13.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/28

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 2. oktobra spriedumu lietā T-324/05 Igaunija/Komisija 2009. gada 18. decembrī iesniedza Igaunijas Republika

(Lieta C-535/09 P)

2010/C 63/46

Tiesvedības valoda — igauņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Igaunijas Republika (pārstāvis — L. Uibo)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Latvijas Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

pilnībā atcelt iepriekš minēto spriedumu;

—

apmierināt pirmajā instancē izklāstītos prasījumus.

Pamati un galvenie argumenti

Igaunija uzskata, ka Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (turpmāk tekstā — “Pirmās instances tiesa”) spriedumu būtu jāatceļ šādu iemeslu dēļ:

1)

Pirmās instances tiesa ir sagrozījusi pierādījumus un kļūdaini piemērojusi EKL 219. pantā paredzēto koleģialitātes principu.

2)

Pirmās instances tiesa ir nepareizi interpretējusi Pievienošanās aktu un Regulu Nr. 60/2004 (1).

a)

Pirmās instances tiesa ir nepareizi interpretējusi 6. pantu Regulā Nr. 60/2004, uzskatot, ka tajā esošais jēdziens “krājumi” ietver arī mājsaimniecības rezerves.

—

Pirmās instances tiesa ļoti šauri ir definējusi Regulas Nr. 60/2004 un Pievienošanās akta IV pielikuma 4. punkta 2. apakšpunkta mērķi, ierobežojot to, izņemot “visus” traucējumus;

—

Pirmās instances tiesa ir nepareizi interpretējusi Regulas Nr. 60/2004 7. panta 1. un 6. punktu, nosakot dalībvalstīm tiesiski nepamatotu pienākumu izņemt lieko cukura daudzumu.

b)

Pirmās instances tiesa ir nepareizi interpretējusi Regulas Nr. 60/2004 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu, jo tā ir kļūdaini ierobežojusi šī noteikuma piemērošanas apjomu un no tā ir izslēgusi apstākļus, kādos Igaunijā izveidojās cukura krājumi.

—

Pirmās instances tiesa ir kļūdījusies pierādījumu vērtējumā un ir sagrozījusi pierādījumus, analizējot Igaunijas argumentu par mājsaimniecības rezervju būtisko lomu Igaunijas patēriņā un kultūrā.

—

Pirmās instances tiesa nav pareizi novērtējusi Igaunijas tiesisko paļāvību, kas izriet no Komisijas sniegtajiem solījumiem pievienošanās sarunās.

—

Pirmās instances tiesa nav pareizi novērtējusi Eiropas Savienības ieguldījumu krājumu izveidē.

3)

Pirmās instances tiesa ir kļūdaini secinājusi, ka Komisija nepārkāpa pienākumu norādīt pamatojumu.

4)

Pirmās instances tiesa kļūdaini secināja, ka Komisija nepārkāpa labticības principu.

(1)  Komisijas 2004. gada 14. janvāra Regula (EK) Nr. 60/2004, ar ko nosaka pārejas posma pasākumus cukura nozarē sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos (OV L 9, 8. lpp.).