Lieta C-292/10

G

pret

Cornelius de Visser

(Landgericht Regensburg lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Jurisdikcija un spriedumu izpilde civillietās un komerclietās — Tiesas dokumentu publiska izsniegšana — Atbildētāja domicila vai zināmas uzturēšanās vietas dalībvalsts teritorijā neesamība — Jurisdikcija “attiecībā uz deliktu vai kvazideliktu” — Personas tiesību pārkāpums, kurš, iespējams, ir izdarīts, publicējot fotogrāfijas internetā — Vieta, kur iestājies vai var iestāties notikums, kas rada kaitējumu”

Sprieduma kopsavilkums

1. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās — Regula Nr. 44/2001 — Īpašā jurisdikcija — Jurisdikcija attiecībā uz deliktu vai kvazideliktu

   (Padomes Regulas Nr. 44/2001 4. panta 1. punkts un 5. panta 3. punkts)

2. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās — Regula Nr. 44/2001 — Nolēmumu atzīšana un izpilde — Tiesvedības par atzīšanu vai izpildi apturēšana — Dokuments par lietas ierosināšanu, kas atbildētājam nav izsniegts laikus — Piemērojamība

   (Hāgas 1965. gada 15. novembra konvencijas 15. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1393/2007 19. pants; Padomes Regulas Nr. 44/2001 26. panta 2.–4. punkts).

3. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās — Regula Nr. 44/2001 — Aizmuguriski pieņemts spriedums — Dokumenta par lietas ierosināšanu paziņošana atbildētājam ar publikāciju saskaņā ar valsts tiesībām — Pieļaujamība — Nosacījums

   (Padomes Regula Nr. 44/2001)

4. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Eiropas izpildes rīkojuma sagatavošana neapstrīdētiem prasījumiem — Regula Nr. 805/2004 — Apstiprināmie izpildes rīkojumi

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 805/2004 14. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 44/2001 34. panta 2. punkts)

5. Tiesību aktu tuvināšana — Elektroniskā tirdzniecība — Direktīva 2000/31 — Tiesību normas attiecībā uz iekšējo tirgu

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31 3. panta 1. un 2. punkts).

1.  Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā netiek liegts piemērot šīs pašas regulas 5. panta 3. punktu prasībai sakarā ar atbildību, kas rodas no interneta vietnes pārvaldības, pret atbildētāju, kurš, iespējams, ir Savienības pilsonis, bet kurš atrodas nezināmā vietā, ja tiesai, kura izskata lietu, nav norāžu ar pierādījuma spēku, kuras tai ļautu secināt, ka šis atbildētājs faktiski dzīvo ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

   (sal. ar 42. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Aizmuguriski pasludināta sprieduma gadījumā pret atbildētāju, kura adrese nav zināma, Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 26. panta 2. punktā norādīto normu, saskaņā ar kuru tiesa pārtrauc lietas izskatīšanu, kamēr nav pierādīts, ka šis atbildētājs laikus ir varējis saņemt dokumentu par lietas ierosināšanu vai līdzvērtīgu dokumentu, lai varētu nodrošināt sev aizstāvību, vai ka šajā ziņā ir veikti visi vajadzīgie pasākumi, neizbeidz šīs regulas 26. panta 3. un 4. punktā paredzētās normas, proti, Regulas Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes Regulu Nr. 1348/2000, 19. pants vai Hāgas 1965. gada konvencijas 15. pants.

   Lai gan dokumenta, ar ko ierosināta lieta, likumīga paziņošana klātneesošam atbildētājam ir jāizvērtē, ņemot vērā minētās konvencijas noteikumus un a fortiori minētās regulas noteikumus, tomēr šī norma attiecas tikai uz gadījumiem, kad šie noteikumi ir piemērojami. Tā gan Regulas Nr. 1393/2007 1. panta 2. punktā, gan Hāgas 1965. gada konvencijas 1. panta otrajā daļā ir noteikts, ka šie instrumenti nav piemērojami, ja dokumenta adresāta adrese nav zināma.

   (sal. ar 51.–54. punktu)

3.  Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tās neliedz pasludināt aizmugurisku spriedumu attiecībā pret atbildētāju, kuram, tā kā nebija iespējams noteikt viņa atrašanās vietu, dokuments, ar kuru ierosināta lieta, tika publicēts saskaņā ar valsts tiesībām, ar nosacījumu, ka tiesai, kas izskata lietu, sākumā ir jānodrošina, lai atbilstoši rūpības un godprātības principam būtu tikusi veikta visa nepieciešamā izpēte atbildētāja atrašanai.

   Patiešām, tiesvedības turpināšanas iespēja bez ziņām par atbildētāju, paziņojot ar publikāciju [par prasību], ierobežo šī atbildētāja tiesības uz aizstāvību. Taču šo ierobežojumu attaisno prasītāja tiesības uz efektīvu aizsardzību, ņemot vērā, ka šādas paziņošanas neesamības gadījumā šīs tiesības būtu “tukša skaņa”.

   (sal. ar 56. un 59. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

4.  Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tās neļauj apstiprināt kā Eiropas izpildes rīkojumu Regulas Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, izpratnē aizmuguriski pasludinātu spriedumu attiecībā pret atbildētāju, kura adrese nav zināma.

   No šīs regulas mērķu analīzes un no tās uzbūves izriet, ka ar to ir ieviests mehānisms, kā atkāpties no kopējās spriedumu atzīšanas kārtības, kuras nosacījumi principā ir jāinterpretē šauri.

   Atbildētāja iespējas iebilst pret to, ka tiek atzīts spriedums, kurš ir pasludināts attiecībā pret viņu saskaņā ar Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 34. panta 2. punktu, ļauj viņam aizsargāt savas tiesības uz aizstāvību. Šī garantija tomēr nav pieejama, ja attiecībā pret atbildētāju pasludināts aizmugurisks spriedums, atbildētājam nezinot par tiesvedību, tiek apstiprināts kā Eiropas izpildes rīkojums.

   (sal. ar 64., 66. un 68. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

5.  Direktīvas 2000/31 par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū, 3. panta 1. un 2. punkts nav piemērojami tādā situācijā, kurā informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas vieta nav zināma, jo šī noteikuma piemērošana ir atkarīga no tās dalībvalsts noteikšanas, kuras teritorijā attiecīgais pakalpojumu sniedzējs faktiski ir reģistrēts.

   (sal. ar 72. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)

Lieta C-292/10

G

pret

Cornelius de Visser

(Landgericht Regensburg lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Jurisdikcija un spriedumu izpilde civillietās un komerclietās — Tiesas dokumentu publiska izsniegšana — Atbildētāja domicila vai zināmas uzturēšanās vietas dalībvalsts teritorijā neesamība — Jurisdikcija “attiecībā uz deliktu vai kvazideliktu” — Personas tiesību pārkāpums, kurš, iespējams, ir izdarīts, publicējot fotogrāfijas internetā — Vieta, kur iestājies vai var iestāties notikums, kas rada kaitējumu”

Sprieduma kopsavilkums

1. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Īpašā jurisdikcija – Jurisdikcija attiecībā uz deliktu vai kvazideliktu

   (Padomes Regulas Nr. 44/2001 4. panta 1. punkts un 5. panta 3. punkts)

2. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Nolēmumu atzīšana un izpilde – Tiesvedības par atzīšanu vai izpildi apturēšana – Dokuments par lietas ierosināšanu, kas atbildētājam nav izsniegts laikus – Piemērojamība

   (Hāgas 1965. gada 15. novembra konvencijas 15. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1393/2007 19. pants; Padomes Regulas Nr. 44/2001 26. panta 2.–4. punkts).

3. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Aizmuguriski pieņemts spriedums – Dokumenta par lietas ierosināšanu paziņošana atbildētājam ar publikāciju saskaņā ar valsts tiesībām – Pieļaujamība – Nosacījums

   (Padomes Regula Nr. 44/2001)

4. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Eiropas izpildes rīkojuma sagatavošana neapstrīdētiem prasījumiem – Regula Nr. 805/2004 – Apstiprināmie izpildes rīkojumi

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 805/2004 14. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 44/2001 34. panta 2. punkts)

5. Tiesību aktu tuvināšana – Elektroniskā tirdzniecība – Direktīva 2000/31 – Tiesību normas attiecībā uz iekšējo tirgu

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31 3. panta 1. un 2. punkts).

1.  Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā netiek liegts piemērot šīs pašas regulas 5. panta 3. punktu prasībai sakarā ar atbildību, kas rodas no interneta vietnes pārvaldības, pret atbildētāju, kurš, iespējams, ir Savienības pilsonis, bet kurš atrodas nezināmā vietā, ja tiesai, kura izskata lietu, nav norāžu ar pierādījuma spēku, kuras tai ļautu secināt, ka šis atbildētājs faktiski dzīvo ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

   (sal. ar 42. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Aizmuguriski pasludināta sprieduma gadījumā pret atbildētāju, kura adrese nav zināma, Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 26. panta 2. punktā norādīto normu, saskaņā ar kuru tiesa pārtrauc lietas izskatīšanu, kamēr nav pierādīts, ka šis atbildētājs laikus ir varējis saņemt dokumentu par lietas ierosināšanu vai līdzvērtīgu dokumentu, lai varētu nodrošināt sev aizstāvību, vai ka šajā ziņā ir veikti visi vajadzīgie pasākumi, neizbeidz šīs regulas 26. panta 3. un 4. punktā paredzētās normas, proti, Regulas Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes Regulu Nr. 1348/2000, 19. pants vai Hāgas 1965. gada konvencijas 15. pants.

   Lai gan dokumenta, ar ko ierosināta lieta, likumīga paziņošana klātneesošam atbildētājam ir jāizvērtē, ņemot vērā minētās konvencijas noteikumus un a fortiori minētās regulas noteikumus, tomēr šī norma attiecas tikai uz gadījumiem, kad šie noteikumi ir piemērojami. Tā gan Regulas Nr. 1393/2007 1. panta 2. punktā, gan Hāgas 1965. gada konvencijas 1. panta otrajā daļā ir noteikts, ka šie instrumenti nav piemērojami, ja dokumenta adresāta adrese nav zināma.

   (sal. ar 51.–54. punktu)

3.  Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tās neliedz pasludināt aizmugurisku spriedumu attiecībā pret atbildētāju, kuram, tā kā nebija iespējams noteikt viņa atrašanās vietu, dokuments, ar kuru ierosināta lieta, tika publicēts saskaņā ar valsts tiesībām, ar nosacījumu, ka tiesai, kas izskata lietu, sākumā ir jānodrošina, lai atbilstoši rūpības un godprātības principam būtu tikusi veikta visa nepieciešamā izpēte atbildētāja atrašanai.

   Patiešām, tiesvedības turpināšanas iespēja bez ziņām par atbildētāju, paziņojot ar publikāciju [par prasību], ierobežo šī atbildētāja tiesības uz aizstāvību. Taču šo ierobežojumu attaisno prasītāja tiesības uz efektīvu aizsardzību, ņemot vērā, ka šādas paziņošanas neesamības gadījumā šīs tiesības būtu “tukša skaņa”.

   (sal. ar 56. un 59. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

4.  Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tās neļauj apstiprināt kā Eiropas izpildes rīkojumu Regulas Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, izpratnē aizmuguriski pasludinātu spriedumu attiecībā pret atbildētāju, kura adrese nav zināma.

   No šīs regulas mērķu analīzes un no tās uzbūves izriet, ka ar to ir ieviests mehānisms, kā atkāpties no kopējās spriedumu atzīšanas kārtības, kuras nosacījumi principā ir jāinterpretē šauri.

   Atbildētāja iespējas iebilst pret to, ka tiek atzīts spriedums, kurš ir pasludināts attiecībā pret viņu saskaņā ar Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 34. panta 2. punktu, ļauj viņam aizsargāt savas tiesības uz aizstāvību. Šī garantija tomēr nav pieejama, ja attiecībā pret atbildētāju pasludināts aizmugurisks spriedums, atbildētājam nezinot par tiesvedību, tiek apstiprināts kā Eiropas izpildes rīkojums.

   (sal. ar 64., 66. un 68. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

5.  Direktīvas 2000/31 par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū, 3. panta 1. un 2. punkts nav piemērojami tādā situācijā, kurā informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas vieta nav zināma, jo šī noteikuma piemērošana ir atkarīga no tās dalībvalsts noteikšanas, kuras teritorijā attiecīgais pakalpojumu sniedzējs faktiski ir reģistrēts.

   (sal. ar 72. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)