Apvienotās lietas C‑128/10 un C‑129/10
Naftiliaki Etaireia Thasou
un
Amaltheia I Naftiki Etaireia
pret
Ypourgos Emporikis Naftilías
(Symvoulio tis Epikrateias lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Jūras kabotāža – Regula (EEK) Nr. 3577/92 – 1. un 4. pants – Kabotāžas pakalpojumu iepriekšēja administratīva atļauja – Kuģu drošības nosacījumu pārbaude – Ostas kārtības uzturēšana – Sabiedrisko pakalpojumu pienākumi – Precīzu un iepriekš zināmu kritēriju neesamība
Sprieduma kopsavilkums
Transports – Jūras transports – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Jūras kabotāža – Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru jūras kabotāžas pakalpojumi tiek pakārtoti iepriekšējas atļaujas sistēmai
(Padomes Regulas Nr. 3577/92 1. un 4. pants)
Regulas Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža), 1. un 4. panta kopējie noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neaizliedz valsts tiesisko regulējumu, ar kuru ieviesta jūras kabotāžas pakalpojumu iepriekšējas atļaujas sistēma, kas paredz administratīvu lēmumu pieņemšanu par noteiktu laika nišu ievērošanu tādu iemeslu dēļ, kuri, pirmkārt, ir saistīti ar kuģu drošību un kārtību ostā un, otrkārt, ar sabiedrisko pakalpojumu pienākumiem, ja vien šāda sistēma ir balstīta uz objektīviem, nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem kritērijiem, it īpaši gadījumā, ja vairāki kuģu īpašnieki vēlas vienlaikus ienākt vienā un tajā pašā ostā. Runājot par administratīviem lēmumiem, ar kuriem tiek noteikti sabiedrisko pakalpojumu pienākumi, jāspēj arī pierādīt sabiedriskā pakalpojuma reālu nepieciešamību, kuras iemesls ir regulāru transporta pakalpojumu nepietiekamība brīvas konkurences apstākļos. Valsts tiesai ir jāizvērtē, vai šie nosacījumi ir izpildīti.
(sal. ar 63. punktu un rezolutīvo daļu)
TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
2011. gada 17. martā (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Jūras kabotāža – Regula (EEK) Nr. 3577/92 – 1. un 4. pants – Kabotāžas pakalpojumu iepriekšēja administratīva atļauja – Kuģu drošības nosacījumu pārbaude – Ostas kārtības uzturēšana – Sabiedrisko pakalpojumu pienākumi – Precīzu un iepriekš zināmu kritēriju neesamība
Apvienotās lietas C‑128/10 un C‑129/10
par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Symvoulio tis Epikrateias (Grieķija) iesniedza ar lēmumiem, kas pieņemti 2009. gada 30. decembrī un kas Tiesā reģistrēti 2010. gada 11. martā, tiesvedībās
Naftiliaki Etaireia Thasou AE (C‑128/10),
Amaltheia I Naftiki Etaireia (C‑129/10)
pret
Ypourgos Emporikis Naftilías,
piedaloties
Koinopraxia Epibatikon Ochimatagogon Ploion Kavalas – Thasou (C‑128/10).
TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Šīmans [K. Schiemann], tiesneši L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen] un K. Toadere [C. Toader] (referente),
ģenerāladvokāts P. Kruss Viljalons [P. Cruz Villalón],
sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Grieķijas valdības vārdā – S. Hala [S. Chala], pārstāve,
– Eiropas Komisijas vārdā – L. Losano Palasiosa [L. Lozano Palacios] un D. Triandafilu [D. Triantafyllou], pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietas bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Savienības tiesības par pakalpojumu sniegšanas brīvību jūras kabotāžas nozarē.
2 Šie lūgumi tika iesniegti tiesvedībās, pirmkārt, Naftiliaki Etaireia Thasou AE (turpmāk tekstā – “Naftiliaki Etaireia Thasou”) un, otrkārt, Amaltheia I Naftiki Etaireia pret Ypourgos Emporikis Naftilías (tirdzniecības flotes ministrs) par ministra pieņemto lēmumu spēkā esamību un noteiktu nosacījumu piemērošanu jūras kabotāžai.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesiskais regulējums
3 Padomes 1992. gada 7. decembra Regulas (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV L 364, 7. lpp., un labojumi OV 1998, L 187, 56. lpp.; turpmāk tekstā – “regula”), preambulas astotajā apsvērumā ir noteikts:
“[..] [pakalpojumu sniegšanas] brīvība būtu jāievieš pakāpeniski un nebūtu jāparedz visiem attiecīgajiem pakalpojumiem vienotā veidā, ņemot vērā konkrētu pakalpojumu raksturu un to, cik lieli pūliņi būs jāpieliek atsevišķu valstu tautsaimniecībām ar atšķirīgu attīstības līmeni.”
4 Regulas preambulas devītajā apsvērumā ir noteikts:
“tā kā valsts pasūtījuma [sabiedriskā pakalpojuma] ieviešanu, kas rada konkrētas tiesības un pienākumus attiecīgajiem kuģu īpašniekiem, var pamatot ar vajadzību nodrošināt regulāru transporta pakalpojumu uz salām, no salām un starp salām piedāvājuma atbilstību pieprasījumam neatkarīgi no valstiskās piederības vai pastāvīgās dzīves vietas.”
5 Regulas 1. panta 1. punktā ir noteikts:
“No 1993. gada 1. janvāra uz Kopienas kuģu īpašniekiem, kuru kuģi ir reģistrēti dalībvalstī un peld ar dalībvalsts karogu, attiecas jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvība dalībvalstī (jūras kabotāža), ja šie kuģi atbilst visiem kabotāžas veikšanas nosacījumiem šajā dalībvalstī, ieskaitot kuģus, kas ir reģistrēti “Euros”, kad Padome būs apstiprinājusi šo reģistru.”
6 Regulas 2. pantā ir noteikts:
“Šajā regulā:
1. [..]
c) salu kabotāžu: pasažieru vai kravu pārvadāšanu pa jūru starp:
– ostām, kas atrodas vienas un tās pašas dalībvalsts kontinentālajā daļā un uz vienas vai vairākām salām,
– ostām, kas atrodas uz vienas un tās pašas dalībvalsts salām.
[..]
3. “valsts pasūtījuma [sabiedriskā pakalpojuma] līgums” ir dalībvalsts kompetento iestāžu un Kopienas kuģu īpašnieka noslēgts līgums, lai nodrošinātu sabiedrību ar attiecīgiem transporta pakalpojumiem.
Valsts pasūtījuma [sabiedriskā pakalpojuma] līgums jo īpaši var attiekties uz:
– pārvadāšanas pakalpojumiem, kas atbilst noteiktiem nepārtrauktības, sistemātiskuma, pārvadājumu jaudas un kvalitātes standartiem,
– papildu pārvadāšanas pakalpojumiem,
– pārvadāšanas pakalpojumiem par konkrētām likmēm, uz kuriem attiecas specifiski nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz atsevišķām pasažieru kategorijām vai atsevišķiem maršrutiem,
– pakalpojumu pielāgojumu faktiskām prasībām.
4. “Valsts pasūtījuma nodrošināšanas [sabiedrisko pakalpojumu] pienākums” ir saistības, kuras attiecīgais kuģu īpašnieks neuzņemtos vai neuzņemtos tādā pašā apjomā vai ar tādiem pašiem nosacījumiem, ja viņš ņemtu vērā savas komerciālās intereses.
[..]”
7 Regulas 4. pantā ir noteikts:
“1. Dalībvalsts var noslēgt valsts pasūtījuma [sabiedrisko pakalpojumu] līgumus ar kuģošanas sabiedrībām vai uzlikt valsts pasūtījuma nodrošināšanas [sabiedrisko pakalpojumu] pienākumu kā nosacījumu kabotāžas pakalpojumu sniegšanai tām kuģošanas sabiedrībām, kuras piedalās regulāros reisos uz salām, no salām un starp salām.
Ja dalībvalsts [..] uzliek valsts pasūtījuma nodrošināšanas [sabiedrisko pakalpojumu] pienākumu, to dara, nediskriminējot nevienu Kopienas kuģu īpašnieku.
2. Uzliekot valsts pasūtījuma nodrošināšanas [sabiedrisko pakalpojumu] pienākumu, dalībvalstu prasības attiecas tikai uz apkalpojamajām ostām, sistemātiskumu, nepārtrauktību, biežumu, pārvadājumu jaudu, piemērojamajām likmēm un kuģa komandas komplektēšanu.
[..]”
8 Regulas 6. panta 2. un 3. punktā ir noteikts:
“2. Izņēmuma kārtā no šīs regulas īstenošanas uz laiku līdz 1999. gada 1. janvārim izslēdz salu kabotāžu Vidusjūrā un kabotāžu attiecībā uz Kanāriju salu, Azoru salu un Madeiras arhipelāgiem, Seūtu un Meliļu, Francijas salām gar Atlantijas okeāna piekrasti un Francijas aizjūras departamentiem.
3. Sociālekonomiskās kohēzijas dēļ 2. punktā paredzēto izņēmumu attiecībā uz regulāriem pasažieru pārvadājumiem un prāmju satiksmi, kā arī uz kuģu, kuru tonnāža nepārsniedz 650 bruto tonnas, reisiem Grieķijai pagarina līdz 2004. gada 1. janvārim.”
Valsts tiesības
9 Likuma 2932/2001 par jūras kabotāžas pakalpojumu sniegšanas brīvību (FEK A’ 145/27.6.2001), pamata lietas faktiskajiem apstākļiem piemērojamajā redakcijā (turpmāk tekstā – “Likums 2932/2001”), 1. pantā ir noteikts:
“1. No 2002. gada 1. novembra ir noteikta pakalpojumu sniegšanas brīvība attiecībā uz jūras transporta pakalpojumiem:
a) ko par atlīdzību nodrošina Kopienas dalībvalsts kuģa īpašnieks [..] un
b) ko starp kontinenta un salu ostām vai starp dažādu salu ostām sniedz pasažieru un transportlīdzekļu pārvadājumu kuģi, pasažieru pārvadājumu kuģi vai preču pārvadājumu kuģi, kas darbojas pasažieru pārvadājumu un prāmju regulārā maršrutā, kā arī kuģi, kuru bruto ietilpība nepārsniedz 650 mērvienības, [..], ja šie kuģi ir reģistrēti Grieķijā vai kādā dalībvalstī [..] un kuģo ar šīs valsts karogu.
[..]”
10 Likuma 2932/2001 2. panta 6. punktā ir noteikts:
“Ar ministra lēmumu, kas ir pieņemts, pamatojoties uz Symvoulio Aktoploïkon Syngkoinonion atzinumu, sabiedrisko pakalpojumu pienākumus var noteikt kuģu īpašniekiem, kas vēlas kuģot vienā vai vairākos maršrutos. Šie pienākumi tiek noteikti sabiedrības interešu apsvērumu dēļ; tie, neradot diskrimināciju, ietver nosacījumus par apkalpojamajām ostām, par transporta pakalpojumu regularitāti, nepārtrauktību, pārvadājumu pakalpojumu biežumu un piemērotību, par fraktu un kuģu apkalpi [..].
11 Likuma 2932/2001 3. pantā ar nosaukumu “Norīkošana regulārai satiksmei – Nosacījumi” ir noteikts:
“1. Pasažieru un transportlīdzekļu pārvadājumu kuģa, pasažieru pārvadājumu kuģa vai preču pārvadājumu kuģa norīkojums ir derīgs vienu gadu, sākot no 1. novembra (regulāra satiksme).
2. Šādai norīkošanai:
a) kuģim ir jāatbilst visiem likumiskajiem nosacījumiem, lai veiktu kabotāžu kuģa reģistrācijas dalībvalstī un Grieķijā, tam ir jābūt visiem saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem nepieciešamajiem jūrniecības dokumentiem, sertifikātiem jūras vides drošības un aizsardzības jomā un kuģa klases sertifikātam, ko ir izdevusi atzīta klasifikācijas sabiedrība, ja tā to pārbaudījusi [..];
b) kuģim ir jābūt piemērotam ostas infrastruktūrai, kā arī iespējamajām apkalpojamā maršruta specifiskām prasībām;
[..].”
12 Likuma 2932/2001 4. pantā ar nosaukumu “Norīkošanas procedūra regulārai satiksmei” ir paredzēts:
“1. Lai vienu vai vairākus kuģus norīkotu noteiktā līnijā, kuģa īpašniekam ir jāiesniedz ministrijā deklarācija, kurā ir norādīts tā nosaukums un juridiskā adrese vai domicils; fiziskai personai ir jānorāda vārds, uzvārds un pilsonība. [..] Tam turklāt ir jānorāda kuģa identifikācijas dati, reisi, ko tas nodrošinās vienā vai vairākos maršrutos, atiešanas ostas, galamērķis un piestātnes to secībā, atiešanas un pienākšanas datumi un laiki, maksimālā cena ekonomiskā vai vienas kategorijas klasē [..] apkalpošanas laikā un cita informācija, kas ir prasīta nākamajā punktā paredzētajā lēmumā.
[..]
3. Norīkojuma deklarāciju iesniedz vēlākais 31. janvārī. Vēlākais līdz 10. februārim kompetentais dienests publicē preses paziņojumu vismaz divos laikrakstos, kas tiek izplatīti visā valstī, minot iesniegtās deklarācijas, un līdz 20. februārim jebkurš interesents savu deklarāciju var papildināt, grozīt vai atsaukt. Kompetentais dienests šos grozījumus paziņo vēlākais līdz 28. februārim, publicējot preses paziņojumu un norādot šos grozījumus ministrijas interneta vietnē, ja tāda ir. Izņemot, ja ir piemērojams nākamais punkts, dienests vēlākais līdz 31. martam paziņo interesentam par deklarācijas pieņemšanu.
4. Ja nepieciešams, ministrija deklarāciju var grozīt attiecībā uz apstiprinātajām līnijām, ja tā pamatoti uzskata, ka
a) stāvoklis vienā vai vairākās ostās kuģa drošības vai ostas kārtības dēļ neļauj nodrošināt pieprasīto satiksmi,
b) kuģis nevar brīvi ieiet ostā un nevar veikt pārvadājumu uz noteiktu ostas daļu deklarētajā laikā,
c) reisu biežums vai to paredzētais pārtraukuma laiks apkalpošanas periodā neatbilst pakalpojumu sniegšanas regularitātes prasībām; ministrija var arī grozīt deklarāciju attiecībā uz frakts apmēru, ja tā pamatoti uzskata, ka atbilstoši 1. punktam maksimālais tarifs, kas ir paredzēts noteiktā maršrutā, ir pārmērīgi augsts un pretējs sabiedrības interesēm.
5. [..] Iepriekš 4. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētajos gadījumos kuģa īpašnieki tiek aicināti, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, pielāgot kustības grafiku, ieviešot nepieciešamos pagaidu intervālus, lai atrisinātu šīs problēmas. Ja vienošanās netiek panākta piecu dienu laikā, ministrs, saņēmis Symvoulio Aktoploïkon Syngkoinonion atzinumu, veic nepieciešamos kustības grafika grozījumus.
[..]”
Pamata lietas un prejudiciālie jautājumi
Lieta C‑128/10
13 2006. gada 30. janvārī Grieķijas kuģošanas sabiedrība Naftiliaki Etaireia Thasou iesniedza Ypourgos Emporikis Naftilías deklarācijas par tādu kuģu norīkojumu regulārai satiksmei laikā no 2006. gada 1. novembra līdz 2007. gada 31. oktobrim, kas nodrošina satiksmi starp kontinentu un Tasas salu, proti, precīzāk sakot, maršrutos no Kavalas uz Prinu Tasu un no Keramoti uz Tasu, deklarācijām pievienojot maršrutu sarakstu.
14 Ypourgos Emporikis Naftilías atzinumu par šīm deklarācijām lūdza sniegt Kavalas ostas kapteiņdienestam un Symvoulio Aktoploïkon Syngkoinonion, kabotāžas lietu apvienotajai padomei, kuru veido visu kabotāžā iesaistīto sociālo un profesionālo organizāciju pārstāvji.
15 2006. gada 20. martā Kavalas ostas kapteiņdienests nosūtīja Ypourgos Emporikis Naftilías atzinumu, tajā būtībā norādot, ka, pirmkārt, vienādie vai gandrīz vienādie kuģu pienākšanas vai atiešanas laiki apdraud kuģošanas drošību un, otrkārt, citāds pienākšanas un atiešanas laiku sadalījums ļautu nodrošināt labāku sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kā arī ieteica grozīt Naftiliaki Etaireia Thasou piedāvāto kustības grafiku.
16 Tā kā vairākās sanāksmēs Kavalas kapteiņdienestā un Tirdzniecības flotes ministrijā netika panākta vienošanās, it īpaši attiecībā uz kustības grafiku, Symvoulio Aktoploïkon Syngkoinonion 2006. gada 26. oktobrī izdeva atzinumu, ar kuru tā apstiprināja Kavalas ostas kapteiņdienesta ieteiktos grozījumus.
17 Līdz ar to Ypourgos Emporikis Naftilías ar pieciem 2006. gada 31. oktobra lēmumiem noteica šādus Naftiliaki Etaireia Thasou deklarācijas grozījumus:
– Kavalas–Prina Tasas maršrutā reisa izpildes laiks tika grozīts par pusstundu, nolemjot, ka laikā no 2007. gada 1. jūlija līdz 31. augustam Naftiliaki Etaireia Thasou kuģi aties no Prinas Tasas ostas plkst. 19.00, nevis plkst. 18.30, kā tas bija iecerēts;
– attiecībā uz Keramoti–Tasa maršrutu Ypourgos Emporikis Naftilías nolēma, ka:
a) Naftiliaki Etaireia Thasou kuģiem noteiktais reisu izpildes grafiks paliek tāds pats kā attiecīgais grafiks iepriekšējā maršruta apkalpošanas periodā no 2005. gada 1. novembra līdz 2006. gada 31. oktobrim,
b) ņemot vērā Keramoti ostas izmēru, kā arī drošības apsvērumu dēļ periodā no 2007. gada 1. jūlija līdz 31. augustam reisiem ir jānotiek ar trīsdesmit minūšu intervālu.
18 Ypourgos Emporikis Naftilías noteikto grozījumu spēkā esamību Naftiliaki Etaireia Thasou apstrīdēja iesniedzējtiesā un apgalvoja, ka arī Likuma 2932/2001 noteikumi, pamatojoties uz kuriem ar attiecīgajiem lēmumiem tika noteikti vienpusēji kustības grafika grozījumi, nav spēkā, jo tie ir pretēji regulas noteikumiem.
19 Koinopraxia Epibatikon Ochimatagogon Ploion Kavalas – Thasou, kuģošanas sabiedrību asociācija, kas bija iesniegusi deklarācijas par tās kuģu norīkošanu regulārai satiksmei strīdīgajos maršrutos laikā no 2006. gada 1. novembra līdz 2007. gada 31. oktobrim, iestājās lietā Ypourgos Emporikis Naftilías atbalstam un lūdza noraidīt Naftiliaki Etaireia Thasou prasību.
20 Iesniedzējtiesa uzskata – tas, ka Ypourgos Emporikis Naftilías ir pieņēmusi kuģa īpašnieku deklarācijas, saskaņā ar Grieķijas tiesībām tās ir jāuzskata par atļaujām. Tā uzsver, ka saskaņā ar Likuma 2932/2001 4. panta 4. punktu jūras kabotāžas pakalpojumiem tiek piemērota iepriekšējas administratīvas atļaujas sistēma, kuras mērķis it īpaši ir, pirmkārt, atbilstoši minētā noteikuma a) un b) apakšpunktam pārbaudīt, vai, ņemot vērā stāvokli konkrētajā ostā, kuģa īpašnieka pieteiktos reisus ir iespējams veikt, garantējot kuģa drošību un kārtību minētajā ostā, un vai ienākšanai ostā nav šķēršļu, kā arī, otrkārt, atbilstoši tā paša noteikuma c) apakšpunktam noteikt iespējamos sabiedrisko pakalpojumu pienākumus, tostarp attiecībā uz reisu biežumu un, vispārīgāk runājot, attiecībā uz noteiktajā maršrutā sniegto transporta pakalpojumu pietiekamību.
21 Šī tiesa turklāt norāda, ka Likuma 2932/2001 4. panta 5. punkta sākotnējā redakcijā ir paredzēts, ka gadījumā, ja vairāki kuģu īpašnieki pieprasa piekļuvi vienādā laikā kādā ostā, kuras kapacitāte nav pietiekama, un ja tie nevar savstarpēji vienoties par kuģu ienākšanu, pārvalde izsludina konkursu, lai noteiktu piestātnes un pietauvošanās prioritāti.
22 Atsaukdamās it īpaši uz 2001. gada 20. februāra sprieduma lietā C‑205/99 Analir u.c. (Recueil, I‑1271. lpp.) 34. punktu, iesniedzējtiesa turklāt norāda, ka Likuma 2932/2001 4. panta 4. punkta c) apakšpunktā noteiktā iepriekšējas atļaujas sistēma bez izņēmumiem attiecas uz visām kuģošanas līnijām uz salām, kaut arī nešķiet, ka, lai pieņemtu šādu regulējumu, kompetentajām valsts iestādēm attiecībā uz katru šo līniju būtu jākonstatē regulāru transporta pakalpojumu nepietiekamības risks gadījumā, ja šo pakalpojumu sniegšana tiktu atstāta tikai tirgus konjunktūras ziņā.
23 Ņemot vērā šos apsvērumus, Symvoulio tis Epikrateias nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai ar [..] regulas 1., 2. un 4. pantu, interpretējot tos saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, ir atļauts pieņemt valsts tiesisko regulējumu, ar kuru kuģu īpašnieki var sniegt jūras kabotāžas pakalpojumus tikai pēc administratīvās atļaujas saņemšanas, ja:
a) šī atļauju izsniegšanas sistēma ir izveidota, lai varētu pārbaudīt, vai, ņemot vērā stāvokli konkrētajā ostā, kuģa īpašnieka pieteiktos reisus iespējams veikt, garantējot kuģa drošību un kārtību ostā, un vai regulārai satiksmei norīkotais kuģis var netraucēti piestāt konkrētajā ostā laikā, ko kuģa īpašnieks norādījis par vēlamu konkrētā reisa veikšanai, kaut gan iepriekš ar tiesību normu nav noteikti kritēriji, uz kuru pamata valsts iestāde vērtē šos jautājumus, it īpaši, ja ir vairāki kuģu īpašnieki, kuri vēlas vienā laikā piestāt vienā un tajā pašā ostā;
b) šī atļauju izsniegšanas sistēma vienlaikus ir līdzeklis, kā noteikt sabiedrisko pakalpojumu pienākumus un kuras raksturiezīmes ir šādas:
i) tā vienādi attiecas uz visām kuģošanas līnijām uz salām,
ii) par atļaujas izsniegšanu atbildīgajai administratīvajai iestādei ir ļoti plaša diskrecionārā vara noteikt sabiedrisko pakalpojumu pienākumus, kaut gan iepriekš ar tiesību normu nav noteikti šīs diskrecionārās varas īstenošanas kritēriji un nav iepriekš noteikts iespējami piemērojamo sabiedrisko pakalpojumu pienākumu saturs?”
Lieta C‑129/10
24 2006. gada 30. janvārī Amaltheia I Naftiki Etaireia iesniedza Ypourgos Emporikis Naftilías deklarāciju par norīkojumu laikā no 2006. gada 1. novembra līdz 2007. gada 31. oktobrim attiecībā uz tās kuģi, kas nodrošina satiksmi starp kontinentā esošo Arkitsu un Aidipsas ciemu, kas atrodas uz salas, pievienojot deklarācijai attiecīgo maršrutu kustības grafiku.
25 2006. gada martā, konstatējušas, ka no iesniegtajiem kustību grafikiem izriet, ka kuģi katru dienu atiet vienā laikā, īpaši vasaras sezonā, ostu pārvaldes būtībā norādīja, ka drošības apsvērumu dēļ tās nevar pieļaut vairāku kuģu vienlaicīgu atiešanu.
26 Tā kā Aidipsas kapteiņdienestā un Tirdzniecības flotes ministrijā rīkotajās sanāksmēs vienošanās netika panākta, Symvoulio Aktoploïkon Syngkoinonion 2006. gada 26. oktobrī izdeva labvēlīgu atzinumu par to, ka satiksme jāorganizē saskaņā ar ostu pārvalžu pēdējo priekšlikumu, proti, ka vienlaicīgi var atiet tikai divi, nevis trīs kuģi.
27 Pēc tam, kad deklarācijas bija iesniegušas arī citas kuģošanas sabiedrības, Ypourgos Emporikis Naftilías 2006. gada 31. oktobrī pieņēma astoņus lēmumus, kuros bija paredzēts, ka vienlaicīgi var atiet viens prasītājas kuģis un viens kuģis, kas pieder citu kuģu īpašnieku asociācijai, kuri ir ieinteresēti attiecīgās līnijas apkalpošanā.
28 Amaltheia I Naftiki Etaireia šos astoņus lēmumus apstrīdēja iesniedzējtiesā un apgalvoja, ka Ypourgos Emporikis Naftilías esot bijis jāgroza tās konkurentu iesniegtās norīkojuma deklarācijas, lai novērstu kuģu vienlaicīgu atiešanu.
29 Iesniedzējtiesa atkārtoti uzsver, ka Likuma 2932/2001 4. panta 5. punkta sākotnējā redakcijā ir paredzēts, ka gadījumā, ja vairāki kuģu īpašnieki pieprasa piekļuvi vienādā laikā kādā ostā, kuras kapacitāte nav pietiekama, un ja tie nevar savstarpēji vienoties par kuģu ienākšanu, pārvalde izsludina konkursu, lai noteiktu piestātnes un pietauvošanās prioritāti.
30 Ņemot vērā šos apsvērumus, Symvoulio tis Epikrateias nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai ar [..] regulas 1. un 2. pantu, interpretējot tos saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, ir atļauts pieņemt valsts tiesisko regulējumu, ar kuru kuģu īpašnieki var sniegt jūras kabotāžas pakalpojumus tikai pēc tādas administratīvās atļaujas saņemšanas, kas tiek izsniegta atbilstoši atļauju izsniegšanas sistēmai, kura ir izveidota, lai tostarp varētu pārbaudīt, vai, ņemot vērā stāvokli konkrētajā ostā, kuģa īpašnieka pieteiktos reisus iespējams veikt, garantējot kuģa drošību un kārtību ostā, un vai regulārai satiksmei norīkotais kuģis var netraucēti piestāt konkrētajā ostā laikā, ko kuģa īpašnieks norādījis par vēlamu konkrētā reisa veikšanai, kaut gan iepriekš ar tiesību normu nav noteikti kritēriji, uz kuru pamata valsts iestāde vērtē šos jautājumus, it īpaši, ja ir vairāki kuģu īpašnieki, kuri vēlas vienā laikā piestāt vienā un tajā pašā ostā?”
31 Ar Tiesas priekšsēdētāja 2010. gada 8. aprīļa rīkojumu lietas C‑128/10 un C‑129/10 tika apvienotas rakstveida un mutvārdu procesa vajadzībām, kā arī sprieduma taisīšanai.
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Ievada apsvērumi
32 Pirmkārt, jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 58. panta 1. punktu pakalpojumu sniegšanas brīvību transporta jomā reglamentē noteikumi, kas izklāstīti šī paša Līguma trešās daļas VI sadaļā par transportu, kurā ir ietverts arī LESD 100. panta 2. punkts, saskaņā ar kuru Eiropas Parlaments un Padome var pieņemt attiecīgus noteikumus par jūras transportu.
33 Pamatojoties uz EKL 80. panta 2. punktu, kas jaunajā redakcijā ir LESD 100. panta 2. punkts, Eiropas likumdevējs ir pieņēmis regulu, kuras mērķis atbilstoši tās 1. pantam ir Kopienas kuģu īpašniekiem piemērot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu jūras transporta jomā katras dalībvalsts teritorijā (iepriekš minētais spriedums lietā Analir u.c., 20. punkts, kā arī 2006. gada 9. marta spriedums lietā C‑323/03 Komisija/Spānija, Krājums, I‑2161. lpp., 43. punkts).
34 Regulas preambulas astotajā apsvērumā ir noteikts, ka jūras kabotāžas pakalpojumu sniegšanas brīvība būtu jāievieš pakāpeniski. Regulas 6. panta 2. un 3. punktā ir noteikts, ka Grieķijas Republikai līdz 2004. gada 1. janvārim šī regula izņēmuma kārtā nav piemērojama. Attiecīgo ministrijas aktu pieņemšanas datumā šī regula, pamatojoties uz tās 6. panta 2. un 3. punktu, Grieķijai bija piemērojama ratione temporis.
35 Otrkārt, tāpat ievada apsvērumos ir jāizvērtē, vai Grieķijas likumā paredzētie noteikumi patiešām ievieš iepriekšējas atļaujas sistēmu.
36 Šajā ziņā ir jāuzsver, ka lēmumi divās pamata lietās, kā jau izriet no lietas materiāliem, attiecās uz kuģu īpašnieku piedāvāto atiešanas laiku uzspiestajiem grozījumiem, pirmkārt, kuģu drošības un ostas kārtības dēļ un, otrkārt, lai apkalpotajās līnijās nodrošinātu zināmu reisu regularitāti.
37 Jānorāda, ka Tiesā iesniegtie apsvērumi atklāj viedokļu atšķirību par to, kā interpretēt piemērojamās valsts tiesības. Tik tiešām Grieķijas valdība un Eiropas Komisija nav vienisprātis, vai ar šiem tiesību aktiem ir izveidota atļaujas sistēma.
38 Komisija tāpat kā iesniedzējtiesa uzskata, ar Likumu 2932/2001 izveidotā sistēma, saskaņā ar kuru Ypourgos Emporikis Naftilías var pieņemt vai noraidīt kuģu īpašnieku iesniegtās deklarācijas par norīkojumu regulārai satiksmei, ir tāda pati atļaujas sistēma, kas izskatīta iepriekš minētajā spriedumā lietā Analir u.c.
39 Turpretī Grieķijas valdība apgalvo, ka kuģu īpašnieku iesniegto norīkojuma deklarāciju izvērtēšanas procedūra nedod pārvaldei tiesības veikt šo deklarāciju pārbaudi pēc būtības, bet gan ļauj veikt tikai formālu pārbaudi, tāpēc šāda procedūra nav atļaujas sistēma.
40 Šajā ziņā jāatgādina, ka attiecībā uz valsts tiesību sistēmas noteikumu interpretāciju Tiesai principā ir jābalstās uz vērtējumu, kas izriet no iesniedzējtiesas lēmuma. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru dalībvalsts iekšējo tiesību interpretācija nav Tiesas kompetencē (2005. gada 20. oktobra spriedums lietā C‑511/03 Ten Kate Holding Musselkanaal u.c., Krājums, I‑8979. lpp., 25. punkts un tajā minētā judikatūra).
41 Tā kā šajā gadījumā, kā jau izriet no iesniedzējtiesas lēmumiem, Grieķijas administrācija ne tikai pieņem kuģu īpašnieku norīkojuma deklarācijas, bet var arī grozīt kuģu īpašnieku piedāvātos transporta plānus, it īpaši attiecībā uz kuģu atiešanas laikiem, šādu grozījumu tiesiskās sekas ir līdzvērtīgas atļaujas tiesiskajām sekām. No tā izriet, ka ar Likumu 2932/2001 faktiski ir izveidota iepriekšējas atļaujas sistēma attiecībā uz jūras kabotāžas pakalpojumu sniegšanu.
42 Treškārt, jānorāda, ka, tā kā iesniedzējtiesa savos prejudiciālajos jautājumos nelūdz interpretēt regulas 2. pantā ietvertos jēdzienus, jākonstatē, ka nepieciešamība izteikties par šo pantu nav pamatota.
Par pasākumiem, kuru mērķis ir uzraudzīt kuģu drošību un kārtību ostā
43 Runājot par jautājumu, vai ar regulu, it īpaši tās 1. pantu, ir aizliegta tāda sistēma kā pamata lietā, kura kuģu drošības vai ostas kārtības apsvērumu dēļ var izpausties laika nišu noteikšanā, jāatgādina, ka valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru jūras kabotāžas pakalpojumu sniegšanai ir vajadzīga iepriekšējas administratīvas atļaujas saņemšana, var apgrūtināt vai padarīt mazāk pievilcīgu šādu pakalpojumu sniegšanu un tādēļ ir šo pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums (skat. iepriekš minētos spriedumus lietā Analir u.c., 22. punkts, kā arī lietā Komisija/Spānija, 44. punkts).
44 Tik tiešām, šajā gadījumā ir jākonstatē, ka kuģu īpašnieku piedāvāto kustības grafiku grozījumi ostu un kuģu drošības apsvērumu dēļ var radīt pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu, kas ir piemērojams jūras kabotāžas jomā regulas 1. panta nozīmē.
45 Taču šāds ierobežojums varētu būt attaisnots primāru vispārējo interešu apsvērumu dēļ. No pastāvīgās judikatūras izriet, ka mērķis garantēt drošību ostas ūdeņos ir šāds primārs vispārējo interešu apsvērums (šajā ziņā skat. 1998. gada 18. jūnija spriedumu lietā C‑266/96 Corsica Ferries France, Recueil, I‑3949. lpp., 60. punkts).
46 Lai pasākums, kas pamatots ar drošību ostas ūdeņos, būtu attaisnots, tam tomēr ir jāatbilst samērīguma un nediskriminācijas nosacījumiem.
47 Runājot it īpaši par samērīguma pārbaudi, pirmkārt, jāatzīst, ka tādas iepriekšējas atļaujas sistēmas ieviešana, kuras mērķis, tāpat kā pamata lietā, ir nodrošināt, lai vairāku kuģu vienlaicīga klātbūtne ostā šos kuģus neapdraudētu, ir piemērots un vajadzīgs līdzeklis, kā īstenot ostas ūdeņu drošības mērķi.
48 Otrkārt, jāatgādina, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka iepriekšējas atļaujas sistēma nevar leģitimēt valsts iestāžu diskrecionāru rīcību, kas varētu liegt Kopienu tiesību normu, it īpaši tādu pamatbrīvību normu, kādas izskatāmas pamata lietā, lietderīgu iedarbību. Tāpat, lai iepriekšējas atļaujas sistēma būtu attaisnota, lai gan ar to tiek izdarīta atkāpe no šādas pamatbrīvības, tai ir jābūt pamatotai ar objektīviem, nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem kritērijiem, kuri nodrošina, ka valsts iestāžu rīcības brīvības izmantošana tiek pietiekami ierobežota (skat. 2010. gada 22. decembra spriedumu lietā C‑338/09 Yellow Cab Verkehrsbetrieb, Krājums, I‑0000. lpp., 53. punkts un tajā minētā judikatūra).
49 Nepieciešamība ar šādiem kritērijiem ierobežot administrācijas pilnvaras rodas arī tad, kad tādā situācijā kā pamata lietā, kura attiecas uz laika nišu sadali starp vairākiem ieinteresētiem un savstarpēji konkurējošiem kuģu īpašniekiem, valsts pārvaldes iestāde izšķiras starp kandidātiem, ja kuģu un ostu drošības apsvērumu dēļ vairāku kuģu vienlaicīga atiešana nav pieļaujama vai arī tai jānotiek ar atstatumu.
50 Šajā gadījumā, pamatojoties uz Likuma 2932/2001 4. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu, kuģu īpašnieku piedāvāto kustības grafiku laika nišu grozījumi var būt pamatoti ar prasībām, kas izriet no kuģu drošības un kārtības ostā. Turklāt šajos noteikumos ir paredzēts, ka ministrs kuģa īpašnieka deklarāciju var grozīt tikai tad, “ja nepieciešams”, to darot ar pienācīgi pamatotu lēmumu. Pat ja šie vispārīgie kritēriji precīzi nedefinē drošības un kārtības apsvērumus, kas varētu attaisnot laika nišu grozījumus, tie, šķiet, paredz pietiekami precīza rakstura un iepriekš zināmu objektīvu ietvaru attiecībā uz valsts iestāžu rīcības brīvības izmantošanu.
51 Iesniedzējtiesai pašai ir jāveic pārbaude saistībā ar tās valsts tiesību aktiem.
Par sabiedrisko pakalpojumu pienākumu noteikšanas pasākumiem
52 Runājot par jautājumu, vai regula, un it īpaši tās 1. un 4. pants, nepieļauj iepriekšējas atļaujas sistēmu, ar kuru tiek noteikti sabiedrisko pakalpojumu pienākumi, kuri ietver zināmu laika nišu noteikšanu, jānorāda, ka saskaņā ar minētā 4. panta 2. punktu dalībvalsts kuģu īpašniekiem var noteikt šādus pienākumus attiecībā uz reisu biežumu regulāru kabotāžas pakalpojumu gadījumā.
53 Turklāt no Tiesas judikatūras izriet, ka iepriekšējas administratīvas atļaujas sistēma var būt līdzeklis, kā noteikt sabiedrisko pakalpojumu pienākumus (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Analir u.c., 34. punkts).
54 Ņemot vērā faktu, ka ne visas kabotāžas līnijas katrā ziņā ir līnijas, kurās jānosaka sabiedrisko pakalpojumu pienākumi, šāda sistēma ir pieļaujama tikai tad, ja kompetentās valsts iestādes katrā konkrētajā maršrutā konstatē regulāru transporta pakalpojumu nepietiekamību gadījumā, ja šo pakalpojumu sniegšana tiktu atstāta tikai tirgus konjunktūras ziņā un ja šī sistēma ir nepieciešama un samērīga ar mērķi nodrošināt pietiekami regulārus transporta pakalpojumus uz salām un no tām (šajā ziņā skat. regulas preambulas devīto apsvērumu, kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā Analir u.c., 29. un 34. punkts).
55 Visbeidzot šāda iepriekšējas atļaujas sistēma nevar leģitimēt valsts iestāžu tādu diskrecionāru rīcību, kas regulas noteikumiem laupītu to lietderīgo iedarbību. Tātad tai ir jābūt pamatotai ar objektīviem, nediskriminējošiem un attiecīgajiem uzņēmumiem iepriekš zināmiem kritērijiem, lai tādējādi radītu ietvaru valsts iestāžu rīcības brīvības īstenošanai, lai tā netiktu izmantota patvaļīgi (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Analir u.c., 37. un 38. punkts).
56 Symvoulio tis Epikrateias savos lēmumos par prejudiciālu jautājumu uzdošanu it īpaši uzsver, ka pamata lietā izskatāmajā valsts tiesiskajā regulējumā nav objektīvu kritēriju, kas administrācijai būtu jāievēro procedūrā, kuras iznākumā tiek pieņemti lēmumi par atļauju izsniegšanu. Savukārt Grieķijas valdība un Komisija novēro, ka ar Likuma 2932/2001 4. panta 4. punktu ir transponēts regulas 4. panta 2. punkts, atkārtojot tajā minētos kritērijus.
57 Kā jau atgādināts šī sprieduma 55. punktā, iepriekšējas atļaujas sistēmai ir jābūt balstītai uz iepriekš zināmiem, objektīviem, samērīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem.
58 Tāpat ir svarīgi, lai to sabiedrisko pakalpojumu pienākumu saturs, kurus iespējams uzlikt, arī būtu noteikts zināmā mērā vispārīgi, lai šo pienākumu detaļas un apmērs būtu zināms iepriekš.
59 Runājot par sabiedrisko pakalpojumu pienākumu noteikšanas kritērijiem, jāuzskata, ka ar regulas 4. panta 2. punktu, kurā ir noteiktas prasības, kas dalībvalstīm ir jāievēro, lai noteiktu sabiedrisko pakalpojumu pienākumus, proti, apkalpojamās ostas, regularitāte, nepārtrauktība, biežums, pārvadājumu jauda, piemērojamie tarifi un kuģu apkalpes komplektēšana, ir izveidots vispusīgs saraksts.
60 Šādas prasības var uzskatīt par objektīviem kritērijiem, kas administrācijai ir jāņem vērā, īstenojot savu rīcības brīvību attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu pienākumu noteikšanu, it īpaši gadījumā, ja vairāki kuģu īpašnieki vēlas vienlaicīgi ienākt vienā un tajā pašā ostā.
61 Runājot par pamata lietā izskatāmo valsts tiesisko regulējumu, it īpaši jāuzsver, ka Likuma 2932/2001 2. panta 6. punktā ir uzskaitītas dažādas prasības, kas var attaisnot to sabiedrisko pakalpojumu pienākumu noteikšanu, kas ir paredzēti regulas 4. panta 2. punktā. Turklāt minētajā 2. pantā ir precizēts, ka šādi pienākumi ir jānosaka “sabiedrības interešu apsvērumu dēļ” un “neradot diskrimināciju”. Savukārt šī paša likuma 4. panta 4. punkta c) apakšpunktā ir konkretizēts, ka kuģu īpašnieku deklarāciju grozījumi attiecībā uz šādiem pienākumiem var būt attaisnoti, lai garantētu pakalpojumu sniegšanas regularitāti. Visbeidzot tajā pašā noteikumā ir paredzēts, ka tādus grozījumus šajā ziņā var noteikt tikai tad, “ja nepieciešams” un ir “pamatoti”.
62 Iesniedzējtiesai pašai ir jāizvērtē, vai, balstoties uz šiem elementiem, pamata lietā izskatāmā tiesiskā regulējuma noteikumi atbilst šī sprieduma 54. un 55. punktā atgādinātajiem nosacījumiem.
63 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka regulas 1. un 4. panta kopējie noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neaizliedz valsts tiesisko regulējumu, ar kuru ieviesta jūras kabotāžas pakalpojumu iepriekšējas atļaujas sistēma, kas paredz administratīvu lēmumu pieņemšanu par noteiktu laika nišu ievērošanu tādu iemeslu dēļ, kuri, pirmkārt, ir saistīti ar kuģu drošību un kārtību ostā un, otrkārt, ar sabiedrisko pakalpojumu pienākumiem, ja vien šāda sistēma ir balstīta uz objektīviem, nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem kritērijiem, it īpaši gadījumā, ja vairāki kuģu īpašnieki vēlas vienlaicīgi ienākt vienā un tajā pašā ostā. Runājot par administratīviem lēmumiem, ar kuriem tiek noteikti sabiedrisko pakalpojumu pienākumi, jāspēj arī pierādīt sabiedriskā pakalpojuma reāla nepieciešamība, kuras iemesls ir regulāru transporta pakalpojumu nepietiekamība brīvas konkurences apstākļos. Valsts tiesai ir jāizvērtē, vai pamata lietās šie nosacījumi ir izpildīti.
Par tiesāšanās izdevumiem
64 Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:
Padomes 1992. gada 7. decembra Regulas (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža), 1. un 4. panta kopējie noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neaizliedz valsts tiesisko regulējumu, ar kuru ieviesta jūras kabotāžas pakalpojumu iepriekšējas atļaujas sistēma, kas paredz administratīvu lēmumu pieņemšanu par noteiktu laika nišu ievērošanu tādu iemeslu dēļ, kuri, pirmkārt, ir saistīti ar kuģu drošību un kārtību ostā un, otrkārt, ar sabiedrisko pakalpojumu pienākumiem, ja vien šāda sistēma ir balstīta uz objektīviem, nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem kritērijiem, it īpaši gadījumā, ja vairāki kuģu īpašnieki vēlas vienlaicīgi ienākt vienā un tajā pašā ostā. Runājot par administratīviem lēmumiem, ar kuriem tiek noteikti sabiedrisko pakalpojumu pienākumi, jāspēj arī pierādīt sabiedriskā pakalpojuma reāla nepieciešamība, kuras iemesls ir regulāru transporta pakalpojumu nepietiekamība brīvas konkurences apstākļos. Valsts tiesai ir jāizvērtē, vai pamata lietās šie nosacījumi ir izpildīti.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – grieķu.