Apvienotās lietas C‑344/10 P un C‑345/10 P
Freixenet SA
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Apelācijas – Kopienas preču zīmju, kurās atainota balta slīpēta stikla pudele, kā arī melna slīpēta matēta stikla pudele, reģistrācijas pieteikumi – Reģistrācijas atteikums – Atšķirtspējas neesamība
Sprieduma kopsavilkums
Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamatojumi – Preču zīmes, kam nav atšķirtspējas – Preču zīme, kuru veido šķidras konsistences preces iepakojuma virsmas specifiskais veidols
(Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
Trīsdimensiju preču zīmju, ko veido pašas preces forma, atšķirtspējas vērtējuma kritēriji nav atšķirīgi no tiem, ko piemēro citām preču zīmju kategorijām.
Tomēr, piemērojot šos kritērijus, ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uztvere, sastopoties ar trīsdimensiju preču zīmi, ko veido pašas preces forma, ne vienmēr ir tāda pati kā sastopoties ar vārdisku vai grafisku preču zīmi, ko veido apzīmējums, kas nav atkarīgs no apzīmēto preču formas. Vidusmēra patērētāji nav pieraduši izdarīt pieņēmumus par preču izcelsmi, balstoties uz preču vai to iesaiņojuma formu bez jebkādiem grafiskiem vai teksta elementiem, un šādas trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēja varētu būt grūtāk nosakāma nekā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes atšķirtspēja.
Pastāvot šiem apstākļiem, atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir tikai preču zīmei, kas būtiski atšķiras no nozarē pastāvošas normas vai ieražas un kura tādēļ var pildīt būtisko izcelsmes norādes funkciju.
Šī judikatūra, kas ir attīstīta attiecībā uz trīsdimensiju preču zīmēm, ko veido pašas preces forma vai tādu preču kā, piemēram, šķidrumi, kuri tirdzniecībā tiek iepakoti ar pašu preci saistītu iemeslu dēļ, iepakojums, ir piemērojama arī gadījumā, ja reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir “cita” preču zīme, ko veido šķidras konsistences preces iepakojuma virsmas specifiskais veidols. Šādā gadījumā preču zīmi neveido arī apzīmējums, kas nav atkarīgs no vajadzīgā apzīmējamo preču iepakojuma veidola.
(sal. ar 45.–48. punktu)
TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2011. gada 20. oktobrī (*)
Apelācijas – Kopienas preču zīmju, kurās atainota balta slīpēta stikla pudele, kā arī melna slīpēta matēta stikla pudele, reģistrācijas pieteikumi – Reģistrācijas atteikums – Atšķirtspējas neesamība
Apvienotās lietas C‑344/10 P un C‑345/10 P
par apelācijas sūdzībām atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 56. pantam, ko 2010. gada 7. jūlijā iesniedza
Freixenet SA, Santsadurni d’Anoja [Sant Sadurní d’Anoia] (Spānija), ko pārstāv F. De Visčers [F. De Visscher], E. Kornu [E. Cornu] un D. Moro [D. Moreau], advokāti,
apelācijas sūdzības iesniedzēja,
otrs lietas dalībnieks –
Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Foliārs-Mongirāls [A. Folliard-Monguiral], pārstāvis,
atbildētājs pirmajā instancē.
TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], tiesneši J. Malenovskis [J. Malenovský], R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], Dž. Arestis [G. Arestis] (referents) un T. fon Danvics [T. von Danwitz],
ģenerāladvokāte E. Šarpstone [E. Sharpston],
sekretārs K. Malaceks [K. Malacek], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2011. gada 18. maija tiesas sēdi,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Savās apelācijas sūdzībās Freixenet SA (turpmāk tekstā – “Freixenet”) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2010. gada 27. aprīļa spriedumu lietā T‑109/08 Freixenet/ITSB (Balta slīpēta stikla pudele) (turpmāk tekstā – “spriedums lietā T‑109/08”) un spriedumu lietā T‑110/08 Freixenet/ITSB (Melna slīpēta matēta stikla pudele) (turpmāk tekstā – “spriedums lietā T‑110/08”) (turpmāk tekstā kopā – “pārsūdzētie spriedumi”), ar kuriem Vispārējā tiesa noraidīja tās prasību par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes attiecīgi 2007. gada 30. oktobra lēmumu (lieta R 97/2001‑1) un 2007. gada 20. novembra lēmumu (lieta R 104/2001‑1) attiecībā uz pieteikumiem reģistrēt kā Kopienas preču zīmes apzīmējumus, kuros atainota balta slīpēta stikla pudele, kā arī melna slīpēta matēta stikla pudele (turpmāk tekstā – “apstrīdētie lēmumi”).
Atbilstošās tiesību normas
2 Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) ir atcelta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.), kas stājās spēkā 2009. gada 13. aprīlī. Tomēr, ņemot vērā faktu rašanās brīdi, šo strīdu reglamentē Regula Nr. 40/94.
3 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam nereģistrē preču zīmes, kam nav atšķirtspējas.
4 Saskaņā ar šīs regulas 7. panta 3. punktu minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādītais absolūtais atteikuma pamatojums nav pret preču zīmes reģistrāciju, ja tā attiecībā uz reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm atšķirtspēju ir ieguvusi tās izmantošanas rezultātā.
5 Šīs pašas regulas 38. panta 3. punktā ir paredzēts, ka pieteikumu nenoraida, pirms tā iesniedzējam nav dota iespēja paņemt iesniegumu atpakaļ vai to grozīt, vai iesniegt savus apsvērumus.
6 Regulas Nr. 40/94 73. pantā ir paredzēts:
“[ITSB] lēmumos norāda to pamatojumu. Lēmumi balstās tikai uz tādiem iemesliem vai pierādījumiem, par ko attiecīgajām pusēm ir bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus.”
Prāvu rašanās fakti
7 1996. gada 1. aprīlī Freixenet ITSB par strīdus attēliem iesniedza divus pieteikumus reģistrēt tos kā Kopienas preču zīmes. Šajos pieteikumos Freixenet norādīja, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes ietilpst kategorijā “citas” un tās veidojot preces atveidojuma forma. Pieteikumā, attiecībā uz kuru pasludināts spriedums lietā T‑109/08, Freixenet minēja “matētu zelta” krāsu un aprakstīja preču zīmi kā “baltu slīpēta stikla pudeli, kura, kad tā ir piepildīta ar vīnu, kļūst zeltīti matēta, it kā tā būtu apsarmojusi”. Pieteikumā, attiecībā uz kuru pasludināts spriedums lietā T‑110/08, Freixenet minēja “matētu melno” krāsu un aprakstīja preču zīmi kā “melnu slīpēta matēta stikla pudeli”. Minētajiem pieteikumiem turklāt tika pievienots paziņojums, kurā Freixenet apgalvoja, ka “preču zīmes [reģistrācijas] mērķis esot nevis panākt pudeles formas, bet gan tās virsmas specifiskā veidola privātu un ekskluzīvu aizsardzību”.
8 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 33. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “dzirkstošie vīni”.
9 Ar 2000. gada 29. novembra lēmumu ITSB pārbaudītājs preču zīmju reģistrācijas pieteikumus noraidīja, pamatojot noraidījumu ar to, ka attiecīgajām preču zīmēm neesot atšķirtspējas un ka Freixenet iesniegtie pierādījumi neļaujot konstatēt minēto preču zīmju atšķirtspējas, kas iegūta izmantošanas rezultātā, esamību Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta izpratnē.
10 Ar 2004. gada 11. februāra lēmumiem, kas pieņemti lietās R 97/2001‑4 un R 104/2001‑4, ITSB Apelāciju ceturtā padome noraidīja Freixenet iesniegtās apelācijas sūdzības par pārbaudītāja lēmumu.
11 Ar 2006. gada 4. oktobra spriedumiem lietā T‑190/04 Freixenet/ITSB (Balta slīpēta stikla pudeles forma) un lietā T‑188/04 Freixenet/ITSB (Melna slīpēta matēta stikla pudeles forma) Vispārējā tiesa šos lēmumus atcēla, nospriežot, ka šī apelāciju padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 73. panta normas un tiesību uz aizstāvību ievērošanas principu.
12 Ar 2006. gada 12. decembra lēmumiem ITSB Apelāciju padomju prezidijs nodeva šīs lietas jaunai izskatīšanai Apelāciju pirmajai padomei.
13 Ar 2007. gada 18. jūnija vēstulēm, ņemot vērā faktu, ka Vispārējā tiesa ITSB Apelāciju ceturtajai padomei pārmeta, ka tā savus lēmumus ir pamatojusi ar pierādījumiem, par kuriem netika iepriekš paziņots Freixenet, ITSB Apelāciju pirmā padome [Freixenet] nosūtīja to pudeļu aprakstu, kurš bija citēts Vispārējās tiesas atceltajos Apelāciju ceturtās padomes lēmumos, kā arī tīmekļa saišu adreses, kas norādītas pārbaudītāja 2000. gada 29. novembra lēmumā.
14 Ar 2007. gada 9. augusta vēstulēm Freixenet iesniedza savus apsvērumus par iepriekš minēto informāciju.
15 Ar apstrīdētajiem lēmumiem ITSB Apelāciju pirmā padome noraidīja tai iesniegtās apelācijas sūdzības.
Tiesvedības Vispārējā tiesā un pārsūdzētie spriedumi
16 Ar prasības pieteikumiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2008. gada 28. februārī, Freixenet cēla divas prasības, lūdzot Vispārējo tiesu atcelt apstrīdētos lēmumus un nospriest, ka Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikumi attiecībā uz strīdus attēliem atbilst nosacījumiem, kas paredzēti, lai varētu tikt publicēti atbilstoši Regulas Nr. 40/94 40. pantam.
17 Savu prasību pamatojumam Freixenet izvirzīja trīs pamatus, kas balstīti attiecīgi uz Regulas Nr. 40/94 73. panta, šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un minētās regulas 7. panta 3. punkta normu pārkāpumu.
18 Ar pārsūdzētajiem spriedumiem Vispārējā tiesa šos trīs pamatus noraidīja un noraidīja arī minētās prasības kopumā.
19 It īpaši attiecībā uz pirmā pamata pirmo daļu, kas balstīts uz Regulas Nr. 40/94 73. panta pirmajā teikumā minētā pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, pārsūdzēto spriedumu 20. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka Apelāciju padomei nav jāsniedz precīzas norādes uz lietas materiāliem, ja tā skaidri atsaucas uz praktisko pieredzi, kas vispārīgi iegūta no plaša patēriņa preču tirdzniecības, lai secinātu, ka reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm nav atšķirtspējas atbilstoši šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam. Tādējādi Vispārējā tiesa šo spriedumu 21. punktā šo pirmo daļu noraidīja.
20 Minētās [pirmās] daļas ietvaros pārsūdzēto spriedumu 22. punktā Vispārējā tiesa norādīja arī, ka Apelāciju padome ir pamatojusi savu apgalvojumu, atbilstoši kuram ikdienas pieredze apstiprinot domu, ka īsta dzirkstošo vīnu preču zīme tiek atspoguļota etiķetē, norādot, ka “Apelāciju ceturtās padomes lēmumā minētie apraksti, kas nosūtīti [Freixenet], un tie, kurus, veicot izpēti, ir varējusi atrast pati [Freixenet], esot labākais pierādījums”. Vispārējā tiesa šo spriedumu 23. punktā nosprieda, ka visi šie apraksti apstiprinot domu, saskaņā ar kuru īsta dzirkstošo vīnu preču zīme tiek atspoguļota etiķetē, nevis tā iepakojuma formā, kas esot Apelāciju padomes izvirzītais pamatojums apstrīdētajiem lēmumiem.
21 Attiecībā uz pirmā pamata otro daļu, kas balstīts uz Regulas Nr. 40/94 73. panta otrajā teikumā minēto tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu, pārsūdzēto spriedumu 44. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka – atbilstoši ITSB Apelāciju pirmās padomes uzskatam – būtisks elements, kurš attiecīgajam patērētājam ļauj identificēt preču izcelsmi, ir drīzāk uz dzirkstošā vīna pudeles izvietotā etiķete, nevis pudeles forma vai tās ārējais izskats. Šo spriedumu 45. punktā Vispārējā tiesa precizēja, ka šis apsvērums atspoguļo ITSB pieņemto galīgo nostāju un ka tas tātad principā nav jāiesniedz Freixenet apsvērumu sniegšanai. Atbilstoši Vispārējās tiesas uzskatam minētais apsvērums neesot balstīts uz faktiem, kurus Apelāciju padome ir apkopojusi pēc savas ierosmes, bet tas esot ietverts pārbaudītāja 1998. gada 19. novembrī izvirzītās argumentācijas turpinājumā, kurā Freixenet norādīts, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme atspoguļo ierasto dzirkstošā vīna pudeles veidolu un tādēļ tai nav nekādas atšķirtspējas, piemērojot šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
22 Šī pirmā pamata otrās daļas ietvaros minēto spriedumu 46. punktā Vispārējā tiesa norādīja arī, ka no praktiskās pieredzes izdarītos secinājumus, proti, uz dzirkstošā vīna izvietotās etiķetes kā elementa, kurš ļauj pierādīt attiecīgajam patērētājam preces izcelsmi, nozīmīgumu un attēlu daudzveidību, var uzskatīt par visiem un it īpaši Freixenet zināmiem. Pēc Vispārējās tiesas domām, šie secinājumi ietilpst to vispārzināmo faktu kategorijā, kuru pareizība ITSB nebija jāpierāda. Turklāt Vispārējā tiesa norādīja, ka šī Apelāciju padomes galvenā apstrīdētajos lēmumos izstrādātā argumentācija ietilpst starp Freixenet un ITSB notikušo apspriežu attiecībā uz reģistrācijai pieteikto preču zīmju atšķirtspējas pierādīšanai vērā ņemamajiem faktiem kontekstā.
23 Pārsūdzēto spriedumu 47. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka doma, saskaņā ar kuru dzirkstošā vīna patērētājam, kurš nebalstās uz tādiem citiem elementiem kā pudeles stikla krāsa vai tās virsmas veidols, etiķete ir atskaites punkts, ir galvenais ITSB apsvērumu elements un tikai secinājums, kurš izriet no praktiskās pieredzes. Uzskatot, ka Freixenet šo domu nevarēja nezināt, Vispārējā tiesa nosprieda, ka Freixenet tātad pilnībā varēja atspēkot [sākotnēji] pārbaudītāja un pēc tam ITSB Apelāciju pirmās padomes izvirzīto nostāju, lai pierādītu reģistrācijai pieteikto preču zīmju atšķirtspējas neesamību, un tādējādi varēja norādīt, ka attiecīgais patērētājs, izvēloties šo preci, parasti ņem vērā dzirkstošā vīna iepakojumu, nevis etiķeti.
24 Turklāt konstatējot, ka Freixenet tomēr bija iespēja izvirzīt savus apsvērumus par ITSB Apelāciju ceturtās padomes lēmumos minēto pudeļu aprakstu, šo spriedumu 48. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka Freixenet šajā ziņā nav pamata izvirzīt Regulas Nr. 40/94 73. panta otrā teikuma pārkāpumu.
25 Pārsūdzēto spriedumu 49. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka Freixenet tika uzklausīta atbilstoši Regulas Nr. 40/94 73. panta otrajam teikumam tiktāl, ciktāl tai bija iespēja paust savu nostāju par iemesliem, kuru dēļ ITSB paredzēja noraidīt preču zīmju reģistrācijas pieteikumus, jo tām nebija šim nolūkam vajadzīgās atšķirtspējas. Turpinājumā šo spriedumu 50. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka Freixenet kļūdaini ir apgalvojusi, ka Apelāciju padome, neuzaicinot Freixenet iesniegt tās apsvērumus par vispārzināmiem faktiem, kurus tā nevarēja nezināt un kuri ietilpa ITSB galīgajā nostājā, un par minēto pudeļu aprakstiem, ir pārkāpusi šo normu. Tādējādi Vispārējā tiesa noraidīja pirmā pamata otro daļu.
26 Attiecībā uz otro pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta normu pārkāpumu, spriedumu lietās T‑109/08 un T‑110/08 attiecīgi 75. un 74. punktā Vispārējā tiesa tostarp norādīja, ka attiecībā uz pašu reģistrācijai pieteikto preču zīmju atšķirtspējas novērtējumu ITSB Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka pudeles stikla krāsa un matējums nevarot “būt preču zīme” saistībā ar dzirkstošo vīnu. Turklāt spriedumu lietās T‑109/08 un T‑110/08 attiecīgi 76. un 75. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka šajā kontekstā Freixenet uz tās preču zīmju oriģinālo raksturu ir norādījusi 1996. gada 1. aprīlī, ko minētā apelāciju padome apstrīdētajos lēmumos pēc būtības nav apstrīdējusi. Pēc Vispārējās tiesas domām, šāda oriģinalitāte tomēr neesot pietiekama, lai pierādītu minēto preču zīmju atšķirtspēju attiecībā uz konkrētajām precēm un konkrēto sabiedrības daļu.
27 Spriedumu lietās T‑109/08 un T‑110/08 attiecīgi 79. un 78. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka abi ITSB Apelāciju padomes faktu novērtējumi, kurus Freixenet pēc būtības nav apstrīdējusi un kuri, no vienas puses, attiecas uz faktu, ka neviena pudele netiekot tirgota bez etiķetes vai bez līdzvērtīgas norādes, un, no otras puses, faktu, ka pati Freixenet izmantojot preču zīmi “FREIXENET” uz savām pudelēm, attiecībām uz kurām tā esot iesniegusi preču zīmju reģistrācijas pieteikumu, ļaujot apstiprināt domu, kas saistīta ar praktisko pieredzi, saskaņā ar kuru pudeles stikla krāsa un matējums nevarot “būt preču zīme” saistībā ar dzirkstošo vīnu attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu.
28 Otrā pamata ietvaros spriedumu lietās T‑109/08 un T‑110/08 attiecīgi 81. un 80. punktā Vispārējā tiesa turklāt atgādināja, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmju oriģinālais veidols netiekot apstrīdēts. Apstrīdēts tiekot fakts, ka lielākā daļa patērētāju pudeles veidolu neuztverot kā lietderīgu elementu attiecīgā dzirkstošā vīna izcelsmes noteikšanai, bet dodot priekšroku atsaukties uz etiķeti.
29 Turklāt spriedumu lietās T‑109/08 un T‑110/08 attiecīgi 82. un 81. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka attiecībā uz argumentu, kas saistīts ar faktu, ka nevienā no apstrīdētajos lēmumos norādītajiem dzirkstošo vīnu pudeļu aprakstiem nebija atsauces uz pudeli, kas tika tirgota brīdī, kad tika iesniegts preču zīmju reģistrācijas pieteikums, pietiekot norādīt, ka šis arguments ir neefektīvs, jo ITSB Apelāciju padome savos lēmumos pamatoti esot uzsvērusi, ka “nav nekādas iepriekšējas pieredzes saistībā ar vīna nozares uzņēmumiem, kas sabiedrībai vīnu būtu piedāvājuši pudelēs bez uzrakstiem, paļaujoties tikai vai galvenokārt uz pudeles formas veidolu kā preces rūpnieciskās vai komerciālās izcelsmes norādi”. Vispārējā tiesa katrā ziņā secināja, ka pat tad, ja Freixenet ir bijusi pirmā, kas izmantoja iepakojumu, attiecībā uz kuru iesniegts preču zīmju reģistrācijas pieteikums, šī iepakojuma oriģinalitāte neesot pietiekama, jo patērētājs neatkarīgi no [attiecīgā] laikposma, lai pirkuma brīdī izdarītu izvēli, – it īpaši ievērojot plašā veikalos piedāvātā klāsta daudzveidību – ņemot vērā citus elementus.
30 Līdz ar to spriedumu lietās T‑109/08 un T‑110/08 attiecīgi 85. un 84. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka Apelāciju padome pamatoti ir uzskatījusi, ka reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm nav atšķirtspējas, un tādējādi [Vispārējā tiesa] otro pamatu noraidīja.
31 Attiecībā uz trešo pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta normu pārkāpumu, spriedumu lietās T‑109/08 un T‑110/08 attiecīgi 113. un 108. punktā Vispārējā tiesa tostarp norādīja, ka nevarot apstrīdēt, ka deviņas no piecpadsmit dalībvalstīm, kuras veidoja Eiropas Kopienu reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas brīdī, Freixenet iesniegtajos tirgus pētījumos nav ietvertas.
32 Turklāt spriedumu lietās T‑109/08 un T‑110/08 attiecīgi 122. un 118. punktā Vispārējā tiesa precizēja, ka, tā kā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes veidojot preces attēls, neesot lingvistisku šķēršļu to reģistrācijai un principā, lai šīs preču zīmes varētu reģistrēt Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta izpratnē, visā Kopienas daļā, kurā neesot raksturīgās atšķirtspējas, esot jāpierāda atšķirtspējas iegūšana izmantošanas rezultātā.
33 Spriedumu lietās T‑109/08 un T‑110/08 attiecīgi 123. un 119. punktā Vispārējā tiesa precizēja, ka, tā kā nav pietiekami apliecinošu pierādījumu attiecībā uz četrpadsmit no piecpadsmit attiecīgajām dalībvalstīm, atšķirtspējas iegūšanu izmantošanas rezultātā Spānijā tātad nevarot uzskatīt par pietiekamu, lai panāktu tādas Kopienas preču zīmes reģistrāciju, kurai ir vienots raksturs un kura ir spēkā visā Kopienā. Vispārējā tiesa arī uzskatīja, ka Freixenet nevarēja šajā sakarā un pēc analoģijas atsaukties uz 2009. gada 6. oktobra spriedumu lietā C‑301/07 PAGO International (Krājums, I‑9429. lpp.), kurš attiecas uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par Regulas Nr. 40/94 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu un jautājumu attiecībā uz aizsardzību, kas piešķirta saistībā ar jau reģistrētas Kopienas preču zīmes reputāciju. Līdz ar to Vispārējā tiesa nosprieda, ka ITSB Apelāciju padome pamatoti ir uzskatījusi, ka Freixenet iesniegtie pierādījumi ir nepietiekami, lai pierādītu reģistrācijai pieteikto apzīmējumu atšķirtspējas iegūšanu izmantošanas rezultātā, un tādējādi [Vispārējā tiesa] trešo pamatu noraidīja.
Lietas dalībnieku prasījumi un tiesvedība Tiesā
34 Freixenet prasījumi Tiesai ir šādi:
– atcelt pārsūdzētos spriedumus;
– apmierināt tās prasījumus Vispārējā tiesā, un
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
35 ITSB prasījumi Tiesai ir šādi:
– noraidīt apelācijas sūdzības, un
– piespriest Freixenet atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
36 Ar Tiesas priekšsēdētāja 2010. gada 10. novembra rīkojumu lietas C‑344/10 P un C‑345/10 P tika apvienotas mutvārdu procesā un sprieduma taisīšanai.
Par apelācijas sūdzībām
37 Savas apelācijas sūdzības pamatojumam Freixenet izvirza trīs pamatus, kas saistīti attiecīgi ar, pirmkārt, Regulas Nr. 40/94 38. panta 3. punkta un 73. panta, kā arī LESD 296. panta un Romā 1950. gada 4. novembrī parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta normu pārkāpumu, otrkārt, ar šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta normu pārkāpumu un, treškārt, ar minētās regulas 7. panta 3. punkta normu pārkāpumu. Kā pirmais ir jāizskata otrais pamats.
Lietas dalībnieku argumenti
38 Ar otro pamatu Freixenet apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta normas, pārsūdzētajos spriedumos nospriežot, ka ITSB Apelāciju padomei nebija pienākuma savā reģistrācijas atteikumu pamatojumā norādīt konkrētus faktus un tai varēja pietikt vien ar fakta, kurš esot vispārzināms, apgalvojumu, lai noliegtu reģistrācijai pieteikto preču zīmju atšķirtspēju, lai gan [Freixenet] esot sniegusi konkrētas un pamatotas norādes, kuras apliecina tās preču zīmju oriģinālo raksturu konkrētajā datumā, kas līdz ar to tās būtiski atšķīra no attiecīgās nozares normām vai ieražām. Tā kā saskaņā ar judikatūru atšķirtspējas novērtējumam ir jābūt konkrētam, ITSB esot pienākums sniegt konkrētu atbildi uz konkrētiem reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja iesniegtajiem faktiem un tas nevarot vienkārši paust neskaidrus un vispārējus noliegumus, kā tam kļūdaini pārsūdzētajos spriedumos esot piekritusi arī Vispārējā tiesa.
39 Turklāt Freixenet uzsver, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes 1996. gada 1. aprīlī būtiski novirzījās no nozares normām, un norāda, ka šajā ziņā tās preču zīmju oriģinālo raksturu ir atzinusi gan ITSB Apelāciju padome, gan Vispārējā tiesa sprieduma lietā T‑109/08 76. un 81. punktā, kā arī sprieduma lietā T‑110/08 75. un 80. punktā. Tā norāda, ka tiktāl, ciktāl saskaņā ar judikatūru pietiek ar spēju nošķirt preces izcelsmi, lai netiktu piemērots Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādītais atteikuma pamatojums, un ņemot vērā faktu, ka tās preču zīmēm piemīt minimāla atšķirtspēja, kam esot piekritusi Vispārējā tiesa, kvalificējot tās kā oriģinālas, Vispārējā tiesa, pārkāpjot šo normu, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noliedzot minēto preču zīmju atšķirtspēju, lai gan aizsardzības kritērijs esot bijis izpildīts.
40 Freixenet Vispārējai tiesai pārmet arī, ka tā ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta normas tādējādi, ka tā ir piešķīrusi nozīmi vajadzībai ar reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm kombinēt vārdisku elementu, spriedumu lietās T‑109/08 un T‑110/08 attiecīgi 82. un 81. punktā atbalstot ITSB Apelāciju padomes uzskatu, saskaņā ar kuru “nav nekādas iepriekšējas pieredzes saistībā ar vīna nozares uzņēmumiem, kas sabiedrībai vīnu būtu piedāvājuši pudelēs bez uzrakstiem, paļaujoties tikai vai galvenokārt uz pudeles formas veidolu kā preces rūpnieciskās vai komerciālās izcelsmes norādi”. Tādējādi Vispārējā tiesa kļūdaini esot uzskatījusi, ka tādam apzīmējumam, kurš nav vārdisks, nav nekādas atšķirtspējas, ja vien tas netiek izmantots kopā ar vārdisku elementu, lai gan ne šajā regulā, ne judikatūrā nav paredzēts, ka preču zīmes, kuru veido preces attēla forma vai tās iepakojuma forma, reģistrācijai ir vajadzīgi uzraksti vai vārdiskie elementi.
41 ITSB apstrīd šos Freixenet argumentus un apgalvo, ka Freixenet izvirzītais otrais pamats ir noraidāms kā nepamatots.
Tiesas vērtējums
42 No pastāvīgās judikatūras izriet, ka preču zīmes atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē nozīmē, ka šī preču zīme ļauj identificēt preci, attiecībā uz kuru pieteikta reģistrācija, kā tādu, ko piedāvā konkrēts uzņēmums, un tādējādi atšķirt šo preci no citu uzņēmumu precēm (skat. tostarp 2004. gada 29. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C‑456/01 P un C‑457/01 P Henkel/ITSB, Recueil, I‑5089. lpp., 34. punkts; 2004. gada 7. oktobra spriedumu lietā C‑136/02 P Mag Instrument/ITSB, Krājums, I‑9165. lpp., 29. punkts, un 2007. gada 25. oktobra spriedumu lietā C‑238/06 P Develey/ITSB, Krājums, I‑9375. lpp., 79. punkts).
43 Šī atšķirtspēja ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem pieteikta reģistrācija, un, otrkārt, saistībā ar to, kā tos uztver konkrētā sabiedrības daļa (skat. tostarp iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Henkel/ITSB, 35. punkts; 2006. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑25/05 P Storck/ITSB, Krājums, I‑5719. lpp., 25. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Develey/ITSB, 79. punkts).
44 Izskatāmajā lietā, kā Vispārējā tiesa to norādījusi spriedumu lietās T‑109/08 un T‑110/08 attiecīgi 69. un 68. punktā, netiek apstrīdēts, ka attiecīgās preces, proti, dzirkstošie vīni, ir plaša patēriņa preces un ka mērķa sabiedrības daļu veido plaša piecpadsmit dalībvalstu, kas veidoja Kopienu reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī, sabiedrība.
45 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru trīsdimensiju preču zīmju, ko veido pašas preces forma, atšķirtspējas vērtējuma kritēriji nav atšķirīgi no tiem, ko piemēro citām preču zīmju kategorijām (skat. tostarp iepriekš minēto spriedumu lietā Mag Instrument/ITSB, 30. punkts; 2006. gada 12. janvāra spriedumu lietā C‑173/04 P Deutsche SiSi-Werke/ITSB, Krājums, I‑551. lpp., 27. punkts; iepriekš minēto spriedumu lietā Storck/ITSB, 26. punkts, kā arī 2007. gada 4. oktobra spriedumu lietā C‑144/06 P Henkel/ITSB, Krājums, I‑8109. lpp., 36. punkts).
46 Tomēr, piemērojot šos kritērijus, ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uztvere, sastopoties ar trīsdimensiju preču zīmi, ko veido pašas preces forma, ne vienmēr ir tāda pati kā sastopoties ar vārdisku vai grafisku preču zīmi, ko veido apzīmējums, kas nav atkarīgs no apzīmēto preču formas. Vidusmēra patērētāji nav pieraduši izdarīt pieņēmumus par preču izcelsmi, balstoties uz preču vai to iesaiņojuma formu bez jebkādiem grafiskiem vai teksta elementiem, un šādas trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēja varētu būt grūtāk nosakāma nekā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes atšķirtspēja (skat. tostarp iepriekš minētos spriedumus lietā Mag Instrument/ITSB, 30. punkts; lietā Deutsche SiSi-Werke/ITSB, 28. punkts, un lietā Storck/ITSB, 27. punkts).
47 Pastāvot šiem apstākļiem, atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir tikai preču zīmei, kas būtiski atšķiras no nozarē pastāvošas normas vai ieražas un kura tādēļ var pildīt būtisko izcelsmes norādes funkciju (skat. tostarp iepriekš minētos spriedumus lietā Mag Instrument/ITSB, 31. punkts; lietā Deutsche SiSi-Werke/ITSB, 31. punkts, un lietā Storck/ITSB, 28. punkts).
48 Šī judikatūra, kas ir attīstīta attiecībā uz trīsdimensiju preču zīmēm, ko veido pašas preces forma vai tādu preču kā, piemēram, šķidrumi, kuri tirdzniecībā tiek iepakoti ar pašu preci saistītu iemeslu dēļ, iepakojums (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Deutsche SiSi-Werke/ITSB, 29. punkts, un iepriekš minēto 2007. gada 4. oktobra spriedumu lietā Henkel/ITSB, 38. punkts), ir piemērojama arī gadījumā, ja, kā tas ir šajā lietā, reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir “cita” preču zīme, ko veido šķidras [konsistences] preces iepakojuma virsmas specifiskais veidols. Šādā gadījumā preču zīmi neveido arī apzīmējums, kas nav atkarīgs no vajadzīgā apzīmējamo preču iepakojuma veidola (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Storck/ITSB, 29. punkts).
49 Lai gan Vispārējā tiesa spriedumu lietās T‑109/08 un T‑110/08 attiecīgi 63.–67. punktā, kā arī 62.–66. punktā pareizi ir identificējusi judikatūrā noteiktos kritērijus, tomēr no šiem spriedumiem izriet, ka Vispārējā tiesa izskatāmās lietas novērtējumā šo judikatūru nav ievērojusi.
50 Tā vietā, lai novērtētu, vai reģistrācijai pieteiktās preču zīmes būtiski atšķiras no nozares normām vai ieražām, Vispārējā tiesa spriedumu lietās T‑109/08 un T‑110/08 attiecīgi 79. un 78. punktā tikai vispārēji ir konstatējusi, ka, tā kā neviena pudele netiek tirgota bez etiķetes vai bez līdzvērtīgas norādes, tad tikai šis vārdiskais elements ļaujot noteikt attiecīgā dzirkstošā vīna izcelsmi un tādējādi pudeles stikla krāsa un matējums nevarot “būt preču zīme” saistībā ar dzirkstošo vīnu attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu, ja vien tie netiek izmantoti kopā ar vārdisko elementu.
51 Šāds vērtējums izraisa, ka sistemātiski tiktu izslēgta aizsardzība, kādu Regula Nr. 40/94 var piešķirt preču zīmēm, ko veido pašas preces iepakojuma forma [un] kuras neietver uzrakstu vai vārdisku elementu.
52 No tā izriet, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta normas (šajā ziņā skat. 2001. gada 20. septembra spriedumu lietā C‑383/99 P Procter & Gamble/ITSB, Recueil, I‑6251. lpp., 45. punkts).
53 Šādos apstākļos Freixenet otrais izvirzītais pamats ir apmierināms un pārsūdzētie spriedumi ir jāatceļ, turklāt nav vajadzības izskatīt pārējos apelācijas sūdzību pamatus.
Par prasībām Vispārējā tiesā
54 Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 61. panta pirmās daļas otro teikumu, ja Vispārējās tiesas spriedums tiek atcelts, Tiesa pati var pieņemt spriedumu lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija. Ir jāatzīmē, ka šajā lietā tas tā ir.
55 Runājot par Freixenet Vispārējā tiesā iesniegtajiem pieteikumiem, lūdzot atcelt apstrīdētos lēmumus, kas pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta normu pārkāpumu, tie ir pieņemami šī sprieduma 45.–52. punktā izklāstīto iemeslu dēļ. ITSB Apelāciju padome ir pieļāvusi to pašu kļūdu tiesību piemērošanā, ko Vispārējā tiesa, 2007. gada 30. oktobra un 20. novembra lēmumu attiecīgi 34. un 37., kā arī 31. un 34. punktā nolemjot, ka “formas veidols neveic[ot] preču zīmes funkciju, bet etiķetes to veic”, un līdz ar to nepārbaudot, vai reģistrācijai pieteiktās preču zīmes no nozares normām un ieražām neatšķiras tik būtiski, ka tām piemīt atšķirtspēja.
56 Šādos apstākļos apstrīdētie lēmumi ir atceļami, turklāt nav vajadzības izskatīt pārējos Freixenet prasību Vispārējā tiesā ietvaros izvirzītos pamatus.
Par tiesāšanās izdevumiem
57 Reglamenta 122. pantā ir paredzēts, ka tad, ja apelācija ir pamatota un Tiesa lietā taisa galīgo spriedumu, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Atbilstoši šī reglamenta 69. panta 2. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz minētā reglamenta 118. pantu, lietas dalībniekam, kuram spriedums nav nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Freixenet ir prasījusi piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā ITSB spriedums ir nelabvēlīgs, tam jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus gan tiesvedībā pirmajā instancē, gan apelācijas instancē.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
1) atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2010. gada 27. aprīļa spriedumus lietā T‑109/08 Freixenet/ITSB (Balta slīpēta stikla pudele) un lietā T‑110/08 Freixenet/ITSB (Melna slīpēta matēta stikla pudele);
2) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 30. oktobra lēmumu lietā R 97/2001‑1 un 2007. gada 20. novembra lēmumu lietā R 104/2001‑1;
3) Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) atlīdzina tiesāšanās izdevumus gan tiesvedībā pirmajā instancē, gan apelācijas instancē.
[Paraksti]
*Tiesvedības valoda – franču.