Keywords

1. Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu un pierādījumu vērtējums – Nepieņemamība – Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

(EKL 256. pants; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

2. Apelācija – Pamati – Vispārējā tiesā izvirzīto pamatu un argumentu vienkārša atkārtošana – Nepieņemamība – Vispārējās tiesas veiktas Kopienu tiesību interpretācijas vai piemērošanas apstrīdēšana – Pieņemamība

(LESD 256. pants; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

3. Prasība atcelt tiesību aktu – Termiņi – Termiņa sākums – Pievienojušās valsts celta prasība par regulu, kas pieņemta saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās aktu – Termiņš, kas sācies Līguma un 2003. gada Pievienošanās akta spēkā stāšanās dienā

(EKL 230. panta otrā un piektā daļa; 2003. gada Pievienošanās līguma 2. panta 3. punkts)

4. Jaunu dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai – 2003. gada Pievienošanās akts – Lauksaimniecība – Tirgu kopīgā organizācija – Pārejas pasākumi attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirdzniecību – Lieko krājumu aplikšana ar nodokli – Pārbaude tiesā – Robežas

(2003. gada Pievienošanās akts; Komisijas Regulas Nr. 1972/2003 4. panta 3. punkts)

5. Apelācija – Pamati – Pamats, kas izvirzīts pret tādu sprieduma motīvu, kas nav vajadzīgs tā rezolutīvās daļas pamatošanai – Neefektīvs pamats

(LESD 256. pants; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

6. Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – Savienības iestāžu rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

7. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās aktu pieņemta regula, ar kuru nosaka pārejas pasākumus attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirdzniecību

(LESD 296. pants; Komisijas Regula Nr. 1972/2003)

8. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Lēmums, kas iekļaujas adresātam zināmā kontekstā – Īsa pamatojuma pieļaujamība

(LESD 296. pants)

9. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Robežas – Regulējuma par tirgu kopīgo organizāciju grozīšana – Iestāžu rīcības brīvība – Tiesiskā regulējuma pielāgošana ekonomisko apstākļu maiņai – Neiespējamība atsaukties uz tiesiskās paļāvības principu

Summary

1. Skatīt nolēmuma tekstu.

(sal. ar 23. un 24. punktu)

2. Skatīt nolēmuma tekstu.

(sal. ar 25.–28., 98., 113. un 172. punktu)

3. Savienība ir tiesiska savienība, kurā tiek pārbaudīta iestāžu aktu atbilstība tostarp Līgumam un vispārējiem tiesību principiem.

Šie principi ir pats Savienības pamats, un to ievērošana nozīmē – kā tas skaidri paredzēts LES 4. panta 2. punktā – to, ka jaunās dalībvalstis tiek vērtētas tāpat kā vecās dalībvalstis.

Tātad jaunajām dalībvalstīm attiecībā uz visiem tiesību aktiem, kas tikuši pieņemti, pamatojoties uz 2003. gada Pievienošanās līguma 2. panta 3. punktu, un kas tās skar kā dalībvalstis, ir tiesības kā prasītājām celt prasību atbilstoši EKL 230. panta otrai daļai.

Tā kā šis statuss jaunajām dalībvalstīm radās tikai dienā, kad spēkā stājās Pievienošanās līgums, kā arī 2003. gada Pievienošanās akts, jāņem vērā, ka attiecībā uz šīm valstīm EKL 230. panta piektajā daļā minētais termiņš prasības celšanai šo tiesību aktu kontekstā sākās tikai šajā datumā – tātad šajā gadījumā 2004. gada 1. maijā.

(sal. ar 48.–51. punktu)

4. Komisijai, īstenojot savas pilnvaras, kuras Padome vai arī 2003. gada Pievienošanās akta autori tai ir piešķīruši kopējās lauksaimniecības politikas jomā, lai piemērotu normas, kuras tā pieņēmusi, var būt jāizmanto plaša rīcības brīvība tādējādi, ka vienīgi tas, ka šajā jomā noteiktajam pasākumam ir acīmredzami neatbilstošs raksturs salīdzinājumā ar mērķi, ko kompetentā iestāde plānojusi sasniegt, var ietekmēt šī pasākuma likumību.

No tā iziet, ka attiecībā uz samērīguma principa analīzi Vispārējā tiesa tika aicināta izvērtēt tikai to, vai Regulas Nr. 1972/2003 par pārejas posma pasākumiem, kas jānosaka attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirdzniecību Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās dēļ, 4. panta 3. punktā paredzētā maksājuma par liekiem krājumiem apjoms, proti, ievedmuitas nodokļa likme erga omnes , kas bija piemērojama 2004. gada 1. maijā, acīmredzami nepārsniedz to, kas vajadzīgs Komisijas vēlamo mērķu sasniegšanai.

(sal. ar 71. un 72. punktu)

5. Skatīt nolēmuma tekstu.

(sal. ar 115. punktu)

6. Skatīt nolēmuma tekstu.

(sal. ar 128. punktu)

7. Skatīt nolēmuma tekstu.

(sal. ar 147. punktu)

8. Skatīt nolēmuma tekstu.

(sal. ar 152. punktu)

9. Iespēja atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu ir katram tirgus dalībniekam, kuram iestāde ir radījusi pamatotas cerības. Lai arī tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir viens no Savienības pamatprincipiem, tomēr tirgus dalībnieki nevar paļauties uz pašreizējās situācijas saglabāšanu, kas var tikt grozīta Kopienu iestāžu rīcības brīvības robežās, un jo īpaši attiecībā uz tādu jomu kā tirgu kopīgās organizācijas, kuru priekšmets tiek pastāvīgi pielāgots ekonomisko apstākļu maiņai.

Tieši tas pats ir spēkā attiecībā uz iestājušos dalībvalsti.

(sal. ar 180. un 181. punktu)

“Apelācija — Tirgu kopīgā organizācija — Pieņemamie pārejas pasākumi pēc jauno dalībvalstu pievienošanās — Regula (EK) Nr. 1972/2003, kurā noteikti pasākumi attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirdzniecību — Prasība atcelt tiesību aktu — Termiņš — Termiņa sākums — Nokavējums — Nepieņemamība — Minētās regulas noteikuma grozījumi — Termiņa atjaunošana — Daļēja pieņemamība — Pamati — Tiesiskas kopienas principu un efektīvas aizsardzības tiesā principa pārkāpums — Preču brīvas aprites un nediskriminācijas pilsonības dēļ principu pārkāpums — Samērīguma un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu pārkāpums — Tiesību normu hierarhijas neievērošana — 2003. gada Pievienošanās akta 41. panta pārkāpums — Kļūdaina Regulas (EK) Nr. 1972/2003 3. panta interpretācija — Pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums”