Lieta C‑51/10 P

Agencja Wydawnicza Technopol sp. z o.o.

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Apelācija – Kopienas preču zīme – Apzīmējums, kas sastāv tikai no cipariem – Pieteikums reģistrēt apzīmējumu “1000” kā preču zīmi attiecībā uz brošūrām, periodiskajiem izdevumiem un žurnāliem – Minētā apzīmējuma šķietami aprakstošais raksturs – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas kritēriji – ITSB pienākums ņemt vērā savu agrāko lēmumu pieņemšanas praksi

Sprieduma kopsavilkums

1. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamatojumi – Interpretācija, kas sniegta ņemot vērā ar to saistītās vispārējās intereses – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Mērķis – Pieejamības prasība

(Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

2. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamatojumi – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzēto pamatojumu piemērošanas jomu pārklāšanās

(Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)

3. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamatojumi – Preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuri var kalpot, lai apzīmētu preces vai pakalpojuma īpašības – Jēdziens – Apzīmējums, kas sastāv tikai no cipariem

(Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

4. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes iedarbība – Ierobežojumi – Regulas Nr. 40/94 12. panta b) punkts – Mērķis

(Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 12. panta b) punkts)

5. Kopienas preču zīme – Biroja lēmumi – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Labas pārvaldības princips – Biroja agrākā lēmumu pieņemšanas prakse

1. Katrs no Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punktā paredzētajiem reģistrācijas atteikuma pamatojumiem ir jāinterpretē, ņemot vērā tā pamatā esošās vispārējās intereses. Vispārējās intereses, kas ir minētās regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pamatā, ir – nodrošināt, ka apzīmējumus, kas ir aprakstoši attiecībā uz vienu vai vairākām to preču vai pakalpojumu īpašībām, attiecībā uz kuriem pieteikta apzīmējuma kā preču zīmes reģistrācija, var brīvi izmantot visi saimnieciskās darbības subjekti, kas piedāvā šādas preces vai pakalpojumus.

Ar mērķi nodrošināt pilnīgu šīs brīvās izmantošanas mērķa īstenošanu, lai Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) atteiktu reģistrāciju, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, nav nepieciešams, lai attiecīgo apzīmējumu reģistrācijas pieteikuma brīdī patiešām izmantotu aprakstošiem mērķiem. Pietiek ar to, ka šo apzīmējumu var izmantot šādiem mērķiem. Tāpat šī atteikuma pamata piemērošana nav atkarīga no tā, vai pastāv konkrēta, aktuāla vai vērā ņemama pieejamības prasība, un tādēļ nav vērts noskaidrot to konkurentu skaitu, kuriem varētu būt interese izmantot attiecīgo apzīmējumu. Turklāt nav svarīgi, ka pastāv citi apzīmējumi, kas ir ierastāki nekā apskatāmais apzīmējums, lai apzīmētu tās pašas reģistrācijas pieteikumā minēto preču vai pakalpojumu īpašības. No iepriekš minētā izriet, ka minētās regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošana neprasa, lai attiecīgais apzīmējums atbilstu ierastajam apzīmēšanas veidam.

(sal. ar 36.–40. punktu)

2. Aprakstošajiem apzīmējumiem, kas minēti Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, arī nav atšķirtspējas šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Pretēji tam, apzīmējumam var nebūt atšķirtspējas minētā 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē citu iemeslu, nevis tā iespējamā aprakstošā rakstura dēļ. Tādējādi pastāv noteikta attiecīgo 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas jomu pārklāšanās, pirmajai no šīm tiesību normām tomēr atšķiroties no otrās, ciktāl tā aptver visus apstākļus, kuros ar apzīmējumiem nav iespējams parādīt viena uzņēmuma preču vai pakalpojumu atšķirību no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem.

Šajos apstākļos, lai pareizi piemērotu Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punktu, ir svarīgi parūpēties, lai šajā 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā atteikuma pamata piemērošana būtu pienācīgi ierobežota, attiecinot to tikai uz gadījumiem, kas patiešām paredzēti ar šo atteikuma pamatu.

(sal. ar 46.–48. punktu)

3. Gadījumi, kas patiešām paredzēti ar šo Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto atteikuma pamatu, ir gadījumi, kad apzīmējums, kuru lūgts reģistrēt kā preču zīmi, var apzīmēt preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem iesniegts pieteikums, “īpašību”. Faktiski, minētās regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā izmantojot vārdus “veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības”, likumdevējs ir, pirmkārt, norādījis, ka veids, kvalitāte, daudzums, paredzētais nolūks, vērtība, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfiskā izcelsme un laiks visi ir jāuzskata par preču vai pakalpojumu īpašībām, un, otrkārt, precizējis, ka šis uzskaitījums nav izsmeļošs un var tāpat ņemt vērā ikvienu citu preču vai pakalpojumu īpašību.

Tas, ka likumdevējs ir izvēlējies vārdu “īpašība”, rakstveidā parāda, ka apzīmējumi, uz ko attiecas minētā tiesību norma, nav apzīmējumi, kurus izmanto, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem lūgta reģistrācija, īpatnību, kas ir viegli atpazīstama starp ieinteresētajām personām. Tādējādi atteikt apzīmējuma reģistrāciju, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, var vienīgi tad, ja ir saprātīgi paredzams, ka vidusmēra ieinteresētā persona to atpazīs kā aprakstu vienai no minētajām īpašībām.

Šiem precizējumiem ir īpaša nozīme attiecībā uz apzīmējumiem, ko veido tikai cipari. Faktiski, tā kā šādi apzīmējumi parasti tiek pielīdzināti skaitļiem, tos komercdarbībā var izmantot, lai apzīmētu daudzumu. Tomēr, lai varētu tikt atteikta apzīmējuma, ko veido tikai cipari, reģistrācija, pamatojoties uz 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, balstoties uz to, ka tas apzīmē daudzumu, ir saprātīgi jāparedz, ka no ieinteresēto personu viedokļa daudzums, ko norāda šie cipari, raksturo preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem lūgta reģistrācija.

(sal. ar 48.–52. punktu)

4. Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 12. panta b) punktā paredzētais noteikums izšķirošā veidā neietekmē interpretāciju noteikumam, kas paredzēts šīs regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Minētās regulas 12. pants attiecas uz Kopienas preču zīmes spēka ierobežojumu, kamēr šīs regulas 7. pants attiecas uz pamatiem atteikumam reģistrēt apzīmējumus kā preču zīmes.

Apstāklis, ka minētais 12. panta b) punkts nodrošina, ka visi saimnieciskās darbības subjekti var brīvi izmantot norādes, kas attiecas uz preču vai pakalpojumu īpašībām, nekādā veidā neierobežo minētā 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas jomu. Gluži pretēji, minētais apstāklis nepārprotami parāda interesi, lai 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais atteikuma pamats, kas turklāt ir absolūts, tiktu efektīgi piemērots visiem apzīmējumiem, kas var apzīmēt preču vai pakalpojumu, attiecībā uz ko lūgts tos reģistrēt kā preču zīmi, īpašību.

(sal. ar 59.–61. punktu)

5. Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) sava kompetence ir jāīsteno atbilstoši Savienības tiesību vispārējiem principiem, tādiem kā vienlīdzīgas attieksmes princips un labas pārvaldības princips.

Ievērojot šos divus pēdējos principus, Birojam, izskatot Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumus, ir jāņem vērā lēmumi, kas jau pieņemti par līdzīgiem pieteikumiem, un īpaši uzmanīgi jāizvirza jautājums par to, vai ir jāizlemj tādā pat veidā.

(sal. ar 73. un 74. punktu)

TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2011. gada 10. martā (*)

Lieta C‑51/10 P

par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 56. pantam, ko 2010. gada 1. februārī iesniedza

Agencja Wydawnicza Technopol sp. z o.o., Čenstohova [Częstochowa] (Polija), ko pārstāv A. fon Mīlendāls [A. von Mühlendahl], Rechtsanwalt,

prasītāja,

otrs lietas dalībnieks –

Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Foliārs‑Mongirāls [A. Folliard‑Monguiral], pārstāvis,

atbildētājs pirmajā instancē.

TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ticano [A. Tizzano], tiesneši Ž. Ž. Kāzels [J.‑J. Kasel], M. Ilešičs [M. Ilešič] (referents), M. Safjans [M. Safjan] un M. Bergere [M. Berger],

ģenerāladvokāts J. Mazaks [J. Mazák],

sekretāre L. Hjūleta [L. Hewlett], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2010. gada 10. novembra tiesas sēdi,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1 Ar savu apelācijas sūdzību Agencja Wydawnicza Technopol sp. z o.o. (turpmāk tekstā – “Technopol”) lūdz atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2009. gada 19. novembra spriedumu lietā T‑298/06 Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB (“1000”) (turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar kuru tā ir noraidījusi prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2006. gada 7. augusta lēmumu lietā R 447/2006‑4 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) par pieteikumu reģistrēt apzīmējumu “1000” kā Kopienas preču zīmi.

Atbilstošās tiesību normas

2 Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) 4. pantā ar virsrakstu “Apzīmējumi, kas var būt Kopienas preču zīmes” ir noteikts:

“Kopienas preču zīme var tikt izveidota no visiem apzīmējumiem, ko var attēlot grafiski, jo īpaši no vārdiem – tostarp personvārdiem – modeļiem, burtiem, cipariem, preču vai to iepakojuma formas, ar nosacījumu, ka tās ir atšķiramas starp dažādu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem [ka ar šo apzīmējumu palīdzību iespējams parādīt viena uzņēmuma preču un pakalpojumu atšķirību no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem].”

3 Minētās regulas 7. pantā ar virsrakstu “Absolūta atteikuma pamatojums” ir noteikts:

“1. Nereģistrē:

[..]

b) preču zīmes, kam nav atšķirīgu īpašību [atšķirtspējas];

c) preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku, un citas preču un pakalpojumu īpašības;

[..]

3. Šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu nepiemēro, ja preču zīme tās izmantošanas rezultātā ir kļuvusi atšķirīga [ieguvusi atšķirtspēju] attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, par ko reģistrācija ir pieteikta.”

4 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 12. pantu ar virsrakstu “Kopienas preču zīmes spēka ierobežojums”:

“Kopienas preču zīme tās īpašniekam nedod tiesības aizliegt trešai personai darījumos izmantot:

[..]

b) norādes attiecībā uz preču vai pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzamo nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas laiku vai citas preču vai pakalpojumu īpašības;

[..]

ar nosacījumu, ka šī trešā persona minēto rūpnieciskos vai komercdarījumos izmanto godīgi.”

5 Šīs regulas 74. pantā ar virsrakstu “Faktu pārbaude, ko Birojs veic pēc savas iniciatīvas” ir noteikts:

“1. Lietas izskatīšanas procesa laikā Birojs izskata faktus pēc savas iniciatīvas, tomēr lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu pamatu reģistrācijas noraidīšanai, Birojs aprobežojas ar faktu, pierādījumu un argumentu, ko puses iesniegušas, pārbaudi.

2. Birojs var neņemt vērā faktus vai pierādījumus, ko attiecīgās puses nav iesniegušas laicīgi.”

6 Regula Nr. 40/94 ir atcelta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.), kas stājās spēkā 2009. gada 13. aprīlī. Tomēr, ņemot vērā faktu rašanās brīdi, šo strīdu reglamentē Regula Nr. 40/94.

Tiesvedības priekšvēsture un apstrīdētais lēmums

7 2005. gada 4. aprīlī Technopol iesniedza pieteikumu ITSB par šāda apzīmējuma reģistrāciju kā Kopienas preču zīmi:

1000

8 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 16. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “brošūras, periodiskie izdevumi, ietverot periodiskos izdevumus, kas ietver krustvārdu mīklas un spēles; ikdienas prese”.

9 2006. gada 31. janvārī pārbaudītājs šo pieteikumu noraidīja, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, motivējot ar to, ka apzīmējumam “1000” nebija atšķirtspējas un tas bija aprakstoša norāde par attiecīgo preču saturu vai citām raksturīgajām īpašībām.

10 2006. gada 31. martā Technopol iesniedza apelācijas sūdzību par pārbaudītāja lēmumu. Ar 2006. gada 7. augusta lēmumu ITSB Apelāciju ceturtā padome apstiprināja pārbaudītāja vērtējumu.

11 Šī padome uzskatīja, ka skaitli “1000” varēja izmantot, lai apzīmētu Technopol publikāciju saturu, un ka katrā ziņā minētais apzīmējums nebija atšķirtspējīgs, jo patērētājs to uztvēra kā slavinājumu minētajām publikācijām, nevis kā izcelsmes norādi.

12 Konkrētāk, apstrīdētā lēmuma 18. un 19. punktā šī Apelāciju padome ir konstatējusi:

“18 [..] Nereti periodiskie izdevumi publicē klasifikācijas, kas ietver dažādu informāciju [..]. Šādos gadījumos, priekšroka tiek dota apaļiem skaitļiem, ņemot vērā to ekspresīvo vērtību.

19 Turklāt, [preces] uz kurām attiecas pieteikums [..], ietver publikācijas, kas ietver dažādus apkopojumus [..]. Šāda veida publikācijas parasti ietver apaļu skaitu informācijas [..]. Tāpat [apzīmējums “1000”] neapstrīdami var tikt izmantots aprakstošā veidā, it īpaši “periodiskajos izdevumos, kas ietver krustvārdu mīklas un spēles”, attiecībā uz ko tiek lūgta aizsardzība. Konkrētā sabiedrības daļa [apzīmējumu “1000”], kas atrodams uz attiecīgās publikācijas, uztvers kā norādi, ka tā ietver tieši 1000 mīklu vai spēļu. Kā to parādījuši meklējumi internetā, šajā tirgū jau pastāv daudzas šāda veida preces [..].”

Tiesvedība Pirmās instances tiesā un pārsūdzētais spriedums

13 Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas [tagad – Vispārējā tiesa] kancelejā iesniegts 2006. gada 18. oktobrī, Technopol cēla prasību, kuras mērķis bija panākt apstrīdētā lēmuma atcelšanu.

14 Savu prasību pamatojot, prasītāja izvirzīja divus pamatus, no kuriem pirmais bija saistīts ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu un otrais – ar šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

15 Saistībā ar pirmo pamatu Technopol norādīja, ka apzīmējums “1000” bez papildu vārdiem nav aprakstošs. No patērētāja viedokļa nevarot konstatēt nekādu tiešu un konkrētu saikni starp minēto apzīmējumu un attiecīgo preču raksturīgajām īpašībām.

16 Pirmās instances tiesa noraidīja šo argumentāciju un līdz ar to pirmo pamatu. Galvenie iemesli, kas lika tai nonākt pie šāda secinājuma:

“21 [..] Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētie apzīmējumi un norādes ir tādi, kurus, tos parasti izmantojot, no mērķauditorijas viedokļa var izmantot, lai tieši vai minot kādu no to būtiskajām īpašībām norādītu uz preci vai pakalpojumu, attiecībā uz kuru ir pieteikta reģistrācija [..].

22 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru apzīmējums ir aprakstošs, ja tas ir pietiekami tieši un konkrēti saistīts ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, lai ļautu konkrētajai sabiedrības daļai uzreiz un bez jebkādām pārdomām uztvert kādas no attiecīgo preču un pakalpojumu īpašībām aprakstu [..].

23 Tādējādi apzīmējuma aprakstošā rakstura izvērtējumu var veikt tikai, pirmkārt, saistībā ar to, kā to uztver konkrētā sabiedrības daļa, un, otrkārt, saistībā ar konkrētajām precēm vai pakalpojumiem [..].

24 Izskatāmajā lietā attiecīgās preces ir brošūras, periodiski izdevumi, tostarp tādi, kuros iekļautas krustvārdu mīklas un spēles, kā arī ikdienas prese, un tās ir paredzētas plašai sabiedrībai, ko lietas dalībnieki nav apstrīdējuši. [..]

25 Tādējādi ir jānosaka, vai samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs [apzīmējumā “1000”] bez jebkādiem citiem papildu elementiem uztvers reģistrācijas pieteikumā uzskaitīto preču īpašību aprakstu.

26 Šajā sakarā ir jānorāda, kā tas izriet no [apstrīdētā] lēmuma 18. un 19. punkta, ka no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa pastāv tieša un konkrēta saistība starp apzīmējumu “1000” un noteiktām apzīmēto preču īpašībām. Faktiski apzīmējums “1000” norāda uz daudzumu un konkrētā sabiedrības daļa to uzreiz un bez jebkādām pārdomām uztvers kā attiecīgo preču īpašību aprakstu, konkrētāk, lappušu daudzumu, kā arī darbu, apkopotās informācijas un spēļu daudzumu vai ietverto referenču hierarhisko klasifikāciju. Apstāklis, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme sastāv tikai no cipariem, neliek apšaubīt šo secinājumu, jo [..] konkrētā sabiedrības daļa var viegli identificēt trūkstošo elementu, jo asociācija starp skaitli un minētajām attiecīgo preču īpašībām ir nepastarpināta.

27 Konkrētāk, kā to konstatējusi Apelāciju padome [apstrīdētā lēmuma] 18. un 19. punktā, nereti brošūrās un periodiskajos izdevumos, kas ietver klasifikācijas un apkopojumus, priekšroka ir, ciktāl tas attiecas uz saturu, apaļiem skaitļiem, Apelāciju padome īpaši min piemēru “1000 jautājumu un atbilžu”. Šie fakti apstiprina aprakstošo saistību, kas no vidusmēra patērētāja viedokļa pastāv starp attiecīgajām precēm un [apzīmējumu “1000”].

[..]

30 Tā kā [apzīmējuma “1000”] aprakstošais raksturs attiecībā uz precēm, kas minētas reģistrācijas pieteikumā, ir pierādīts, ir jāpārbauda, vai reģistrācijai pieteiktā preču zīme sastāv tikai no aprakstošiem apzīmējumiem un vai tā neietver citus elementus, kas var iestāties pret tās aprakstošā rakstura konstatējumu. [..] Izskatāmajā lietā vārdiskais apzīmējums “1000” ir parādīts bez jebkāda elementa, kas to nošķir no ierastā veida, kā tiek norādīts daudzums, lai tam atņemtu tā aprakstošo raksturu.

31 No visa iepriekš minētā izriet, ka vārdiskais apzīmējums “1000” apzīmē attiecīgo preču īpašības, proti, lapu daudzumu, kā arī darbu, apkopotās informācijas un spēļu daudzumu vai to hierarhisko klasifikāciju, kas var tikt ņemtas vērā, mērķauditorijai veicot izvēli, un kas tādējādi veido to būtiskās īpašības. [..]

32 Šo secinājumu neliek apstrīdēt citi prasītājas argumenti [..]. Pirmkārt, attiecībā uz argumentu, kas izriet no apstākļa, ka apzīmējuma “1000” reģistrācija neatņemtu trešajām personām tiesības izmantot šo skaitli, lai apzīmētu daudzumu, jo šī izmantošana nav preču zīmes tiesību pārkāpums, tas ir jānoraida kā neiedarbīgs. Ar šo argumentu prasītāja atsaucas uz Regulas Nr. 40/94 12. panta b) punkta saturu [..], ciktāl tas attiecas uz ekskluzīvo tiesību, kas izriet no preču zīmes reģistrācijas, ierobežojumu. Atbilstoši Vispārējās tiesas judikatūrai uz Regulas Nr. 40/94 12. pantu nevar atsaukties reģistrācijas procesā [..]. Šī panta piemērošana prezumē, ka pastāv tāds apzīmējums, kas ir ticis reģistrēts kā preču zīme vai nu tādēļ, ka tas ir ieguvis atšķirtspēju izmantošanas rezultātā atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktam vai aprakstošu un neaprakstošu elementu līdzās pastāvēšanas dēļ, kas tā nav izskatāmajā lietā [..]. Tādējādi nevar uzskatīt, ka Regulas Nr. 40/94 12. pants atļauj mīkstināt absolūtu reģistrācijas atteikumu pamatu pārbaudīšanas kritērijus.

33 Otrkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, ka nav nekādas nepieciešamības saglabāt [apzīmējumu “1000”] brīvu trešajām personām, jo attiecībā uz skaitļiem, kas sastāv no četriem cipariem, pastāvot 10 000 iespējamu kombināciju, ir jāuzsver, ka [..] atteikums reģistrēt attiecīgo preču zīmi ir balstīts uz apzīmējuma aprakstošo raksturu. Šis aprakstošais raksturs kavē [apzīmējumam “1000”] pildīt komerciālās izcelsmes norādes funkciju attiecībā uz precēm, kas norādītas reģistrācijas pieteikumā. Tādējādi tam, ka pastāv citas iespējamas ciparu kombinācijas, nav nozīmes reģistrācijas mērķiem. Turklāt nav nozīmes apstāklim, ka ITSB kā preču zīmes esot reģistrējis apzīmējumus “IX” un “XD”, kas konkurentu rīcībā atstāj mazāk iespējamu ciparu un burtu kombināciju iespējas. Apelāciju padomes lēmumu tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties tikai uz Regulu Nr. 40/94, nevis uz tās agrāko lēmumu pieņemšanas prakses pamatu [..].”

17 Apstiprinājusi, ka izskatāmajā lietā ir atbilstošs Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais atteikuma pamats, Pirmās instances tiesa nepārbaudīja prasības otro pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Lietas dalībnieku prasījumi

18 Technopol prasījumi Tiesai ir šādi:

– atcelt pārsūdzēto spriedumu;

– nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai un

– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

19 ITSB prasījumi Tiesai ir šādi:

– noraidīt apelācijas sūdzību un

– piespriest Technopol atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Par apelācijas sūdzību

20 Technopol izvirza divus pamatus. Pirmais pamats izriet no Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpuma, ciktāl Pirmās instances tiesa neesot ņēmusi vērā visus atbilstošos kritērijus šīs tiesību normas piemērošanai. Ar savu otro pamatu prasītāja pārmet Pirmās instances tiesai, ka tā nav ņēmusi vērā agrāko ITSB [lēmumu pieņemšanas] praksi.

Par pirmo pamatu, kas izriet no Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpuma

Lietas dalībnieku argumenti

21 Pamatojot savu pirmo pamatu, prasītāja norāda, ka no Tiesas judikatūras, konkrētāk, no 2001. gada 20. septembra sprieduma lietā C‑383/99 P Procter & Gamble/ITSB (Recueil, I‑6251. lpp.) 37. punkta, izriet, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktā atteikuma pamata piemērošana ir pakļauta ne vien kritērijam par “parastu izmantošanu”, ko Pirmās instances tiesa min pārsūdzētā sprieduma 21. punktā, bet arī nosacījumam, ka attiecīgais apzīmējums ir identisks ar ierastajiem veidiem, kā tiek apzīmētas attiecīgās preces vai pakalpojumi vai to raksturīgās īpašības. Neņemot vērā šo pēdējo nosacījumu, Pirmās instances tiesa esot kļūdaini paplašinājusi minētā atteikuma pamata piemērošanas jomu.

22 Turklāt pārsūdzētajā lēmumā neesot konstatāciju, kas pierādītu, ka apzīmējuma “1000” izmantošana ir “parasta izmantošanai”, lai apzīmētu preces, par kurām lūgta reģistrācija. Piemēri, uz kuriem atsaukusies Pirmās instances tiesa pārsūdzētā sprieduma 26. un 27. punktā, attiecoties uz skaitļu izmantošanu kombinācijā ar citiem vārdiem. Pārsūdzētais spriedums tādējādi esot balstīts uz kļūdainu premisu, saskaņā ar kuru tiek pieņemts, ka visi apzīmējumi, ko veido cipari, obligāti tiks izmantoti kopā ar aprakstošām vai sugas vārdu norādēm. Līdz ar to Pirmās instances tiesa esot savu vērtējumu balstījusi uz pieņēmumiem.

23 Vispār Pirmās instances tiesa neesot ņēmusi vērā saistību, kas pastāvēja starp Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu un šīs regulas 12. panta b) punktu. Pārsūdzētā sprieduma 32. punktā tā esot kļūdaini ierobežojusi pēdējā minētā panta piemērošanu ar gadījumiem, kad apzīmējums “ir ticis reģistrēts kā preču zīme vai nu tādēļ, ka tas ir ieguvis atšķirtspēju izmantošanas rezultātā atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktam, vai aprakstošu un neaprakstošu elementu līdzās pastāvēšanas dēļ”.

24 Turklāt Pirmās instances tiesa neesot juridiski pietiekami apskatījusi argumentu, ka Apelāciju padome nebija ņēmusi vērā, ka nebija vajadzības saglabāt apzīmējuma “1000” pieejamību. Savā atbildē uz šo argumentu pārsūdzētā sprieduma 33. punktā Pirmās instances tiesa neesot analizējusi vispārējo interešu jautājumu, kas ir Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pamatā.

25 ITSB vispirms apgalvo, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošana obligāti nenozīmē, ka attiecīgais apzīmējums ir “ierastais veids”, kā tiek apzīmēta attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašības. Pietiekot, ka minētais apzīmējums var tikt izmantots, lai apzīmētu šādu īpašību.

26 Saskaņā ar ITSB viedokli apzīmējums “1000” uzreiz liek domāt par attiecīgās publikācijas saturu, izdarot norādi uz lapu vai informācijas daudzumu. Turklāt Pirmās instances tiesas veikto faktu vērtējumu, saskaņā ar kuru sabiedrība sagaida, ka apzīmējums “1000” apzīmē minētās publikācijas satura apjomu, Tiesa nevarot pārskatīt.

27 Turpinot, kas attiecas uz saistību, kas pastāvot starp Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu un šīs regulas 12. panta b) punktu, ITSB atgādina, ka šis pēdējais minētais pants attiecas uz reģistrētas preču zīmes spēka ierobežojumu, nevis uz apzīmējumu spēju tikt reģistrētiem par Kopienas preču zīmi. Līdz ar to saistība starp šiem diviem pantiem, uz ko atsaucas prasītāja, vienkārši nepastāvot.

28 Visbeidzot ITSB uzskata, ka Pirmās instances tiesa ir pienācīgi ņēmusi vērā vispārējās intereses. Tā esot pamatoti nospriedusi, ka nav nozīmes, ka daudzi citi apzīmējumi, kas sastāv no cipariem, paliek konkurentu rīcībā viņu preču apzīmēšanai. ITSB šajā sakarā atgādina, ka absolūta atteikuma pamatojuma pārbaudei ir jāaprobežojas ar attiecīgo apzīmējumu un tā nozīmi saistībā ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.

Tiesas vērtējums

29 Ievadam ir jānorāda, ka apstāklis, ka apzīmējumu veido tikai cipari, nav pats par sevis šķērslis tā reģistrēšanai par Kopienas preču zīmi.

30 Ciktāl tas attiecas uz Kopienas preču zīmi, tas izriet no Regulas Nr. 40/94 4. panta, kurā ir tieši paredzēts, ka cipari ir starp apzīmējumiem, kas var veidot preču zīmi.

31 Turklāt apstāklis, ka tāds apzīmējums kā izskatāmajā lietā sastāv no cipariem bez grafiskām niansēm un tādējādi reģistrācijas pieteicējs nav to stilizējis radošā vai mākslinieciskā veidā, pats par sevi nav pret to, ka šo apzīmējumu varētu reģistrēt kā preču zīmi (skat. pēc analoģijas attiecībā uz apzīmējumiem, ko veido viens burts, 2010. gada 9. septembra spriedumu lietā C‑265/09 P ITSB/BORCO-Marken-Import Matthiesen, Krājums, I‑0000. lpp., 38. punkts).

32 Tomēr, kā tāpat izriet no Regulas Nr. 40/94 4. panta, apzīmējuma reģistrācija par preču zīmi ir pakļauta nosacījumam, ka ar šī apzīmējuma palīdzību iespējams parādīt viena uzņēmuma preču vai pakalpojumu atšķirību no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem.

33 Apzīmējumam, kuram attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem iesniegts pieteikums to reģistrēt kā preču zīmi, ir aprakstošs raksturs Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, nav, ievērojot šī panta 3. punktu, atšķirtspējas attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem (pēc analoģijas skat. attiecībā uz Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), 3. panta normām 2004. gada 12. februāra spriedumu lietā C‑265/00 Campina Melkunie, Recueil, I‑1699. lpp., 19. punkts; attiecībā uz 2003. gada 23. oktobra spriedumu lietā C‑191/01 P ITSB/Wrigley, Recueil, I‑12447. lpp., 30. punkts, kā arī 2004. gada 5. februāra rīkojumu lietā C‑150/02 P Streamserve/ITSB, Recueil, I‑1461. lpp., 24. punkts).

34 Tā kā Pirmās instances tiesa ir nospriedusi, ka apzīmējumam “1000” ir šāds aprakstošs raksturs attiecībā uz precēm, kas minētas Technopol iesniegtajā reģistrācijas pieteikumā, ir jāpārbauda, vai, kā apgalvo prasītāja, šis vērtējums izriet no minētā 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārlieku plašas un tātad kļūdainas interpretācijas.

35 Šajā sakarā vispirms ir jāizvērtē prasītājas arguments, ka vienīgi tādu apzīmējumu reģistrācija, kuri atbilst “parastajam veidam”, kā tiek apzīmētas preču vai pakalpojumu īpašības, attiecībā uz ko lūgta reģistrācija, var tikt atteikta, pamatojoties uz šo tiesību normu.

36 Šī argumenta izvērtēšanas ietvaros ir pienācīgi jāņem vērā Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā izvirzītais mērķis. Katrs no Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punktā paredzētajiem reģistrācijas atteikuma pamatojumiem ir jāinterpretē, ņemot vērā tā pamatā esošās vispārējās intereses (skat. it īpaši 2004. gada 29. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C‑456/01 P un C‑457/01 P Henkel/ITSB, Recueil, I‑5089. lpp., 45. punkts, kā arī 2010. gada 14. septembra spriedumu lietā C‑48/09 P Lego Juris/ITSB, Krājums, I‑0000. lpp., 43. punkts).

37 Vispārējās intereses, kas ir Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pamatā, ir – nodrošināt, ka apzīmējumus, kas ir aprakstoši attiecībā uz vienu vai vairākām to preču vai pakalpojumu īpašībām, attiecībā uz kuriem pieteikta apzīmējuma kā preču zīmes reģistrācija, var brīvi izmantot visi saimnieciskās darbības subjekti (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā ITSB/Wrigley, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

38 Lai nodrošinātu pilnīgu šīs brīvās izmantošanas mērķa īstenošanu, Tiesa ir precizējusi, ka, lai ITSB atteiktu reģistrāciju, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, nav nepieciešams, lai attiecīgo apzīmējumu reģistrācijas pieteikuma brīdī patiešām izmantotu aprakstošiem mērķiem. Pietiek ar to, ka šo apzīmējumu var izmantot šādiem mērķiem (iepriekš minētie spriedumi lietā ITSB/Wrigley, 32. punkts, un lietā Campina Melkunie, 38. punkts, kā arī 2010. gada 5. februāra rīkojums lietā C‑80/09 P Mergel u.c./ITSB, 37. punkts).

39 Tāpat Tiesa ir uzsvērusi, ka šī atteikuma pamata piemērošana nav atkarīga no tā, vai pastāv konkrēta, aktuāla vai vērā ņemama pieejamības prasība, un tādēļ nav vērts noskaidrot to konkurentu skaitu, kuriem varētu būt interese izmantot attiecīgo apzīmējumu (1999. gada 4. maija spriedums apvienotajās lietās C‑108/97 un C‑109/97 Windsurfing Chiemsee, Recueil, I‑2779. lpp., 35. punkts, kā arī 2004. gada 12. februāra spriedums lietā C‑363/99 Koninklijke KPN Nederland, Recueil, I‑1619. lpp., 58. punkts). Turklāt nav svarīgi, ka pastāv citi apzīmējumi, kas ir ierastāki nekā apskatāmais apzīmējums, lai apzīmētu tās pašas reģistrācijas pieteikumā minēto preču vai pakalpojumu īpašības (iepriekš minētais spriedums lietā Koninklijke KPN Nederland, 57. punkts).

40 No iepriekš minētā izriet, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošana neprasa, lai attiecīgais apzīmējums atbilstu ierastajam apzīmēšanas veidam. Iepriekš minētā sprieduma lietā Procter & Gamble/ITSB, 37. punkts, uz kuru atsaukusies prasītāja un kurā izmantoti vārdi “ir identiski ar ierastajiem veidiem, kā tiek apzīmētas attiecīgās preces vai pakalpojumi vai to raksturīgās īpašības”, tādējādi nevar tikt izprasts tādējādi, ka tas definē nosacījumu atteikumam reģistrēt apzīmējumu kā Kopienas preču zīmi.

41 Otrkārt, ir jāpārbauda prasītājas arguments, ka piemēri, ko sniegusi Pirmās instances tiesa pārsūdzētā sprieduma 26. un 27. punktā ir hipotētiski un ir neatbilstoši, ievērojot nosacījumus, kam pakļauta Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošana.

42 Konkrētāk, prasītāja norāda, ka Pirmās instances tiesas konstatējumi pārsūdzētā sprieduma 26. un 27. punktā par apzīmējuma “1000” uztveršanu kā aprakstu lapu vai informācijas daudzumam, kā arī publicēšanas biežumam brošūrās un periodiskajos izdevumos, klasifikācijām un apkopojumiem, kuru saturs tiek norādīts ar apaļiem skaitļiem.

43 Šajā sakarā tā apgalvo, ka, pat pieņemot, ka minētās faktu konstatācijas ir pareizas, Pirmās instances tiesas veiktais vērtējums, saskaņā ar kuru šādiem faktiem ir nozīme, lai secinātu, ka apzīmējums ir aprakstošs Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, liecina par kļūdainu šīs tiesību normas interpretāciju.

44 Lai arī ir skaidrs, ka ar šo argumentu prasītāja neizvirza pierādījumu sagrozīšanu, tā tomēr pārmet Pirmās instances tiesai, ka tā pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, ciktāl argumentācija, kura izmantota pārsūdzētajā spriedumā, esot neloģiska un balstīta uz nepareizu piemērotās tiesību normas izpratni. Līdz ar to, pretēji ITSB uzskatītajam, Tiesa var minēto argumentu izskatīt šīs apelācijas ietvaros.

45 Kas attiecas uz jautājumu par to, vai pārsūdzēto spriedumu ir ietekmējis šāds loģikas trūkums vai nepareiza izpratne tādēļ, ka iepriekš minētajā 26. un 27. punktā veiktajiem konstatējumiem nav nozīmes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanai, ir jāprecizē šīs tiesību normas piemērošanas joma, it īpaši ievērojot šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas jomu.

46 Kā atgādināts šī sprieduma 33. punktā, aprakstošajiem apzīmējumiem, kas minēti Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, arī nav atšķirtspējas šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Pretēji apzīmējumam var nebūt atšķirtspējas minētā 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē citu iemeslu, nevis tā iespējamā aprakstošā rakstura dēļ (skat. attiecībā uz identisku tiesību normu, kas ietverta Direktīvas 89/104 3. pantā, iepriekš minētos spriedumus lietā Koninklijke KPN Nederland, 86. punkts, un lietā Campina Melkunie, 19. punkts).

47 Tādējādi pastāv noteikta attiecīgi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas jomu pārklāšanās (skat. pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā Koninklijke KPN Nederland, 67. punkts), pirmajai no šīm tiesību normām tomēr atšķiroties no otrās, ciktāl tā aptver visus apstākļus, kuros ar apzīmējuma palīdzību nav iespējams parādīt viena uzņēmuma preču vai pakalpojumu atšķirību no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem.

48 Šajos apstākļos, lai pareizi piemērotu Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punktu, ir svarīgi parūpēties, lai šajā 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā atteikuma pamata piemērošana ir pienācīgi ierobežota, attiecinot to tikai uz gadījumiem, kas patiešām paredzēti ar šo atteikuma pamatu.

49 Tie ir gadījumi, kad apzīmējums, kuru lūgts reģistrēt kā preču zīmi, var apzīmēt preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem iesniegts pieteikums, “īpašību”. Faktiski, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā izmantojot vārdus “veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku, un citas preču un pakalpojumu īpašības”, likumdevējs ir, pirmkārt, norādījis, ka veids, kvalitāte, daudzums, paredzētais nolūks, vērtība, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfiskā izcelsme un laiks visi ir jāuzskata par preču vai pakalpojumu īpašībām, un, otrkārt, precizējis, ka šis uzskaitījums nav izsmeļošs un var tāpat ņemt vērā ikvienu citu preču vai pakalpojumu īpašību.

50 Tas, ka likumdevējs ir izvēlējies vārdu “īpašība”, rakstveidā parāda, ka apzīmējumi, uz ko attiecas minētā tiesību norma, nav apzīmējumi, kurus izmanto, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem lūgta reģistrācija, īpatnību, kas ir viegli atpazīstama starp ieinteresētajām personām. Kā Tiesa to jau ir uzvērusi, atteikt apzīmējuma reģistrāciju, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, var vienīgi tad, ja ir saprātīgi paredzams, ka vidusmēra ieinteresētā persona to atpazīs kā aprakstu vienai no minētajām īpašībām (pēc analoģijas skat. attiecībā uz identisku tiesību normu, kas ietverta Direktīvas 89/104 3. pantā, iepriekš minētos spriedumus lietā Windsurfing Chiemsee, 31. punkts, un lietā Koninklijke KPN Nederland, 56. punkts).

51 Šiem precizējumiem ir īpaša nozīme attiecībā uz apzīmējumiem, ko veido tikai cipari.

52 Faktiski, tā kā šādi apzīmējumi parasti tiek pielīdzināti skaitļiem, tos komercdarbībā var izmantot, lai apzīmētu daudzumu. Tomēr, lai varētu tikt atteikta apzīmējuma, ko veido tikai cipari, reģistrācija, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, balstoties uz to, ka tas apzīmē daudzumu, ir saprātīgi jāparedz, ka no ieinteresēto personu viedokļa daudzums, ko norāda šie cipari, raksturo preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem lūgta reģistrācija.

53 Kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 26. un nākamajiem punktiem, Pirmās instances tiesa savu nolēmumu balstīja uz apstākli, ka apzīmējums “1000” varēja norādīt reģistrācijas pieteikumā norādīto preču lappušu skaitu, kā arī uz apstākli, ka nereti šajās precēs tiek publicētas klasifikācijas, informācijas apkopojumi un spēles, kuru saturs vislabprātāk tiek norādīts ar apaļiem skaitļiem.

54 Bez nepieciešamības pārbaudīt, vai ikviens no šiem elementiem ļāva secināt, ka skaitlis 1000 raksturo preces, kas norādītas reģistrācijas pieteikumā, ir jākonstatē, mazākais, ka Pirmās instances tiesas vērtējums, saskaņā ar kuru apzīmējumam “1000” ir aprakstošs raksturs, ievērojot apkopotās spēles, kas ietvertas minētajās precēs, nav pretrunā ar precizējumiem, kas sniegti iepriekš attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas jomu.

55 Kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 26. un 27. punkta, tāpat kā no apstrīdētā lēmuma izvilkumiem, uz kuriem šajos punktos norādīts, ITSB Apelāciju ceturtā padome un Pirmās instances tiesa konstatēja, ka Technopol bija lūgusi reģistrēt apzīmējumu “1000” it īpaši attiecībā uz “periodiskiem izdevumiem, ietverot periodiskos izdevumus, kas ietver krustvārdu mīklas”. Tāpat tās konstatēja, ka tirgū pastāv daudz šāda veida preču un ka šīs preces parasti ietver apaļu skaitu informāciju. Atbilstoši minētās Apelāciju padomes veiktajam vērtējumam apstrīdētā lēmuma 19. punktā, uz kuru būtībā atsaukusies Pirmās instances tiesa pārsūdzētā sprieduma 26. un 27. punktā, apzīmējums “1000”, kas atrodams uz šāda veida publikācijas, tiks uztverts kā norāde, ka tā ietver 1000 krustvārdu mīklu.

56 Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošana šādiem faktiskajiem apstākļiem neliecina par kļūdainu šīs tiesību normas piemērošanu. Faktiski, ja reģistrācijas pieteikums konkrētāk paredz vienu preču kategoriju, kuras saturs ir viegli un tipiski apzīmējams ar tā vienību daudzumu, ir saprātīgi paredzēt, ka apzīmējumu, ko veido cipari, tādu kā apskatāmais, faktiski atpazīst starp ieinteresētajām personām kā minētā daudzuma aprakstu un tādējādi kā šo preču īpašības aprakstu.

57 No tā izriet, ka Pirmās instances tiesa, nepieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, varēja konstatēt, ka apzīmējuma “1000” reģistrācija bija jāatsaka, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, attiecībā uz precēm, kas minētas Technopol iesniegtajā reģistrācijas pieteikumā.

58 Tā kā tādējādi ir jānoraida arī arguments, kas izriet no saskaņotības trūkuma vai nepareizas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnes, treškārt, ir jāpārbauda prasītājas arguments, kas izriet no tā, ka nav ņemta vērā saistība, kas pastāvot starp šo tiesību normu un minētās regulas 12. panta b) punktu, un, ceturtkārt un visbeidzot arguments, saskaņā ar kuru Pirmās instances tiesa tās veiktajā vērtējumā neesot pienācīgi ņēmusi vērā vispārējās intereses, kas ir minētā 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pamatā.

59 Attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 12. panta b) punktu Tiesai jau ir bijusi iespēja norādīt, ka šajā normā paredzētais noteikums izšķirošā veidā neietekmē interpretāciju noteikumam, kas paredzēts šīs regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā (skat. attiecībā uz identisku tiesību normu, kas ietverta Direktīvas 89/104 6. pantā, iepriekš minēto spriedumu lietā Windsurfing Chiemsee, 28. punkts).

60 Faktiski, kā to pareizi norādījusi Pirmās instances tiesa pārsūdzētā sprieduma 32. punktā, Regulas Nr. 40/94 12. pants attiecas uz Kopienas preču zīmes spēka ierobežojumu, kamēr šīs regulas 7. pants attiecas uz pamatiem atteikumam reģistrēt apzīmējumus kā preču zīmes.

61 Pretēji tam, ko, šķiet, apgalvo prasītāja, apstāklis, ka minētais 12. panta b) punkts nodrošina, ka visi saimnieciskās darbības subjekti var brīvi izmantot norādes, kas attiecas uz preču vai pakalpojumu īpašībām, nekādā veidā neierobežo minētā 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas jomu. Gluži pretēji, minētais apstāklis nepārprotami parāda interesi, lai Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais atteikuma pamats, kas turklāt ir absolūts, tiktu efektīgi piemērots visiem apzīmējumiem, kas var apzīmēt preču vai pakalpojumu, attiecībā uz ko lūgts tos reģistrēt kā preču zīmi, īpašību (šajā ziņā skat. attiecībā uz Direktīvas 89/104 6. pantu 2003. gada 6. maija spriedumu lietā C‑104/01 Libertel, Recueil, I‑3793. lpp., 58. un 59. punkts, kā arī attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 12. pantu 2004. gada 21. oktobra spriedumu lietā C‑64/02 P ITSB/Erpo Möbelwerk, Krājums, I‑10031. lpp., 45. punkts).

62 Regulas Nr. 40/94 12. panta b) punktā paredzētajam noteikumam līdz ar to neintegrējoties šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanā, arguments, kas izriet no saistības pastāvēšanas starp šīm divām tiesību normām, ir nepamatots.

63 Tāpat ir jānoraida arguments, saskaņā ar kuru Pirmās instances tiesa tās veiktajā vērtējumā neesot pienācīgi ņēmusi vērā vispārējās intereses, kas ir minētā 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pamatā.

64 Lai arī, protams, Vispārējai tiesai ir jāievēro šīs vispārējās intereses, pārbaudot ITSB lēmumus, kas pieņemti, pamatojoties uz minēto 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tomēr Vispārējai tiesai nevar izvirzīt prasību, lai tā atgādina un tieši analizē minētās vispārējās intereses katrā spriedumā, kas attiecas uz šādu lēmumu.

65 Turklāt attiecībā uz pārsūdzētā sprieduma 33. punktu, kurā saskaņā ar prasītājas viedokli Pirmās instances tiesa neesot ņēmusi vērā minētās vispārējās intereses, pietiek konstatēt, ka šajā punktā Pirmās instances tiesa būtībā un konkrētā veidā ir atkārtojusi noteikumu, kas atgādināts šī sprieduma 39. punktā, saskaņā ar kuru citu apzīmējumu pieejamībai nav nozīmes, izlemjot, vai attiecīgajam apzīmējumam ir aprakstošs raksturs Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē un tādējādi attiecas uz absolūtu atteikuma pamatu, kas noteikts šajā tiesību normā.

66 Tā kā neviena no prasītājas saistībā ar tās pirmo pamatu attīstītajām argumentācijām nav pamatota, šis pamats ir jānoraida.

Par otro pamatu, kas izriet no tā, ka ITSB nav sekojis savai agrākajai praksei

Pušu argumenti

67 Prasītāja atgādina, ka tā ITSB un pēc tam no jauna tiesvedībā Pirmās instances tiesā, ir minējusi daudzus piemērus apzīmējumiem, ko ITSB reģistrējis kā preču zīmes un kas, balstoties uz principiem, kuri minēti apstrīdētajā lēmumā, nevarētu būt reģistrēti. Pirmās instances tiesa šo argumentāciju, kas ir saistīta ar apstākli, ka ITSB neesot sekojis savai agrākajai praksei, esot juridiski kļūdainā veidā noraidījusi pārsūdzētā sprieduma 33. punktā.

68 Atzīstot, ka Tiesa saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ir nospriedusi, ka Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir jāizvērtē, balstoties tikai uz spēkā esošajiem tiesību aktiem, nevis balstoties uz agrāko lēmumu pieņemšanas praksi, prasītāja aicina Tiesu no jauna izvērtēt šo judikatūru tiesiskas valsts principa kontekstā, kas nozīmē, ka visām pārvaldes iestādēm tiesības visos gadījumos ir jāpiemēro vienādā veidā. Nepieciešamība nodrošināt saskaņotību un vienlīdzīgu attieksmi esot īpaši acīmredzama tādas iestādes gadījumā kā ITSB, kas apstrādā ļoti lielu daudzumu lietu materiālu.

69 Prasītāja no tā secina, ka var lietderīgi atsaukties uz agrāko lēmumu pieņemšanas praksi un ka ITSB ir jāņem vērā sava agrākā prakse, lai noteiktu, vai identisku vai līdzīgu lietu gadījumā pieņemtajam lēmumam būtu jābūt tam pašam.

70 Izskatāmajā lietā neesot tikuši ņemti vērā ne apstāklis, ka ITSB uzskata atbilstoši pastāvīgajai praksei, ka apzīmējumi, ko veido vārdi, kas apraksta publikāciju saturu, nav aprakstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ne apstāklis, ka ITSB pieņem apzīmējumus, ko veido cipari. Šādā veidā neņemot vērā to, ka ITSB esot bijis jāņem vērā sava agrākā lēmumu pieņemšanas prakse saistībā ar minētā 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanu vai saistībā ar pārbaudi pēc savas ierosmes, kas tai jāveic saskaņā ar Regulas Nr. 40//94 74. pantu, Pirmās instances tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

71 ITSB norāda, ka agrākā lēmumu pieņemšanas prakse esot noteikti minēta tā pārbaudes vadlīnijās, taču tā, kā to precizējusi Tiesa, nav juridiski saistoša.

72 Šī agrāko lēmumu nesaistošā rakstura pamatotību ilustrējot šī tiesvedība. Faktiski precedenti, uz ko ITSB un Pirmās instances tiesā atsaukusies prasītāja, ietverot būtiskas atšķirības no izskatāmās lietas, jo tie attiecoties uz pilnīgi atšķirīgiem apzīmējumiem un precēm.

Tiesas vērtējums

73 Kā to pamatoti norāda prasītāja, ITSB sava kompetence ir jāīsteno atbilstoši Savienības tiesību vispārējiem principiem, tādiem kā vienlīdzīga attieksmes princips un labas pārvaldības princips.

74 Ievērojot šos divus pēdējos principus, ITSB, izskatot Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumus, ir jāņem vērā lēmumi, kas jau pieņemti par līdzīgiem pieteikumiem, un īpaši uzmanīgi jāizvirza jautājums par to, vai ir jāizlemj tādā pat veidā (skat. pēc analoģijas attiecībā uz Direktīvas 89/104 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu 2009. gada 12. februāra rīkojumu apvienotajās lietās C‑39/08 un C‑43/08 Bild digital un ZVS, 17. punkts).

75 Lai arī tā, vienlīdzīgas attieksmes principam un labas pārvaldības principam ir jāsaskaņojas ar tiesiskuma ievērošanu.

76 Līdz ar to persona, kas lūdz reģistrēt apzīmējumu kā preču zīmi, nevar sev par labu atsaukties uz iespējamu pretlikumīgu rīcību, kas pieļauta par labu citai personai, lai saņemtu identisku lēmumu (skat. šajā ziņā iepriekš minēto rīkojumu apvienotajās lietās Bild digital un ZVS, 18. punkts).

77 Turklāt tiesiskās drošības un precīzi labas pārvaldes iemeslu dēļ visu reģistrācijas pieteikumu izskatīšanai jābūt stingrai un pilnīgai, lai preču zīmes netiktu neatbilstoši reģistrētas (iepriekš minētie spriedumi lietā ITSB/Erpo Möbelwerk, 45. punkts, un lietā ITSB/BORCO-Marken-Import Matthiesen, 45. punkts). Šai izskatīšanai ir jānotiek katrā konkrētajā gadījumā. Faktiski apzīmējuma reģistrēšana par preču zīmi ir atkarīga no specifiskiem kritērijiem, kas piemērojami izskatāmās lietas faktisko apstākļu ietvaros, kuri vērsti uz to, lai pārbaudītu, vai uz attiecīgo apzīmējumu neattiecas atteikuma pamatojums (šajā ziņā skat. attiecībā uz Direktīvas 89/104 3. pantu 2004. gada 12. februāra spriedumu lietā C‑218/01 Henkel, Recueil, I‑1725. lpp., 62. punkts).

78 Izskatāmajā lietā ir izrādījies, ka pretēji tam, kā tas varētu būt bijis, noteiktu agrāku pieteikumu reģistrēt kā preču zīmes apzīmējumus, kas sastāv no cipariem, šis izskatāmais reģistrācijas pieteikums, ievērojot preces, attiecībā uz kurām bija lūgta reģistrācija, un uztveri starp ieinteresētajām personām, saduras ar vienu no atteikuma pamatojumiem, kas noteikti Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punktā.

79 Šajos apstākļos Pirmās instances tiesa varēja pārsūdzētā sprieduma 33. punktā pamatoti uzskatīt, ka, ievērojot secinājumu, kuru tā jau bija izdarījusi šī paša sprieduma iepriekšējos punktos un saskaņā ar kuru apzīmējuma “1000” reģistrācija par preču zīmi attiecībā uz precēm, kas minētas Technopol reģistrācijas pieteikumā, bija neatbilstoša Regulai Nr. 40/94, prasītāja nevarēja, lai apstrīdētu šo secinājumu, lietderīgi atsaukties uz ITSB agrākiem lēmumiem.

80 No iepriekš minētā izriet, ka apelācijas otrais pamats nevar tikt pieņemts.

81 Tā kā visi prasītājas izvirzītie pamati ir nepamatoti, apelācijas sūdzība ir jānoraida.

Par tiesāšanās izdevumiem

82 Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz Reglamenta 118. pantu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā ITSB ir prasījis piespriest Technopol atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

1) apelācijas sūdzību noraidīt;

2) Agencja Wydawnicza Technopol sp. z o.o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

[Paraksti]

* Tiesvedības valoda – angļu.