7.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/29


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar High Court of Justice (Chancery Division) (England and Wales) 2009. gada 20. jūlija rīkojumu — T Mobile (UK) Ltd/The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

(lieta C-276/09)

2009/C 267/52

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division) (England and Wales)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: T-Mobile (UK) Ltd

Atbildētājs: The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

Prejudiciālie jautājumi

1)

Kādas ir pakalpojuma, kurš ir atbrīvots no nodokļa un kura “mērķis ir pārskaitīt naudas līdzekļus un radīt juridiskās un finansiālās situācijas izmaiņas”, pazīmes?

Īpaši:

a)

Vai atbrīvojums ir piemērojams pakalpojumiem, kuri citādi būtu jāveic kādai no finanšu iestādēm, kuras i) debitē vienu kontu, ii) attiecīgi kreditē otru kontu, vai iii) veic starpuzdevumu starp i) un ii) posmiem?

b)

Vai atbrīvojums ir piemērojams pakalpojumiem, kuru izpildē neietilpst tādu uzdevumu veikšana kā viena konta debetēšana un otra konta attiecīga kreditēšana, tomēr kuri gadījumā, ja notiek līdzekļu pārskaitīšana, var tikt uzskatīti par šī pārskaitījuma iemeslu?

2)

Vai Sestās direktīvas (1) 13. panta B daļas d) punkta 3. apakšpunktā paredzētais atbrīvojums “darījumiem, kas skar maksājumus vai pārskaitījumus” ir piemērojams pakalpojumam, ar kuru tiek saņemti un apstrādāti tādi maksājumi ar kredītkartēm un debetkartēm, kādus nodokļu maksātājs ir veicis šajā gadījumā? Vai, ja nodokļu maksātāja veikta norēķinu failu nosūtīšana katras dienas beigās automātiski izraisa klienta konta debitēšanu un nodokļu maksātāja konta kreditēšanu, šie pakalpojumi ietilpst 13. panta B daļas d) punkta 3. apakšpunkta piemērošanas jomā?

3)

Vai atbilde uz 2. jautājumu ir atkarīga no tā, vai nodokļu maksātājs pats iegūst autorizācijas kodus pārsūtījumu veikšanai vai arī iegūst šos kodus, izmantojot savas saņēmējbankas starpniecību?

4)

Vai Sestās direktīvas 13. panta B daļas d) punkta 1. apakšpunktā paredzētais atbrīvojums “kredīta starpniecībai” attiecas uz tādiem pakalpojumiem, kādus nodokļu maksātājs sniedz šajā gadījumā par kredītkartes maksājumiem, ja šo pakalpojumu rezultātā klienta kredītkartes konts tiek debitēts ar turpmāku kredīta summu?

5)

Vai atbrīvojums “darījumiem, kas skar maksājumus [vai] pārskaitījumus” ir piemērojams pakalpojumiem, ar kuriem tiek saņemti un apstrādāti maksājumi, kuri ir veikti, izmantojot trešās puses pārstāvjus, kādus nodokļu maksātājs piedāvā, šajā gadījumā izmantojot pastu un PayPoint?

6)

Vai atbrīvojums “darījumiem, kas skar maksājumus [vai] pārskaitījumus” ir piemērojams pakalpojumiem, ar kuriem tiek saņemti un apstrādāti maksājumi, kuri ir veikti, izmantojot čeku, kurš ir nosūtīts nodokļu maksātājam vai viņa pārstāvim, un kuri ir jāapstrādā nodokļu maksātājam un viņa bankai?

7)

Vai atbrīvojums “darījumiem, kas skar maksājumus [vai] pārskaitījumus” ir piemērojams tādiem pakalpojumiem, kādus nodokļu maksātājs sniedz šajā lietā, vai maksājumu saņemšanai un apstrādei, kuri tiek veikti bankas kasē, lai, izmantojot bankas sistēmu, kreditētu nodokļu maksātāja bankas kontu?

8)

Kādi īpaši faktori ir jāņem vērā, izlemjot, vai maksa (maksājuma apstrādes maksa šajā lietā), kuru nodokļu maksātājs piemēro savam klientam saskaņā ar klienta veikto izvēli veikt maksājumu nodokļu maksātājam, izmantojot noteiktu maksāšanas metodi, un kas katrā gadījumā ir noteikta līguma dokumentā un atsevišķi uzrādīta klientam izsniegtā rēķinā, ir uzskatāma par atsevišķu pakalpojuma sniegšanu PVN mērķiem?


(1)  Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).