Lieta C‑327/09
Mensch und Natur AG
pret
Freistaat Bayern
(Bayerischer Verwaltungsgerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
EKL 249. panta ceturtā daļa – Iestāžu akti – Privātpersonai adresēts Komisijas lēmums – Regula (EK) Nr. 258/97 – Jauns pārtikas produkts vai jauna pārtikas produkta sastāvdaļa – Lēmums 2000/196/EK – “Stevia rebaudiana Bertoni: kaltēti augi un lapas” – Atļaujas laist tirgū atteikums – Sekas personai, kura nav adresāts
Sprieduma kopsavilkums
Tiesību aktu tuvināšana – Jauni pārtikas produkti un jaunas pārtikas produktu sastāvdaļas – Tirdzniecība – Regula Nr. 258/97 – Komisijas lēmums, ar kuru ir noraidīta pārtikas produkta vai pārtikas produkta sastāvdaļas laišana Savienības tirgū – Lēmuma nesaistošais raksturs personām, kuras nav minētā lēmuma adresāti – Tāda produkta laišana tirgū dalībvalstī, kura raksturojums ir līdzīgs produktam, uz kuru attiecas lēmums par atteikumu laist tirgū – Minētās dalībvalsts kompetento iestāžu pienākumi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. un 7. punkts)
Komisijas lēmums, kurš ir pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām, 7. pantu, un ar kuru ir noraidīta pārtikas produkta vai pārtikas produkta sastāvdaļas laišana Savienības tirgū, nav saistošs citām personām kā vien personai vai personām, kuras šajā lēmumā ir norādītas kā tā adresāti. Turpretī dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir jāpārbauda, vai šīs dalībvalsts teritorijā tirgotais produkts, kura raksturojums šķiet atbilstam produktam, par kuru ir minētais Komisijas lēmums, ir jauns pārtikas produkts vai jauna pārtikas produkta sastāvdaļa šīs regulas 1. panta 2. punkta izpratnē, un vajadzības gadījumā tām ir jāliek attiecīgajai personai izpildīt minētās regulas noteikumu prasības.
(sal. ar 36. punktu un rezolutīvo daļu)
TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2011. gada 14. aprīlī (*)
EKL 249. panta ceturtā daļa – Iestāžu akti – Privātpersonai adresēts Komisijas lēmums – Regula (EK) Nr. 258/97 – Jauns pārtikas produkts vai jauna pārtikas produkta sastāvdaļa – Lēmums 2000/196/EK – “Stevia rebaudiana Bertoni: kaltēti augi un lapas” – Atļaujas laist tirgū atteikums – Sekas personai, kura nav adresāts
Lieta C‑327/09
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Bayerischer Verwaltungsgerichtshof (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2009. gada 1. jūlijā un kas Tiesā reģistrēts 2009. gada 14. augustā, tiesvedībā
Mensch und Natur AG
pret
Freistaat Bayern.
TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], tiesneši E. Juhāss [E. Juhász] (referents), Dž. Arestis [G. Arestis], J. Malenovskis [J. Malenovský] un T. fon Danvics [T. von Danwitz],
ģenerāladvokāts N. Jēskinens [N. Jääskinen],
sekretārs B. Fileps [B. Fülöp], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2010. gada 9. septembra tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Mensch und Natur AG vārdā – H. Šmits [H. Schmidt], Rechtsanwalt,
– Grieķijas valdības vārdā – E. Lefteriotu [E. Leftheriotou] un A. Vasilopulu [A. Vasilopoulou], pārstāves,
– Polijas valdības vārdā – M. Dovgelevičs [M. Dowgielewicz], pārstāvis,
– Zviedrijas valdības vārdā – A. Falka [A. Falk], A. Engmans [A. Engman] un S. Juhannesone [S. Johannesson], pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – L. Pinjataro‑Nolina [L. Pignataro‑Nolin] un T. Šarfs [T. Scharf], pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2010. gada 23. novembra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt EKL 249. panta ceturto daļu, Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regulu (EK) Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (OV L 43, 1. lpp.), kā arī Komisijas 2000. gada 22. februāra Lēmumu 2000/196/EK, ar kuru ir atteikta atļauja laist tirgū “Stevia rebaudiana Bertoni: kaltēti augi un lapas” kā jaunu pārtikas produktu vai jaunu pārtikas produkta sastāvdaļu saskaņā ar Regulu Nr. 258/97 (OV L 61, 14. lpp.).
2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Mensch und Natur AG (turpmāk tekstā – “Mensch und Natur”) un Freistaat Bayern (Bavārijas Federālā zeme) par aizliegumu laist Vācijas tirgū noteiktus produktus, kurus tirgo minētā sabiedrība, jo šo produktu sastāvā ir Stevia rebaudiana Bertoni (turpmāk tekstā – “stevia”).
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Regula Nr. 258/97
3 Regulas Nr. 258/97 preambulas pirmais un otrais apsvērums ir izteikti šādā redakcijā:
“(1) tā kā atšķirības atsevišķu valstu tiesību aktos attiecībā uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām var traucēt pārtikas produktu brīvu apriti; tā kā tas var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, tādējādi tieši iespaidojot kopējā tirgus darbību;
(2) tā kā, lai aizsargātu sabiedrības veselību, ir jānodrošina, ka jaunus pārtikas produktus un jaunas pārtikas produktu sastāvdaļas pirms to izlaišanas Kopienas tirgū pakļauj vienotai drošuma novērtēšanas procedūrai; [..].”
4 Minētās regulas 1. pantā ir noteikts:
“1. Šī regula attiecas uz jaunu pārtikas produktu vai jaunu pārtikas sastāvdaļu laišanu tirgū Kopienā.
2. Šo regulu piemēro, laižot tirgū Kopienā pārtikas produktus un pārtikas produktu sastāvdaļas, kuras līdz šim Kopienā ievērojami nav izmantotas un kuras atbilst šādām kategorijām:
[..]
e) pārtikas produkti un pārtikas produktu sastāvdaļas, kuras sastāv vai ir izdalītas no augiem, un pārtikas produktu sastāvdaļas, kuras izdalītas no dzīvniekiem, izņemot pārtikas produktus un pārtikas produktu sastāvdaļas, kas iegūtas ar tradicionālo vairošanos vai pavairošanu un kam ir droša pārtikas produktu lietošanas vēsture;
[..]
3. Vajadzības gadījumā ar 13. pantā izklāstīto procedūru var noteikt, vai pārtikas produkts vai pārtikas produktu sastāvdaļa iekļaujas šā panta 2. punkta jomā.”
5 Šīs pašas regulas 3. pantā ir paredzēts:
“1. Pārtikas produkti un pārtikas produktu sastāvdaļas, uz ko attiecas šī regula, nedrīkst:
– apdraudēt lietotāja veselību,
– maldināt lietotāju,
– atšķirties no pārtikas produktiem un pārtikas produktu sastāvdaļām, ko paredz ar tiem aizstāt, tiktāl, ka uzturvielu ziņā to normāls patēriņš būtu neizdevīgs lietotājam.
2. Lai izlaistu Kopienas tirgū pārtikas produktus un pārtikas produktu sastāvdaļas, uz ko attiecas šī regula, piemēro 4., 6., 7. un 8. pantā izklāstītās procedūras, pamatojoties uz šā panta 1. punktā formulētiem kritērijiem un citiem šajos pantos minētiem attiecīgiem faktoriem.
[..]”
6 Atbilstoši Regulas Nr. 258/97 4. pantam:
“1. Persona, kas atbild par produkta laišanu [Kopienas] tirgū (turpmāk – “iesniedzējs”), iesniedz lūgumu attiecīgai dalībvalstij, kurā vēlas produktu pirmoreiz izlaist tirgū. Iesniedzējs reizē iesniedz lūguma kopiju Komisijā.
2. Izdara 6. pantā paredzēto sākotnējo novērtējumu.
Saskaņā ar 6. panta 4. punktā paredzēto procedūru 1. punktā minētā dalībvalsts nekavējoties informē iesniedzēju:
– ka tas drīkst izlaist tirgū pārtikas produktu vai pārtikas produktu sastāvdaļu, ja nav pieprasīts 6. panta 3. punktā minētais papildu novērtējums un nav sniegti nekādi pamatoti iebildumi saskaņā ar 6. panta 4. punktu, vai
– ka saskaņā ar 7. pantu ir vajadzīga atļauja.
3. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai nosaukumu un adresi tās teritorijā par pārtikas produktu novērtējumu atbildīgajai iestādei, kas sagatavo 6. panta 2. punktā minēto novērtējuma sākuma ziņojumu.
4. Līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai Komisija publicē rekomendācijas par zinātniskiem aspektiem:
– informāciju, kas vajadzīga, lai atbalstītu pieteikumu, un šādas informācijas noformējumu,
– 6. pantā paredzēto sākotnējā novērtējuma ziņojumu sagatavošanu.
[..]”
7 Minētās regulas 6. pantā ir paredzēts:
“1. 4. panta 1. punktā minētais lūgums satur vajadzīgo informāciju, tostarp kopiju par veiktajiem pētījumiem, un jebkurus citus materiālus, kas ir pieejami, lai parādītu, ka pārtikas produkti vai pārtikas produktu sastāvdaļas atbilst 3. panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem, tāpat kā attiecīgus ierosinājumus par noformējumu un marķējumu, saskaņā ar 8. panta prasībām pārtikas produktiem un pārtikas produktu sastāvdaļām. Lūgumu papildus pavada šo materiālu kopsavilkums.
2. Pēc lūguma saņemšanas 4. panta 1. punktā minētā dalībvalsts nodrošina, ka izdara sākotnējo novērtējumu. Šim nolūkam tā paziņo Komisijai tās kompetentās pārtikas produktu novērtējuma iestādes nosaukumu, kas atbild par sākotnējā novērtējuma ziņojuma sagatavošanu, vai lūdz Komisijai vienoties ar citu dalībvalsti, lai šādu ziņojumu sagatavotu kompetentās pārtikas produktu novērtējuma iestādes, kas minētas 4. panta 3. punktā.
Komisija nekavējoties pārsūta dalībvalstīm iesniedzēja iesniegto kopsavilkumu un tās kompetentās pārtikas produktu novērtēšanas iestādes nosaukumu, kas atbild par sākotnējo novērtēšanu.
3. Sākotnējā novērtējuma ziņojumu sastāda trīs mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas 1. punktā izklāstītos apstākļos saskaņā ar 4. panta 4. punktā minētām rekomendācijām un izlemj, vai pārtikas produktiem vai pārtikas produktu sastāvdaļām jāizdara papildu novērtēšana saskaņā ar 7. pantu.
4. Attiecīgā dalībvalsts nekavējoties nosūta kompetentās pārtikas produktu novērtējuma iestādes sagatavotu ziņojumu Komisijai, kas to pārsūta citām dalībvalstīm. 60 dienu laikā no Komisijas sāktās ziņojuma cirkulācijas dalībvalsts vai Komisija var sniegt komentārus vai pamatotus iebildumus par attiecīgo pārtikas produktu vai pārtikas produktu sastāvdaļas tirdzniecību. Komentāri vai iebildumi var attiekties arī uz pārtikas produktu vai pārtikas produktu sastāvdaļas noformējumu vai marķējumu.
Komentārus vai iebildumus pārsūta Komisijai, kas atbilstīgi pirmajai daļai ļauj tiem dalībvalstīs cirkulēt 60 dienas.
Ja dalībvalstis to pieprasa, iesniedzējs nodrošina ar jebkuras no pieprasītā izrietošas piemērotas informācijas kopiju.”
8 Tās pašas regulas 7. pantā ir noteikts:
“1. Ja saskaņā ar 6. panta 3. punktu vajadzīgs papildu novērtējums vai ir radušies iebildumi saskaņā ar 6. panta 4. punktu, lēmumu atļauts pieņemt saskaņā ar 13. pantā izklāstīto procedūru.
2. Lēmums nosaka atļaujas apjomu un, ja nepieciešams, konkretizē:
– pārtikas produkta vai pārtikas produktu sastāvdaļas izmantošanas apstākļus,
– pārtikas produkta vai pārtikas produktu sastāvdaļas apzīmējumu un tā specifikāciju,
– īpašas prasības marķēšanai, kas minētas 8. pantā.
3. Komisija nekavējoties informē iesniedzēju par pieņemto lēmumu. Lēmumus publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.”
9 Regulas Nr. 258/97 13. pantā ir paredzēts:
“1. Ja jānotiek šajā pantā formulētajai procedūrai, Komisijai jāsadarbojas ar Pastāvīgo pārtikas produktu komiteju, turpmāk sauktu “Komiteja”.
2. Priekšsēdētājs pēc paša iniciatīvas vai dalībvalsts pārstāvja lūguma nosūta materiālu Komitejai.
3. Komisijas pārstāvis ziņo Komitejai par veicamo pasākumu projektiem. Komiteja sniedz savu viedokli par projektu saskaņā ar laika ierobežojumu, ko nosaka tās priekšsēdētājs atkarībā no problēmas aktualitātes. Slēdzienu pieņem ar balsu vairākumu saskaņā ar [EKL 205. panta 2. punktu] gadījumos, kad Padome ir prasījusi pieņemt to pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis šajā Komitejā vērtē saskaņā ar minēto pantu. Priekšsēdētājs nebalso.
4. a) Komisijai jāpieņem paredzētie pasākumi, ja tie saskan ar Komitejas slēdzienu;
[..].”
10 Saskaņā ar Regulas Nr. 258/97 15. pantu šī regula stājās spēkā 90 dienas pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
Lēmums 2000/196
11 Lēmuma 2000/196 trešajā ievilkumā ir minēts “lūgums, kuru 1997. gada 5. novembrī Beļģijas kompetentajām iestādēm ir iesniedzis KUL [Lēvenes Katoļu universitātes] Augu fizioloģijas laboratorijas profesors J. Heunss [J. Geuns], lai laistu tirgū “[stevia]: kaltēti augi un lapas” kā jaunu pārtikas produktu vai jaunu pārtikas produkta sastāvdaļu”.
12 Lēmuma 2000/196 preambulas apsvērumi ir izteikti šādā redakcijā:
“(1) Pirmajā Beļģijas kompetento iestāžu novērtējuma ziņojumā bija secināts, ka, pamatojoties uz iesniegto informāciju, produktam, lai to laistu tirgū, nav jāsaņem atļauja.
(2) Atbildot uz pirmo novērtējuma ziņojumu, iesniedzējs iesniedza Komisijai papildu dokumentāciju, kura šo informāciju darīja zināmu dalībvalstīm un Pārtikas zinātniskajai komitejai.
(3) Saskaņā ar Regulas [Nr. 258/97] 7. pantu tika veikts papildu novērtējums. Pārtikas zinātniskā komiteja 1999. gada 17. jūnijā sniedza viedokli, kurš būtībā apstiprina pirmo novērtējuma ziņojumu.
(4) [Stevia], kaltēti augi un lapas ir jauns pārtikas produkts Regulas [..] Nr. 258/97 izpratnē, un, tā kā nav pierādīts, ka šis produkts atbilst regulas 3. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, to nevar laist Kopienas tirgū.
(5) Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst Pārtikas pastāvīgās komitejas viedoklim.”
13 Lēmuma 2000/196 1. un 2. pantā ir noteikts:
“1. pants
“[Stevia]: kaltētus augus un lapas” nevar laist Kopienas tirgū kā pārtikas produktu vai pārtikas produkta sastāvdaļu.
2. pants
Šī lēmuma adresāts ir profesors J. Heunss, KUL Augu fizioloģijas laboratorija, Kardinal Mercierlaan 92, 3001 Heverlee, Beļģija.”
Valsts tiesības
14 Saskaņā ar 1997. gada 11. novembra Bavārijas Federālās zemes Likuma par pārtikas produktu uzraudzību (Bayerisches Lebensmittelüberwachungsgesetz) 2. panta 1. punkta 1) apakšpunktu iestādes, veicot savus uzdevumus, var pieņemt individuāla rakstura lēmumus, lai novērstu vai atturētu no tiesiskā regulējuma attiecībā uz pārtikas produktiem noteikumu pārkāpumiem.
15 Noteikumu par jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (Neuartige Lebensmittel- und Lebensmittelzutaten-Verordnung) 3. panta 1. punktā ir paredzēts, ka pārtikas produktus un pārtikas produktu sastāvdaļas Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. punkta izpratnē par tirdzniecību atbildīgā persona nevar laist tirgū, ja nav atļaujas, kura izdota saskaņā ar minētās regulas 3. panta 2. punktā noteikto procedūru.
Pamata lietas fakti un prejudiciālie jautājumi
16 Mensch und Natur ražo un tirgo dažāda veida tējas. Dažos tējas veidos kā saldinātājs ir izmantoti stevia lapu ekstrakti.
17 Lēmumā 2000/196 Komisija nolēma, ka stevia nevar laist Savienības tirgū kā pārtikas produktu vai pārtikas produkta sastāvdaļu. Šis lēmums tika pieņemts pēc profesora J. Heunsa, kurš ir šī lēmuma adresāts, pieteikuma.
18 Ar 2003. gada 8. aprīļa lēmumu, kas bija adresēts Mensch und Natur, Landratsamt Bad Tölz–Wolfratshausen (Bādtelcas–Volfratshauzenes apgabala administratīvais dienests) aizliedza vairāku tējas veidu tirdzniecību, paredzot administratīvo naudas sodu.
19 Šajā lēmumā šī iestāde konstatēja, ka lūgums atļaut stevia kā jaunu pārtikas produktu ir noraidīts ar Lēmumu 2000/196, ar kuru visām dalībvalstīm tika noteikts pienākums aizliegt stevia tirdzniecību. Tajā tika arī norādīts, ka Mensch und Natur nav pierādījusi, ka pirms Regulas Nr. 258/97 stāšanās spēkā, kas notika 1997. gada 15. maijā, ievērojams daudzums attiecīgo veidu tējas jau ticis laists Eiropas Savienības tirgū cilvēku patēriņam.
20 Mensch und Natur par Landratsamt Bad Tölz–Wolfratshausen 2003. gada 8. aprīļa lēmumu iesniedza prasību Verwaltungsgericht München (Minhenes Administratīvā tiesa), apgalvojot, ka tās priekšteči stevia saturošus produktus esot izstrādājuši jau 90. gadu sākumā un ka pirms 1997. gada 15. maija liels daudzums šo produktu esot laists Savienības tirgū, izmantojot pārdošanu pa pastu, kā arī dabīgo produktu veikalus. Turklāt Mensch und Natur norādīja, ka Lēmums 2000/196 to nekādā veidā nesaista.
21 Verwaltungsgericht München apmierināja šo prasību ar 2004. gada 13. maija spriedumu.
22 Freistaat Bayern par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Bayerischer Verwaltungsgerichtshof (Bavārijas Administratīvā tiesa).
23 Uzskatot, ka, lai taisītu spriedumu, ir nepieciešami daži skaidrojumi par Savienības tiesību interpretāciju, Bayerischer Verwaltungsgerichtshof nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai saskaņā ar EKL 249. panta ceturto daļu tiek izslēgta tāda interpretācija, saskaņā ar kuru Komisijas lēmums, kas, ievērojot tajā minēto, ir adresēts tikai noteiktai personai, ir saistošs arī citiem uzņēmumiem, pret kuriem saskaņā ar [šī] lēmuma jēgu un mērķi ir jāattiecas tieši tāpat?
2) Vai jāuzskata, ka Lēmums [2000/196], kurā saskaņā ar tā 1. pantu [stevia] kā jauna pārtikas produkta vai jaunas pārtikas produkta sastāvdaļas laišana tirgū Kopienā ir aizliegta, ir saistošs arī [Mensch und Natur], kura pašlaik nodarbojas ar [tā] tirdzniecību Kopienā?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
24 Ar abiem jautājumiem, kas jāapskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā lūdz Tiesu precizēt tiesiskās sekas Komisijas lēmumam, ar kuru ir atteikta atļauja laist Savienības tirgū produktu kā pārtikas produktu vai pārtikas produkta sastāvdaļu un kurš ir pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 258/97 7. pantu.
25 Atbilstoši EKL 249. panta ceturtajai daļai “lēmums uzliek saistības kopumā tam, kam tas adresēts”. Šī tiesību norma ir kļuvusi par LESD 288. panta ceturto daļu, kurā ir noteikts, ka “lēmums uzliek saistības kopumā. Lēmums, kurā ir norādīti konkrēti adresāti, ir saistošs tikai šiem adresātiem”.
26 Regulā Nr. 258/97 noteiktais procesa raksturs arī nepieļauj atbilstoši šim aktam pieņemta lēmuma adresātu plašu interpretāciju.
27 Šajā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, ka šī regula ir piemērojama tikai attiecībā uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produkta sastāvdaļām tās 1. panta 2. punkta izpratnē. Šī kvalifikācija ir atkarīga no tā, vai šo pārtikas produktu un pārtikas produkta sastāvdaļu izmantošana cilvēku uzturā Savienībā ir vai nav bijusi nozīmīga pirms minētās regulas stāšanās spēkā.
28 Regulas Nr. 258/97 1. panta 3. punktā ir paredzēta tikai iespēja, ka “vajadzības gadījumā” ar tās 13. pantā izklāstītās procedūras – tā sauktās “komitoloģijas” – starpniecību var noteikt, vai pārtikas produkts vai pārtikas produktu sastāvdaļas ir iekļauti minētās regulas piemērošanas jomā (skat. 2009. gada 15. janvāra spriedumu lietā C‑383/07 M‑K Europa, Krājums, I‑115. lpp., 40. punkts). Tomēr uzņēmējam nav jālūdz veikt šajā 13. pantā noteikto procedūru (iepriekš minētais spriedums lietā M‑K Europa, 43. punkts).
29 Otrkārt, Komisijas lēmuma par atļaujas laist tirgū produktu atteikšanu pamatā būtībā ir personas, kura vēlas laist attiecīgo produktu tirgū, pieteikums un tās sniegtā informācija, kā tas tostarp izriet no Regulas Nr. 258/97 4. panta 1. punkta un 6. panta 1. punkta.
30 No Lēmuma 2000/196 teksta konkrēti neizriet, ka Komisija ir pārbaudījusi, vai pirms minētās regulas stāšanās spēkā attiecīgais produkts ir vai nav ievērojami izmantots cilvēku uzturā Savienībā.
31 Savukārt dalībvalstīm, kurām ir saistošs EKL 10. pantā un šobrīd LES 4. panta 3. punktā noteiktais pienākums lojāli sadarboties, ir jāievēro Regula Nr. 258/97 un attiecīgi ir jāraugās, lai “jauns” pārtikas produkts vai “jauna” pārtikas produkta sastāvdaļa šīs regulas 1. panta 2. punkta izpratnē, uz ko tādējādi attiecas tās piemērošanas joma, netiktu tirgoti to teritorijā, ja attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nav konstatējusi, ka nav nepieciešama atļauja atbilstoši minētās regulas 4. pantam, un vajadzības gadījumā, ka nav nepieciešama Komisijas atļauja atbilstoši tās 7. pantam.
32 Saskaņā ar Regulas Nr. 258/97 7. panta 3. punktu lēmumi, kuri ir pieņemti uz šī panta pamata, tiek publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
33 Šādos apstākļos, ja dalībvalsts iestādēm ir informācija, ka tās teritorijā tiek tirgoti produkti, kuru raksturojums šķiet atbilstam produktiem, kuru laišanu Savienības tirgū Komisija ir noraidījusi, tām ir jāpārbauda šīs tirdzniecības apstākļi, pamatojoties uz šīs regulas noteikumiem, un vajadzības gadījumā jākavē šo produktu tirdzniecība.
34 Vispirms to uzdevums ir noteikt, vai attiecīgais produkts ir vai nav jauns pārtikas produkts vai jauna pārtikas produkta sastāvdaļa Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. punkta izpratnē, dodot iespēju ieinteresētajai personai pierādīt, ka šis produkts pirms šīs regulas stāšanās spēkā Savienībā ir tirgots neievērojamā daudzumā.
35 Pēc tam, ja tiek konstatēts, ka šis produkts ir jauns pārtikas produkts vai jauna pārtikas produkta sastāvdaļa, attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei ir jānosaka vajadzīgie pasākumi, lai tiktu efektīvi piemēroti Regulas Nr. 258/97 noteikumi, kas var nozīmēt rīkojumu ieinteresētajai personai iesniegt lūgumu atbilstoši šīs regulas 4. pantam, lai varētu turpināt minētā produkta tirdzniecību.
36 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Komisijas lēmums, kurš ir pieņemts uz Regulas Nr. 258/97 7. panta pamata un ar kuru ir noraidīta pārtikas produkta vai pārtikas produkta sastāvdaļas laišana Savienības tirgū, nav saistošs citām personām kā vien personai vai personām, kuras ir šī lēmuma adresāti. Turpretī dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir jāpārbauda, vai šīs dalībvalsts teritorijā tirgotais produkts, kura raksturojums šķiet atbilstam produktam, par kuru ir šis Komisijas lēmums, ir jauns pārtikas produkts vai jauna pārtikas produkta sastāvdaļa šīs regulas 1. panta 2. punkta izpratnē, un vajadzības gadījumā tām ir jāliek attiecīgajai personai izpildīt minētās regulas noteikumu prasības.
Par tiesāšanās izdevumiem
37 Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
Komisijas lēmums, kurš pieņemts uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regulas (EK) Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām, 7. panta pamata un ar kuru ir noraidīta pārtikas produkta vai pārtikas produkta sastāvdaļas laišana Savienības tirgū, nav saistošs citām personām kā vien personai vai personām, kuras ir šī lēmuma adresāti. Turpretī dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir jāpārbauda, vai šīs dalībvalsts teritorijā tirgotais produkts, kura raksturojums šķiet atbilstam produktam, par kuru ir šis Komisijas lēmums, ir jauns pārtikas produkts vai jauna pārtikas produkta sastāvdaļa šīs regulas 1. panta 2. punkta izpratnē, un vajadzības gadījumā tām ir jāliek attiecīgajai personai izpildīt minētās regulas noteikumu prasības.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – vācu.