TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2012. gada 22. martā ( *1 )

“Dempings — Antidempinga maksājums, kas uzlikts dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas izcelsmes citrusaugļu importam — Regula (EK) Nr. 1355/2008 — Spēkā esamība — Regula (EK) Nr. 384/96 — 2. panta 7. punkta a) apakšpunkts — Normālās vērtības noteikšana — Valsts, kurā nav tirgus ekonomikas — Komisijas pienākums ievērot pienācīgu rūpību, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā trešā valstī ar tirgus ekonomiku”

Lieta C-338/10

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Finanzgericht Hamburg (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2010. gada 11. maijā un kas Tiesā reģistrēts 2010. gada 7. jūlijā, tiesvedībā

Grünwald Logistik Service GmbH (GLS)

pret

Hauptzollamt Hamburg-Stadt .

TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], tiesneši E. Juhāss [E. Juhász], Dž. Arestis [G. Arestis] (referents), T. fon Danvics [T. von Danwitz] un D. Švābi [D. Šváby],

ģenerāladvokāts Ī. Bots [Y. Bot],

sekretārs K. Malaceks [K. Malacek], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2011. gada 8. septembra tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

Grünwald Logistik Service GmbH (GLS) vārdā – K. Landry un F. Eckard, Rechtsanwälte,

Eiropas Savienības Padomes vārdā – B. Driessen, pārstāvis, kam palīdz G. Berrisch, Rechtsanwalt,

Eiropas Komisijas vārdā – T. Maxian Rusche un H. van Vliet, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2011. gada 6. oktobra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Padomes 2008. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1355/2008, ar ko uzliek galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts par dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importu (OV L 350, 35. lpp., turpmāk tekstā – “galīgā maksājuma regula”), spēkā esamību.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Grünwald Logistik Service GmbH (turpmāk tekstā – “GLS”) un Hauptzollamt Hamburg-Stadt (Hamburgas pilsētas Galvenā muitas pārvalde) par pagaidu antidempinga maksājumu, ko iekasēja muitas iestāde par mandarīnu konserviem no Ķīnas, kurus importēja prasītāja pamatlietā.

Atbilstošās tiesību normas

3

Tiesību normas, kurās reglamentēts tas, kā Eiropas Savienība piemēro antidempinga pasākumus, ir ietvertas Padomes 1995. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996, L 56, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2005. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 17. lpp., turpmāk tekstā – “pamatregula”).

4

Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā ir noteikts:

“Ja preci importē no valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas [..], normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā trešā valstī ar tirgus ekonomiku, vai uz cenu, par kādu šī trešā valsts pārdod preces uz citām valstīm, ietverot Kopienu, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu saprātīgu pamatu, ietverot cenu, kāda Kopienā ir samaksāta vai tiks maksāta par līdzīgu preci, – ja nepieciešams, šo cenu koriģē, ietverot saprātīgu peļņas procentu.

Trešo valsti ar atbilstīgu tirgus ekonomiku izvēlas pieņemamā veidā, pievēršot īpašu uzmanību jebkādai ticamai informācijai, kas ir pieejama izvēles izdarīšanas laikā. Tāpat arī ņem vērā termiņa ierobežojumus un, ja iespējams, izmanto trešo valsti ar tirgus ekonomiku, kurā notiek tāda pati izmeklēšana.

Pēc izmeklēšanas uzsākšanas iesaistītās puses tiek [ātri] informētas par izvēlēto trešo valsti ar tirgus ekonomiku un tām tiek atvēlētas 10 dienas komentāru sniegšanai.”

5

Saskaņā ar Komisijas 2008. gada 4. jūlija Regulas (EK) Nr. 642/2008, ar ko uzliek pagaidu antidempinga maksājumu dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (konkrēti - mandarīnu u.c.) importam (OV L 178, 19. lpp., turpmāk tekstā – “pagaidu maksājuma regula”), preambulas 42. apsvērumu normālo vērtību visiem izvēlētajiem ražotājiem eksportētājiem ir nolemts pagaidām aprēķināt, pamatojoties uz citu samērīgu bāzi, šajā gadījumā uz cenām, kas maksātas vai jāmaksā Savienībā par līdzīgu produktu – saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

6

Pagaidu maksājuma regulas preambulas 58. apsvērumā ir ietverta šāda statistika par attiecīgā produkta importa apjomu no Ķīnas:

Importa apjomi

2002/2003

2003/2004

2004/2005

2005/2006

IP

No ĶTR tonnās

51 193

65 878

49 584

61 456

56 108

7

Izmeklēšanas periods, kā tas izriet no pagaidu maksājuma regulas preambulas 12. apsvēruma, aptvēra laikposmu no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim.

8

Galīgā maksājuma regulas preambulas 18. apsvērumā ir nolemts, ka, tā kā citu piezīmju nav, tad pagaidu maksājuma regulas 38.–45. apsvērums par normālās vērtības noteikšanu ar šo tiek apstiprināts. Turklāt galīgā maksājuma regulas preambulas 26. apsvērumā ir apstiprināti konstatējumi par attiecīgā produkta importa apjomiem, kas veikti pagaidu maksājuma regulas preambulas 58. apsvērumā.

9

Galīgā maksājuma regulas preambulas 17. apsvērumā ir noteikts:

“Pēc tam, kad pagaidu pasākumi bija piemēroti, visi trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās un bija izraudzīti pārbaudei, un divi EK nesaistīti importētāji iebilda pret to, ka Kopienas ražošanas nozares cenas izmanto normālās vērtības aprēķināšanā. Tika ieteikts aprēķināt normālo vērtību, pamatojoties uz ražošanas izmaksām [Ķīnā], ņemot vērā visas atbilstīgas korekcijas saistībā ar atšķirībām starp [Savienības] un [Ķīnas] tirgiem. Attiecībā uz šo jānorāda, ka tādas informācijas izmantošana, ko sniedz valsts, kurā nav tirgus ekonomikas, un jo īpaši uzņēmumi, kuriem nav piešķirts TER, būs pretrunā pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts. Iebildums bija arī pret to, ka dati par visu pārējo importētājvalstu cenām vai attiecīgā publicētā informācija varēja būt izmantoti kā saprātīgs risinājums, ņemot vērā to, ka analoga valsts nesadarbojās. Tomēr šādu vispārīgu informāciju pretēji Komisijas izmantotajiem datiem nebija iespējams apstiprināt, un tās precizitāte nebija pārbaudīta ar dažādām metodēm atbilstīgi pamatregulas 6. panta 8. punktam. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts. Citi argumenti netika iesniegti, lai varētu apšaubīt to, ka Komisijas izmantotā vispārīgo principu sistēma atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam, un jo īpaši to, ka šajā konkrētajā gadījumā tā joprojām ir vienīgā pamatotā bāze normālās vērtības aprēķināšanai.”

10

Galīgā maksājuma regulas 1. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Ar šo tiek noteikts galīgs antidempinga maksājums sagatavotu vai konservētu mandarīnu (ieskaitot tangerīnus un sacumas), klementīnu, vilkingu un pārējo līdzīgo citrusu hibrīdu importam, kuri nesatur spirta piedevu, kuri ir ar cukura vai cita saldinātāja piedevu vai bez tās un kuri definēti KN 2008 pozīcijā, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un kurus klasificē ar KN kodu 2008 30 55, 2008 30 75 un ex 2008 30 90 (Taric kods 2008 30 90 61, 2008 30 90 63, 2008 30 90 65, 2008 30 90 67, 2008 30 90 69).

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro 1. pantā aprakstītajiem ražojumiem, kurus izgatavojuši turpmāk minētie ražotāji, ir šāda:

Uzņēmums

EUR/tonna ražojuma neto svars

TARIC papildu kods

Yichang Rosen Foods Co., Ltd, Yichang, Zhejiang

531,2

A886

Huangyan No.1 Canned Food Factory, Huangyan, Zhejiang

361,4

A887

Zhejiang Xinshiji Foods Co., Ltd, Sanmen, Zhejiang and its related producer Hubei Xinshiji Foods Co., Ltd, Dangyang City, Hubei Province

490,7

A888

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un kas nebija izraudzīti pārbaudei, kā izklāstīts pielikumā

499,6

A889

Visi pārējie uzņēmumi

531,2

A999

11

Galīgā maksājuma regulas 3. panta 1. punktā ir noteikts:

“Summas, kas saskaņā ar [pagaidu maksājuma] regulu ir nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, galīgi iekasē atbilstoši pagaidu maksājuma likmei.”

Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

12

GLS ir sabiedrība, kas Savienībā importē mandarīnu konservus no Ķīnas.

13

Ar 2008. gada 30. jūlija muitas deklarāciju GLS deklarēja mandarīnu konservu partijas importu, uz ko attiecas kombinētās nomenklatūras pozīcija 2008 3055 900. Ar 2008. gada 9. oktobra muitas deklarāciju GLS laida šo partiju brīvā apgrozībā. Pēc tam, kad tika pieņemta pagaidu maksājuma regula un pirms galīgā maksājuma regulas pieņemšanas, Hauptzollamt Hamburg-Stadt iekasēja pagaidu antidempinga maksājumu drošības naudas veidā. Ar 2008. gada 1. decembra vēstuli GLS iesniedza sūdzību par šo pasākumu. Tā kā GLS sūdzība tika noraidīta, tā 2009. gada 30. aprīlī cēla prasību Finanzgericht Hamburg [Hamburgas Finanšu tiesā].

14

Finanzgericht Hamburg nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai antidempinga tiesiskais regulējums, kuru Komisija pieņēmusi atbilstoši [pamat]regulai, ir spēkā neesošs, ņemot vērā to, ka Komisija šo antidempinga tiesisko regulējumu ir pieņēmusi, pamatojoties uz normālo vērtību, kas noteikta, par pamatu ņemot “citu samērīgu bāzi” (šajā gadījumā cenu, kāda Kopienā ir faktiski samaksāta vai ir maksājama par līdzīgu produktu), neveicot papildu pārbaudi, lai noskaidrotu normālo vērtību, pēc tam, kad valstī, kuru Komisija sākotnēji bija atzinusi par analogo valsti, tā bija vērsusies pie diviem uzņēmumiem – viens no kuriem vispār neatsaucās un otrs, lai gan sākotnēji piekrita sadarboties, tomēr vēlāk neatbildēja uz tam nosūtītās anketas jautājumiem –, un attiecīgie lietas dalībnieki bija vērsuši Komisijas uzmanību uz vēl vienu iespējamo analogo valsti?”

15

Ar 2011. gada 15. jūnija rīkojumu Tiesa uzdeva Komisijai tostarp iesniegt Eurostat statistiku par 2005.–2008. gadu, kas bija pieejama 2008. gada 18. decembrī un attiecās uz produktu “ar KN [kombinētās nomenklatūras] kodiem 2008 30 55, 2008 30 75 un ex 2008 30 90” importu Kopienā, kuri ir minēti galīgā maksājuma regulas 1. pantā.

16

Izpildot iepriekš minēto pierādījumu savākšanas pasākumu, Komisija iesniedza Tiesā šādu statistiku attiecībā uz minēto produktu importu (tonnās):

Importa apjoms

2002/2003

2003/2004

2004/2005

2005/2006

2006/2007 (IP)

ĶTR

51 282,60

65 895,00

49 590,20

61 456,30

56 157,20

Izraēla

4 247,00

3 536,20

4 045,20

3 634,90

4 674,00

Svazilenda

3 903,10

3 745,30

3 785,70

3 841,00

3 155,50

Turcija

2 794,30

3 632,30

3 021,40

2 273,80

2 233,60

Taizeme

235,80

457,90

485,10

532,50

694,80

Par prejudiciālo jautājumu

17

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai galīgā maksājuma regula ir spēkā neesoša tiktāl, ciktāl Komisija attiecīgā produkta normālo vērtību ir noteikusi, pamatojoties uz cenām, kas maksātas vai jāmaksā Savienībā par līdzīgu produktu, neievērojot visu pienācīgo rūpību, lai noteiktu šo vērtību, pamatojoties uz šī paša produkta cenu trešā valstī ar tirgus ekonomiku, pretrunā pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

18

Ir jāatgādina, ka saskaņā ar galīgā maksājuma regulas 3. panta 1. punktu summas, kas saskaņā ar pagaidu maksājuma regulu ir nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, galīgi iekasē atbilstoši pagaidu maksājuma likmei. Tā kā šādos apstākļos GLS nevar atsaukties uz jebkādām tiesiskām sekām, kas izriet no pagaidu maksājuma regulas (šajā ziņā skat. 1990. gada 11. jūlija spriedumu apvienotajās lietās C-305/86 un C-160/87 Neotype Techmashexport/Komisija un Padome, Recueil, I-2945. lpp., 13. punkts un tajā minētā judikatūra), ir jāpieņem, ka prejudiciālais jautājums attiecas tikai uz galīgā maksājuma regulas spēkā esamību.

19

Pirmkārt, ir jāuzsver, ka dempinga jomā normālās vērtības noteikšana ir viens no svarīgākajiem posmiem, kam ir jāļauj noteikt, vai, iespējams, pastāv dempings. Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts vispārīgs princips, ka normālo vērtību principā nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas, veicot parastas tirdzniecības operācijas, eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.

20

Otrkārt, ir jānorāda, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, ja preces importē no valstīm, kuras nav tirgus ekonomikas valstis, atkāpjoties no noteikumiem, kas izklāstīti šī paša panta 1.–6. punktā, normālo vērtību principā nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā trešajā valstī ar tirgus ekonomiku. Šīs tiesību normas mērķis ir nepieļaut valstīs, kurās nav tirgus ekonomikas, esošo cenu un izmaksu ņemšanu vērā, jo šie parametri nav parasts tirgū darbojošos spēku rezultāts (skat. 1997. gada 29. maija spriedumu lietā C-26/96 Rotexchemie, Recueil, I-2817. lpp., 9. punkts).

21

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta otro daļu – trešo valsti ar atbilstīgu tirgus ekonomiku izvēlas saprātīgi, pievēršot īpašu uzmanību jebkādai ticamai informācijai, kas ir pieejama izvēles izdarīšanas laikā. Savienības iestādēm ir pienākums, ņemot vērā visas iespējamās alternatīvas, mēģināt atrast trešo valsti, kurā līdzīga produkta cena veidojas cik vien iespējams salīdzināmos apstākļos kā produkta eksportētājvalstī, ja vien tā ir valsts ar tirgus ekonomiku.

22

Savienības iestāžu rīcības brīvības īstenošana ir pakļauta tiesas kontrolei. Attiecībā uz analogās valsts izvēli it īpaši ir jāpārbauda, vai šīs iestādes nav ignorējušas būtiskus elementus, lai noteiktu izvēlētās valsts piemēroto raksturu, un vai lietas materiāli ir pārbaudīti ar visu pienācīgo rūpību, lai varētu uzskatīt, ka normālā vērtība ir noteikta pienācīgi, nevis nesaprātīgi (1991. gada 22. oktobra spriedums lietā C-16/90 Nölle, Recueil, I-5163. lpp., 12. un 13. punkts).

23

Treškārt, saskaņā ar pamatregulas 2. punkta 7. punkta a) apakšpunktu importa no valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas, normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā trešā valstī ar tirgus ekonomiku, vai uz cenu, par kādu šī trešā valsts pārdod preces uz citām valstīm, ietverot Savienību, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu saprātīgu pamatu.

24

Tātad no iepriekš minētās tiesību normas teksta un struktūras izriet, ka galvenā metode, lai noteiktu importa no valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas, normālo vērtību, ir “cen[a] vai salikt[ā] vērtīb[a] kādā trešā valstī ar tirgus ekonomiku” vai “cen[a], par kādu šī trešā valsts pārdod preces uz citām valstīm, ietverot [Savienību]”. Ja tas nav iespējams, ir definēta normālās vērtības noteikšanas alternatīva metode, atbilstoši kurai šo normālo vērtību nosaka, “izmantojot jebkuru citu saprātīgu pamatu, ietverot cenu, kāda [Savienībā] ir samaksāta vai tiks maksāta par līdzīgu preci, – ja nepieciešams, šo cenu koriģē, ietverot saprātīgu peļņas procentu”.

25

Šis pamatregulas 2. punkta 7. punkta a) apakšpunktā lietotais formulējums pierāda, ka šajā tiesību normā noteiktās prioritātes, kas piešķirta galvenajai metodei, mērķis ir, lai tiktu veikta saprātīga normālās vērtības noteikšana eksportētājvalstī, izvēloties trešo valsti, kurā līdzīga produkta cena veidojas cik vien iespējams salīdzināmos apstākļos kā produkta eksportētājvalstī, ja vien tā ir valsts ar tirgus ekonomiku.

26

No iepriekš minētā izriet, ka Savienības iestāžu rīcības brīvība, izvēloties analogo valsti, tām neļauj izvairīties no prasības izvēlēties trešo valsti ar tirgus ekonomiku gadījumā, ja tas ir iespējams. Kā to norādīja ģenerāladvokāts savu secinājumu 97. punktā, iestādes nevar nepiemērot vispārējo tiesību normu, kas ir paredzēta pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā, lai noteiktu normālo vērtību produktiem, kuru izcelsmes valsts ir tāda, kurā nav tirgus ekonomikas, un balstīties uz citu saprātīgu pamatu, izņemot tikai gadījumu, ja šo vispārējo tiesību normu nav iespējams piemērot.

27

Šādos apstākļos saskaņā ar šī sprieduma 22. punktā atgādināto judikatūru Tiesai, vērtējot galīgā maksājuma regulas spēkā esamību, ir jāpārbauda, vai Savienības iestādes nav ignorējušas būtiskos elementus un vai lietas materiāli ir pārbaudīti ar visu pienācīgo rūpību.

28

Pašreizējos apstākļos nevienam Ķīnas ražotājam eksportētājam nav piešķirts sabiedrības, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statuss un normālā vērtība visiem šiem ražotājiem eksportētājiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu tiek noteikta, izmantojot jebkuru citu saprātīgu pamatu, proti, pamatojoties uz Savienības ražotāju, kas sadarbojās, uzņēmumos pārbaudītiem datiem. Galīgā maksājuma regulas preambulas 17. un 18. apsvērumā, kuri apstiprina pagaidu maksājuma regulā izdarītos secinājumus, ir precizēts, ka netika iesniegts neviens arguments, ar ko varētu apšaubīt normālās vērtības aprēķināšanas metodi. It īpaši ir secināts, ka visu pārējo importētājvalstu datu par cenām vai citas atbilstošās publicētās informācijas izmantošana nevar būt saprātīgs risinājums, ja nav sadarbības ar analogu valsti, tādēļ, ka nav bijis iespējas pārbaudīt šo informāciju saskaņā ar pamatregulas 6. panta 8. punktu. Saskaņā ar pagaidu regulas preambulas 40. apsvērumu Komisija turpināja meklēt iespējamās analogās valstis un šajā ziņā tā bez panākumiem aicināja sadarboties divus Taizemē reģistrētus uzņēmumus.

29

Šajā ziņā Komisija paziņojumā par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas citrusaugļu (konkrēti – mandarīnu u.c.) importu (OV 2007, C 246, 15. lpp.) norādīja, ka saskaņā ar sūdzībā sniegto informāciju ārpus Savienības un Ķīnas attiecīgo produktu neražo lielos daudzumos un ka ieinteresētās personas šajā ziņā tika aicinātas sniegt savus apsvērumus attiecībā uz analogas valsts izvēli saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta trešo daļu. Pagaidu maksājuma regulas preambulas 41. apsvērumā ir konstatēts fakts, ka divi ražotāji eksportētāji no Ķīnas un importētāju apvienība iebilda pret normālās vērtības balstīšanu uz cenām, kas maksātas vai jāmaksā Savienībā, bet nepiedāvāja citu piemērotu risinājumu.

30

Tomēr pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā, saskaņā ar kuru prioritāte ir piešķirta galvenajai metodei, kura ir noteikta šajā tiesību normā un atbilstoši kurai normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā trešā valstī ar tirgus ekonomiku, Savienības iestādēm ir uzlikts pienākums ar visu pienācīgo rūpību pārbaudīt to rīcībā esošo informāciju, kurā tostarp ietilpst Eurostat statistika, lai šīs tiesību normas izpratnē noskaidrotu, vai ir iespējams izvēlēties analogu valsti.

31

It īpaši būtu apdraudēts šīs pašas tiesību normas mērķis mēģināt atrast analogu valsti, kurā līdzīga produkta cena veidojas cik vien iespējams salīdzināmos apstākļos kā produkta eksportētājvalstī, ja jēdziens “ticama [..] informācija [..], kas ir pieejama” pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta izpratnē, būtu ierobežots tikai ar informāciju, ko savā sūdzībā sniedz sūdzības iesniedzējs, vai ar informāciju, kuru vēlāk saistībā ar izmeklēšanu paziņo ieinteresētās puses.

32

Kā to norādīja ģenerāladvokāts savu secinājumu 101. un 102. punktā, Komisijai ir pienākums pēc savas iniciatīvas pārbaudīt visu pieejamo informāciju, jo Komisijas loma antidempinga izmeklēšanā nav būt par tiesnesi, kura kompetence aprobežotos tikai ar lietas izlemšanu atbilstoši informācijai un pierādījumiem, ko ir sniegušas izmeklēšanā iesaistītās puses. Šajā ziņā ir jānorāda, ka pamatregulas 6. panta 3. un 4. punktā Komisijai ir piešķirtas pilnvaras lūgt dalībvalstīm nodrošināt informāciju, kā arī veikt visas nepieciešamās kontroles un pārbaudes.

33

No Tiesā iesniegtās Eurostat statistikas, kas ir minēta šī sprieduma 16. punktā, izriet, ka no 2002./2003. gada līdz 2006./2007. gadam Savienībā tika importēts nemaznozīmīgs daudzums produktu, kurus klasificē ar KN kodiem 2008 30 55, 2008 30 75 un ex 2008 30 90 un kuri ir minēti galīgā maksājuma regulas 1. pantā, un kurus importē no trešām valstīm ar tirgus ekonomiku. Tas tostarp attiecas uz importu no Izraēlas, Svazilendas, Turcijas un Taizemes.

34

Šādos apstākļos, tā kā izmeklēšanas laikā bija pieejami Eurostat statistikas dati, kuri norādīja uz to, ka ar attiecīgo produktu salīdzināmi produkti tiek ražoti dažādās trešās valstīs ar tirgus ekonomiku tādā daudzumā, kas nav nenozīmīgs, tad Komisijai pēc savas iniciatīvas bija jāpārbauda, vai kāda no šādām valstīm var būt analogā valsts pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Komisija nevarēja aprobežoties tikai ar aptaujas lapas nosūtīšanu diviem Taizemē reģistrētiem uzņēmumiem un, nesaņemot atbildes, secināt, ka nav iespējams noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz cenām, ko piemēro trešajā valstī ar tirgus ekonomiku. Pirmkārt, ir jākonstatē, ka imports no Taizemes bija izteikti mazākā apmērā nekā imports no Izraēlas, Svazilendas un Turcijas. Taizemē reģistrēto uzņēmumu atteikums sadarboties tātad nekādi neatbrīvoja Komisiju no pienākuma veikt pieejamās informācijas par citām trešajām valstīm ar tirgus ekonomiku pārbaudi. Otrkārt, ir jākonstatē, ka galīgā maksājuma regulas preambulas 17. apsvērumā ir tikai apgalvots, ka normālās vērtības aprēķins, kas ir veikts, pamatojoties uz cenām Savienībā, ir vienīgā sapratīgā aprēķina bāze, nenorādot pamatojumu, kura dēļ neviena cita no iepriekš minētajām trešajām valstīm ar tirgus ekonomiku, nevis Taizeme, nevarēja tikt izvēlēta par analogo valsti, liekot secināt, ka Savienības iestādes ar visu pienācīgo rūpību nav pārbaudījušas pierādījumus, kuri izriet no Eurostat statistikas datiem.

35

Visbeidzot, ir jānoraida Komisijas tiesas sēdē izvirzītais arguments, atbilstoši kuram Eurostat statistika, kas tika iesniegta saistībā ar Tiesas noteikto pierādījumu savākšanas pasākumu, lielā mērā attiecās uz greipfrūtu un apelsīnu importu, jo šī statistika bija par produktiem, kas kumulatīvi attiecas uz trīs attiecīgajiem kombinētās nomenklatūras kodiem. Pirmkārt, statistika, kuru tika prasīts iesniegt, bija par “attiecīgo produktu”, proti, par galīgā maksājuma regulas 1. pantā minētajiem produktiem. Otrkārt, no statistikas par “attiecīgā produkta” importu no Ķīnas, kas ir ietverta pagaidu maksājuma regulas preambulas 58. apsvērumā, un statistikas, kas tika iesniegta Tiesā šīs tiesvedības laikā, salīdzinājuma izriet, ka šī pēdējā statistika bija vienīgi par attiecīgā produkta importu.

36

Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka Komisija un Padome tiktāl, ciktāl tās attiecīgā produkta normālo vērtību ir noteikušas, pamatojoties uz cenām, kas maksātas vai jāmaksā Savienībā par līdzīgu produktu, neievērojot visu pienācīgo rūpību, lai noteiktu šo vērtību, pamatojoties uz šī paša produkta cenu trešā valstī ar tirgus ekonomiku, ir pārkāpušas pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības.

37

Tātad uz prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka galīgā maksājuma regula ir spēkā neesoša.

Par tiesāšanās izdevumiem

38

Attiecībā uz pamatlietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

 

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

 

Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1355/2008, ar ko uzliek galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts par dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importu, ir spēkā neesoša.

 

[Paraksti]


( *1 ) Tiesvedības valoda – vācu.