Lieta C-337/09 P
Eiropas Savienības Padome
pret
Zhejiang Xinan Chemical Industrial Group Co. Ltd
“Apelācija — Tirdzniecības politika — Dempings — Ķīnas izcelsmes glifosāta imports — Regula (EK) Nr. 384/96 — 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunkts — Uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statuss — “Valsts nozīmīgas iejaukšanās” jēdziens 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmā ievilkuma izpratnē — Publisks akcionārs, kas faktiski kontrolē ražotāja akcionāru kopsapulci — Šādas kontroles vienādošana ar “nozīmīgu iejaukšanos” — Eksporta līgumu vizēšanas mehānisma novērtēšana — Pārbaudes tiesā robežas — Iesniegto pierādījumu novērtējums”
Sprieduma kopsavilkums
Apelācija – Interese celt prasību – Pēc Vispārējās tiesas sprieduma pasludināšanas iestājies fakts, kas atceļ tā nelabvēlīgo raksturu attiecībā pret apelācijas sūdzības iesniedzēju – Vispārējās tiesas atcelta tiesību akta atcelšana, ko veic tā autors – Atcelšana en nunc, kas atšķiras no atcelšanas ex tunc – Intereses celt prasību saglabāšana
Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu un pierādījumu vērtējums – Nepieņemamība – Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu
(LESD 256. pants; Tiesas Statūtu 58. panta pirmā daļa)
Apelācija – Pamati – Acīmredzama iestāžu kļūda vērtējumā – Sarežģītu ekonomisku situāciju izvērtēšana – Iestāžu rīcības brīvība – Apjoms – Tiesību jautājums, kas izskatīts apelācijas sūdzības ietvaros
Apelācija – Pamati – Vispārējās tiesas argumentācijas apstrīdēšanai veikta argumentu, kas izvirzīti minētajā tiesā, atkārtošana – Pieņemamība
Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Parastās vērtības noteikšana – Uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusa piešķiršana – Nosacījumi – Valsts būtiskas iejaukšanās uzņēmuma komerciālajos lēmumos neesamība – Jēdziens – Pierādīšanas pienākums
(Padomes Regulas Nr. 384/96 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmais ievilkums un Regulas Nr. 461/2004 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmais ievilkums)
Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Iestāžu rīcības brīvība – Procesuālo garantiju ievērošana
Tiesa apelācijas sūdzību var atzīt par nepieņemamu, ja fakta, kas iestājies pēc Vispārējās tiesas sprieduma pasludināšanas, rezultātā šis spriedums zaudē tā apelācijas sūdzības iesniedzējam kaitējošo raksturu. Prasītāja intereses iesniegt apelācijas sūdzību paredz, ka apelācijas iznākums, iespējams, radīs labumu lietas dalībniekam, kas to ir iesniedzis. Ja ar regulu, kas pieņemta pēc Vispārējās tiesas sprieduma pasludināšanas, atceļ šīs tiesas atcelto regulu vienīgi en nunc, nevis ex tunc, iesniedzējam saglabājas interese celt prasību saistībā ar seku, ko rada atceltā regula starp tās pieņemšanas datumu un tās atcelšanas datumu, atcelšanu.
(sal. ar 46., 48. un 49. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 55. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 58. punktu)
Ja apelācijas sūdzības iesniedzējs apstrīd, kā Vispārējā tiesa ir interpretējusi vai piemērojusi Savienības tiesības, pirmajā instancē izskatītie tiesību jautājumi var tikt no jauna izskatīti apelācijas tiesvedībā. Ja apelācijas sūdzības iesniedzējs nevarētu savu apelācijas sūdzību pamatot ar argumentiem, kurus tas jau ir izmantojis Vispārējā tiesā, tad apelācijas sūdzība daļēji zaudētu jēgu.
(sal. ar 61. punktu)
Saistībā ar nosacījumu, kas Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā ievilkumā ir paredzēts, lai piešķirtu uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu, Vispārējā tiesa pamatoti ir nospriedusi, ka valsts kontrole, ko pierāda tas, ka publiskie akcionāri, lai arī minoritāri, kontrolē sabiedrības kopsapulci, jo tie ievēl valdes locekļus, un ka daļa no minētās sabiedrības valdes locekļiem ir saistīti ar to ar darba līgumiem vai pakalpojumu sniegšanu, nevar principā tikt vienādota ar “nozīmīgu iejaukšanos” minētā panta nozīmē un līdz ar to nevar atbrīvot Padomi un Komisiju no pienākuma ņemt vērā attiecīgā ražotāja iesniegtos pierādījumus par konkrētajiem faktiskajiem, tiesiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, kādos tas darbojas.
Faktiski no minētās pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmā ievilkuma teksta skaidri izriet, ka šī tiesību norma neattiecas uz jebkāda veida valsts iejaukšanos ražošanas uzņēmumos, bet tikai tādu, kas ir saistīta ar to lēmumiem par cenu un izejvielu izmaksām. Turklāt paša vārda “iejaukšanās” izmantošana vien norāda, ka nepietiek ar to, ka valstij var būt zināma ietekme uz minētajiem lēmumiem, bet nozīmē faktisku iejaukšanos tajos. Turklāt iejaukšanās apmēram ražotāja lēmumos par cenu un izejvielu izmaksām ir jābūt “nozīmīgam”. Tātad ir noskaidrots, ka šajā pamatregulas pantā, kā atzīst arī Padome un Komisija, ir atļauta zināma valsts iejaukšanās šajos lēmumos.
Tas, vai iejaukšanās minētajos lēmumos ir nozīmīga vai nē, ir jānovērtē, ņemot vērā šīs tiesību normas mērķi, kurā ir paredzēts pārliecināties, ka ražotājs darbojas tirgus ekonomikas apstākļos un ka it īpaši izmaksas, kas tam ir jāveic, un cenas, ko tas piemēro, ir pakļautas brīvai tirgus konjunktūras darbībai. Tādējādi valsts iejaukšanās, kas ne tās rakstura, ne ietekmes dēļ nevar padarīt ražotāja lēmumus cenu un izejvielu jautājumā par nesaderīgiem ar tirgus ekonomikas apstākļiem, nevar tikt uzskatīta par nozīmīgu.
Tomēr šādas interpretācijas sekas nav tādas, ka tiktu atcelts nosacījums par to, ka ražotājam savi lēmumi par cenu un izejvielu izmaksām ir jāpieņem bez šādas iejaukšanās. Pat ja ražotājs ir pieņēmis minētos lēmumus, tikai reaģējot uz tirgus informāciju, minētais nosacījums liedz tam piešķirt tirgus ekonomikas apstākļos darbojošamies uzņēmuma statusu gadījumā, ja valsts būtiski ir iejaukusies brīvas tirgus konjunktūras darbībā, piemēram, tieši ietekmējot noteiktu izejvielu vai darba spēka cenas. Katrā ziņā ražotājam ir jāsniedz pierādījumi, kas var pierādīt, ka tas nepiedzīvo būtisku valsts iejaukšanos, kad tas pieņem savus komerclēmumus, un Padomei un Komisijai ir plaša rīcības brīvība šajā sakarā.
(sal. ar 78.–83. un 89.–91. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 106. un 107. punktu)
Lieta C-337/09 P
Eiropas Savienības Padome
pret
Zhejiang Xinan Chemical Industrial Group Co. Ltd
“Apelācija — Tirdzniecības politika — Dempings — Ķīnas izcelsmes glifosāta imports — Regula (EK) Nr. 384/96 — 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunkts — Uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statuss — “Valsts nozīmīgas iejaukšanās” jēdziens 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmā ievilkuma izpratnē — Publisks akcionārs, kas faktiski kontrolē ražotāja akcionāru kopsapulci — Šādas kontroles vienādošana ar “nozīmīgu iejaukšanos” — Eksporta līgumu vizēšanas mehānisma novērtēšana — Pārbaudes tiesā robežas — Iesniegto pierādījumu novērtējums”
Sprieduma kopsavilkums
Apelācija — Interese celt prasību — Pēc Vispārējās tiesas sprieduma pasludināšanas iestājies fakts, kas atceļ tā nelabvēlīgo raksturu attiecībā pret apelācijas sūdzības iesniedzēju — Vispārējās tiesas atcelta tiesību akta atcelšana, ko veic tā autors — Atcelšana en nunc, kas atšķiras no atcelšanas ex tunc – Intereses celt prasību saglabāšana
Apelācija — Pamati — Kļūdains faktu un pierādījumu vērtējums — Nepieņemamība — Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā — Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu
(LESD 256. pants; Tiesas Statūtu 58. panta pirmā daļa)
Apelācija — Pamati — Acīmredzama iestāžu kļūda vērtējumā — Sarežģītu ekonomisku situāciju izvērtēšana — Iestāžu rīcības brīvība — Apjoms — Tiesību jautājums, kas izskatīts apelācijas sūdzības ietvaros
Apelācija — Pamati — Vispārējās tiesas argumentācijas apstrīdēšanai veikta argumentu, kas izvirzīti minētajā tiesā, atkārtošana — Pieņemamība
Kopējā tirdzniecības politika — Aizsardzība pret dempinga praksi — Dempinga starpība — Parastās vērtības noteikšana — Uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusa piešķiršana — Nosacījumi — Valsts būtiskas iejaukšanās uzņēmuma komerciālajos lēmumos neesamība — Jēdziens — Pierādīšanas pienākums
(Padomes Regulas Nr. 384/96 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmais ievilkums un Regulas Nr. 461/2004 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmais ievilkums)
Kopējā tirdzniecības politika — Aizsardzība pret dempinga praksi — Iestāžu rīcības brīvība — Procesuālo garantiju ievērošana
Tiesa apelācijas sūdzību var atzīt par nepieņemamu, ja fakta, kas iestājies pēc Vispārējās tiesas sprieduma pasludināšanas, rezultātā šis spriedums zaudē tā apelācijas sūdzības iesniedzējam kaitējošo raksturu. Prasītāja intereses iesniegt apelācijas sūdzību paredz, ka apelācijas iznākums, iespējams, radīs labumu lietas dalībniekam, kas to ir iesniedzis. Ja ar regulu, kas pieņemta pēc Vispārējās tiesas sprieduma pasludināšanas, atceļ šīs tiesas atcelto regulu vienīgi en nunc, nevis ex tunc, iesniedzējam saglabājas interese celt prasību saistībā ar seku, ko rada atceltā regula starp tās pieņemšanas datumu un tās atcelšanas datumu, atcelšanu.
(sal. ar 46., 48. un 49. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 55. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 58. punktu)
Ja apelācijas sūdzības iesniedzējs apstrīd, kā Vispārējā tiesa ir interpretējusi vai piemērojusi Savienības tiesības, pirmajā instancē izskatītie tiesību jautājumi var tikt no jauna izskatīti apelācijas tiesvedībā. Ja apelācijas sūdzības iesniedzējs nevarētu savu apelācijas sūdzību pamatot ar argumentiem, kurus tas jau ir izmantojis Vispārējā tiesā, tad apelācijas sūdzība daļēji zaudētu jēgu.
(sal. ar 61. punktu)
Saistībā ar nosacījumu, kas Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā ievilkumā ir paredzēts, lai piešķirtu uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu, Vispārējā tiesa pamatoti ir nospriedusi, ka valsts kontrole, ko pierāda tas, ka publiskie akcionāri, lai arī minoritāri, kontrolē sabiedrības kopsapulci, jo tie ievēl valdes locekļus, un ka daļa no minētās sabiedrības valdes locekļiem ir saistīti ar to ar darba līgumiem vai pakalpojumu sniegšanu, nevar principā tikt vienādota ar “nozīmīgu iejaukšanos” minētā panta nozīmē un līdz ar to nevar atbrīvot Padomi un Komisiju no pienākuma ņemt vērā attiecīgā ražotāja iesniegtos pierādījumus par konkrētajiem faktiskajiem, tiesiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, kādos tas darbojas.
Faktiski no minētās pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmā ievilkuma teksta skaidri izriet, ka šī tiesību norma neattiecas uz jebkāda veida valsts iejaukšanos ražošanas uzņēmumos, bet tikai tādu, kas ir saistīta ar to lēmumiem par cenu un izejvielu izmaksām. Turklāt paša vārda “iejaukšanās” izmantošana vien norāda, ka nepietiek ar to, ka valstij var būt zināma ietekme uz minētajiem lēmumiem, bet nozīmē faktisku iejaukšanos tajos. Turklāt iejaukšanās apmēram ražotāja lēmumos par cenu un izejvielu izmaksām ir jābūt “nozīmīgam”. Tātad ir noskaidrots, ka šajā pamatregulas pantā, kā atzīst arī Padome un Komisija, ir atļauta zināma valsts iejaukšanās šajos lēmumos.
Tas, vai iejaukšanās minētajos lēmumos ir nozīmīga vai nē, ir jānovērtē, ņemot vērā šīs tiesību normas mērķi, kurā ir paredzēts pārliecināties, ka ražotājs darbojas tirgus ekonomikas apstākļos un ka it īpaši izmaksas, kas tam ir jāveic, un cenas, ko tas piemēro, ir pakļautas brīvai tirgus konjunktūras darbībai. Tādējādi valsts iejaukšanās, kas ne tās rakstura, ne ietekmes dēļ nevar padarīt ražotāja lēmumus cenu un izejvielu jautājumā par nesaderīgiem ar tirgus ekonomikas apstākļiem, nevar tikt uzskatīta par nozīmīgu.
Tomēr šādas interpretācijas sekas nav tādas, ka tiktu atcelts nosacījums par to, ka ražotājam savi lēmumi par cenu un izejvielu izmaksām ir jāpieņem bez šādas iejaukšanās. Pat ja ražotājs ir pieņēmis minētos lēmumus, tikai reaģējot uz tirgus informāciju, minētais nosacījums liedz tam piešķirt tirgus ekonomikas apstākļos darbojošamies uzņēmuma statusu gadījumā, ja valsts būtiski ir iejaukusies brīvas tirgus konjunktūras darbībā, piemēram, tieši ietekmējot noteiktu izejvielu vai darba spēka cenas. Katrā ziņā ražotājam ir jāsniedz pierādījumi, kas var pierādīt, ka tas nepiedzīvo būtisku valsts iejaukšanos, kad tas pieņem savus komerclēmumus, un Padomei un Komisijai ir plaša rīcības brīvība šajā sakarā.
(sal. ar 78.–83. un 89.–91. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 106. un 107. punktu)