7.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/46

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) 2009. gada 7. septembra rīkojumu — Saïd Shamilovich Kadzoev/Ministerstvo na vatreshnite raboti

(lieta C–357/09)

2009/C 267/79

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Sofia-grad

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Saïd Shamilovich Kadzoev

Atbildētāja: Ministerstvo na vatreshnite raboti

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (1), 15. panta 5. un 6. punkts ir interpretējami tādejādi, ka:

a)

ja dalībvalsts valsts tiesībās pirms minētās direktīvas prasību transponēšanas nebija paredzēts nedz maksimālais termiņš aizturēšanai, nedz iemesli aizturēšanas [termiņa] pagarināšanai un, transponējot direktīvu, netika paredzēts, ka jaunās normas būs ar atpakaļejošu spēku, šīs direktīvas prasības ir piemērojamas tikai no to transponēšanas dalībvalsts valsts tiesībās un tās skar tikai šo laikposmu?

b)

aizturēšanai specializētā centrā izraidīšanas nolūkā paredzētajos termiņos minētās direktīvas izpratnē netiek ieskaitīts termiņš, kurā atbilstoši skaidrai normai izraidīšanas no dalībvalsts [teritorijas] lēmuma izpilde ir atlikta sakarā ar to, ka pēc trešās valsts pilsoņa iesniegtā pieteikuma tiek īstenota procedūra par patvēruma tiesību piešķiršanu, lai gan šīs procedūras laikā ārzemnieks turpināja uzturēties šajā pašā specializētajā izmitināšanas centrā, ja to atļauj dalībvalsts valsts tiesību akti?

2)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 15. panta 5. un 6. punkts ir interpretējami tādējādi, ka aizturēšanai specializētā centrā izraidīšanas nolūkā paredzētajos termiņos minētās direktīvas izpratnē netiek ieskaitīts laikposms, kurā atbilstoši skaidrai normai izraidīšanas no dalībvalsts [teritorijas] lēmuma izpilde ir atlikta sakarā ar to, ka par minēto lēmumu ir iesniegta prasība tiesā, lai gan šīs procedūras laikā ārzemnieks turpināja uzturēties šajā pašā specializētajā aizturēšanas centrā, ja šim valstspiederīgajam nebija derīgu personu apliecinošu dokumentu un tādējādi pastāv šaubas par viņa identitāti, un ja ārzemniekam nav iztikas līdzekļu vai arī ja viņš rīkojas agresīvi?

3)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 15. panta 4. punkts ir interpretējams tādējādi, ka nav pamatotu iemeslu izraidīšanai, ja:

a)

brīdī, kad tiesa pārbauda aizturēšanu, valsts, kuras pilsonis ir ieinteresētā persona, ir atteikusies izsniegt viņam ceļošanas dokumentu, lai tas varētu atgriezties, un līdz šim brīdim nav panākta vienošanās ne ar vienu trešo valsti, kas būtu gatava uzņemt ieinteresēto personu, lai gan dalībvalsts administratīvās struktūras ir izrādījušas centienus šajā sakarā?

b)

brīdī, kad tiesa pārbauda aizturēšanu, pastāvēja nolīgums par atpakaļuzņemšanu starp Eiropas Savienību un valsti, kuras pilsonis ir ieinteresētā persona, bet sakarā ar jaunu pierādījumu, proti, ieinteresētās personas dzimšanas apliecības, esamību dalībvalsts nav atsaukusies uz šīm minētā nolīguma normām, jo ieinteresētā persona nevēlas atgriezties?

c)

direktīvas 15. panta 6. punktā paredzētās aizturēšanas termiņu pagarināšanas iespējas ir izsmeltas gadījumā, ja brīdī, kad tiesa pārbauda aizturēšanu, ņemot vērā direktīvas 15. panta 6. punkta b) apakšpunktu, nav noslēgts neviens nolīgums par atpakaļuzņemšanu ar trešo valsti?

4)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 15. panta 4. un 6. punkts ir interpretējami tādējādi, ka, ja aizturēšanas nolūkā izraidīt ieinteresēto personu uz trešo valsti pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka nav pamatota iemesla tās izraidīšanai un ka ir izsmelti iemesli tās aizturēšanas pagarināšanai, tādā gadījumā:

a)

tomēr nav jāizdod rīkojums minēto personu nekavējoties atbrīvot, ja vienlaicīgi ir izpildīti šādi nosacījumi — ieinteresētajai personai nav derīgu personu apliecinošu dokumentu, neatkarīgi no to derīguma termiņa, un līdz ar to pastāv šaubas par tās identitāti, persona rīkojas agresīvi, tai nav nekādu iztikas līdzekļu un nav nevienas trešās personas, kura būtu uzņēmusies nodrošināt tā iztiku?

b)

lai pieņemtu lēmumu par atbrīvošanu, ir jāizvērtē, vai trešās valsts valstspiederīgajam atbilstoši dalībvalsts valsts tiesību normām ir vajadzīgie līdzekļi, lai uzturētos dalībvalsts teritorijā, kā arī [dzīvesvieta], kurā viņš varētu uzturēties?

(1)  OV L 348, 98. lpp.