19.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 161/18


Prasība, kas celta 2010. gada 15. martā — Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-134/10)

(2010/C 161/25)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Nijenhuis un C. Vrignon)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

atzīt, ka, pareizi netransponējot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK (1) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) 31. pantu, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi minētajā direktīvā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. pantā paredzētos pienākumus;

piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Eiropas Komisija izvirza trīs iebildumus savas prasības pamatojumam, apgalvodama, ka apstrīdētais valsts tiesiskais regulējums nav samērīgs, tostarp attiecībā uz procedūru un kritērijiem, kas tiek piemēroti, lai noteiktu radio un televīzijas kanālus, kuriem ir piemērojams tā saucamais “must carry” apraides režīms.

Pirmkārt, tā pārmet atbildētājai, ka tā nav skaidri un paredzami noteikusi vispārējo interešu mērķus, kas ļauj piešķirt šo režīmu. Tādējādi raidorganizācijas nevar iepriekš zināt tām izpildāmo nosacījumu būtību un piemērojamību un tām piemērojamos pienākumus sniegt sabiedriskos pakalpojumus.

Otrkārt, Komisija vienlaikus norāda uz pārskatāmības trūkumu attiecībā uz atļaujas piešķiršanas procedūras norisi, iestāžu pastiprināto diskrecionāro varu, jo valsts tiesību akti, šķiet, nosaka attiecīgajām organizācijām apraides pienākumu visos to pārraidītajos kanālos, nevis tikai kanālos, kas ir veltīti paredzēto vispārējo interešu mērķiem, kā arī uz prasības šīm organizācijām būt reģistrētām valsts teritorijā diskriminējošo raksturu.

Treškārt, prasītāja visbeidzot apgalvo, ka nav ievērota universālā pakalpojuma direktīvas 31. panta piemērošanas joma attiecībā uz apraides pakārtošanu nosacījumam, ka pastāv būtisks komunikāciju tīklu gala lietotāju skaits.


(1)  OV L 108, 51. lpp.