Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (septītā palāta) 2009. gada 31. marta spriedumu lietā T-405/06 ArcelorMittal Luxembourg u.c./Komisija 2009. gada 8. jūnijā iesniegusi ArcelorMittal Luxembourg SA

(Lieta C-201/09 P)

2009/C 205/33

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: ArcelorMittal Luxembourg SA, iepriekš Arcelor Luxembourg SA (pārstāvis — A. Vandencasteele, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Kopienu Komisija, ArcelorMittal Belval & Differdange, iepriekš Arcelor Profil Luxembourg SA, ArcelorMittal International, iepriekš Arcelor International SA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Savu prasījumu atbalstam apelācijas sūdzības iesniedzēja ir izvirzījusi četrus pamatus.

Saskaņā ar pirmo pamatu, kurš sastāv no divām daļām, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, pirmkārt, ka, piemērojot EOTKL 65. pantu pēc EOTK līguma darbības beigu datuma, 2002. gada 23. jūlija, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi EOTKL 97. pantu un nepareizi izmantojusi savas pilnvaras. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka iestāžu pienākums nodrošināt saskaņotu dažādo līgumu interpretāciju nekādā ziņā nevar būt pamats tam, ka Kopienu tiesību sistēmā kāda līguma noteikumi paliek spēkā arī pēc tā darbības beigām.

Pirmā pamata otrās daļas ietvaros apelācijas sūdzības iesniedzēja, otrkārt, apgalvo, ka, nospriežot, ka Komisijas kompetences pieņemt lēmumu par EOTKL 65. panta piemērošanu pamatā ir regula, saskaņā ar kuru Komisijai ir piešķirtas pilnvaras vienīgi attiecībā uz EKL 81. un 82. pantu, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Regulu Nr. 1/2003 (1) un nepareizi izmantojusi savas pilnvaras. Šī regula, kas saskaņā tikai un vienīgi ar EK līgumu ir pieņemta pēc EOTK līguma darbības beigām, nevar piešķirt Komisijai kompetenci piemērot sodu par EOTKL 65. panta pārkāpumu, jo tādējādi tiktu pārkāpti gan EOTK līguma, gan tiesību normu hierarhijas principi.

Izvirzot otro pamatu, kurš sastāv no trīs daļām, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi sodu individuālas piemērošanas principu, Tiesas judikatūru atbildības inkriminēšanas jomā, res judicata principu un tiesību normu hierarhijas principus, tiktāl, ciktāl Pirmās instances tiesa ir atzinusi, ka Komisija ir tiesīga inkriminēt kādai sabiedrībai atbildību par pret konkurenci vērstu citas grupas sabiedrības darbību, pat ja pirmā minētā sabiedrība šajā pārkāpumā nav piedalījusies. Nedz ar to, ka dažādas attiecīgās sabiedrības, kas pieder vienai un tai pašai grupai, ir uzskatāmas par vienu saimniecisko vienību, nedz ar to, ka mātes sabiedrība pilnībā kontrolē savu meitas sabiedrību, kas ir īstenojusi attiecīgo pārkāpumu, nedz arī ar mātes sabiedrības izšķirošo ietekmi pār tās meitas sabiedrību nav pietiekami, lai pierādītu apelācijas sūdzības iesniedzējas līdzdalību attiecīgajā pārkāpumā un līdz ar to tas nav pamats atbildības par meitas sabiedrības rīcību inkriminēšanai mātes sabiedrībai.

Trešā pamata ietvaros apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Pirmās instances tiesa ir kļūdaini piemērojusi noteikumus par procesuālo darbību noilgumu un ir pārkāpusi res judicata principu, tiktāl, ciktāl Pirmās instances tiesa savā spriedumā ir norādījusi uz noilgumu apturošiem aktiem, lai gan no Komisijas 1994. gadā pieņemtā sākotnējā lēmuma nepārprotami izriet, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir expressis verbis atzīta par nesaistītu ar attiecīgā pārkāpuma izdarīšanu.

Saskaņā ar ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja, visbeidzot, norāda, ka ar Pirmās instances tiesas spriedumu ir pārkāptas tās tiesības uz aizstāvību, jo tajā nav norādīts pamatojums attiecībā uz īpaši garo procedūras ilgumu, kā rezultātā apelācijas sūdzības iesniedzēja vairs nevarēja iesniegt vajadzīgos pierādījumus, lai atspēkotu attiecībā uz to pastāvošo atbildības prezumpciju. Turklāt ar Pirmās instances tiesas spriedumu tiekot pārkāpts res judicata, kas izriet no 2003. gada 2. oktobra sprieduma lietā C-176/99 P ARBED/Komisija, kurā Komisijas lēmums ir atcelts tiktāl, ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju.

(1)  Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [EKL] 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).