Lieta T‑68/09

Soliver NV

pret

Eiropas Komisiju

“Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Automašīnu stikla Eiropas tirgus — Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums — Nolīgumi par tirgu sadali un apmaiņa ar komerciāli sensitīvu informāciju — Regula (EK) Nr. 1/2003 — Vienots un turpināts pārkāpums — Līdzdalība pārkāpumā”

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2014. gada 10. oktobra spriedums

1. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Pamattiesības – Nevainīguma prezumpcija – Tiesvedība konkurences lietā – Piemērojamība – Komisijas izvirzītajiem pierādījumiem nepieciešamais pierādījumu spēka līmenis

   (EKL 81. panta 1. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants)

2. Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi un saskaņotas darbības, kas veido vienotu pārkāpumu – Uzņēmumi, kuriem var pārmest pārkāpuma izdarīšanu, ko veido dalība vispārējā aizliegtajā vienošanās – Kritēriji – Pierādīšanas pienākums

   (EKL 81. panta 1. punkts)

3. Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtējuma kritēriji – Pret konkurenci vērsts mērķis – Pietiekams konstatējums – Tāda uzņēmuma rīcība, kuram ir bijuši daži pret konkurenci vērsta rakstura kontakti, bet kurš nav piedalījies nevienā no aizliegtās vienošanās sanāksmēm – Apstākļi, kas neļauj konstatēt tā līdzdalību vispārējās aizliegtās vienošanās norisē

   (EKL 81. panta 1. punkts)

4. Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Apjoms – Savienības tiesību akta daļēja atcelšana – Nosacījumi – Pilnīga tāda Komisijas lēmuma atcelšana, ar ko vispārēja aizliegta vienošanās ir tikusi kvalificēta par vienotu un turpinātu pārkāpumu un ir ticis piemērots naudas sods, neņemot vērā to, ka uzņēmumam ir bijuši daži pret konkurenci vērsta rakstura kontakti – Lēmums, kas minētajam uzņēmumam neatkarīgi no tā līdzdalības vienotajā un turpinātajā pārkāpumā neļauj saprast tam izvirzītos pārmetumus attiecībā uz minētajiem kontaktiem

   (EKL 81. panta 1. punkts; LESD 264. panta pirmā daļa)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 57.–59. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 60.–65., 101. un 105. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 76. punktu)

4.  LESD 264. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka ar prasību atcelt tiesību aktu apstrīdētais tiesību akts var tikt atzīts par spēkā neesošu tikai tad, ja prasība ir pamatota. Tādējādi tas vien, ka Vispārējā tiesa vienu no prasītāja prasības atcelt tiesību aktu pamatošanai izvirzītajiem pamatiem uzskata par pamatotu, šai tiesai vēl neļauj atcelt apstrīdēto tiesību aktu pilnā apmērā. Faktiski atcelšana pilnā apmērā nevar tikt noteikta, ja ir pilnīgi acīmredzams, ka minētais pamats, kas attiecas vienīgi uz kādu konkrētu apstrīdētā tiesību akta aspektu, var pamatot tikai daļēju atcelšanu.

   Līdz ar to, ja uzņēmums ir tieši piedalījies vienā vai vairākās pret konkurenci vērstajās darbībās, kuras veido vienotu un turpinātu pārkāpumu, bet ja nav ticis konstatēts, ka šis uzņēmums ar savu rīcību ir vēlējies piedalīties pārējo aizliegtās vienošanās dalībnieku izvirzīto mērķu īstenošanā un ka tam ir bijušas zināmas pārējās minēto dalībnieku iecerētās vai īstenotās prettiesiskās darbības šo pašu mērķu īstenošanai vai arī ka tas varēja saprātīgi tās paredzēt un bija gatavs uzņemties ar tām saistīto risku, Komisijai ir tiesības tam inkriminēt tikai darbības, kurās tas ir piedalījies tieši, un pārējās tādas minēto dalībnieku iecerētās vai īstenotās pret konkurenci vērstās darbības to pašu mērķu īstenošanai, ko īstenoja šis uzņēmums, attiecībā uz kurām ir pierādīts, ka tas varēja saprātīgi tās paredzēt un bija gatavs uzņemties ar tām saistīto risku. Tomēr tas nevar būt pamats šī uzņēmuma atbrīvošanai no atbildības par darbībām, par kurām ir skaidrs, ka tas tajās ir piedalījies, vai par kurām ir skaidrs, ka attiecībā uz tām var atzīt uzņēmuma atbildību.

   Tomēr šāda Komisijas lēmuma, ar ko visaptverošu aizliegtu vienošanos kvalificē par vienotu un turpinātu pārkāpumu, sadalīšana ir apsverama tikai tad, ja, pirmkārt, attiecīgajam uzņēmumam administratīvās procedūras ietvaros ir bijusi iespēja saprast, ka tam tiek pārmesta ne tikai līdzdalība minētajā pārkāpumā, bet arī zināmās šo vienošanos veidojošās darbībās, un līdz ar to šajā ziņā aizstāvēties, un, otrkārt, ja minētais lēmums šajā aspektā ir pietiekami skaidrs.

   Tas tā nav, ja ar attiecīgo lēmumu minētās darbības netiek patstāvīgi kvalificētas kā LESD 110. panta pārkāpums, jo Savienības tiesa šādos apstākļos nevar pati veikt šādu kvalifikāciju, nepiesavinoties ar LESD 105. pantu Komisijai piešķirto kompetenci.

   (sal. ar 108.–113. punktu)