Lieta C-277/10
Martin Luksan
pret
Petrus van der Let
(Handelsgericht Wien lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesību aktu tuvināšana — Intelektuālais īpašums — Autortiesības un blakustiesības — Direktīvas 93/83/EEK, 2001/29/EK, 2006/115/EK un 2006/116/EK — Līgumā paredzēta kinematogrāfiska darba izmantošanas tiesību sadalīšana starp darba galveno režisoru un producentu — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru šīs tiesības ekskluzīvi tiek piešķirtas filmas producentam — Iespēja atkāpties no šīs normas ar līguma noslēgšanu starp pusēm — Secīgas tiesības uz atlīdzību”
Sprieduma kopsavilkums
Starptautiskie nolīgumi – Dalībvalstu nolīgumi – Par dalībvalsts pievienošanos Savienībai agrāki nolīgumi – Nolīgumi, kas dalībvalstīm sniedz izvēles brīvību veikt Savienības tiesībām pretrunā esošus pasākumus – Dalībvalsts pienākums šādu pasākumu neveikt – Nesaderība, kas izriet no Savienības tiesību attīstības – Aizliegums dalībvalstij atsaukties uz minēto nolīgumu, lai izvairītos no ar šo attīstību radītiem pienākumiem
(LESD 351. pants)
Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Kinematogrāfiska darba izmantošanas tiesības – Darba galvenajam režisoram pilnā apmērā piederošās tiesības (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 2. un 3. pants, Direktīvas 2006/115 2. un 3. pants un Direktīvas 2006/116 2. pants; Padomes Direktīvas 93/83 1. un 2. pants)
Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Kinematogrāfiska darba izmantošanas tiesības – Dalībvalstu tiesības ieviest juridisku prezumpciju par šo tiesību uz darbu nodošanu producentiem – Nosacījums – Atspēkojama prezumpcija
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29 un Direktīvas 2006/115 3. panta 4. un 5. punkts)
Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Kinematogrāfiska darba izmantošanas tiesības – Darba galvenajam režisoram pilnā apmērā piederošās tiesības
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts)
Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Kinematogrāfiska darba izmantošanas tiesības – Tiesības uz taisnīgu atlīdzību saistībā ar kopijas privātām vajadzībām izņēmumu – Aizliegums dalībvalstīm noteikt juridisku prezumpciju par šo tiesību uz darbu nodošanu producentiem
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts)
LESD 351. panta pirmās daļas normas mērķis ir saskaņā ar starptautisko tiesību principiem precizēt, ka Līguma piemērošana neietekmē attiecīgās dalībvalsts pienākumu ievērot trešo valstu tiesības, kas izriet no pirms tās pievienošanās noslēgta nolīguma, un pildīt savas attiecīgās saistības. Tomēr, ja šāds nolīgums dalībvalstij ļauj, neuzliekot tai pienākumu, veikt pasākumu, kurš ir pretrunā Savienības tiesībām, dalībvalstij ir jāatturas veikt šādu pasākumu. Šī judikatūra ir jāpiemēro mutatis mutandis, ja saistībā ar Savienības tiesību attīstību dalībvalsts atbilstoši agrākā starptautiskā nolīgumā paredzētajām tiesībām veikts likumdošanas pasākums izrādās pretrunā šīm [Savienības] tiesībām. Šādā situācijā attiecīgā dalībvalsts nevar atsaukties uz minēto konvenciju, lai nepildītu pienākumus, kas tai radušies vēlāk atbilstoši Savienības tiesībām.
(sal. ar 61.–63. punktu)
Direktīvas 93/83 par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai, 1. un 2. panta normas, no vienas puses, un Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 2. un 3. panta normas, skatot tās kopā ar Direktīvas 2006/115 par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā 2. un 3. pantu un Direktīvas 2006/116 par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem 2. pantu, no otras puses, ir interpretējamas tādējādi, ka kinematogrāfiskā darba izmantošanas tiesības (reproducēšanas tiesības, pārraidīšanas pa satelītu tiesības un cita veida izziņošanas publiskošanas veidā tiesības) saskaņā ar tiesisko regulējumu tieši un sākotnēji pieder galvenajam režisoram. Līdz ar to šīs normas ir interpretējamas tādējādi, ka tās ir pret tādu valsts tiesību aktu, ar kuru minētās izmantošanas tiesības saskaņā ar tiesisko regulējumu un ekskluzīvi tiek piešķirtas attiecīgā darba producentam.
Šajā ziņā Direktīvas 93/83 2. pants un Direktīvas 2001/29 2. un 3. pants nevar tikt interpretēts tādējādi, ka, ņemot vērā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas līguma par autortiesībām 1. panta 4. punktu, dalībvalsts savā valsts likumdošanā, pamatojoties uz Bernes konvencijas par literāro un mākslas darbu aizsardzību 14.a pantu un atsaucoties uz tiesībām, ko šis konvencijas pants tai piešķirot, var liegt galvenajam kinematogrāfiskā darba režisoram šī darba izmantošanas tiesības, jo šāda interpretācija pirmām kārtām būtu pretrunā Savienības pilnvarām šajā jomā, turklāt tā nebūtu saderīga ar Direktīvas 2001/29 mērķi un, visbeidzot, tā neatbilstu prasībām, kas izriet no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas, kura nodrošina intelektuālā īpašuma aizsardzību, 17. panta 2. punkta.
(sal. ar 71. un 72. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
Savienības tiesības ir interpretējamas tādējādi, ka tajās dalībvalstīm ir noteiktas tiesības ieviest kinematogrāfiskā darba nodošanas producentam prezumpciju arī attiecībā uz kinematogrāfiskā darba izmantošanas tiesībām (pārraidīšanas pa satelītu tiesības, reproducēšanas tiesības un cita veida izziņošanas publiskošanas veidā tiesības), ja vien šādai prezumpcijai nav neatspēkojama rakstura, kurš izslēgtu minētā darba galvenajam režisoram iespēju nolīgt citādi.
(sal. ar 87. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)
Savienības tiesības ir interpretējamas tādējādi, ka galvenajam režisoram kā kinematogrāfiskā darba autoram saskaņā ar tiesisko regulējumu tieši un sākotnēji ir tiesības uz Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto taisnīgo atlīdzību tā sauktās privātās kopēšanas izņēmuma dēļ.
(sal. ar 95. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)
Savienības tiesības ir interpretējamas tādējādi, ka tās neparedz dalībvalstīm tiesības noteikt kinematogrāfiskā darba nodošanas producentam prezumpciju par tādām tiesībām uz taisnīgu atlīdzību, kas pieder minētā darba galvenajam režisoram pat tad, ja šī prezumpcija ir formulēta neatsaucami vai ja ir iespējama atkāpe no tās.
Neatņemot šīm normām visu lietderīgo iedarbību, Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta normās dalībvalstij, kas valsts tiesībās ir ieviesusi privātās kopēšanas izņēmumu, ir noteikts pienākums attiecībā uz rezultātu tādā ziņā, ka šai valstij saskaņā ar savām pilnvarām ir jānodrošina, ka tiek faktiski iekasēta taisnīga atlīdzība, kura paredzēta, lai atlīdzinātu pārkāpto tiesību īpašniekiem nodarīto kaitējumu. Paredzēt dalībvalstīm šādu pienākumu attiecībā uz tādu rezultātu, ka tiesību īpašnieki saņemtu taisnīgu atlīdzību, konceptuāli nonāk pretrunā iespējai šādam īpašniekam atteikties no šīs taisnīgās atlīdzības, un it īpaši dalībvalstu iespējai paredzēt nodošanas prezumpciju.
(sal. ar 106., 108. un 109. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)
Lieta C-277/10
Martin Luksan
pret
Petrus van der Let
(Handelsgericht Wien lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesību aktu tuvināšana — Intelektuālais īpašums — Autortiesības un blakustiesības — Direktīvas 93/83/EEK, 2001/29/EK, 2006/115/EK un 2006/116/EK — Līgumā paredzēta kinematogrāfiska darba izmantošanas tiesību sadalīšana starp darba galveno režisoru un producentu — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru šīs tiesības ekskluzīvi tiek piešķirtas filmas producentam — Iespēja atkāpties no šīs normas ar līguma noslēgšanu starp pusēm — Secīgas tiesības uz atlīdzību”
Sprieduma kopsavilkums
Starptautiskie nolīgumi — Dalībvalstu nolīgumi — Par dalībvalsts pievienošanos Savienībai agrāki nolīgumi — Nolīgumi, kas dalībvalstīm sniedz izvēles brīvību veikt Savienības tiesībām pretrunā esošus pasākumus — Dalībvalsts pienākums šādu pasākumu neveikt — Nesaderība, kas izriet no Savienības tiesību attīstības — Aizliegums dalībvalstij atsaukties uz minēto nolīgumu, lai izvairītos no ar šo attīstību radītiem pienākumiem
(LESD 351. pants)
Tiesību aktu tuvināšana — Autortiesības un blakustiesības — Kinematogrāfiska darba izmantošanas tiesības — Darba galvenajam režisoram pilnā apmērā piederošās tiesības (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 2. un 3. pants, Direktīvas 2006/115 2. un 3. pants un Direktīvas 2006/116 2. pants; Padomes Direktīvas 93/83 1. un 2. pants)
Tiesību aktu tuvināšana — Autortiesības un blakustiesības — Kinematogrāfiska darba izmantošanas tiesības — Dalībvalstu tiesības ieviest juridisku prezumpciju par šo tiesību uz darbu nodošanu producentiem — Nosacījums — Atspēkojama prezumpcija
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29 un Direktīvas 2006/115 3. panta 4. un 5. punkts)
Tiesību aktu tuvināšana — Autortiesības un blakustiesības — Kinematogrāfiska darba izmantošanas tiesības — Darba galvenajam režisoram pilnā apmērā piederošās tiesības
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts)
Tiesību aktu tuvināšana — Autortiesības un blakustiesības — Kinematogrāfiska darba izmantošanas tiesības — Tiesības uz taisnīgu atlīdzību saistībā ar kopijas privātām vajadzībām izņēmumu — Aizliegums dalībvalstīm noteikt juridisku prezumpciju par šo tiesību uz darbu nodošanu producentiem
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts)
LESD 351. panta pirmās daļas normas mērķis ir saskaņā ar starptautisko tiesību principiem precizēt, ka Līguma piemērošana neietekmē attiecīgās dalībvalsts pienākumu ievērot trešo valstu tiesības, kas izriet no pirms tās pievienošanās noslēgta nolīguma, un pildīt savas attiecīgās saistības. Tomēr, ja šāds nolīgums dalībvalstij ļauj, neuzliekot tai pienākumu, veikt pasākumu, kurš ir pretrunā Savienības tiesībām, dalībvalstij ir jāatturas veikt šādu pasākumu. Šī judikatūra ir jāpiemēro mutatis mutandis, ja saistībā ar Savienības tiesību attīstību dalībvalsts atbilstoši agrākā starptautiskā nolīgumā paredzētajām tiesībām veikts likumdošanas pasākums izrādās pretrunā šīm [Savienības] tiesībām. Šādā situācijā attiecīgā dalībvalsts nevar atsaukties uz minēto konvenciju, lai nepildītu pienākumus, kas tai radušies vēlāk atbilstoši Savienības tiesībām.
(sal. ar 61.–63. punktu)
Direktīvas 93/83 par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai, 1. un 2. panta normas, no vienas puses, un Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 2. un 3. panta normas, skatot tās kopā ar Direktīvas 2006/115 par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā 2. un 3. pantu un Direktīvas 2006/116 par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem 2. pantu, no otras puses, ir interpretējamas tādējādi, ka kinematogrāfiskā darba izmantošanas tiesības (reproducēšanas tiesības, pārraidīšanas pa satelītu tiesības un cita veida izziņošanas publiskošanas veidā tiesības) saskaņā ar tiesisko regulējumu tieši un sākotnēji pieder galvenajam režisoram. Līdz ar to šīs normas ir interpretējamas tādējādi, ka tās ir pret tādu valsts tiesību aktu, ar kuru minētās izmantošanas tiesības saskaņā ar tiesisko regulējumu un ekskluzīvi tiek piešķirtas attiecīgā darba producentam.
Šajā ziņā Direktīvas 93/83 2. pants un Direktīvas 2001/29 2. un 3. pants nevar tikt interpretēts tādējādi, ka, ņemot vērā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas līguma par autortiesībām 1. panta 4. punktu, dalībvalsts savā valsts likumdošanā, pamatojoties uz Bernes konvencijas par literāro un mākslas darbu aizsardzību 14.a pantu un atsaucoties uz tiesībām, ko šis konvencijas pants tai piešķirot, var liegt galvenajam kinematogrāfiskā darba režisoram šī darba izmantošanas tiesības, jo šāda interpretācija pirmām kārtām būtu pretrunā Savienības pilnvarām šajā jomā, turklāt tā nebūtu saderīga ar Direktīvas 2001/29 mērķi un, visbeidzot, tā neatbilstu prasībām, kas izriet no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas, kura nodrošina intelektuālā īpašuma aizsardzību, 17. panta 2. punkta.
(sal. ar 71. un 72. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
Savienības tiesības ir interpretējamas tādējādi, ka tajās dalībvalstīm ir noteiktas tiesības ieviest kinematogrāfiskā darba nodošanas producentam prezumpciju arī attiecībā uz kinematogrāfiskā darba izmantošanas tiesībām (pārraidīšanas pa satelītu tiesības, reproducēšanas tiesības un cita veida izziņošanas publiskošanas veidā tiesības), ja vien šādai prezumpcijai nav neatspēkojama rakstura, kurš izslēgtu minētā darba galvenajam režisoram iespēju nolīgt citādi.
(sal. ar 87. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)
Savienības tiesības ir interpretējamas tādējādi, ka galvenajam režisoram kā kinematogrāfiskā darba autoram saskaņā ar tiesisko regulējumu tieši un sākotnēji ir tiesības uz Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto taisnīgo atlīdzību tā sauktās privātās kopēšanas izņēmuma dēļ.
(sal. ar 95. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)
Savienības tiesības ir interpretējamas tādējādi, ka tās neparedz dalībvalstīm tiesības noteikt kinematogrāfiskā darba nodošanas producentam prezumpciju par tādām tiesībām uz taisnīgu atlīdzību, kas pieder minētā darba galvenajam režisoram pat tad, ja šī prezumpcija ir formulēta neatsaucami vai ja ir iespējama atkāpe no tās.
Neatņemot šīm normām visu lietderīgo iedarbību, Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta normās dalībvalstij, kas valsts tiesībās ir ieviesusi privātās kopēšanas izņēmumu, ir noteikts pienākums attiecībā uz rezultātu tādā ziņā, ka šai valstij saskaņā ar savām pilnvarām ir jānodrošina, ka tiek faktiski iekasēta taisnīga atlīdzība, kura paredzēta, lai atlīdzinātu pārkāpto tiesību īpašniekiem nodarīto kaitējumu. Paredzēt dalībvalstīm šādu pienākumu attiecībā uz tādu rezultātu, ka tiesību īpašnieki saņemtu taisnīgu atlīdzību, konceptuāli nonāk pretrunā iespējai šādam īpašniekam atteikties no šīs taisnīgās atlīdzības, un it īpaši dalībvalstu iespējai paredzēt nodošanas prezumpciju.
(sal. ar 106., 108. un 109. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)