1.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/32

Prasība, kas celta 2010. gada 1. martā — Eiropas Komisija/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-111/10)

2010/C 113/50

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Di Bucci, L. Flynn, B. Stromsky un A. Stobiecka-Kuik)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Padomes 2009. gada 16. decembra Lēmumu par to, lai Lietuvas Republikas iestādes varētu sniegt valsts atbalstu valstij piederošas lauksaimniecības zemes iegādei laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim (1);

—

piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1)

Padome, pieņemot apstrīdēto lēmumu, nav ievērojusi Komisijas lēmumu, kas izriet no Kopienas pamatnostādņu attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.-2013. gadā (2) (turpmāk tekstā — “2007. gada pamatnostādnes lauksaimniecības nozarē”) 196. punktā ierosinātajiem vajadzīgajiem pasākumiem un fakta, ka Lietuva tiem ir piekritusi bez ierunām, un ar kuru minētajai valstij tiek uzlikts pienākums vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim izbeigt pastāvošo atbalsta shēmu saistībā ar valstij piederošas lauksaimniecības zemes iegādi. Būtībā Padome, pamatojoties uz ārkārtas apstākļiem, ir atļāvusi Lietuvai saglabāt šo shēmu līdz 2007. gada pamatnostādņu lauksaimniecības nozarē spēkā esamības beigām, proti, līdz 2013. gada 31. decembrim. Apstākļus, kurus Padome izvirzījusi, lai pamatotu savu lēmumu, acīmredzami nevar uzskatīt par tādiem ārkārtas apstākļiem, saistībā ar kuriem varētu pamatot pieņemto lēmumu un neņemt vērā attiecīgo Komisijas lēmumu saistībā ar šo shēmu.

2)

Lai pamatotu savu prasību atcelt tiesību aktu, Komisija izvirza četrus pamatus:

 

Pirmkārt, Komisija uzskata, ka Padomei nebija tiesības celt prasību saskaņā ar LESD 108. panta 2. punkta trešo daļu, jo atbalsts, kuru Padome bija apstiprinājusi, bija pastāvošs atbalsts, kuru Lietuva, piekrītot Komisijas ierosinātajiem vajadzīgajiem pasākumiem, bija uzņēmusies izbeigt līdz 2009. gada beigām.

 

Otrkārt, tā uzskata, ka, atļaujot atbalsta pasākumus līdz 2013. gadam, Padome ir nepareizi izmantojusi savas pilnvaras, mēģinot izvairīties no konstatējuma, ka Lietuvai bija tiesības atstāt spēkā savus atbalsta pasākumus vēlākais līdz 2009. gada beigām.

 

Treškārt, apstrīdētais lēmums tika pieņemts pārkāpjot lojālas sadarbības principu, kas ir piemērojams dalībvalstīm, kā arī starp iestādēm. Ar savu lēmumu Padome ir atbrīvojusi Lietuvu no tās pienākuma sadarboties ar Komisiju saistībā ar vajadzīgajiem pasākumiem, kuriem šī dalībvalsts bija piekritusi attiecībā uz pastāvošo atbalstu saistībā ar valstij piederošas lauksaimniecības zemes iegādi LESD 108. panta 1. punktā paredzētās sadarbības ietvaros.

 

Visbeidzot Komisija apgalvo, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā tiktāl, ciktāl tā ir atzinusi, ka pastāv ārkārtas apstākļi, kas pamato apstiprinātā pasākuma pieņemšanu. Komisija norāda, ka tiktāl, ciktāl šādi ārkārtas apstākļi pastāv, ar apstrīdēto lēmumu ir atļauts tāds atbalsts, kurš, pārkāpjot samērīguma principu, vai nu neatbilst ārkārtas apstākļiem vai arī pārsniedz to, kas nepieciešams, lai atbilstu šādiem apstākļiem.

(1)  2009/983/ES, OV L 338, 93. lpp.

(2)  OV 2006 C 319, 1. lpp.