1. Valsts atbalsts – Jēdziens – Īpašais nodokļa režīms uzņēmumam, tam nodrošinot priekšrocību
(EKL 87. panta 1. punkts)
2. Valsts atbalsts – Jēdziens – Īpašais nodokļa režīms uzņēmumam – Labvēlīgas nodokļa atšķirības noteiktā periodā kompensēšana ar nodokļu pārmaksu citā periodā sakarā ar iepriekš noteikto maksājumu
(EKL 87. panta 1. punkts)
3. Valsts atbalsts – Nelikumīga atbalsta atgūšana – Atbalsts, kas piešķirts, pārkāpjot EKL 88. pantā paredzētās procesuālās normas – Saņēmēju iespējamā tiesiskā paļāvība – Aizsardzība – Nosacījumi un ierobežojumi
(EKL 88. panta 3. punkts)
4. Valsts atbalsts – Nelikumīga atbalsta atgūšana – Regulas Nr. 659/1999 15. pantā paredzētais desmit gadu noilgums – Noilguma termiņa sākuma diena – Datums, kurā atbalsts piešķirts saņēmējam
(EKL 88. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 659/1999 15. pants)
5. Valsts atbalsts – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta atbalsta nesaderība ar kopējo tirgu un uzdots to atmaksāt – Iespēja Komisijai atstāt valsts iestāžu ziņā precīzi aprēķināt atgūstamā atbalsta summu – Tiesiskās noteiktības principa pārkāpums – Neesamība
1. Ar īpašo nodokļa režīmu uzņēmumam var tikt piešķirta priekšrocība EKL 87. panta 1. punkta nozīmē pat tad, ja atbalstu, kas piešķirti, pamatojoties uz šo režīmu, precīzā summa ir jānosaka, pamatojoties uz noteiktiem faktoriem, kas neietilpst šajā režīmā.
Ja konstatācija par atbalsta pastāvēšanu ir atkarīga no noteikta skaita ārēju apstākļu, kas neietilpst īpašajā nodokļa režīmā, tādiem kā tas, ka profesionālās darbības nodoklis ir jāmaksā katru gadu, un nodokļa likmju līmenis, par kurām katru gadu balso pašvaldības teritorijās, šādi apstākļi nekādi netraucē tam, ka īpašais nodokļa režīms jau tā pieņemšanas laikā varēja tikt kvalificēts par valsts atbalstu EKL 87. panta 1. punkta izpratnē. Ir jānošķir atbalsta režīma noteikšana, šajā gadījumā – īpašais nodokļa režīms, no vienas puses, un ikgadējo atbalstu piešķiršana uzņēmumam, pamatojoties uz minēto režīmu, kuru precīzā summa bija atkarīga no noteiktiem ārējiem faktoriem, no otras puses.
Šādā gadījumā priekšrocības esamība var būt pamatota, pirmkārt, ar fiksēto daļu, kas saistīta ar īpašo nodokļa režīmu, kurš tika piemērots uzņēmumam, salīdzinājumā ar režīmu saskaņā ar vispārējo tiesību normām, un, otrkārt, ar mainīgo daļu atkarībā no faktiskajiem apstākļiem, proti, telpu vai zemes gabalu atrašanās vietas dažādās pašvaldībās, kā arī nodokļa likmes, kas piemērojama attiecīgajās vietējās pašvaldībās.
(sal. ar 21.–23. un 27. punktu)
2. Saistībā ar atbalsta jēdzienu EKL 87. panta 1. punkta nozīmē pasākums nevar netikt kvalificēts par atbalstu tad, kad tā saņēmējam ir jāmaksā īpašs maksājums, kas ir atšķirīgs un nav saistīts ar attiecīgo atbalstu.
Noteikšana, vai nodokļa pārmaksa, ko veicis uzņēmums noteiktā periodā saistībā ar to, ka tam ir jāmaksā iepriekš noteiktais maksājums, kompensē nodokļa starpību, kura tam ir bijusi citā periodā, ir atkarīga no piemērojamā iepriekš noteiktā maksājuma objektīvo īpašību analīzes un jautājuma, vai tas var tikt uzskatīts par priekšrocībai raksturīgu maksājumu, kura rodas uzņēmumam sakarā ar tam piemēroto īpašo nodokļa režīmu. Vienīgi tas, ka iepriekš noteiktais maksājums un īpašais nodokļa režīms ir noteikts ar vienu un to pašu likumu, neļauj pierādīt, ka uzņēmuma pakļaušana šim iepriekš noteiktajam maksājumam bija raksturīga īpašā nodokļa režīma ieviešanai.
(sal. ar 43. un 44. un 48. punktu)
3. Ņemot vērā Komisijas veiktās valsts atbalsta pārbaudes obligāto raksturu, atbalsta saņēmējiem uzņēmumiem principā tiesiskā paļāvība par atbalsta likumību var būt tikai tad, ja tas ir piešķirts, ievērojot 88. pantā paredzēto procedūru; un rūpīgam uzņēmējam parasti ir jāspēj pārliecināties, ka šī procedūra ir ievērota. Īpaši gadījumā, ja atbalsts ir piešķirts, nepaziņojot Komisijai, un tādējādi tas ir nelikumīgs saskaņā ar EKL 88. panta 3. punktu, atbalsta saņēmējs neiegūst tiesisko paļāvību attiecībā uz atbalsta piešķiršanas likumību.
Turklāt, ja atbalsts nav paziņots Komisijai, tās rīcības neesamībai saistībā ar šo pasākumu nav nozīmes.
(sal. ar 59. un 60. punktu)
4. Saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999 15. panta 1. punktu Komisijas pilnvarām atbalsta atgūšanas jomā attiecībā uz EKL 88. panta piemērošanu ir desmit gadu noilguma termiņš. No šī paša panta 2. punkta izriet, ka noilguma termiņš sākas tikai dienā, kad nelikumīgais atbalsts ir piešķirts saņēmējam. Līdz ar to noteicošais elements, lai noteiktu 15. pantā paredzēto noilguma termiņu, ir atbalsta faktiskā piešķiršana.
No 15. panta 2. punkta izriet, ka saskaņā ar šo tiesību normu, lai noteiktu datumu, kurā sākas noilguma termiņš, ir jāņem vērā atbalsta piešķiršana saņēmējam, nevis atbalsta režīma pieņemšanas datums.
Šajā ziņā atbalsta piešķiršanas datuma noteikšana var atšķirties atkarībā no attiecīgā atbalsta rakstura. Tādējādi, vairākgadu režīma, kas ietver periodisku priekšrocību izmaksāšanu vai piešķiršanu, gadījumā tiesību akta, kurš ir atbalsta juridiskais pamats, pieņemšanas datumu un datumu, kurā faktiski tiek piešķirts šis atbalsts, var šķirt ievērojams laikposms. Šādā gadījumā, lai aprēķinātu noilguma termiņu, atbalsts ir jāuzskata par piešķirtu saņēmējam tikai datumā, kurā tas ir faktiski piešķirts minētajam saņēmējam.
(sal. ar 80.–82. punktu)
5. Tiesiskās noteiktības princips, kas veido daļu no vispārējiem Savienības tiesību principiem, prasa, lai Savienības tiesību normas būtu skaidras un precīzas un to iedarbība būtu paredzama, lai tādējādi ieinteresētās personas varētu novērtēt savu juridisko situāciju un attiecības, ko regulē Savienības tiesības.
Valsts atbalsta jomā neviens Savienības tiesību noteikums neparedz, ka Komisijai, uzdodot atmaksāt valsts atbalstu, kas atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu, ir jānosaka precīza atmaksājamā atbalsta summa. Pietiek ar to, ka Komisijas lēmums ietver norādes, kas ļauj tā adresātam pašam bez pārmērīgām grūtībām noteikt šo summu.
(sal. ar 100. un 102. punktu)