaiņošanu, vai nozīme ir arī citiem apsvērumiem saistībā ar preču zīmes īpašnieku, piemēram, tam, ka a) uzņēmums, kas faktiski veic iepirkšanu un pārsaiņošanu un no jauna piestiprina preču zīmes īpašnieka preču zīmi uz produkta iesaiņojuma, šādā veidā potenciāli no savas puses pārkāpj preču zīmes īpašnieka preču zīmes tiesības, un ka tas var tā būt, ņemot vērā faktorus, kuru dēļ uzņēmums, kas fiziski veicis pārsaiņošanu, ir atbildīgs, ka b) iesaiņojums ietekmē produkta sākotnējo stāvokli vai ka c) iesaiņotā produkta noformējums ir tāds, ka var uzskatīt, ka tas kaitē preču zīmei vai tās īpašnieka reputācijai?

4)

Ja, atbildot uz iii) punktā uzdoto jautājumu, Tiesa atzīst, ka ir būtiski ņemt vērā arī to, ka pārsaiņošanas uzņēmums potenciāli no savas puses pārkāpj preču zīmes īpašnieka preču zīmes tiesības, Tiesai ir jānorāda, vai šajā atbildē nozīme ir tam, ka paralēlā importētāja tirdzniecības uzņēmums un pārsaiņošanas uzņēmums saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kopīgi un atsevišķi atbildīgi par preču zīmes īpašnieka preču zīmes tiesību pārkāpumu?

5)

Vai, atbildot uz i) punktā uzdoto jautājumu, nozīme ir tam, ka paralēlais importētājs, kam ir tirdzniecības atļauja un kas sevi ir norādījis kā atbildīgo uzņēmumu par pārsaiņošanu, preču zīmes īpašnieka paziņošanas laikā pirms paredzētās pārsaiņoto zāļu pārdošanas, pieder vienai un tai pašai grupai kā uzņēmums, kas veica pārsaiņošanu (māsas uzņēmums)?

6)

Vai, atbildot uz i) punktā uzdoto jautājumu, nozīme ir tam, ka pārsaiņošanas uzņēmums zāļu lietošanas instrukcijā ir norādīts kā ražotājs?