|
10.3.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 73/4 |
Tiesas (piektā palāta) 2012. gada 19. janvāra spriedums (Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Suiker Unie GmbH — Zuckerfabrik Anklam/Hauptzollamt Hamburg–Jonas
(Lieta C-392/10) (1)
(Regula (EK) Nr. 800/1999 - 15. panta 1. un 3. punkts - Lauksaimniecības produkti - Eksporta kompensāciju sistēma - Diferencēta eksporta kompensācija - Piešķiršanas nosacījumi - Produkta imports trešā saņēmējvalstī - Ievedmuitas nodokļu samaksa)
2012/C 73/05
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Finanzgericht Hamburg
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Suiker Unie GmbH — Zuckerfabrik Anklam
Atbildētāja: Hauptzollamt Hamburg-Jonas
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Hamburg — Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulas (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (OV L 102, 11. lpp.) 15. panta 1. un 3. punkta un Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.) 24. panta interpretācija — Prece, kas no dalībvalsts tiek eksportēta uz trešo valsti, lai tajā, neiekasējot ievedmuitas nodokļus, ievešanas pārstrādei procedūrā tiktu pakļauta būtiskai pārstrādei — Produkta, kas iegūts no šīs pārstrādes, eksports uz citu trešo valsti — Diferencētas eksporta kompensācijas piešķiršanas nosacījumi — Prasība par produkta laišanu brīvā apgrozībā trešā saņēmējvalstī, samaksājot ievedmuitas nodokļus?
Rezolutīvā daļa:
Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulas (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2003. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 444/2003, 15. panta 1. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais diferencētas kompensācijas saņemšanas nosacījums, proti, ievedmuitas formalitāšu nokārtošana, nav izpildīts tad, ja trešā saņēmējvalstī pēc atmuitošanas ievešanas pārstrādei procedūrā, neiekasējot ievedmuitas nodokļus, produkts ir “būtiski apstrādāts vai pārstrādāts” Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 24. panta izpratnē un ja produkts, kas iegūts šīs apstrādes vai pārstrādes rezultātā, ir ticis eksportēts uz trešo valsti.