21.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 69/52

Prasība, kas celta 2009. gada 30. janvārī — El Corte Inglés/Komisija

(Lieta T-38/09)

(2009/C 69/113)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: El Corte Inglés, S.A, Madride (Spānija) (pārstāvji — P. Muñiz un M. Baz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret Komisijas 2008. gada 3. novembra lēmumu C(2008) 6317 galīgā red., kurā konstatēts, ka a posteriori jāpiedzen ievedmuitas nodoklis un ka šā nodokļa atlaišana konkrētajā gadījumā nav pamatota (lieta REM 03/07).

Prasītāja nodarbojās ar tekstilizstrādājumu ievešanu no Jamaikas, uz ievedamajām precēm attiecinot ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumā paredzēto preferenciālo režīmu ar noteikumu, ka tām pievienots EUR.1 parauga aprites sertifikāts, ko izsniegušas atbildīgās Jamaikas iestādes. Minētais sertifikāts tika pievienots, lai apliecinātu preču izcelsmi Jamaikā. Tomēr kādas OLAF [Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai] Jamaikā veiktas pārbaudes gaitā tika konstatēts, ka preces nav ieguvušas preferenciālu izcelsmi Jamaikā, un tādēļ tām nevarēja piemērot preferenciālu režīmu.

Atbildot uz prasītājas saskaņā ar Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 239. pantu iesniegto lūgumu nodokļa parādu atlaist, apstrīdētajā lēmumā tika norādīts, ka Jamaikas iestādes neesot pieļāvušas nupat minētās regulas 220. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto kļūdu un ka prasītāja tādējādi neesot bijusi īpašā situācijā sakarā ar to, ka izvedēji nepareizi atspoguļojuši faktiskos apstākļus.

Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums esot jāatceļ šādu iemeslu dēļ:

—

apstrīdētā lēmuma pieņemšanas administratīvajā procedūrā esot izdarīts būtisku formas prasību pārkāpums. Konkrēti, apstrīdētajā lēmumā neesot ievērots labas pārvaldības princips un esot būtiski aizskartas prasītājas tiesības uz aizstāvību, jo saistībā ar apstrīdētā lēmuma pieņemšanu neesot bijis administratīvas lietas;

—

izdarot secinājumu, ka prasītāja nav atradusies īpašā situācijā, apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta kļūda vērtējumā. Šajā lietā patiesībā ir īpaša situācija, jo:

—

Jamaikas iestādes zināja vai arī tām bija jāzina, ka precēm nevarēja piemērot preferenciālo režīmu, pat ja izvedēji arī būtu snieguši nepareizu informāciju;

—

Jamaikas iestādes būtiski nav izpildījušas savus pienākumus;

—

atbildētāja nav izpildījusi savu pienākumu uzraudzīt pareizu ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma piemērošanu.