1)

Vai Hessische Beamtengesetz [Hesenes zemes Civildienesta likums], saskaņā ar kuru ierēdņiem pēc noteikta vecuma sasniegšanas jādodas pensijā, noteikumu pamatā ir Savienības tiesībām atbilstošs vispārējo interešu mērķis?

Šajā sakarā galvenokārt rodas šādi jautājumi:

2)

Kādas konkrētas prasības ir jāizvirza [pensionēšanās] vecuma robežas noteikumiem Hessische Beamtengesetz izpratnē, lai tās būtu atbilstīgas un piemērotas?

Vai ir nepieciešams precīzi noteikt — paredzamo — proporciju starp ierēdņiem, kuri pēc [pensionēšanās] vecuma robežas sasniegšanas brīvprātīgi vēlas palikt savā amatā un ierēdņiem, kuri pēc [pensionēšanās] vecuma robežas sasniegšanas saņems pensiju pilnā apmērā un tādēļ noteikti vēlas izbeigt darba attiecības? Vai nebūtu piemēroti brīvprātīgu pensionēšanos uzskatīt par prioritāru attiecībā pret piespiedu pensionēšanos tiktāl, ciktāl ar noteikumiem, kas priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā paredz izdienas pensijas apjoma samazināšanu līdz likumā noteiktās [pensionēšanās] vecuma robežas sasniegšanai, tiek nodrošināts, ka notiek izvairīšanās no liekiem tēriņiem, veicot iemaksas pensiju budžetā, un ar tiem saistītajām personāla izmaksām (brīvprātīguma princips pirms piespiedu darbības kā efektīvāka un tikpat atbilstīga norma)?

Vai attiecībā uz ierēdņiem ir piemēroti un nepieciešami uzskatīt, ka sasniedzot lielāku vecumu par 65 gadiem, kā tas ir šajā lietā, tie noteikti vairs nav spējīgi pildīt savus amata pienākumus un tādēļ ar šiem ierēdņiem ir automātiski jāizbeidz civildienesta attiecības?

Vai ir atbilstīgi noteikt, ka turpmākas nodarbinātības iespēja civildienestā, vismaz līdz pilnu 68 gadu sasniegšanai, ir atkarīga tikai no dienesta vadītāja īpašas intereses un, ja dienesta vadītājam nav šādas intereses, tad civildienesta attiecības tiek izbeigtas bez juridiskas iespējas tās atkārtoti atjaunot?

Vai [pensionēšanās] vecuma robežas noteikumi, kas paredz piespiedu nodarbinātības izbeigšanu, tā vietā, lai tajos paredzētu saskaņā ar Direktīvas 2000/78/EK 6. panta 2. punktu pieļaujamus nosacījumus tiesībām saņemt pensiju pilnā apmērā, noved pie nepieļaujamas vecāka gadagājuma cilvēku interešu samazināšanas attiecībā pret jaunāku cilvēku interesēm, kuras principā nav vērtējamas augstāk?

Ja mērķis atvieglot jaunu darbinieku pieņemšanu darbā un/vai darbinieku paaugstināšanu amatā tiek atzīts par likumīgu, tad ir jājautā, kādas konkrētākas prasības faktiski ir jāizvirza, lai pierādītu, cik lielā mērā katrs atsevišķs dienesta vadītājs, kurš piemēro [pensionēšanās] vecuma robežas noteikumus, vai visi likuma regulējumam pakļautie dienestu vadītāji, ieskaitot vai izslēdzot vispārējo darba tirgu, patiešām izmanto šīs iespējas?

Vai, raugoties uz jau šodien redzamajām demogrāfijas izraisītajām darba tirgus problēmām, kuru rezultātā drīz iestāsies visa veida profesionāla darbaspēka trūkums, proti, arī valsts (Bund) un federālo zemju civildienestā, pašlaik ir piemēroti un nepieciešams piespiedu kārtā pārtraukt civildienesta attiecības ar dienesta pienākumus pildīt spējīgiem ierēdņiem, kuri [arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas] vēlas palikt savā amatā, lai gan drīzumā pastāvēs ievērojams personāla trūkums, ko darba tirgus nespēs segt? Vai šajā sakarā ir nepieciešami attiecīgās nozares darba tirgus dati, kas iespējams būtu jāiegūst vēlāk?

3)

Kādas prasības ir jāizvirza Hesenes zemes un, nepieciešamības gadījumā, arī valsts [pensionēšanās] vecuma robežas noteikumu saskaņotībai?

Vai var uzskatīt, ka starp Hessische Beamtengesetz 50. panta 1. punktu un šī paša likuma 50. panta 3. punktu nepastāv pretruna, ja principā iespējamā [ierēdņu] turpmākā nodarbinātība pēc [pensionēšanās] vecuma robežas sasniegšanas ir atkarīga tikai un vienīgi no dienesta vadītāja interesēm?

Vai Hessische Beamtengesetz 50. panta 3. punkts atbilstoši direktīvai ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai izvairītos no nepieļaujamas diskriminācijas vecuma dēļ, [ierēdņu] turpmākai nodarbinātībai [pēc pensionēšanās vecuma robežas sasniegšanas] vienmēr ir jābūt iespējamai, ja tas nav pretrunā ar dienesta interesēm? Kādas iespējamās prasības būtu jāizvirza šādām interesēm? Vai šajā sakarā ir jāpieņem, ka tālāka nodarbinātība ir dienesta interesēs jau tādēļ vien, ka pretējā gadījumā pastāvētu neattaisnojama diskriminācija vecuma dēļ?

Kā ar šāda veida Hessische Beamtengesetz 50. panta 3. punkta interpretāciju, varētu panākt prasītāja civildienesta attiecību, kas dotajā brīdī ir pārtrauktas, turpināšanu vai atjaunošanu? Vai tādā gadījumā Hessische Beamtengesetz 50. panta 1. punktu nedrīkstētu tikt piemērots līdz pilnu 68 gadu vecuma sasniegšanai?

Vai ir piemēroti un nepieciešams, no vienas puses, apgrūtināt personas, kas brīvprātīgi pensionējas, sasniedzot 60, proti, 63 gadu vecumu, ar ilgstoši samazinātu pensijas apmēru un, no otras puses, izslēgt turpmākas nodarbinātības iespēju pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas, ja dienesta vadītājam izņēmuma kārtā nav īpašas intereses saistībā ar [ierēdņa] turpmāko nodarbināšanu?

Vai [pensionēšanās] vecuma robežas noteikumi Hessische Beamtengesetz 50. panta 1. punktā nav piemēroti un nav nepieciešami tādēļ, ka tie rada izdevīgākas normas attiecībā uz vecāka gadagājuma nepilnu darba laiku strādājošiem ierēdņiem, no vienas puses, un pagaidu ierēdņiem, no otras puses?

Kāda nozīme ir atšķirīgo dienesta, darba un sociālās apdrošināšanas tiesību normu saskaņotībai, kuru mērķis, no vienas puses, ir pakāpeniski palielināt [pensionēšanās] vecumu, sākot ar kuru pensiju vai izdienas pensiju var saņemt pilnā apmērā, un, no otras puses, aizliegt atlaist darbinieku, kurš sasniedzis parasto pensionēšanās vecumu, kā arī, ierēdnim sasniedzot tieši šo vecumu, paredzēt darba attiecību izbeigšanu piespiedu kārtā?

Vai attiecībā uz saskaņotību nozīme ir tam, ka pakāpeniska [pensionēšanās] vecuma robežas palielināšana sociālās apdrošināšanas jomā un valsts, kā arī dažu federālo zemju civildienesta normās prioritāri kalpo nodarbināto interesēm, cik vēlu vien iespējams pakļaut sevi stingrākiem nosacījumiem par vecuma pensijas vai izdienas pensijas saņemšanu pilnā apmērā? Vai šie jautājumi ir nebūtiski tādēļ, ka ierēdņiem Hessische Beamtengesetz piemērošanas jomā vēl nav paredzēta [pensionēšanās] vecuma robežas palielināšana, lai gan šī [pensionēšanās] vecuma robežas palielināšana drīzumā būs spēkā attiecībā uz nodarbinātajiem, kuri šobrīd atrodas darba attiecībās?