Lieta C-300/10

Vítor Hugo Marques Almeida

pret

Companhia de Seguros Fidelidade-Mundial SA u.c.

(Tribunal da Relação de Guimarães lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu lietošanu — Direktīva 72/166/EEK — 3. panta 1. punkts — Direktīva 84/5/EEK — 2. panta 1. punkts — Direktīva 90/232/EEK — 1. pants — Tiesības uz obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas izmaksātu kompensāciju saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu lietošanu — Apdrošinātā civiltiesiskā atbildība — Cietušā dalība kaitējuma radīšanā — Tiesību uz atlīdzību ierobežošana”

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2012. gada 23. oktobra spriedums

Tiesību aktu tuvināšana – Transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana – Direktīvas 72/166, 84/5 un 90/232 – Civiltiesiskās atbildības sistēmas, kas piemērojama apdrošināšanas gadījumos saistībā ar ceļu satiksmi, noteikšana – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka, ja attiecīgo transportlīdzekļu vadītāji nav vainojami apdrošināšanas gadījuma izraisīšanā, ir izslēdzamas vai ierobežojamas cietušā tiesības uz atlīdzību – Pieļaujamība

(Padomes Direktīvas 72/166 3. panta 1. punkts; Padomes Direktīvas 84/5 2. panta 1. punkts un Padomes Direktīvas 90/232 1. pants)

Direktīvas 72/166 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 3. panta 1. punkts, Otrās direktīvas 84/5 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz [mehānisko] transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu 2. panta 1. punkts un Trešās direktīvas 90/232 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz [mehānisko] transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā valsts tiesību akti, kuros divu mehānisko transportlīdzekļu sadursmes gadījumā, kurā nav vainojams neviens no minēto transportlīdzekļu vadītājiem un kurā viena transportlīdzekļa pasažierim tika nodarīti miesas bojājumi, ir atļauts ierobežot vai izslēgt apdrošināto civiltiesisko atbildību.

Proti, valsts tiesiskais regulējums, kura mērķis ir tikai noteikt cietušā tiesības uz atlīdzību, kā arī šo tiesību iespējamo apmēru, nav tāds, kas ierobežotu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas segumu, kurš ir paredzēts apdrošinātajam, atbilstoši Savienības tiesību normām.

Turklāt, lai arī valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts, ka, ja cietušā vaina ir bijusi kaitējuma rašanās vai pastiprināšanās pamatā, šai personai, kompetentajai tiesai izvērtējot šīs vainas smaguma pakāpi un tās radītās sekas, var pilnībā vai daļēji tikt atteikta kaitējuma atlīdzība, ar šo tiesisko regulējumu netiek automātiski izslēgtas vai nesamērīgi samazinātas šā cietušā tiesības uz mehāniskā transportlīdzekļa, kas bija iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā, vadītāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas nodrošinātu atlīdzību.

(sal. ar 28., 35.–37. un 39. punktu, kā arī rezolutīvo daļu)

Lieta C-300/10

Vítor Hugo Marques Almeida

pret

Companhia de Seguros Fidelidade-Mundial SA u.c.

(Tribunal da Relação de Guimarães lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu lietošanu — Direktīva 72/166/EEK — 3. panta 1. punkts — Direktīva 84/5/EEK — 2. panta 1. punkts — Direktīva 90/232/EEK — 1. pants — Tiesības uz obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas izmaksātu kompensāciju saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu lietošanu — Apdrošinātā civiltiesiskā atbildība — Cietušā dalība kaitējuma radīšanā — Tiesību uz atlīdzību ierobežošana”

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2012. gada 23. oktobra spriedums

Tiesību aktu tuvināšana — Transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana — Direktīvas 72/166, 84/5 un 90/232 — Civiltiesiskās atbildības sistēmas, kas piemērojama apdrošināšanas gadījumos saistībā ar ceļu satiksmi, noteikšana — Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka, ja attiecīgo transportlīdzekļu vadītāji nav vainojami apdrošināšanas gadījuma izraisīšanā, ir izslēdzamas vai ierobežojamas cietušā tiesības uz atlīdzību — Pieļaujamība

(Padomes Direktīvas 72/166 3. panta 1. punkts; Padomes Direktīvas 84/5 2. panta 1. punkts un Padomes Direktīvas 90/232 1. pants)

Direktīvas 72/166 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 3. panta 1. punkts, Otrās direktīvas 84/5 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz [mehānisko] transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu 2. panta 1. punkts un Trešās direktīvas 90/232 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz [mehānisko] transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā valsts tiesību akti, kuros divu mehānisko transportlīdzekļu sadursmes gadījumā, kurā nav vainojams neviens no minēto transportlīdzekļu vadītājiem un kurā viena transportlīdzekļa pasažierim tika nodarīti miesas bojājumi, ir atļauts ierobežot vai izslēgt apdrošināto civiltiesisko atbildību.

Proti, valsts tiesiskais regulējums, kura mērķis ir tikai noteikt cietušā tiesības uz atlīdzību, kā arī šo tiesību iespējamo apmēru, nav tāds, kas ierobežotu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas segumu, kurš ir paredzēts apdrošinātajam, atbilstoši Savienības tiesību normām.

Turklāt, lai arī valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts, ka, ja cietušā vaina ir bijusi kaitējuma rašanās vai pastiprināšanās pamatā, šai personai, kompetentajai tiesai izvērtējot šīs vainas smaguma pakāpi un tās radītās sekas, var pilnībā vai daļēji tikt atteikta kaitējuma atlīdzība, ar šo tiesisko regulējumu netiek automātiski izslēgtas vai nesamērīgi samazinātas šā cietušā tiesības uz mehāniskā transportlīdzekļa, kas bija iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā, vadītāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas nodrošinātu atlīdzību.

(sal. ar 28., 35.–37. un 39. punktu, kā arī rezolutīvo daļu)