1. 

Ar šo prasības pieteikumu Komisija lūdz Tiesu atcelt Padomes 2009. gada 22. decembra Lēmumu 2009/1017/ES par to, lai Ungārijas Republikas iestādes varētu sniegt valsts atbalstu lauksaimniecības zemes iegādei laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ( 2 ).

2. 

Trijos citos vienlaikus iesniegtajos prasības pieteikumos Komisija apstrīd trīs Padomes lēmumus, kuri attiecas uz līdzīgiem valsts atbalstiem, kurus ir piešķīrusi Lietuvas Republika (lieta C‑111/10), Polijas Republika (lieta C‑117/10) un Latvijas Republika (lieta C‑118/10).

3. 

Visos prasības pieteikumos ir izvirzīts viens un tas pats delikātais jautājums: vai priekšlikums par atbilstošiem pasākumiem, kuru Komisija saskaņā ar LESD 108. panta 1. punktu (vai EKL 88. panta 1. punktu attiecībā uz lietu C‑117/10) izsaka, pastāvīgi pārskatot dalībvalstīs pastāvošās atbalsta piešķiršanas shēmas, ir šīs iestādes galīgās nostājas formulējums par attiecīgās shēmas saderību ar kopējo tirgu, kas neļauj Padomei īstenot tai ar LESD 108. panta 2. punkta trešo daļu (vai EKL 88. panta 2. punkta trešo daļu) piešķirto kompetenci atļaut valsts atbalstu, atkāpjoties no LESD 107. panta (vai EKL 87. panta) un citām piemērojamām tiesību normām, ja to pamato ārkārtas apstākļi?

4.

Saskaņā ar LESD 108. panta 1. punktu:

“Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, pastāvīgi pārskata visas atbalsta piešķiršanas sistēmas, kas pastāv šajās valstīs. Tā iesaka šīm valstīm attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi sakarā ar iekšējā tirgus pakāpenisku attīstību vai darbību.”

5.

Šī panta 2. punkta trešajā un ceturtajā daļā ir paredzēts:

“Pēc dalībvalsts lūguma Padome var pieņemt vienprātīgu lēmumu par to, ka atbalsts, ko šī valsts piešķir vai paredz piešķirt, atzīstams par saderīgu ar iekšējo tirgu, atkāpjoties no 107. panta vai 109. pantā paredzētajām regulām, ja tādu lēmumu attaisno ārkārtas apstākļi. Ja Komisija attiecībā uz šādu atbalstu jau sākusi šā punkta pirmajā daļā paredzēto procedūru, tad tas, ka attiecīgā valsts iesniedz Padomei lūgumu, šo procedūru pārtrauc līdz laikam, kamēr Padome dara zināmu savu attieksmi.

Ja Padome trijos mēnešos pēc minētā lūguma iesniegšanas tomēr nav darījusi zināmu savu attieksmi, šo jautājumu izlemj Komisija.”

6.

Ņemot vērā, ka atbilstošās tiesību normas šajā lietā un lietā C‑117/10 būtībā sakrīt, attiecībā uz Ungārijas Pievienošanās Eiropas Savienībai akta (turpmāk tekstā – “2003. gada Pievienošanās akts”) ( 3 ) IV pielikuma 4. nodaļas, 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai ( 4 ), Kopienas pamatnostādņu attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (turpmāk tekstā – “2000. gada lauksaimniecības pamatnostādnes”) ( 5 ) un Kopienas pamatnostādņu attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.–2013. gadam (turpmāk tekstā – “lauksaimniecības pamatnostādnes 2007.–2013. gadam”) ( 6 ) saistošo tiesību normu izklāstu es atļaušos atsaukties uz manis šodien sniegto secinājumu minētajā lietā 5.–16. punktu.

7.

Paziņojumā, kas ir publicēts 2008. gada 15. martaOficiālajā Vēstnesī ( 7 ), Komisija saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999 19. panta 1. punktu ir dokumentējusi “skaidru un beznosacījuma” Ungārijas piekrišanu priekšlikumiem veikt vajadzīgos pasākumus, kas ir ietverti lauksaimniecības pamatnostādņu 2007.–2013. gadam 196. punktā, kuru Ungārijas iestādes ir rakstiski paziņojušas Komisijai 2007. gada 7. februārī.

8.

Atbalsts lauksaimniecības zemes iegādei Ungārijā bija ieviests pirms pievienošanās Savienībai. Atbalsts tika piešķirts, izmantojot divas dažādas shēmas. Ar pirmo shēmu bija paredzētas procentu subsīdijas un valsts garantija par aizdevumiem lauku saimniecību attīstībai, otrā, kas tika ieviesta 1999. gadā, ietvēra tiešās dotācijas lauksaimniecības īpašumu apvienošanai. Abas shēmas tika paziņotas Komisijai atbilstoši 2003. gada Pievienošanās akta IV pielikuma 4. nodaļā paredzētajai kārtībai ( 8 ).

9.

2006. gada 27. novembrī Ungārijas iestādes paziņoja Komisijai divas valsts atbalsta shēmas, kuras saucās attiecīgi “Atbalsts zemes iegādei aizdevumu ar pazeminātām procentu likmēm veidā” un “Atbalsts zemes gabalu apvienošanai”, precizējot to nolūku pielāgot esošās atbalsta shēmas noteikumiem, kas ir piemērojami valsts atbalsta jomā, un lūdzot tās atļaut līdz 2009. gada 31. decembrim. Pirmo valsts atbalsta shēmu, ar kuru vairs nebija paredzēta valsts garantija, tika piešķirtas lauksaimniecības zemes ar platību no mazākais 1 līdz lielākais 300 hektāriem iegādei. Saņēmēji varēja iegūt aizdevumus ar pazeminātām procentu likmēm summām no mazākais HUF 1 miljona līdz lielākais HUF 75 miljoniem uz laiku no 5 līdz 20 gadiem. Procentu subsīdija bija 50 % no Ungārijas valdības 5 vai 10 gadu obligāciju vidējās peļņas, kas palielināta par 1,75 %. Otrajā shēmā paredzētais atbalsts, kas nebija kumulējams ar atbalstu, kurš tika piešķirts saskaņā ar pirmo shēmu, bija paredzēts, lai ļautu paplašināt lauku saimniecības, iegādājoties zemi tajā pašā vai blakus esošajos zemes gabalos. Atbalstu tika piešķirts līdz 20 % no zemes pirkuma cenas un lielākais HUF 3 miljonu apmērā.

10.

2006. gada 22. decembrī Komisija nolēma necelt iebildumus par divām paziņotajām shēmām (turpmāk tekstā – “2006. gada 22. decembra lēmumi”) ( 9 ). Šajos lēmumos tā Ungārijas iestādēm atgādināja par lauksaimniecības pamatnostādņu 2007.–2013. gadam pieņemšanu 2006. gada 6. decembrī un to 196. punktā formulēto priekšlikumu par atbilstošiem pasākumiem.

11.

Ar 2005. gada 30. maija vēstuli Komisija aicināja dalībvalstis iesniegt tai priekšlikumus, lai vienkāršotu noteikumus par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē. Jauns pamatnostādņu priekšlikums tika apspriests Lauksaimniecības konkurences apstākļu darba grupas 2006. gada 23. maija, 23. jūnija un 25. oktobra sanāksmju laikā. Šo sanāksmju laikā Ungārija lūdza Komisijai saglabāt iespēju sniegt atbalstu ieguldījumiem lauksaimniecības zemes iegādē un palielināt Regulā Nr. 1857/2006 paredzēto 10 % robežu līdz 40–50 %. Šis lūgums tika atkārtots 2006. gada 3. novembra vēstulē.

12.

Ar 2009. gada 4. novembra vēstuli Padomei Ungārijas iestādes lūdza izņēmuma kārtā saskaņā ar EKL 88. panta 2. punkta trešo daļu atļaut valsts atbalstu lauksaimniecības zemes iegādei Ungārijā. Līdzīga satura, bet detalizētāka prasība tika iesniegta 2009. gada 27. novembrī. 2009. gada 22. decembrī Padome vienbalsīgi (atturoties astoņām delegācijām) pieņēma apstrīdēto lēmumu. Šī lēmuma 1. pantā ir paredzēts:

“Ungārijas iestāžu izņēmuma kārtā piešķirtais valsts atbalsts procentu subsīdiju un tiešo dotāciju veidā lauksaimniecības zemes iegādei, kurš nepārsniedz HUF 4000 miljonus un kurš piešķirts no 2010. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, ir uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu.”

13.

Atbalsts, kas tika atzīts par saderīgu, apstrīdētā lēmuma preambulas sestajā apsvērumā ir aprakstīts šādi:

“Piešķiramā valsts atbalsta kopsumma ir HUF 4000 miljoni, un tas būtu jāsaņem aptuveni 5000 lauksaimniecības produktu ražotāju. Tas būtu jāpiešķir šādi:

14.

Ar prasības pieteikumu, kas Tiesas kancelejā ir reģistrēts 2010. gada 4. martā, Komisija cēla šo prasību. Ar 2010. gada 9. augusta rīkojumu Ungārijas Republikai, Lietuvas Republikai un Polijas Republikai tika dota atļauja iestāties lietā Padomes prasījumu atbalstam.

15.

Komisija lūdz Tiesu atcelt apstrīdēto lēmumu un piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Padome lūdz Tiesu noraidīt prasību kā nepamatotu un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Ungārija, Polija un Lietuva lūdz Tiesu noraidīt prasību kā nepamatotu. Polija atbalsta Padomes prasījumus arī attiecībā uz tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanas piespriešanu Komisijai.

16.

Savas prasības atbalstam Komisija izvirza četrus pamatus, kas balstās attiecīgi uz Padomes kompetences pieņemt apstrīdēto lēmumu neesamību, pilnvaru nepareizu izmantošanu, lojālas sadarbības principa starp iestādēm pārkāpumu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

17.

Savā pirmajā prasības pamatā, kas balstās uz Padomes kompetences neesamību, Komisija būtībā norāda, ka lauksaimniecības pamatnostādņu 2007.–2013. gadam 196. punktā formulētais priekšlikums par atbilstošiem pasākumiem kopā ar Ungārijas piekrišanu šim priekšlikumam ir “lēmums”, ar kuru Komisija esot atzinusi, ka valsts atbalsta shēmas, kas ar apstrīdēto lēmumu tikušas atļautas uz visu minēto pamatnostādņu piemērošanas laiku, proti, līdz 2013. gada 31. decembrim, nav saderīgas ar kopējo tirgu. Atgādinot Tiesas 2004. gada 29. jūnija spriedumu ( 11 ) un 2006. gada 22. jūnija spriedumu ( 12 ), uz kuru analīzi es atsaucos manis šodien sniegto secinājumu lietā C‑117/10 27.–31. punktā, Komisija uzskata, ka saskaņā ar pirmtiesību principu, uz kuru saskaņā ar šiem spriedumiem balstās kritērijs, pēc kā tiek sadalīta Komisijai un Padomei LESD 108. panta 2. punktā piešķirtā kompetence, šajā lietā Padomei nebija kompetences pieņemt apstrīdēto lēmumu.

18.

Lietas dalībnieku debatēs Tiesā būtībā ir izvirzīti trīs jautājumi. Pirmais jautājums attiecas uz ar apstrīdēto lēmumu atļauto valsts atbalsta shēmu statusu, un atbildei uz to ir jāizvērtē, vai, kā apgalvo Komisija, šīs shēmas sakrīt ar shēmām, kas ir lauksaimniecības pamatnostādņu 2007.–2013. gadam 196. punktā ietvertā priekšlikuma par atbilstošiem pasākumiem priekšmets, vai – kā turpretī uzskata Padome – tas ir jauns un atšķirīgs valsts atbalsts (skat. tālāk 1) punktu). Otrais jautājums ir par priekšlikuma par atbilstošiem pasākumiem, kuram ieinteresētā dalībvalsts ir piekritusi, sekām (skat. tālāk 2) punktu). Visbeidzot, trešajā jautājumā tiek lūgts definēt lauksaimniecības pamatnostādņu 2007.–2013. gadam 196. punktā formulētā priekšlikuma par atbilstošiem pasākumiem un attiecīgās Ungārijas piekrišanas apjomu (skat. tālāk 3) punktu).

19.

Manuprāt, ir grūti apstrīdēt, ka valsts atbalsta shēmas, kuras apstiprinājusi attiecīgi Komisija ar 2006. gada 22. decembra lēmumu un Padome ar apstrīdēto lēmumu, būtībā sakrīt. Turklāt 2009. gada 27. novembra vēstulē Padomei Ungārija skaidri lūdza tai apstiprināt “divu šobrīd īstenoto atbalsta shēmu pagarinājumu”. Šādos apstākļos argumenti, kurus Padome izvirza, lai pierādītu atšķirību starp minētajām shēmām, būtībā ir apgalvojums, ka ar apstrīdēto lēmumu apstiprinātajai shēmai esot atšķirīgs ilgums, citi saņēmēji un tā pamatojoties uz jauniem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, un tie, manuprāt, ir jānoraida ar to pašu pamatojumu, kas ir izklāstīts manis šodien sniegto secinājumu lietā C‑117/10 53., 54. un 56. punktā, uz kuriem es atļaušos atsaukties. Saistībā ar Padomes apgalvojumu, ka ar apstrīdēto lēmumu atļauto shēmu īstenošanai būs jāpieņem jauns tiesiskais regulējums, jānorāda, ka Ungārijas valdība savā iestāšanās rakstā nav minējusi nekādus būtiskus tiesību aktu grozījumus, kas attiektos uz šīm shēmām, un tās, gluži pretēji, atbilstoši minētās valdības apgalvojumiem joprojām tiek reglamentētas, pamatojoties uz ministra 2007. gada dekrētiem ( 13 ).

20.

Turklāt netiek apstrīdēts, ka ar apstrīdēto lēmumu par saderīgām ar iekšējo tirgu atzītās atbalsta shēmas ir “jauns atbalsts” Regulas Nr. 659/1999 1. panta c) punkta izpratnē, jo shēmas, kuras Ungārija ir paziņojusi 2006. gadā, bija paredzēts piemērot tikai līdz 2009. gada 31. decembrim. Lai arī no šo secinājumu 17. punktā minētās judikatūras principā izriet, ka šāda kvalifikācija vien nav izšķiroša, lai tiktu izslēgta Padomes kompetence LESD 108. panta 2. punkta trešās daļas izpratnē (šajā ziņā skat. manis šodien sniegto secinājumu lietā C‑117/10 50. punktu), tomēr šajā lietā, kā tas būs redzams turpmāk, tam ir noteicoša nozīme. Šajā ziņā pietiek konstatēt, ka Komisijas 2006. gadā apstiprināto shēmu pagarināšanai pēc 2009. gada 31. decembra būtu vajadzīgs jauns paziņojums un jauns Komisijas nostājas formulējums, kas apstiprinātu to saderību [ar kopējo tirgu], jo šīs shēmas nav atbilstošas Regulai Nr. 1857/06.

21.

Pamatojoties uz apsvērumiem, kas ir izklāstīti manis šodien sniegto secinājumu lietā C‑117/10 62.–72. punktā, uz kuriem es atsaucos, es uzskatu, ka priekšlikums par atbilstošiem pasākumiem, kuram adresāte dalībvalsts ir piekritusi, ir Komisijas galīgās nostājas formulējums par attiecīgās valsts atbalsta shēmas saderību [ar kopējo tirgu] un rada lēmuma sekām līdzīgas obligātas tiesiskās sekas. Tātad, manuprāt, ar šo tiesību aktu, pamatojoties uz šo secinājumu 17. punktā minēto Tiesas judikatūru, var netikt pieļauts, ka tiek pieņemts tam pretrunā esošs lēmums saskaņā ar LESD 108. panta 2. punkta trešo daļu.

22.

To sakot, tālāk ir jādefinē, pirmkārt, Komisijas lauksaimniecības pamatnostādņu 2007.–2013. gadam 196. punktā ietvertajā priekšlikumā par atbilstošiem pasākumiem formulētās nostājas par atbalsta lauksaimniecības zemes iegādei saderību apjoms un, otrkārt, pienākumu, kurus Ungārija ir uzņēmusies, piekrītot šim priekšlikumam, apjoms. Iespējamais konstatējums, ka Padomei nebija kompetences pieņemt apstrīdēto lēmumu, faktiski ir atkarīgs no šīs dubultās pārbaudes iznākuma.

23.

Manis šodien sniegto secinājumu lietā C‑117/10 74. punktā esmu norādījis, ka, lai arī ir taisnība, ka lauksaimniecības pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam ietvertā nostāja ir tāda, ka atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības zemes iegādē principā nav saderīgs [ar tirgu], ja tas neatbilst Regulas Nr. 1857/2006 4. panta 8. punktam, tomēr plānoto individuālo atbalstu un jaunu atbalsta shēmu gadījumā tāds nostājas formulējums vien nevar tikt uzskatīts par galīgu, jo Komisijai saskaņā ar minēto pamatnostādņu 183. punktu katrā ziņā ir jākonstatē un jāatzīst šī nesaderība, ievērojot LESD 108. pantā paredzēto kontroles procedūru. Šī iemesla dēļ es noraidīju Komisijas tēzi, kura vairākkārt ir atkārtota aplūkojamās prasības pieteikumā un saskaņā ar kuru ar lauksaimniecības pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam “ir atzīts”, ka no 2007. gada 31. decembra līdz 2013. gada 31. decembrim ar iekšējo tirgu nav saderīgi visi – tātad arī tie, kas vēl nav ieviesti, – atbalsti ieguldījumiem lauksaimniecības zemes iegādē, kuri neatbilst šīm pamatnostādnēm. Kā, manuprāt, to ir pareizi norādījusi Padome, atbalstot šādu tēzi, Komisijai faktiski tiktu atzītas likumdošanas tiesības, atkāpjoties no LESD 108. pantā paredzētajām procedūrām.

24.

Šādā kontekstā, kā arī ņemot vērā lauksaimniecības pamatnostādņu 2007.–2013. gadam 196. punktā formulētā priekšlikuma par atbilstošiem pasākumiem un ieinteresētās dalībvalsts uzņemto saistību kopīgās sekas, iepriekš minētajos secinājumos esmu uzskatījis, ka Komisijas nostājas par šajā dalībvalstī pastāvošajām atbalsta shēmām lauksaimniecības zemes iegādei formulējumam ir galīgs raksturs un ar to netiek pieļauts izmantot EKL 88. panta 2. punkta trešajā daļā paredzēto Padomes kompetenci (skat. 75. un 76. punktu).

25.

Tomēr apstākļi šajā lietā ir atšķirīgi un neļauj nonākt pie tāda paša secinājuma. Faktiski, lai arī ir taisnība, ka Ungārija rakstiski ir paziņojusi savu “skaidro un beznosacījuma” piekrišanu ( 14 ) Komisijas lauksaimniecības pamatnostādņu 2007.–2013. gadam 196. punktā ierosinātajiem priekšlikumiem, tādējādi līdz ar citām dalībvalstīm, kuras ir paziņojušas savu piekrišanu, uzņemoties pienākumu līdz 2009. gada 31. decembrim grozīt savas atbalsta shēmas lauksaimniecības zemes iegādei, tomēr netiek apstrīdēts, ka tajā pašā dienā attiecīgo shēmu piemērošana izbeidzās. No tā izriet, ka praktiski Ungārijai nebija jāveic nekādi grozījumi un ka tās uzņemtās saistības faktiski bija izbeigušās tajā pašā brīdī, kad varētu rasties šī pienākuma neizpilde.

26.

Tādos apstākļos ar apstrīdēto lēmumu nav leģitimēts vienošanās, kas ir noslēgta, piemērojot LESD 108. panta 1. punktu, pārkāpums un tas nav pretrunā Komisijas galīgās nostājas formulējumam, jo, kā ir minēts iepriekš, šī nostājas formulēšana attiecas vienīgi uz pamatnostādņu 2007.–2013. gadam 196. punktā minētajām shēmām, proti, Ungārijas gadījumā – uz shēmām, kuras bija paredzēts piemērot tikai līdz 2009. gada 31. decembrim. Pie citādāka secinājuma, iespējams, varētu nonākt, vienīgi apgalvojot, ka Ungārija ir piekritusi lauksaimniecības pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam to kopumā, uzņemoties pienākumu visā laikposmā no 2009. gada 31. decembra un līdz 2013. gada 31. decembrim neieviest minētajām pamatnostādnēm neatbilstošas shēmas lauksaimniecības zemes iegādes atbalstam. Tomēr, pirmkārt, tāds dažās Komisijas apsvērumu rindkopās atrodamais apgalvojums būtu pretrunā Ungārijas Komisijai paziņotās piekrišanas apmēram, kurš, kā tas izriet no 2008. gada 15. martaOficiālajā Vēstnesī publicētā paziņojuma, bija tikai par šo pamatnostādņu 196. punktā iekļautajiem atbilstošajiem pasākumiem. Otrkārt, tādējādi LESD 108. panta 1. punktā paredzēto un Regulas Nr. 659/1999 18. un 19. pantā regulēto mehānismu faktiski tiktu atļauts piemērot ārpus tam paredzētās darbības jomas, proti, pastāvīgās esošo atbalsta shēmu pārbaudes.

27.

Visbeidzot, kaut arī pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam, neapšaubāmi, ir ietverta Komisijas nostāja, saskaņā ar kuru Regulas Nr. 1857/2006 nosacījumiem neatbilstošs atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības zemes iegādē nav saderīgs ar iekšējo tirgu, kā to pareizi apgalvo Komisija, tomēr nevarētu tikt uzskatīts, ka ar šādu nostāju varētu tikt izslēgta Padomes LESD 108. panta 2. punkta trešajā daļā paredzētā kompetence, ja vien netiek mainīta šo secinājumu 17. punktā minētā judikatūra, saskaņā ar kuru vienīgi galīgās nostājas formulēšana var radīt tādas sekas. Lai arī risinājums, kuru šajā lietā es iesaku Tiesai, varētu šķist pārāk formāls, tomēr tas šķiet vienīgais risinājums, kas ir saderīgs ar šajā judikatūrā sniegto Tiesas interpretāciju par kritērijiem, pēc kuriem tiek sadalītas Komisijai un Padomei LESD 108. pantā piešķirtās kompetences.

28.

Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, iesaku Tiesai noraidīt Komisijas prasības pirmo pamatu par Padomes kompetences neesamību.

29.

Ar otro prasības pamatu Komisija būtībā apgalvo, ka, atļaujot atbalsta pasākumus, kas lauksaimniecības pamatnostādņu 2007.–2013. gadam 196. punktā ir atzīti par nesaderīgiem ar kopējo tirgu, Padome LESD 108. panta 2. punkta trešajā daļā tai piešķirto kompetenci esot izmantojusi citiem mērķiem, nevis tiem, kas ir paredzēti līgumā. Pēc tās uzskatiem, ar šo tiesību normu Padome esot pilnvarota ārkārtas apstākļos atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu valsts atbalstu, kuru Komisija nevarētu atļaut, bet neesot piešķirtas pilnvaras šai iestādei atcelt Komisijas vērtējumu par atbalsta saderību [ar kopējo tirgu], kas ir ietverts tiesību aktā ar saistošu spēku.

30.

Šajā ziņā es piekrītu premisai, uz kuru ir balstīts aplūkojamais prasības pamats, proti, ka lauksaimniecības pamatnostādņu 2007.–2013. gadam 196. punkts kopā ar Ungārijas piekrišanu tajā formulētajiem atbilstīgajiem pasākumiem ir galīgs un saistošs Komisijas nostājas formulējums par to pasākumu saderību ar kopējo tirgu, kuri būtībā ir identiski pasākumiem, kas ir apstrīdētā lēmuma priekšmets. Tomēr šīs lietas faktiskajos apstākļos tāds nostājas formulējums, kurš attiecas uz shēmām, kuru darbība – tāpat kā Ungārijas uzņemtās saistības tās grozīt – ir beigusies 2009. gada 31. decembrī, nevar turpināt radīt sekas pēc šī datuma.

31.

Tādēļ uzskatu, ka arī otrais prasības pamats par pilnvaru nepareizu izmantošanu ir jānoraida.

32.

Ar trešo prasības pamatu Komisija apgalvo, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu, Padome ir atbrīvojusi Ungāriju no sadarbības pienākuma, kas to saista LESD 108. panta 1. punktā paredzētās esošo valsts atbalsta shēmu pastāvīgās pārbaudes ietvaros, un no pienākuma, kuru Ungārija ir uzņēmusies, piekrītot Komisijas ieteiktajiem atbilstošajiem pasākumiem. Tādējādi Padome esot pārkāpusi ar līgumu nodibināto institucionālo līdzsvaru, iejaucoties Komisijai ar līgumu piešķirtajā kompetencē.

33.

Arī šis aplūkojamais pamats, manuprāt, ir jānoraida. Faktiski tas ir balstīts uz premisu, ka ar apstrīdēto lēmumu esot notikusi iejaukšanās pienākumā, kuru Ungārija bija uzņēmusies pret Komisiju, grozīt esošās atbalsta shēmas zemes iegādei, lai nodrošinātu to atbilstību lauksaimniecības pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam. Tā kā šis pienākums izbeidzās 2009. gada 31. decembrī, dienā, kad beidzās minētā shēma, neatkarīgi no visiem citiem apsvērumiem Komisijas apgalvotā iejaukšanās nav pierādīta.

34.

Ceturtajā prasības pamatā Komisija būtībā izvirza divus iebildumus, kurus tagad izskatīšu atsevišķi. Pirmkārt, tā apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, jo apstākļiem, uz kuriem ir atsauce atļauto atbalsta pasākumu pamatojumā, nav ārkārtas rakstura. Otrkārt, tā uzskata, ka šie pasākumi, it īpaši ņemot vērā piešķirtās atļaujas ilgumu, neesot samērīgi ar sasniedzamajiem mērķiem.

35.

Vispārīgi attiecībā uz “ārkārtas apstākļu” jēdzienu LESD 108. panta 2. punkta trešās daļas izpratnē, Padomes rīcības brīvības raksturu un apjomu, īstenojot šajā pantā piešķirto kompetenci, un par Tiesas veiktās pamatojoties uz šo pantu pieņemto lēmumu kontroles ierobežojumiem es atļaušos atsaukties uz manis šodien sniegto secinājumu lietā C‑117/10 86. un 87. punktā izklāstītajiem apsvērumiem.

36.

Pirmkārt, Komisija norāda, ka apstrīdētajā lēmumā kā ārkārtas apstākļi kļūdaini esot norādītas dažas strukturālas problēmas Ungārijas lauksaimniecības nozarē. Konkrētāk, tā atsaucas uz šī lēmuma preambulas otro apsvērumu, kurā ir minēta “nelabvēlīg[a] zemes izmantošanas struktūr[a]”, kas ir radusies Ungārijā pēc divdesmitā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā uzsāktā privatizācijas procesa, kurš “daudzos gadījumos ir novedis pie sadrumstalotiem lauksaimniecības zemes īpašumiem vai nedalīta lauksaimniecības zemes kopīpašuma”. Turklāt Komisija uzskata, ka Padome kā ārkārtas apstākli kļūdaini esot norādījusi “tirgus apstākļu attīstību”, kā arī, it īpaši, ražošanas izmaksu pieaugumu un zemu lauksaimnieciskās ražošanas rentabilitāti, kas ir minēti apstrīdētā lēmuma preambulas piektajā apsvērumā. Visbeidzot, saistībā ar apstrīdētā lēmuma preambulas trešajā apsvērumā minētajiem faktoriem, proti, ar to, ka “lauksaimniekiem trūkst finanšu līdzekļu”, “lauksaimniecības zemes iegādei paredzētu komerciālu aizdevumu procentu likmes ir augstas” un “bankas aizdevumu piešķiršanai lauksaimniekiem nosaka stingrākas prasības”, kā arī saistībā ar ceturtajā apsvērumā minēto faktoru, proti, risku, ka “uzņēmēji, kas nav iesaistīti lauksaimnieciskās darbībās, bet kuriem ir vieglāka piekļuve finanšu līdzekļiem, var sākt aktivizēties, iepērkot zemi spekulatīvos nolūkos”, un saistībā ar piektajā apsvērumā minētajiem faktoriem, proti, bezdarba līmeņa pieaugumu un Ungārijas iekšzemes kopprodukta kritumu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē no 2008. gada līdz 2009. gadam, Komisija norāda, ka pirmajam faktoram esot strukturāls raksturs, turpretī pārējie faktori, kas ir ekonomiskās krīzes sekas, esot atkarīgi no apstrīdētā lēmuma preambulas trešajā un ceturtajā apsvērumā aprakstītās vispārējās situācijas.

37.

Vispirms šajā saistībā ir jānorāda, ka, manuprāt, Komisija pareizi apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma preambulas otrajā apsvērumā minētais elements, proti, “nelabvēlīg[a] zemes izmantošanas struktūr[a]”, ņemot vērā tā strukturālo, nevis konjunktūras raksturu, pats par sevi nav ārkārtas apstāklis LESD 108. panta 2. punkta trešās daļas izpratnē; to neapstrīd ne Padome, ne Ungārija.

38.

Tomēr, pretēji tam, ko apgalvo iestāde prasītāja, apstrīdētā lēmuma argumentācijā šis elements, tāpat kā otrajā apsvērumā minētā Ungārijas “lauku saimniecību slikt[a] ekonomisk[ā] dzīvotspēj[a]”, nav minēts kā ārkārtas apstāklis, bet – precīzāk – kā faktors, kas raksturo Ungārijas lauksaimniecības ekonomikas struktūru, atsauce uz kuru galvenokārt ir paredzēta, lai novērtētu ekonomiskās un sociālās sekas, kuras ir izraisījusi recesija [ekonomikas lejupslīde], kas ir galvenais elements, ar kuru, pamatojoties uz šī lēmuma preambulas trešā un piektā apsvēruma saturu, ir pamatoti atļautie pasākumi. Tas pats var tikt attiecināts uz lauksaimnieku pašu līdzekļu trūkumu, kura strukturālo raksturu Komisija turklāt tikai piemin, tomēr nesniedzot pierādījumus.

39.

Otrkārt, no iepriekš minētā 1996. gada 29. februāra sprieduma lietā Komisija/Padome skaidri izriet, ka, īstenojot LESD 108. panta 2. punkta trešajā daļā paredzēto kompetenci, Padomei ir atļauts balstīties uz kādas noteiktas ekonomikas nozares strukturālo problēmu noturību vai saasināšanos, lai novērtētu nelabvēlīgās konjunktūras ietekmi uz šo nozari ( 15 ).

40.

Saistībā ar Komisijas argumentu, ka visās dalībvalstīs bezdarba līmenis esot paaugstinājies, ražošanas izmaksas pieaugušas un rentabilitāte kritusies, kas ir raksturīgi lauksaimniecības nozarei, kā arī esot piedzīvota ekonomiskā krīze, ir jāatgādina, ka, pamatojoties uz judikatūru, apstāklis, ka kāda noteikta situācija varētu vienlaicīgi skart vairākas dalībvalstis vai, iespējams, attiekties uz vairākām ekonomikas nozarēm, īpaši ņemot vērā sekas, kādas tas ir varējis izraisīt attiecīgajā dalībvalstī, katrā ziņā neizslēdz, ka tas varētu būt būtisks apstāklis LESD 108. panta 2. punkta trešās daļas piemērošanas nolūkā ( 16 ). Turklāt Komisija neizslēdz, ka teorētiski ārkārtas apstāklis var būt arī vispārējās ekonomiskās krīzes situācija, kas ir galvenais faktors, uz kuru Padome ir pamatojusies apstrīdētajā lēmumā.

41.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, es uzskatu, ka Komisija nav pierādījusi, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā par tādu apstākļu esamību, kuri pamato lēmuma pieņemšanu saskaņā ar LESD 108. panta 2. punkta trešo daļu.

42.

Pirmkārt, Komisija apgalvo, ka pasākumi zemes iegādes atbalstam neļaujot atrisināt apstrīdētā lēmuma preambulas otrajā apsvērumā minēto problēmu, proti, “nelabvēlīgu zemes izmantošanas struktūru”. Tā norāda, ka pašas Ungārijas iestādes 2009. gada 27. novembra vēstulē Padomei esot paudušas šaubas par minēto pasākumu efektivitāti šajā nolūkā un ka dati, kas ir iesniegti šīs vēstules pielikumā, liecinot, ka no 2005. gada līdz 2007. gadam, neraugoties uz atbalstiem, kas tika sniegti saskaņā ar divām shēmām, kas tika īstenotas Ungārijā, lauku saimniecību lielums nav uzrādījis būtiskas pārmaiņas. Šajā saistībā vispirms ir jānorāda, ka “sadrumstalot[i] lauksaimniecības zemes īpašum[i] vai nedalīt[s] lauksaimniecības zemes kopīpašum[s]” ir strukturāls elements, pamatojoties uz kuru Padome apstrīdētajā lēmumā ir aprakstījusi situāciju Ungārijas lauksaimniecības nozarē, tomēr šīs struktūras uzlabošana apstrīdētajā lēmumā nav tieši minēta kā atsevišķi izvirzīts mērķis. Katrā ziņā, ja, pamatojoties uz datiem, uz kuriem balstās Komisija, būtu jākonstatē, ka pēc Ungārijā īstenotajām atbalsta shēmām lauksaimniecības zemes iegādei Ungārijas lauku saimniecību vidējais lielums ir pieaudzis tikai mazliet, ar to vien, manuprāt, nepietiktu, lai varētu tikt pierādīts, ka Padome, uzskatot, ka ar apstrīdēto lēmumu apstiprinātie pasākumi bija piemēroti, it īpaši, lai sasniegtu apstrīdētā lēmuma preambulas piektajā apsvērumā minētos mērķus, proti, “palīdzēt nodrošināt iztikas līdzekļus daudzu lauksaimnieku ģimeņu izdzīvošanai pašreizējās krīzes apstākļos, radot labvēlīgus apstākļus ražošanas izmaksu samazināšanai un lauksaimnieciskās ražošanas rentabilitātes uzlabošanai, tādējādi apturot nabadzības palielināšanos un bezdarbu lauku apvidos”, acīmredzami ir pārsniegusi tās rīcības brīvības robežas. Tāpat es neuzskatu, ka vienīgi apstāklis, ka tādas parādības kā augstas procentu likmes lauksaimniecības zemes iegādei paredzētajiem komerciālajiem aizdevumiem un stingrākas bankas prasības aizdevumu piešķiršanai lauksaimniekiem, kas bija vērojamas vēl tad, kad atbalsta shēmas ieguldījumiem lauksaimniecības zemes iegādē bija atļauts piemērot saskaņā ar lauksaimniecības pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam paredzēto pārejas kārtību, bez pierādījumiem varētu būt pietiekošs, lai tiktu pierādīts, ka šīm shēmām ir acīmredzami nepiemērots raksturs, lai sasniegtu mērķi uzlabot lauksaimnieku izredzes piekļūt šiem aizdevumiem.

43.

Otrkārt, Komisija norāda, ka, lai pārvarētu krīzes sekas, 2009. gadā tā ir pieņēmusi īpašu paziņojumu par valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēmu, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos ( 17 ) (turpmāk tekstā – “pagaidu shēma”), pamatojoties uz kuru – saskaņā ar dažiem vēlākiem grozījumiem ( 18 ) – tika atļauta dalībvalstu dažāda veida intervence lauku saimniecību atbalstam, tostarp – it īpaši – pagaidu atbalsts apmērā līdz EUR 15 000 līdz 2010. gada beigām. Komisija uzskata, ka, neņemot vērā šo atbalstu, kas īpaši ir paredzēts ar krīzi saistīto problēmu risināšanai, un, konkrētāk, nepārbaudot, vai ar minēto atbalstu varētu tikt novērstas šīs problēmas, Padome esot pārkāpusi samērīguma principu. Turklāt Komisija uzskata, ka Padomei esot bijis jāņem vērā citi instrumenti, kurus Komisija vai pati Padome ir pieņēmusi apstrīdētajā lēmumā norādīto problēmu risināšanai un kuri Ungārijā varēja tikt izmantoti šajā nolūkā. Visbeidzot, saistībā ar apstrīdētā lēmuma preambulas ceturtajā apsvērumā minēto risku, ka uzņēmēji, kas neveic lauksaimnieciskās darbības, bet kuriem ir vieglāka piekļuve finanšu līdzekļiem, sāks vairāk pirkt zemi spekulatīvos nolūkos, Komisija norāda, ka Padome neesot ņēmusi vērā 2003. gada Pievienošanās akta noteikumus, ar kuriem Ungārijai tika noteikts septiņu gadu pārejas laikposms, ko varēja pagarināt vēl par trim gadiem, kura laikā tika atļauti ierobežojoši pasākumi attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi personām Ungārijas nerezidentiem ( 19 ).

44.

Komisijas argumenti liek izvērtēt, vai un cik lielā mērā Padomei ir jāņem vērā Savienības līmenī jau veiktie pasākumi to situāciju risinājumam, kuras pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts norādījusi kā ārkārtas apstākļus. Šajā saistībā, pamatojoties uz manis šodien sniegto secinājumu lietā C‑117/10 96. punktā izklāstītajiem apsvērumiem, uz kuriem es atsaucos, es uzskatu, ka vērtējumā, ko Padome veic saskaņā ar LESD 108. panta 2. punkta trešo daļu, tai ir pienākums ņemt vērā vismaz jau esošus pasākumus, kas ir īpaši paredzēti, lai labotu situācijas, kuras var pamatot attiecīgā atbalsta atļauju ( 20 ), nenosakot šādi Padomei pienākumu pārbaudīt vai norādīt savā lēmumā tiesību noteikumu kopumu, kas regulē attiecīgo jomu.

45.

Šajā lietā no apstrīdētā lēmuma neizriet, ka Padome būtu pārbaudījusi, vai Ungārija ir izmantojusi pagaidu shēmas sniegtās iespējas un kādas sekas ir bijušas iespējamajiem uz šī pamata īstenotajiem pasākumiem ( 21 ). Tomēr jānorāda, ka, pirmkārt, lai arī ierobežota apmēra tiešo subsīdiju, uz kurām atsaucas Komisija, funkcija bija mazināt ekonomiskās krīzes ietekmi, tās nebija īpaši paredzētas, lai veicinātu ieguldījumus lauku saimniecību struktūras uzlabošanai, un, otrkārt, tās varēja tikt piešķirtas tikai līdz 2010. gada 31. decembrim, kā turklāt Ungārija to ir norādījusi savā 2009. gada 27. novembra vēstulē Padomei. Šādos apstākļos, manuprāt, Padome ir pareizi uzskatījusi, ka ar mērķtiecīgāku un ilgāku iejaukšanos, iespējams, arī kopā ar citiem instrumentiem, varētu gan tikt sasniegts mērķis mazināt finanšu krīzes sekas, it īpaši lauksaimnieku grūtības piekļūt aizdevumiem, gan adekvātāk reaģēt uz Ungārijas lauksaimniecības ekonomikas strukturālajām problēmām. Tāpat, manuprāt, kaut arī Padomei apstrīdētajā lēmumā bija jāņem vērā pasākumi cīņai ar bezdarbu laukos, kas Kopienas lauku attīstības politikas ietvaros ir paredzēti saskaņā ar Regulu Nr. 1698/2005 ( 22 ), šis trūkums, manuprāt, pats par sevi nav pietiekams, lai, ņemot vērā apstākli, ka minētais lēmums ir pamatots ar vairākiem apsvērumiem un vispārīgu vērtējumu par aplūkojamās nozares situāciju konkrētā laika posmā, varētu tikt apšaubīta tā likumība. Tomēr man nešķiet, ka Padomei būtu bijis īpašs pienākums, kā to apgalvo Komisija, ņemt vērā Regulu Nr. 1535/2007 ( 23 ), jo šis instruments nav īpaši paredzēts lēmumā minēto mērķu sasniegšanai. Katrā ziņā ar apstrīdēto lēmumu apstiprinātā shēma ir paredzēta, lai veicinātu ieguldījumus lauksaimniecības zemes iegādē, un tātad, salīdzinot ar minēto regulu, darbojas citā līmenī. Saistībā ar 2003. gada Pievienošanās akta noteikumiem, ar kuriem Ungārijai bija atļauts pagaidu kārtībā saglabāt ierobežojumus lauksaimniecības zemes iegādei personām Ungārijas nerezidentiem, Padome pareizi norāda, ka ar šīm tiesību normām tomēr nevar tikt novērstas Ungārijas pilsoņu vai citu Savienības dalībvalstu pilsoņu, kas ir apmetušies uz dzīvi Ungārijā, spekulatīvās darbības.

46.

Visbeidzot, Komisija norāda, ka apstiprināto pasākumu ilgums, kā arī šo pasākumu izraisīto seku ilgstošā ietekme (tie ir finansējumi ilgtermiņa aizdevumiem) padarot šos pasākumus par nesamērīgiem.

47.

Manuprāt, LESD 108. panta 2. punkta trešajā daļā paredzētās Padomes kompetences izņēmuma raksturs nozīmē, ka pasākumiem, uz kuriem attiecas atkāpe, ir jābūt ierobežotiem laikā un ka tie var tikt atļauti tikai uz laiku, kāds ir strikti vajadzīgs lēmuma pamatojumā minēto apstākļu uzlabošanai ( 24 ). Tas nozīmē, ka, ja LESD 108. panta 2. punkta trešās daļas kārtībā pieņemtais lēmums attiecas uz atbalsta shēmām, kuras ir paredzēts piemērot relatīvi ilglaicīgi, kā tas ir šajā lietā, Padomei, ņemot vērā apstākļus, kas ir norādīti paziņojuma par saderību pamatojumā, ir jānorāda iemesli, kādēļ tā uzskata to par vajadzīgu. Kaut arī šajā lietā Ungārijas iestāžu 2009. gada 27. novembra vēstulē Padomei un apstrīdētajā lēmumā ir sniegtas tikai nenozīmīgas norādes par iemesliem, kādēļ tika uzskatīts, ka attiecīgās shēmas ir jāatļauj uz četriem gadiem, šie iemesli var tikt izsecināti no apstrīdētā lēmuma konteksta, kā arī no atļauto pasākumu veida, problēmām, kuras ar tiem bija jāpalīdz atrisināt, un no izvirzītajiem mērķiem. Turklāt Padome savos apsvērumos ir sniegusi papildu norādes.

48.

Kas attiecas uz Komisijas izvirzīto iebildumu, jānorāda, ka tas būtībā ir pamatots ar konstatējumu, ka atkāpes, kas ir piešķirta ar apstrīdēto lēmumu, un lauksaimniecības pamatnostādņu 2007.–2013. gadam piemērošanas laikposma ilgums sakrīt; tas, pēc iestādes prasītājas uzskata, liecinot par to, ka Padomes izvēle vairāk atbilst nolūkam paralizēt šo pamatnostādņu piemērošanu, nevis vajadzībai ierobežot atkāpi tiktāl, ciktāl tas ir strikti vajadzīgs, lai labotu konstatēto līdzsvara trūkumu. Tomēr, pat konstatējot šo sakritību, es uzskatu, ka, ņemot vērā šī lēmuma pamatojumā kā ārkārtas apstākļus minētos ilgtermiņa mērķus, kurus ir paredzēts sasniegt ar šo lēmumu, un ekonomiskās un finanšu krīzes ietekmes sekas, kas arī var saglabāties ilgā laika posmā, Komisija nav pierādījusi, ka, atļaujot aplūkojamās shēmas laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, Padome būtu acīmredzami pārsniegusi rīcības brīvības, kas tai ir piešķirta LESD 108. panta 2. punkta trešajā daļā paredzētās kompetences īstenošanai, robežas.

49.

Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, iesaku Tiesai: