13.3.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 63/34 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 5. janvārī iesniedza Tribunale di Rossano (Itālija) — Franco Affatato/Azienda Sanitaria Provinciale di Cosenza, Azienda Sanitaria n. 3 di Rossano
(Lieta C-3/10)
2010/C 63/55
Tiesvedības valoda — itāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunale di Rossano
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Franco Affatato
Atbildētāja: Azienda Sanitaria Provinciale di Cosenza, Azienda Sanitaria Nr. 3 di Rossano
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai pamatnolīguma, kas ieviests ar Direktīvu 1999/70/EK (1), 2. klauzulas 1. punkts nepieļauj tādas valsts tiesību normas kā Likumdošanas dekrēta Nr. 468/97 8. panta 1. punktu un [Likumdošanas dekrēta] Nr. 81/00 4. panta 1. punktu, kuras attiecas uz darbiniekiem, kuri nodarbināti sabiedrībai derīgos darbos (LSU — lavoratori socialemente utili)/darbiniekiem, kuri nodarbināti valstij derīgos darbos (LPU — lavoratori di pubblica utilità) un ar kurām, neparedzot, ka darbinieki, uz kuriem attiecas šīs normas, nodibina darba attiecības, tiek liegta tiesiskā regulējuma, kurā transponēta Direktīva 1999/70/EK, par darba attiecībām uz noteiktu laiku piemērošana? |
2) |
Vai pamatnolīguma, kas ieviests ar Direktīvu 1999/70/EK, 2. klauzulas 2. punkts paredz to, ka attiecībā uz tādiem darbiniekiem kā LSU/LPU, kuri nodarbināti ar Likumdošanas dekrētu Nr. 468/97 un Likumu Nr. 81/00, nav piemērojama Direktīva 1999/70/EK? |
3) |
Vai uz otrajā jautājumā minētajiem darbiniekiem attiecas pamatnolīguma, kas ieviests ar Direktīvu 1999/70/EK, 3. klauzulas 1. punktā noteiktais? |
4) |
Vai pamatnolīguma, kas ieviests ar Direktīvu 1999/70/EK, 5. klauzula un vienlīdzīgas attieksmes [un] nediskriminācijas princips pieļauj tādu skolas sektorā strādājošo darbinieku nodarbinātības kārtību (it īpaši skat. Likuma Nr. 124/99 4. panta 1. punktu un Ministrijas dekrēta Nr. 430/00 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu), ar kuru pusēm ir atļauts nenorādīt pamatojumu, kāpēc tiek noslēgts pirmais līgums uz noteiktu laiku, kas kā galvenā prasība valsts tiesībās ir noteikta attiecībā uz jebkādu citu uz noteiktu laiku noslēgtu līgumu, kā arī tiek atļauts pagarināt līgumus neatkarīgi no tā, vai pastāv noteiktas un pastāvīgas prasības, un ar kuru nav paredzēts līgumu vai darba attiecību uz noteiktu laiku kopējais maksimālais ilgums, iepriekš minēto līgumu vai attiecību pagarināšanas skaits, kā arī parastos apstākļos nekāda laika starpība starp atjaunotajiem līgumiem vai attiecībā uz ikgadējo apmācību sniegšanu vasaras brīvlaikā, kad mācību aktivitātes tiek pārtrauktas vai ļoti samazinātas? |
5) |
Vai iepriekš minētais skolas sektorā piemērojamais tiesiskais regulējums var tikt uzskatīts par tiesību normu kopumu, kuru mērķis ir nepieļaut patvaļīgu rīcību? |
6) |
Vai Direktīvas 1999/70/EK 2. panta izpratnē Likumdošanas dekrēts Nr. 368/01 un Likumdošanas dekrēta Nr. 165/01 36. pants var tikt uzskatīti par tiesību normām, kurām ir tiesību normu, ar kurām tika pārņemta Direktīva 1999/70/EK, raksturs saistībā ar skolas sektorā nodibinātajām darba attiecībām uz noteiktu laiku? |
7) |
Vai tāds subjekts kā Poste Italiane S.p.a., kura raksturiezīmes ir šādas:
ir jāuzskata par valsts iestādi saskaņā ar Kopienu tiesībām? |
8) |
Apstiprinošas atbildes uz septīto jautājumu gadījumā, vai šis uzņēmums saskaņā ar 5. klauzulu var veidot sektoru, proti, vai tās nodarbinātie darbinieki vispārīgi var tikt uzskatīti par īpašas kategorijas darbiniekiem ar mērķi īpaši noteikt piemērojamos ierobežojumus? |
9) |
Apstiprinošas atbildes uz septīto jautājumu gadījumā, vai Direktīvas 1999/70/EK 5. klauzula pati par sevi vai kopā ar 2. un 4. klauzulu un vienlīdzīgas attieksmes [un] nediskriminācijas principu pieļauj tādu tiesību noteikumu kā Likumdošanas dekrēta Nr. 368/01 2. panta 1.a punktu, ar kuru darba līgumā saistībā ar attiecīgu darbinieku tiek atļauts bez jebkāda pamatojuma iekļaut nosacījumu, tādējādi atbrīvojot šo subjektu — pretēji ierobežojumiem, kuri parasti noteikti valsts tiesības (Likumdošanas dekrēta Nr. 68/01 1. pants), — no pienākuma rakstveidā norādīt un strīda gadījumā konstatēt tehniska rakstura iemeslus vai iemeslus, kuri ir saistīti ar darbinieku pieņemšanu darbā, organizēšanu vai aizvietošanu, kas pamatoja attiecīgā nosacījuma iekļaušanu darba līgumā, ņemot vērā, ka ir iespējams pagarināt pirmo noslēgto līgumu, ja to pamato objektīvi iemesli un ja runa ir par to pašu darbu, par kuru bija noslēgts līgums uz noteiktu laiku? |
10) |
Vai Likumdošanas dekrēts Nr. 368/01 un Likumdošanas dekrēta Nr. 165/01 36. panta 5. punkts ir vispārīgs tiesiskais regulējums, ar kuru pārņemta Direktīva 1999/70/EK, attiecībā uz no valsts budžeta apmaksātajiem darbiniekiem, ņemot vērā šo vispārīgo noteikumu izņēmumus, kuri minēti 1.–9. jautājumā? |
11) |
Vai gadījumā, ja nav noteikuma, kurā paredzētas sankcijas attiecībā uz LSU/LPU darbinieku kategoriju un skolās, kā tas minēts iepriekš, Direktīva 1999/70/EK un it īpaši 5. klauzulas 2. punkta b) apakšpunkts pieļauj tādu noteikumu par kompensācijām piemērošanu pēc analoģijas kā Likumdošanas dekrēta Nr. 165/01 36. panta 5. punktā paredzētie noteikumi, vai arī 5. klauzulas 2. punkta b) apakšpunktā ir iedibināts priekšrocības princips, lai līgumus vai attiecības uzskatītu par līgumiem vai attiecībām uz nenoteiktu laiku? |
12) |
Vai [Eiropas Savienības] vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas princips, 4. klauzula un 5. klauzulas 1. punkts pieļauj atšķirīgus sankciju noteikumus “valsts iestādēs nodarbināto darbinieku” sektorā, ņemot vērā darba attiecību vai darba devēja iestādes izcelsmi vai arī skolas sektoru? |
13) |
Vai, konstatējot Direktīvas 1999/70/EK transponēšanas iekšējo apjomu jautājumā par valsti un tai pielīdzināmām iestādēm, ņemot vērā sniegtās atbildes uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem, 5. klauzula pieļauj tādu tiesisko regulējumu, kāds ir ietverts Likumdošanas dekrēta Nr. 165/01 36. panta 5. punktā, ar kuru principā valstij ir aizliegts pārveidot darba attiecības; kādas turpmākas darbības ir jāveic valsts tiesai, lai atceltu aizliegumu par darba attiecību uz nenoteiktu laiku izveidošanu ar valsts iestādēm? |
14) |
Vai Direktīva 1999/70/EK Itālijai ir piemērojama visā pilnībā, proti, vai tādu darba attiecību pārveidošana, kurā runa ir par valsts administrāciju, var būt pretrunā valsts tiesību pamatprincipiem un tādējādi vai 5. klauzula nav piemērojama tiktāl, ciktāl runa ir par attiecīgajiem noteikumiem, jo tās piemērošana novestu pie Lisabonas līguma 1.–5. pantam pretēja rezultāta tiktāl, ciktāl šāda darba attiecību pārveidošana neievērotu politiskās un konstitucionālās pamatstruktūras, kuras ir būtiskas Itālijas valsts funkcijas? |
15) |
Vai Direktīvas 1999/70/EK 5. klauzula, attiecībā uz gadījumiem, kad pastāv aizliegums pārkvalificēt darba attiecības, paredzot prasību, lai tiktu veikts pasākums, kas nodrošina efektīvu un vienlīdzīgu darbinieku aizsardzību salīdzinājumā ar līdzīgām situācijām saskaņā ar valsts tiesībām, lai pienācīgi sodītu ļaunprātīgu izmantošanu, kas rodas, pārkāpjot to pašu 5. klauzulu, un lai atceltu ar ES tiesību pārkāpumu radītās sekas, prasa, lai ar valsti nodibinātās darba attiecības uz nenoteiktu laiku, uz kurām darbiniekam būtu tiesības, ja nebūtu 36. panta, un ar tādu darba devēju nodibinātās darba attiecības uz nenoteiktu laiku, kas nav valsts un attiecībā uz kuru darba attiecības raksturo stabilitāte līdzīgi kā darba attiecības ar valsti, tiktu uzskatītas par līdzīgām situācijām saskaņā ar valsts tiesībām? |
16) |
Vai Direktīvas 1999/70/EK 5. klauzula, attiecībā uz gadījumiem, kad pastāv aizliegums pārkvalificēt darba attiecības, paredzot prasību, lai tiktu veikts pasākums, kas nodrošina efektīvu un vienlīdzīgu darbinieku aizsardzību salīdzinājumā ar līdzīgām situācijām saskaņā ar valsts tiesībām, lai pienācīgi sodītu patvaļību, kas rodas, pārkāpjot to pašu 5. klauzulu, un lai atceltu ar ES tiesību pārkāpumu radītās sekas, prasa, nosakot sodus, ņemt vērā:
|
(1) OV L 175, 43. lpp.