Prasība, kas celta 2009. gada 16. janvārī — Vanhecke/Parlaments

(Lieta T-14/09)

(2009/C 69/104)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Frank Vanhecke, Brige (Beļģija) (pārstāvji — R. Tournicourt un B. Siffert, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Ar Eiropas Parlamenta prezidentam adresētu vēstuli Beļģijas tieslietu ministrs lūdza atcelt prasītāja parlamentāro imunitāti. Kā uzskata prasītājs, šis lūgums tika iesniegts kā atbilde uz Dendermondes [Dendermonde] prokuratūras lūgumu, kas vēlējās uzsākt kriminālvajāšanu pret prasītāju sakarā ar vietējā Sintniklāsas [Sint-Niklaas] partijas avīzē, kuras atbildīgais izdevējs bija prasītājs, publicētu rakstu.

Eiropas Parlaments tādēļ nolēma atcelt prasītāja parlamentāro imunitāti.

Savas prasības pamatojumam prasītājs norāda, pirmkārt, ka saskaņā ar Protokola par Eiropas Kopienu imunitātēm un privilēģijām 10. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem to attiecīgajā teritorijā ir imunitāte, kāda tiek piešķirta valstu parlamentu locekļiem to valstīs. Kā uzskata prasītājs, no tā izriet, ka izteikt lūgumu atņemt Eiropas Parlamenta locekļa imunitāti var tikai iestāde, kura saskaņā ar valsts tiesībām var lūgt atcelt valsts parlamenta locekļa imunitāti. Tādējādi lūgumu par procedūru par parlamentārās imunitātes atcelšanu tieslietu ministram ir jāadresē ģenerālprokuratūrai, kā tas ir Hof van beroep (Apelācijas tiesas) līmenī un nevis, kā tika izdarīts šajā lietā, vietējā līmeņa prokuratūrai.

Otrais pamats attiecas uz lēmuma pieņemšanu Eiropas Parlamenta Juridisko lietu komisijā. Prasītājs norāda uz to, ka komisijas locekļiem, kuri lēma par lūgumu atcelt prasītāja parlamentāro imunitāti, vai nu bija jābūt klāt uzklausīšanā, vai tiem bija jābūt pieejamam precīzam ziņojumam, kurā izklāstīti izteiktie argumenti. Prasītājs uzskata, ka šajā gadījumā tā nenotika.

Treškārt, prasītājs norāda uz konfidencialitātes un slepenības pārkāpumu. Prasītājs šajā sakarā norāda uz to, ka pirms tika veikts Juridisko lietu komisijas galīgais balsojums, komisijas priekšsēdētāja ziņojums bija jau pieejams presei.

Ceturtkārt, prasītājs apgalvo, ka ir pārkāpts Eiropas Parlamenta Reglamenta 7. pants tādējādi, ka jebkādas debates plenārsēdē bija neiespējami veikt.

Piektkārt, prasītājs norāda uz nepietiekamu pamatojumu, ciktāl apstrīdētajā lēmumā aprobežojas ar atsauci uz Juridisko lietu komisijas ziņojumu.

Sestkārt, prasītājs apstrīd Juridisko lietu komisijas izmantoto pamatojumu, ka “Eiropas parlamenta pārstāvja pienākumos neietilpst darboties kā valsts politiskās partijas avīzes atbildīgajam izdevējam”. Kā uzskata prasītājs, politiķa uzdevums ir izteikt un izplatīt politisku viedokli un politisku rakstu izdošana un sagatavošana kā atbildīgajam izdevējam it īpaši ir daļa no Eiropas Parlamenta locekļa uzdevuma.